«Uzskatu par vienu no lielākajām kļūdām, ka Centrāltirgus ir ļāvis sajaukt tirdzniecības procesu, tirgu sākot aizstāt ar vienveidīgu tirdzniecības placi. Mēs šodien strādājam ar sekām,» intervijā laikrakstam Diena pauda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.
«Pamatā ir ilgtermiņa līgumi, kur nomniekus interesēja ieņēmumu sadaļa, nevis attīstība. Nav noslēpums, ka tirdzniecības giganti var maksāt, un šeit viņi ir,» pauda Centrāltirgus vadītājs.
Viņš skaidroja, ka ar Maxima līgums slēgts līdz 2045. gadam, tomēr «Maxima šeit var palikt tik ilgi, kamēr nav precīza rīcības definējuma no Centrāltirgus puses. Tajā brīdī, kad Centrāltirgus sāks apsaimniekot visu paviljonu ansambli, situācija var mainīties».
«Mans personīgais skats uz Centrāltirgu ir kā uz objektu, kuru brauc skatīties un par kuru priecājas rīdzinieki un Latvijas iedzīvotāji, un to padarīt par lielveikalu ķēžu vai tirdzniecības centru sinonīmu nav tas, par ko mums teiks paldies mūsu bērni,» tā A. Abramovs.
«Jānovērtē kultūrvēsturiskā vērtība, un nevar uz visiem objektiem skatīties tikai no komerciālā pienesuma,» viņš pauda.
Pašlaik prioritāte ir a/s Rīgas Centrāltirgus kļūt par visu Centrāltirgus paviljonu tiešiem saimniekiem. 2010. gadā tirgus apsaimniekoja divus paviljonus, pašlaik – trīs paviljonus, bet divi vēl atrodas ilgtermiņa nomā. Gastronomijas paviljons ir nomā līdz 2015. gada 31. decembrim, bet piena paviljons - līdz 2014. gada 31. decembrim.
Jautāts par izmaiņām gastronomijas paviljonā, kur pusi tirdzniecības vietu patlaban aizņem drēbes, A. Abramovs norāda, ka pašlaik konkrētas vīzijas par iekšējās tirdzniecības organizēšanu nav.