Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.

Precendents, ja gada pēdējā ceturksnī tiktu mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) procentuālais sadalījums starp valsti un pašvaldībām, radītu haosu un nav pieļaujams.

Tā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēdē uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks.

Jānorāda, ka 2012. gadā 80% IIN ieņēmumu tiek novirzīti pašvaldību budžetam, bet 20% - valstij. LPS rosina gada pēdējā ceturksnī šo proporciju mainīt par labu pašvaldībām, nosakot, ka tās saņem 84% IIN ieņēmumu.

IIN procentuālais sadalījums tiek noteikts, gatavojot budžetu, un budžeta grozījumos tas netiek mainīts, ne krīzes, ne ekonomikas atlabšanas periodā, uzsvēra A. Vilks. «Ja mēs pieļaujam precendentu, sadalījumu varēs visu laiku mainīt, tas radīs haosu,» sacīja A. Vilks, uzsverot, ka nav pamata mainīt līdzšinējo praksi. IIN ieņēmumi pārsniedz plānoto, turklāt arī šā gada budžeta grozījumos līdzekļi piešķirti pasākumiem, kas ietekmē pašvaldības, viņš piebilda.

Ziemeļeiropu sasniegusi ļoti spēcīga vētra, nogalinot vismaz trīs cilvēkus, izraisot haosu satiksmē, vēsta BBC.

Kāds smagās automašīnas šoferis gājis bojā, kad viņa transportlīdzeklis apgāzts Skotijā, bet Anglijā vīrietim uzkritis koks. Arī Dānijā sieviete mirusi pēc kravas automašīnas apgāšanās. Ir arī ievainotie, bet daudziem cilvēkiem bijis jāevakuējas.

Vācijā Hamburgas osta gatavojas spēcīgām plūdmaiņām. Arī Anglijā pastāv bažas par spēcīgiem plūdiem.

Viesuļvētras spēka vētra Xaver Ziemeļeiropu skārusi ceturtdien, atstājot arī desmitiem tūkstošu māju bez elektroenerģijas. Skotiju plosījuši vēji, kuru ātrums sasniedzis 228 kilometrus stundā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (APF) absolventi pasākumā PechaKucha vakars prezentēs savu skatījumu par vides veidošanas mākslu, dabas un cilvēka mijiedarbību, arhitektūras tagadni, pagātni un nākotni.

PechaKucha ir īsu lekciju vakars, kurā ar savu radošo darbību iepazīstina mākslinieki, dizaineri, arhitekti u. c. Katrā prezentācijā tiks demonstrēti 20 attēli, katrs 20 sekundes. Piedalīties ar nepilnas septiņas minūtes garo «20x20 formāta» lekciju var ikviens, kam ir kāda jauna ideja vai projekts, interesanta pieredze vai vēlme paust savu viedokli par kādu aktuālu tēmu. Skatītājiem šī ir iespēja uzzināt par citu paveikto no paša autora, nevis no žurnālista vai kritiķa, norāda PechaKucha Night organizatori.

PechaKucha vakarā apmeklētājiem būs iespēja tuvāk iepazīties ar daļu no tiem un noklausīties 11 jauno arhitektu stāstus par diplomprojektu tēmām:

Jelgavas kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies notvert rīdziniekus tēvu un viņa divus dēlus, kas pusgada laikā Jelgavas un Ozolnieku novados pastrādājuši 37 noziegumus, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

No pērnās vasaras policijā regulāri nonāca ziņas par Jelgavas un Ozolnieku novados apzagtām garāžām un saimniecības ēkām. Ļaundari nebija izvēlīgi – nakts melnumā garāžu rindā uzlauza visas durvis pēc kārtas, kur bija aiznesamas un mikroautobusā ieliekamas mantas, tās ņēma, raksta laikraksts. Tomēr gada nogalē, sadarbojoties Jelgavas un Tukuma kriminālpolicistiem, zagļu trijotnei, kas turklāt iepriekš tiesāta, izdevies tikt uz pēdām.

«Veicot operatīvos pasākumus, noskaidrojām zagļu dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, kā arī ieguvām ziņas par to, kādā veidā viņi pārvietojas – pašiem sava transporta nebija, bet uz dažām dienām līdz nedēļai nomāja mikroautobusus. Pēc katras zādzības transportu mainīja, tas neatkārtojās,» par izmeklēšanu stāstījis Jelgavas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols. Tas radījis grūtības notvert zagļus, jo liecinieki katrā vietā bija redzējuši citu mašīnu, tādēļ uzreiz nevarēja rast kopsakarību, ka noziedznieki ikreiz ir vieni un tie paši.

Automašīnas pulēšana ir ne tikai kosmētiska procedūra, bet arī svarīga jūsu transportlīdzekļa regulāras kopšanas sastāvdaļa. Neatkarīgi no tā, vai automašīna ir jauna vai ir izmantota vairākus gadus, pulēšanai ir daudz priekšrocību, kas pozitīvi ietekmē automašīnas izskatu un stāvokli.

Automašīnas pulēšanas plusi

Spožuma atjaunošana: Laika gaitā un, pakļaujoties tādiem vides faktoriem kā saules gaisma, lietus, putekļi un citi piesārņotāji, automašīnas virsbūve var zaudēt savu sākotnējo spīdumu. Pulēšana palīdz noņemt nelielus skrāpējumus un traipus, atjaunojot krāsas spilgtu un dziļu krāsu.

Defektu novēršana: Pulēšana spēj noslēpt vai novērst nelielus skrāpējumus, skrāpējumus un citus nelielus bojājumus uz korpusa virsmas. Tas ļauj uzturēt automašīnu ideālā stāvoklī un pasargāt to no papildu bojājumiem.

Krāsas aizsardzība: Korpusa virsmas pulēšana izveido aizsargkārtu, kas var aizsargāt krāsu no ārējiem agresoriem. Tas palīdz novērst krāsas oksidēšanos un izbalēšanu, kas ir īpaši svarīgi saulainā klimatā.

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš pauda, ka Latvijas hokejistu izcīnītās bronzas medaļas ir fantastisks panākums, taču Saeimas lēmums pirmdienu noteikt par svētku dienu radīs zināmu haosu.

Rostovskis stāstīja, ka pirms Saeimas lēmuma ar viņu sazinājies arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), informējot par domu pirmdienu noteikt par svētku dienu, taču Rostovskis rekomendējis atstāt darbadienas plānošanu uzņēmumu un iestāžu pārziņā.

"Mana rekomendācija bija atstāt darbadienas menedžēšanu katra uzņēmuma, iestādes rokās. Skaidrs, ka mēs visi esam priecīgi, bet uzņēmumi bija plānojuši darbus, ir kaut kāds ritms. Šobrīd, kad tā ir oficiāla brīvdiena, daudziem būs zināms haoss," sacīja LTRK prezidents.

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Komunālo maksājumu parādnieki nekad nepazudīs, tāpēc apsaimniekošanas uzņēmumiem nebūtu jāveic starpnieka funkcijas starp iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzējiem un jāveic milzīgu naudas summu tranzīta pārskaitījumi, sacīja apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Namu apsaimniekošana valdes priekšsēdētājs Jānis Gailāns.

Intervijā Nozare.lv viņš pauda uzskatu, ka parādam ir jāseko dzīvoklim, nevis cilvēkam, jo ar cilvēku var gadīties jebkas un naudu nevar iekasēt. Par maksas iekasēšanu būtu jābūt atbildīgam pakalpojuma piegādātājam, jo apsaimniekotāja galvenā funkcija būtu nodrošināt kārtību apsaimniekotajā ēkā, nevis kļūt par ķīlnieku milzīgai naudas masai.

Gailāns norādīja, ka nemaksātāju procentam mājā nemaz nav jābūt lielam - pietiek ar to, ja maksājumus neveic aptuveni 5% dzīvokļu, lai gada vai divu gadu laikā mājai rastos ļoti nopietna parādu problēma.

«Ja arī apsaimniekotājs pusotra-divu gadu laikā ir izgājis tiesas procedūru un tiesā parādnieku uzvarējis, tad viņš savu darbu ir padarījis. Mēs nevaram būt atbildīgi par to, ka dzīvokļa īpašnieks ir sācis fiziskas personas maksātnespēju un tagad par parādiem maksās, piemēram, 29 santīmus mēnesī. Tas vairs nav mūsu biznesa risks,» sacīja Gailāns.

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Bēgļu krīzē ir jāļauj politiķiem darīt to, kas viņiem ir jādara – saglabāt un neļaut izšaubīt fundamentālos principus, kas mūs satur kopā kā Eiropu; sliktākais, kas var notikt, ir mēģinājumi labot vakardienu

Saeimā notiekošā muļļāšanās ar bēgļu uzņemšanu, kas faktiski ir mēģinājums politisko atbildību uzvelt kādam citam vai vislabāk – izsmērēt tā, ka neviens nav «vainīgs», ir kā priecāšanās par zelta rudeni un plašajām ārēm, kad turpat blakus notiek kaut kas nelāgs. Ainavām un ideāliem piemīt sevišķs skaistums, kad pievēršanās tiem ļauj novērsties no neizdevīgām morālām dilemmām. Pieredze liecina, ka ilgtermiņā tas atspēlēsies, bet dzīvojam jau šodien, vai ne?

Latvija ir morāla, ekonomiska un stratēģiska ieguvēja, lai neteiktu, ka patērētāja, solidārā un demokrātiskā Eiropā. Demokrātija cita starpā nozīmē, ka politiķiem ir visas tiesības uz nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem, lai tiktu kaut jel kādā jēgā ar akūtu problēmu, piemēram, simtiem tūkstošiem migrantu vasarīgās drēbītēs, kad ziema nāk virsū. Solidaritāte no Latvijas puses šai gadījumā būtu neapgrūtināt rīcībspēju tiem, kas jebkurā gadījumā iznesīs šīs problēmas smagāko daļu.

Latvijas pasažieru pārvadātāja Ecolines nespēja turēties pie noteiktā grafika rada haosu Tallinas autoostas darbā, vēstulē Igaunijas ekonomikas ministrijai sūdzas uzņēmumu Sebe un Lux Express īpašnieka dēls un Tallinas Autoostas valdes loceklis Anderss Osula. Tikmēr Ecolines izpilddirektors Andris Podgornijs norāda – konkurents izmanto savu ietekmi, lai izspiestu Ecolines no starptautisko pārvadājumu tirgus, raksta BBN.

Saskaņā ar Andresa Osulas (Andres Osula) pausto, Ecolines kustības saraksts ir tik saspringts, ka sastrēguma, intensīvas ceļu satiksmes kustības vai aizkavēšanās uz robežas gadījumā Ecolines autobusi autoostā ierodas ar nokavēšanos, un ir problemātiski atrast tiem brīvu izbraukšanas platformu, tādējādi autoostā radot haosu. Viņš norāda, ka 2012. gadā trešdaļa Ecolines autobusu Tallinas autoostā ieradušies ar nokavēšanos un lielākā aizkavēšanās esot bijusi 58 minūtes ilga.

Tikmēr Ecolines izpilddirektors Andris Podgornijs uzskata, ka visām autobusu pārvadājumu kompānijām ir vienādas problēmas, bet A. Osula negatīvā gaismā izcēlis tieši Ecolines, radot aizdomas par to, ka A. Osula, izmantojot savu ietekmi autoostā, vēlas izspiest Ecolines no tirgus. Ecolines problēmas Igaunijā esot sākušās, kad Ecolines kļuva par nopietnu sāncensi A. Osulas kompānijām maršrutā Tallina – Pēterburga, norāda Ecolines izpilddirektors.

Taksometru caurlaižu sistēmas likvidēšana lidostā Rīga radījusi satiksmes haosu; tiek meklēti risinājumi kā situāciju uzlabot, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar automātiskās barjeras demontāžu un taksometru caurlaižu sistēmas atcelšanu starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, nozares pārstāvji un eksperti pauž bažas, ka tas var radīt haosu, neapmierinātību klientos un, iespējams, veicināt ēnu ekonomiku nozarē. Jau šobrīd lidosta norāda, ka lielais taksometrus skaits, kas vienlaikus mēģina izmantot bijušo, tā dēvēto, taksometru līniju, apgrūtina satiksmi.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments marta beigās atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts pienākums demontēt automātisko barjeru, kas ierobežo piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai. Tiesa uzdeva arī atcelt ceļa zīmi Iebraukt aizliegts un papildzīmi Izņemot ar lidostas atļaujām. DB apkopotā citu valstu lidostu pieredze liecina, ka kārtība, kādā tiek sniegti taksometru pakalpojumi to teritorijās, ir dažāda. Savukārt Mārupes pašvaldībā DB uzzināja, ka vairāki taksometru pakalpojumu sniedzēji ir vērsušies pašvaldībā un vēlas saņemt licenci, lai darbotos tās teritorijā.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Eirozonai Latvija varētu būt noderīga dalībvalsts, lai mācītos par to, kā pārvarēt ekonomiskās problēmas. Iestājoties eirozonā varētu atbrīvoties nauda, kas pašlaik tiek izmantota Latvijas parāda apkalpošanai, un to varētu novirzīt citiem mērķiem, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas departamenta vadītājs Kārlis Bauze.

Raidījumā Dienas rīts viņš atzina, ka pašlaik eirozona piedzīvo kritisku brīdi, un daudzām monetārās savienības valstīm ir zināmas problēmas. «Eirozona pašlaik kopumā iet cauri reformām, kurām gāja cauri Latvija. Redzot, cik veiksmīgi tas Latvijai izdevās – esam veiksmīgs piemērs eirozonai,» sacīja K. Bauze. Raugoties no šāda aspekta, eirozonas valstis būtu ieinteresētas uzņemt Latviju, norādīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Kā ieguvumu no Latvijas dalības eirozonā, K. Bauze nosauca to, ka samazināsies valsts ārējā parāda apkalpošanas izmakas. «Nauda varētu atbrīvoties, lai to ieguldītu tautsaimniecībā vai sociālajā jomā,» sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas departamenta vadītājs. Parāda apkalpošanas izmaksas attiecīgā laika periodā veido no 250 – 300 miljoniem latu gadā. Ja šīs parāda apkalpošanas izmaksas izdosies samazināt - šos resursus būtu iespējams novirzīt citām sfērām.

SIA Aguz pieteikusi sevi Latvijas tirgū ar dažādu riekstu sviestiem, kurus pagaidām ražo mazā apjomā, nemērķējot uz lielveikalu plauktiem

Esot bērna kopšanas atvaļinājumā ar trešo mazuli, Evita Roze sapratusi, ka vairs nevēlas atgriezties darbā birojā, kur iepriekš viņa pildījusi tirdzniecības vadītājas pienākumus. «Pārtikas tirdzniecības jomā strādāju 15 gadus, bet tikai tagad man radās vēlme veidot savu uzņēmumu. Man tas bija liels solis, taču palīdzēja gadu gaitā uzkrātā pieredze, kā arī iegūtie kontakti. Nodibināju kopuzņēmumu ar Ģiedri Janču (Giedrius Jančius) no Lietuvas. Viņš savā uzņēmumā UAB Nutvila divus gadus ražo dažādu riekstu sviestus,» stāsta SIA Aguz tirdzniecības direktore, prokūriste Evita Roze. Idejas par produktu garšu tiek ģenerētas ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Reizi mēnesī abu valstu uzņēmumu vadības komanda sapulcējas, lai domātu par jaunu produktu ražošanu, garšu kombinācijām, kuras izmēģināt. Taujāta, kādēļ tika izvēlēts zīmola nosaukums Aguz, viņa teic, ka šis vārds ebreju valodā nozīmē «rieksts».

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtījis vēstuli vairākām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot risināt «taksometru jautājumu» Rīgas lidostā, liecina ministra Twitter kontā publicētā vēstule.

«Tas ir valsts reputācijas, tūrisma attīstības un investīciju piesaistīšanas jautājums,» norāda E. Rinkēvičs.

Vēstulē ministrs norāda, ka vairākkārt saņēmis rakstiskas un mutiskas sūdzības par taksometru sniegto pakalpojumu kvalitāti no Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, kuri ielido starptautiskajā lidostā Rīga.

«Piemēram, no lidostas pasažieriem, īpaši, ārvalstu tūristiem, par braucienu līdz Rīgas centram tiek prasīta nesamērīgi augsta maksa par veikto pārvadājumu. Turklāt pieguļošajā lidostas teritorijā ir vērojams liels skaits taksometru, taču pasažieriem, kuri ielido, nākas ilgstoši gaidīt taksometru,» raksta E.Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norāda, ka ir iepazinies ar 2017.gada 23.marta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu, kas paredz, ka lidostai ir pienākums demontēt automātisko barjeru, kas atrodas lidostas teritorijā piekļūšanai taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā jeb pie atlidošanas.

Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras studenti Mārtiņš Smilts, Egīls Markus un Matijs Babris ir izdomājuši veidu, kā organizēt rakstāmpiederumus, un cer, ka šī ideja reiz pārvērtīsies biznesā

Rakstāmpiederumu turētājs quube ir viņu piedāvātais veids, kā cīnīties ar nekārtību un haosu. «Arhitektūra ir radošs process un ir grūti uzturēt kārtību – visu laiku notiek maketēšana, līmēšana, papīri lido pa gaisu. Mūsu galvenais rīks, ar ko darbojamies, ir rakstāmpiederumi. Šis turētājs radās, meklējot metodi, kā uzglabāt lielu skaitu rakstāmpiederumu pārskatāmi un tā lai tie ilgāk kalpotu, – horizontāli, jo tad, kad turam rakstāmpiederumus vertikāli, tinte satek apakšā un ātrāk izkalst,» stāsta Matijs. Viņu kaitina brīži, kad jāatrod kāds konkrēts flomāsters, bet nevar to uzreiz izdarīt. «Šis kubs palīdz. Galvenais šīs idejas mērķis ir padarīt pasauli nedaudz vienkāršāku,» viņš teic. Vaicāts par produkta potenciālu pasaulē, kur arvien mazāk cilvēku raksta ar roku, Matijs norāda, ka šis kubs nav domāts visiem cilvēkiem. Primāri tas radīts, domājot par dizaineriem, arhitektiem un citiem radošās industrijas pārstāvjiem, kuri joprojām pirmās idejas uz papīra «uzmet» ar zīmoli vai flomāsteru.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

2018. un 2019. gadā nozīmīgākais uzdevums Latvijai būs sagatavoties atkārtotam Moneyval novērtējumam un novērst draudus valsts iekļūšanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura šajā amatā strādā no šā gada 1. jūnija. Viņa atzīst: ja pirms gada uzņēmēju vidū lielas intereses par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nebija, tad pašlaik situācija ir būtiski mainījusies. Iemesls šādai izmaiņai ir meklējams FinCen ziņojumā un Moneyval novērtējumā.

Pirms trijiem gadiem valdība uzzināja, ka Moneyval brauks novērtēt Latviju, pērn oktobrī šie eksperti ieradās Latvijā, šā gada janvārī parādījās ziņojuma melnraksts – projekts, kas bija Latvijai salīdzinoši labs, pēc I. Znotiņas sacītā, jo tikai vienā efektivtitātes rādītājā vērtējums bija zems. «Tad nāca 13. februāris ar FinCen paziņojumu par ABLV Bank, pēc kura Moneyval vērtējumi Latvijai nokritās un tika secināts, ka caur Latvijā esošām bankām ir izgājusi cauri nauda, kura izmantota masu iznīcināšanas ieroču radīšanai, un Latvija nav mācējusi to novērst, turklāt tika konstatētas būtiskas nepilnības izpratnē par juridisko personu riskiem,» norāda I. Znotiņa.

Masāžas pistoles ir kļuvušas par iecienītu instrumentu gan fitnesa entuziastu, gan sportistu vidū. Kopš perkusīvās terapijas (Perkusīvā terapija ir mīksto audu manipulācijas veids) tendences sākuma 2016. gadā, kad sportisti iepazina “Theragun” masāžas pistolēm, daudzi citi uzņēmumi ir radījuši savas dažādās cenu kategorijās. Nav nekāds pārsteigums, ka masāžas pistoles ir kļuvušas populāras, jo tās palīdz samazinātu muskuļu sāpes un palielinātu kustību apjomu.

Theragun masāžas pistoli Jūs varat iegādāties fiziopreces.lv interneta veikalā

Masāžas pistoles ir diezgan dārgas, tāpēc Jums varētu varētu rasties jautājums, vai ir vērts to iegādāties. Aplūkosim piecus iemeslus, kādēļ masāžas pistole būs laba investīcija Jūsu veselības uzturēšanā.

1. Tā nav domāta tikai atlabšanai pēc treniņiem

Masāžas pistoles galvenokārt tiek uzskatītas par ierīci kas palīdz ātrāk atjaunoties pēc treniņiem. Taču sākotnēji to kā sāpju mazināšanas instrumentu izstrādāja hiropraktiķis, Dr. Džeisons Verslands. Verslands ir “Theragun” dibinātājs un vadītājs, un ierīci viņš radīja pēc traumu gūšanas motocikla avārijā. Tā vietā, lai pievērstos tradicionālajām sāpju mazināšanas metodēm, viņš vēlējās holistisku veidu, kā tikt galā ar sāpēm, un kā risinājumu izvēlējās perkusīvo terapiju.