Rīgas centrā laukums Brīvības, Tērbatas un Matīsa ielas skavās jau gadiem ilgi ir atvēlēts pārdevējiem. Reiz tas bija Aleksandra tirgus, tagad – Vidzemes tirgus, bet tautā vienkārši dēvēts par Matīsa tirgu.
Vidzemes tirgus darbojas jau kopš 1876. gada – tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā, kur tas izveidojies pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Šis tirgus radies tāpēc, ka priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bijis visai apgrūtinoši, līdz ar to pilsētas vadība ierādījusi vietu priekšpilsētas tirgum. Tirgoties gribētāju bijis daudz, tāpēc jau pārdesmit gadu vēlāk – 1897. gadā – tas pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī.
Šobrīd uzņēmuma Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs atzīst, ka jau vairākus gadus Vidzemes tirgus tiek dotēts – tā darbības izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi no nekustamā īpašuma un tirdzniecības vietu iznomāšanas. Dotējamās summas gan nav lielas – ap 2300 Ls mēnesī, tomēr šāda situācija neesot īstais smeķis, kas radītu apmierinājumu. «Ņemot vērā pašreizējo tirgotāju daudzumu, šis tirgus ir pārāk liels, mēs nespējam to apsaimniekot, uzturēt te dzīvību. Tirgotāju ir maz, jo sarūk pircēju skaits, kuru kļūst mazāk daudz dažādu apsvērumu dēļ – gan sociālo, gan ekonomisko, bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Jāiet līdzi laikam, jāsaprot, cik lieli varam būt un par cik lieliem mums sevi ir jātaisa,» – tā A. Abramovs.
Tirgotājus Vidzemes tirgū var iedalīt trīs lielās kategorijās – ir gan vietējie zemnieki, kuri cenšas pārdot pašu audzētos kartupeļus, tomātus un ogas, gan uzpircēji, kuri tirgojas ar ievestiem persikiem un arbūziem, gan rūpniecības preču pārdevēji, kuru sortimentā pārsvarā ir nereti apšaubāmas kvalitātes apģērbs. Tiesa gan, vietējie zemnieki ir pārliecinošā mazākumā.
Tam, ka cenas Vidzemes tirgū ir salīdzinoši augstas un pircēji šeit iegriežas arvien retāk, piekrīt arī ikdienā strādājošie tirgotāji. Piemēram, Svetlana Bormane šeit tirgojas jau 20 gadus, pārdodot tikai savu produkciju – kartupeļus, kāpostus, puķkāpostus. «Jā, šeit ir lielākas cenas nekā Centrāltirgū, bet tas ir vienkārši izskaidrojams – Vidzemes tirgū ir mazāks apgrozījums, pavisam cita padarīšana. Mēs te pircējus tikai gaidām. Un gaidām... Šeit jau nāk iepirkties tikai vietējie iedzīvotāji, bet viņu kļūst arvien mazāk,» saka Svetlana.
Līdzās jau gaļas paviljona vēsturiskajiem mūriem rosās z/s Ielejas, un tur sastaptais Kristaps Kronbergs stāsta, ka sezonas laikā, kad ir daudz ogu, arī pircēju ir vairāk, bet pārējā laikā – tā nu ir, kā ir. Novērots, ka datumos, kad cilvēkiem parasti izmaksā algu, pircēju ir vairāk, bet mēneša beigās – mazāk.
Kioskā, uz kura uzraksts vēsta, ka tur var dabūt siltus virtuļus, sastaptā pārdevēja Žanete saka: «Protams, gribētos, lai pircēju būtu vairāk, taču sūdzēties arī nevar. Šeit tomēr nav tirgus un var rēķināties arī ar cilvēkiem, kuri ikdienas steigā skrien garām, tomēr nolemj, ka, piemēram, bez dienišķā virtuļa iztikt nevar. It īpaši tas jūtams rīta pusē, kad pircēju ir vairāk. Acīmredzot mājās paēst brokastis nav iznācis, taču kaut ko gribas.»
#1/21
#2/21
#3/21
#4/21
#5/21
#6/21
#7/21
#8/21
#9/21
#10/21
#11/21
#12/21
#13/21
#14/21
#15/21
#16/21
Līdzās jau gaļas paviljona vēsturiskajiem mūriem rosās z/s Ielejas, un tur sastaptais Kristaps Kronbergs stāsta, ka sezonas laikā, kad ir daudz ogu, arī pircēju ir vairāk, bet pārējā laikā – tā nu ir, kā ir. Novērots, ka datumos, kad cilvēkiem parasti izmaksā algu, pircēju ir vairāk, bet mēneša beigās – mazāk.
#17/21
Kioskā, uz kura uzraksts vēsta, ka tur var dabūt siltus virtuļus, sastaptā pārdevēja Žanete saka: «Protams, gribētos, lai pircēju būtu vairāk, taču sūdzēties arī nevar. Šeit tomēr nav tirgus un var rēķināties arī ar cilvēkiem, kuri ikdienas steigā skrien garām, tomēr nolemj, ka, piemēram, bez dienišķā virtuļa iztikt nevar. It īpaši tas jūtams rīta pusē, kad pircēju ir vairāk. Acīmredzot mājās paēst brokastis nav iznācis, taču kaut ko gribas.»
#18/21
#19/21
Svetlana Bormane šeit tirgojas jau 20 gadus, pārdodot tikai savu produkciju – kartupeļus, kāpostus, puķkāpostus. «Jā, šeit ir lielākas cenas nekā Centrāltirgū, bet tas ir vienkārši izskaidrojams – Vidzemes tirgū ir mazāks apgrozījums, pavisam cita padarīšana. Mēs te pircējus tikai gaidām. Un gaidām... Šeit jau nāk iepirkties tikai vietējie iedzīvotāji, bet viņu kļūst arvien mazāk,» saka Svetlana.
#20/21
#21/21
«Jāiet līdzi laikam, jāsaprot, cik lieli varam būt un par cik lieliem mums sevi ir jātaisa,» saka Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.
