Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.

Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»

Ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

"Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā Centrālais Gastro Tirgus īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu" skaidro AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

"Pirmais brīdinājums par nomas un komunālo maksājumu kavējumu nomniekam tika nosūtīts jau 2019.gada augustā, kas nozīmē, ka faktiski grūtības segt uzņemtās finanšu saistības SIA "International SV" parādījās jau pāris mēnešus pēc Centrālais Gastro Tirgus atklāšanas", turpina A.Druvinieks.

Ievērojot visus savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumus, AS "Rīgas Centrāltirgus" jau 2020.gada 8.janvārī nosūtīja SIA "International SV" paziņojumu par līguma izbeigšanu. Pārrunu rezultātā starp AS "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "International SV" tika noslēgta vienošanās par parāda samaksu, kas paredzēja saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanu. Ņemot vērā, ka uz 2020.gada 31.martu SIA "International SV" nebija iesniegusi atbilstošu saistību izpildes nodrošinājumu, kā arī nebija vienojusies ar AS "Rīgas Centrāltirgus" par vienošanās grozījumiem, nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu.

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Nule kā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumts, kura rekonstrukcija ilga kopš pagājušā gada rudens.

Remontdarbu laikā saskaņā ar jumiķa amata meistaru sastādīto darbu plānu un metodiskajiem norādījumiem un ievērojot Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes prasības, tika mainīts viss jumta segums, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiski atbilstošam skārda lokšņu izmēram un lokšņu dalījumam. Līdz ar to ne tikai Rīgas Centrāltirgus, bet viss Rīgas vēsturiskais centrs, kas ir UNSECO pasaules mantojuma vieta, ir ieguvis tik pat krāšņi atjaunotu vēsturisko jumtu kā Rundāles pilī. Skārda seguma nomaiņas darbus veica a/s “Būvuzņēmums restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 709 987,67 eiro bez PVN.

Rīgas pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgus (Centrāltirgus) prioritāte šogad ir piena un gastronomijas paviljonu pārņemšana, laužot līgumus ar līdzšinējiem apsaimniekotājiem SIA Viaro, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

«Pagājušā gada nogalē esam apstiprinājuši Centrāltirgus stratēģiskās attīstības plānu līdz 2018.gadam, kurā kā viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta piena un gastronomijas paviljona pārņemšana,» sacīja A. Abramovs.

Viņš sacīja, ka patlaban Centrāltirgus administrācija pārvalda trīs paviljonus - gaļas, sakņu un zivju, kamēr piena un gastronomijas paviljonā darbojas apakšnomnieks, kura darbība nav apmierinoša.

«Diemžēl vērojama tendence, ka tur, kur saimnieko nomnieks ilgtermiņā, investīcijas ir beigušās, un spējam tikai noskatīties, kas tur notiek. Jāatzīst, ka ne tikai vizuālais, bet arī tehniskais paviljonu stāvoklis nav iepriecinošs, pārdevēji sūdzas par darba apstākļiem. Patlaban juristi un finanšu konsultanti strādā, lai panāktu saimnieciski izdevīgāko risinājumu Centrāltirgum un lai jau šogad izbeigtu šos līgumus. Tas ir ļoti sarežģīts un komplicēts darbs, jo dažādi ir iepriekš noslēgto līgumu termiņi,» sacīja tirgus vadītājs.

Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas Centrāltirgus (RCT) pērn strādāja ar 4,491 miljona latu apgrozījumu, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 18% – līdz 137 tūkstošiem latu, stāstīja RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Viņš informēja, ka pašlaik notiek visu grāmatvedības aktu salīdzināšana ar uzņēmuma sadarbības partneriem, pēc tā veikšanas un saskaņošanas ar uzņēmuma akcionāru – Rīgas domi – būs iespējams precizēt uzņēmuma peļņas apmēru 2011. gadā. «Plānojam, ka pērnā gada peļņa pēc nodokļu samaksas nebūs mazāka par 137 tūkstošiem latu, kas ir par 11 tūkstošiem latu lielāka nekā 2010. gadā,» teica A. Abramovs.

Tomēr RCT vadītājs atzina, ka pērnais gads mazumtirdzniecībā nav bijis viegls, tādēļ RCT darbā ieviesti vairāki jaunumi. «Veicinot saimnieciskos procesus, sākām aktīvi svinēt gadskārtu svētkus – Meteņus, Lieldienas, Līgo, Miķeļdienu, Mārtiņdienu, Ziemassvētkus – ar folkloristu, amatnieku un mājražotāju piedalīšanos no visas Latvijas,» klāstīja A. Abramovs, piebilstot, ka tāpat pērn RCT mērķtiecīgi sāka strādāt ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaisti.

Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošana izmaksās par 18 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji plānots.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošanas projektiem. Līdzekļi jāpiešķir diviem atsevišķiem projektiem - Centrāltirgus pazemes pagrabu pārbūvei, kā arī Centrāltirgus kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanai. Kopējā abu projektu vērtība ir 30 miljoni eiro, taču daļu finansējuma piešķirs arī valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Līdz ar komitejas šodienas lēmumu, pašvaldības līdzfinansējums būs 21,61 miljona eiro apmērā.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka vēl aizvadītajā gadā abu projektu izmaksas bija plānotas 12,04 miljonu eiro apmērā. Pēc Pilsētas attīstības departamenta pārstāves Oksanas Dumpes teiktā, šie aprēķini bija balstīti uz atjaunošanas būvprojekta minimālo sastāvu un ievērojamais sadārdzinājums radies, izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā, kā arī noslēdzot būvniecības iepirkumus.

Neskatoties uz sistemātiskiem tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem Centrāltirgus slēgtajā teritorijā, kā arī nomas līguma saistību rupju neizpildi, tai skaitā, nomas maksas un komunālo maksājumu termiņu neievērošanu, SIA Mercados apstrīd iznomāšanas līguma laušanu. AS Rīgas Centrāltirgus slēgtās teritorijas pārņemšanu risinās tiesiskā ceļā, informē Rīgas centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

«Pēc slēgtās teritorijas pārņemšanas, šajā vietā tiks saglabāta pārtikas produktu tirdzniecība, vienlaicīgi rūpējoties par tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. Papildu ienākumi, ko AS Rīgas Centrāltirgus iegūs, pārņemot nepastarpinātu slēgtās teritorijas apsaimniekošanu, tiks ieguldīti Centrāltirgus attīstībā, tai skaitā Slēgtās teritorijas vizuālā un tehniskā stāvokļa pakāpeniskai sakārtošanai un uzlabošanai. Līdz ar to ieguvēji būs gan Slēgtās teritorijas tirgotāji, gan Centrāltirgus pircēji, gan mūsu ārvalstu viesi,» nākotnes attīstību ieskicē AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

RPAS Rīgas Centrāltirgus (Centrāltirgus) rekonstrukcijas un renovācijas projektos varētu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) naudu un investēt līdz pat 4,5 miljoniem eiro, trešdienas rītā Latvijas radio teica Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Līdz 1999.gadam Centrāltirgus teritorijā notika plaši starppaviljonu apbūves darbi un tika sabūvētas atsevišķas ēkas, kas, raugoties no putna lidojuma, nosedz vēsturisko, UNESCO mantojumā esošo teritoriju un atrodas uz vēsturiskajām gājēju maģistrālēm, stāstīja tirgus vadītājs. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt vienotu Centrāltirgus ārējo vizuālo veidolu un pēc tam teritoriju sakārtot, uzsvēra Abramovs.

Centrāltirgus vadītājs klāstīja, ka jau kopš 2011.gada Centrāltirgū notiek paviljonu rekonstrukcijas darbi par uzņēmuma līdzekļiem, taču ES finansējuma piesaiste jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam ļautu visus darbus veikt ātrāk. Taču, ja ES nauda tomēr netiks piešķirta, Centrāltirgus rekonstrukciju turpinās paši par saviem līdzekļiem. Par to, vai nauda tiks piešķirta, būs skaidrs 2016.gadā, uzsvēra Abramovs.

Līguma laušanai nav racionāla skaidrojuma vai pamatojuma, šodien izplatītā paziņojumā norāda "Centrālais Gastro Tirgus" idejas autors, SIA "International SV" īpašnieks Viktors Ravdive.

Db.lv jau ziņoja, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar "Centrālais Gastro Tirgus" īpašnieku SIA "International SV". "Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā "Centrālais Gastro Tirgus" īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu," iepriekš skaidroja AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Savukārt V. Ravdive norāda, ka, "neraugoties uz veiktajiem ieguldījumiem drošības apstākļu uzlabošanā un vides labiekārtošanā, kā arī tirgus atpazīstamības sekmēšanā vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā, notariāli apstiprinātu vienošanos un tirgus vadības vairākkārt pausto ieinteresētību sadarbībā, pretimnākšanas vietā saņemam negaidītu līguma laušanu, turklāt uzzinot to no preses, nevis no AS "Rīgas Centrāltirgus" vadības".

Rīgas Centrāltirgus (RCT) teritorijā esošās piegādes zonas kanālmalas avārijas stāvokļa dēļ varētu tikt apturēts teju 30 miljonus eiro vērtais Rīgas kanālmalas revitalizācijas projekts, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Pilsētas attīstības departamenta īstenotais kanālmalas atjaunošanas projekts sastāv no diviem posmiem - RCT kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas un RCT pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai.

Pirmā projekta vērtība ir 13,35 miljoni eiro, no kuriem 2,75 miljonus eiro bija plānots piesaistīt no ES fondiem, 1,3 miljonus - no valsts budžeta, bet 9,29 miljonus eiro - no pašvaldības budžeta. Savukārt kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 16,65 miljoni eiro apmērā. 2,42 miljonus eiro plānots piesaistīt no ERAF, 1,9 miljonus eiro piešķirtu valsts, bet 12,32 miljonus - pašvaldība.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

«Uzskatu par vienu no lielākajām kļūdām, ka Centrāltirgus ir ļāvis sajaukt tirdzniecības procesu, tirgu sākot aizstāt ar vienveidīgu tirdzniecības placi. Mēs šodien strādājam ar sekām,» intervijā laikrakstam Diena pauda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

«Pamatā ir ilgtermiņa līgumi, kur nomniekus interesēja ieņēmumu sadaļa, nevis attīstība. Nav noslēpums, ka tirdzniecības giganti var maksāt, un šeit viņi ir,» pauda Centrāltirgus vadītājs.

Viņš skaidroja, ka ar Maxima līgums slēgts līdz 2045. gadam, tomēr «Maxima šeit var palikt tik ilgi, kamēr nav precīza rīcības definējuma no Centrāltirgus puses. Tajā brīdī, kad Centrāltirgus sāks apsaimniekot visu paviljonu ansambli, situācija var mainīties».

«Mans personīgais skats uz Centrāltirgu ir kā uz objektu, kuru brauc skatīties un par kuru priecājas rīdzinieki un Latvijas iedzīvotāji, un to padarīt par lielveikalu ķēžu vai tirdzniecības centru sinonīmu nav tas, par ko mums teiks paldies mūsu bērni,» tā A. Abramovs.

Ieguldot sešus miljonus eiro, paredzēts atjaunot Rīgas Centrāltirgus degradēto teritoriju. No kopējām investīcijām piecus miljonus plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Līdz šā gada 19. oktobrim plānots izstrādāt būvprojektu, bet būvdarbi jāveic līdz 2020. gada maijam. Būvprojekta izstrādei jau piešķirts finansējums no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda 230 tūkstošu eiro apmērā. Būvprojekta izstrādi veic SIA Baltex Group. Pašlaik izstrādātas vizualizācijas un, pamatojoties uz tām, tiks izstrādāts būvprojekts, DB uzzināja Rīgas domes Pilsētas attīstības pārvaldē.

Rīgas pašvaldībai piederošā Rīgas Centrāltirgus kvartāla degradētās teritorijas revitalizācijas 1.kārtas projekts ir daļa no pilsētas centra pārbūves. Šis projekts pakārtots Rail Baltica projektam. Pašreiz tirgu no Vecrīgas fiziski atdala dzelzceļa uzbērums, ko paredzēts nojaukt Rail Baltica projekta realizācijas laikā. Rīgas domes vadība gan pieļauj, ka projekts var sadārdzināties, ja atklāsies kādi pārsteigumi.

A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.

Par Rīgas pašvaldības AS Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētāju kļuvis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mediķis vadītājs Artis Druvinieks, liecina Firmas.lv informācija.

Izmaiņas uzņēmuma valdē reģistrētas šodien, 14.septembrī. Darbu valdē turpina Kaspars Zauls un Valdis Karnītis.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas dome pārstāvis Uģis Vidauskis, konkursā uz šo amatu saņemti 19 pieteikumi, bet pēc kandidātu iesniegto dokumentu izvērtēšanas uz otro kārtu tika virzīti deviņi kandidāti. Konkursa komisija, pamatojoties uz kandidātu vērtēšanas rezultātiem atbilstoši definētajām kandidātu atlases prasībām, 6.septembra sēdē nolēma Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatam nominēt Druvinieku.

Vidauskis arī atzīmēja, ka Druvinieks ir studējis Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, iegūstot jurista kvalifikāciju. Druvinieks patlaban ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mediķis valdes priekšsēdētājs, iepriekš strādājis par SIA L-Ekspresis biznesa attīstības direktoru, bijis arī šī uzņēmuma valdes loceklis, savulaik strādājis arī par SIA Latvijas Mobilais telefons iepirkumu speciālistu.Rīgas dome kā Rīgas centrāltirgus kapitāldaļu turētājs nešaubās, ka Druvinieks ar saviem pienākumiem tiks galā labi, par ko liecinot viņa kompetences, par kurām pārliecinājās arī konkursa komisija, uzsvēra Vidauskis.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tomēr pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Viņa paskaidroja, ka pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) lūguma veiktās izpētes secinājumos norādīts, ka 1953.gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tikusi uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts ticis realizēts.

Pēc izpētē konstatētā, 1960.gada aprīlī arhitekts Josifs Goldenbergs projektējis sakņu paviljonu kā slēgtu zāli. Fasādēm tika plānots izveidot plašu stiklojumu ar horizontāliem koka logiem sienu plaknēs, bet virs paviljona - virsbūvi ar gaismas lodziņiem ar mazo rūšu stiklojumu. Dzelzsbetona kolonnas tika plānots krāsot ar eļļas krāsu, kā arī paviljonu ar galveno tirgus ēku savienot no ķieģeļiem būvētā slēgtā pārejā ar betona pārsegumiem. Paviljona grīdu vajadzēja izlikt ar divu krāsu flīzēm un zālē bija paredzēts izvietot 68 tirdzniecības letes.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lai sakārtotu Āgenskalna un Vidzemes tirgus, to nomniekiem nāksies veikt prāvas investīcijas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Drīzumā a/s Rīgas Centrāltirgus varētu parakstīt jaunu nomas līgumu līdz 2021. gada augustam ar Āgenskalna tirgus ilggadējo apsaimniekotāju SIA Roveks. Šobrīd notiek līguma saskaņošana, DB apliecina Roveks līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Šeļeņins. Kamēr līgums nav noslēgts, viņš detaļas nevēlas atklāt, vien atzīst – ir paredzētas investīcijas tirgus sakārtošanā. Līdzšinējais līgums beidzās pērnā gada beigās, decembrī noslēdzās Rīgas Centrāltirgus konkurss par teju 5,7 tūkst. m2 plašās tirgus teritorijas nomu, nosakot, ka nomas maksa ir 3,3 tūkst. eiro (bez PVN) mēnesī.