Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.
Daudzveidīgs ir arī Valmieras kultūras, sporta, tūrisma un aktīvās atpūtas piedāvājums – šeit ir Valmieras drāmas teātris, kino Gaisma, koncertzāle Valmiera, Vidzemes olimpiskais centrs, BMX trase, airēšanas bāze Krāces, tiek rekonstruēts Valmieras stadions, kas pēc diviem gadiem pretendē kļūt par modernāko vieglatlētikas stadionu Latvijā. Būvniecības procesā ir jauns peldbaseins. Kopš 1996.gada studentus uzņem Vidzemes Augstskola, kas piedāvā 17 studiju programmas Sabiedrības zinātņu un Inženierzinātņu fakultātēs.
Pilsētas mērķtiecīgai izaugsmei dibinātās Valmieras Attīstības aģentūras uzņēmējdarbības virziena vadītāja Elīna Leimane ir pārliecināta, ka Valmieras pilsētā un tās apkārtnē attīstības potenciāls ir vairāku nozaru uzņēmumiem. Taču īpaša vēlme ir redzēt un sekmēt to uzņēmumu attīstību, kas rada lielāku pievienoto vērtību saviem produktiem, kas, visticamāk, iespējams, specializējoties un izmantojot nišas tirgus stratēģiju. Viņasprāt, Valmierā vēl var rasties un attīstīties jauni uzņēmumi, kas izmantotu, piemēram, AS Valmieras stikla šķiedra ražotos izejmateriālus. Tā kā reģions ir bagāts ar meža resursiem, un Valmierā, kā arī tās apkaimē jau šobrīd darbojas vairāki kokapstrādes uzņēmumi, tad potenciāls izaugsmei ir arī šajā nozarē, uzskata E.Leimane.
Visas iespējas esot arī IKT nozares izaugsmei reģionā. «Valmierā jau izauguši un attīstās vairāki IT uzņēmumi, bet vēlamies redzēt vēl lielāku aktivitāti. Šobrīd IT speciālisti tiek sagatavoti gan Valmieras tehnikumā, gan Vidzemes augstskolā, kas ir viens no svarīgiem priekšnosacījumiem, lai IT uzņēmumi te varētu strādāt,» teic E.Leimane. Kopumā uzņēmējdarbības vide Valmierā, viņasprāt, vērtējama pozitīvi, jo vairāk nekā 20% valmieriešu nodarbināti ražošanā. Pilsētā un tās tuvumā ir vairāki spēcīgi mazie un vidējie uzņēmumi, labi attīstīta ir pakalpojumu un tirdzniecības nozare.Virzieni, kādos pilsētai jāstrādā - papildu talantu un iedzīvotāju piesaiste, jaunu industriālo teritoriju attīstība (palēnām tiek īstenota iecere par Valmieras industriālo parku, kas radītu 250 jaunas darba vietas ražošanas un jauno tehnoloģiju ražošanas uzņēmumos), kā arī tūrisma piedāvājuma dažādošana un attīstība. Kā vienu no Valmieras uzņēmumu straujākai attīstībai un izaugsmei šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem E.Leimane min darbaspēka pieejamību, ko pilsēta no savas puses plāno risināt, tikko ekspluatācijā nododot divus jaunus īres namus ar kopumā 150 dzīvokļiem.
Visu rakstu Vidzemes plaukstošā sala stutē reģionus lasiet trešdienas, 8.augusta laikrakstā Dienas Bizness!
#1/7
#2/7
#3/7
#4/7
#5/7
#6/7
