Jaunākais izdevums

Precendents, ja gada pēdējā ceturksnī tiktu mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) procentuālais sadalījums starp valsti un pašvaldībām, radītu haosu un nav pieļaujams.

Tā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēdē uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks.

Jānorāda, ka 2012. gadā 80% IIN ieņēmumu tiek novirzīti pašvaldību budžetam, bet 20% - valstij. LPS rosina gada pēdējā ceturksnī šo proporciju mainīt par labu pašvaldībām, nosakot, ka tās saņem 84% IIN ieņēmumu.

IIN procentuālais sadalījums tiek noteikts, gatavojot budžetu, un budžeta grozījumos tas netiek mainīts, ne krīzes, ne ekonomikas atlabšanas periodā, uzsvēra A. Vilks. «Ja mēs pieļaujam precendentu, sadalījumu varēs visu laiku mainīt, tas radīs haosu,» sacīja A. Vilks, uzsverot, ka nav pamata mainīt līdzšinējo praksi. IIN ieņēmumi pārsniedz plānoto, turklāt arī šā gada budžeta grozījumos līdzekļi piešķirti pasākumiem, kas ietekmē pašvaldības, viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem

LETA,27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM skaidro, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, un viens no plāna horizontāliem pasākumiem ir definēts uzdevums attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Vispārējās ienākumu deklarēšanas pamatmērķis ir godprātīgas nodokļu nomaksas disciplīnas veicināšana, optimāla nodokļa nomaksas kontrole, kas paralēli ir vērsta uz ēnu ekonomikas mazināšanu.

Ministrijā vērš uzmanību, ka vispārēja ienākumu deklarēšanas pienākuma ieviešana ir tikai daļa no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam paredzētā pasākumu kopuma, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas disciplīnu. Tādējādi šis pasākums radītu preventīvu ietekmi uz tādu ienākumu nedeklarēšanu, kas apliekami ar nodokļiem, kā arī palielinātu citu pasākumu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā

Rūta Lapiņa,07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem, kuri veikti saistībā ar grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Noteikumi neparedz izmaiņas paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapā, bet ir precizēti paziņojumā norādāmie ienākumu veidi un to kodi. No nākamā gada 1. janvāra dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, savukārt tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tādā gadījumā, ja nodoklis jau ir samaksāts uzņēmuma līmenī – samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli.

Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada nav apliekams ienākums no likvidācijas kvotas, ja Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis, kā arī gadījumā, ja ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Attiecīgi noteikumos iekļauti precizējumi attiecībā uz dividendēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Pensijas un nodokļi Baltijas valstīs - līdzīgas sistēmas nenozīmē līdzīgu rezultātu

Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs,16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām.

Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās

Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.

Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlas piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu investoriem bizness Latvijā kļuvis dārgāks

Oļegs Sējāns, uzņēmuma <i>TaxLink Baltic</i> partneris,18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Samazinātā PVN likme mākslīgi ierobežos inflāciju

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs,09.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir pievienotās vērtības nodoklis? Ja atbild no ekonomisko teoriju viedokļa – tas ir patēriņa nodoklis. Ja no uzņēmēju viedokļa – nodoklis, kas sagādā visvairāk galvassāpes.

Iespējams, ka, no nodokļu administratoru jeb Valsts Ieņēmumu dienesta puses, tas ir visvairāk krāpšanās riskam pakļautais nodoklis. Nav nevienam noslēpums par PVN «shēmotāju» darbības apjomiem – vismaz reizi mēnesī vai divos masu saziņas līdzekļos tiek ziņots par kārtējā grupējuma aizturēšanu, kas ilgāku vai īsāku laika periodu ir izkrāpuši no valsts naudu pārmaksātā PVN veidā.

Kontekstā ar valdības paziņojumiem par PVN likmes samazināšanu, rodas pārdomas gan par to, kādēļ jāsamazina PVN un ko tas dos tautsaimniecībai, gan par to, kādēļ vispār vajadzīgs tāds nodoklis.

Riskēšu izpelnīties pārmetumus no ekonomikas korifeju un ekspertu puses, taču, manuprāt, pievienotās vērtības nodoklis ir viens no nejēdzīgākajiem nodokļiem, kas var būt. Šis ir tas nodoklis, kura nepieciešamību un noderīgumu izskaidrot uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem ir visgrūtāk. Saprotams ir darbaspēka nodoklis – no tā jāsedz sociālā budžeta vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID brīdina, ka pārdodot nekustamo īpašumu, var būt jāmaksā nodoklis

Zane Atlāce - Bistere,30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID cīņa ar aplokšņu algām pirmajā pusgadā valsts budžetā ienesīs ap 4,317 miljoniem eiro

Dienas Bizness,20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršoties pret aplokšņu algām un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada sešos mēnešos ir veicis dažādus preventīvus, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā legalizēti 7339 darba ņēmēji, 663 fiziskās personas reģistrējušas saimniecisko darbību, bet papildus iemaksai valsts budžetā aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 3,054 miljoni eiro un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1,263 miljoni eiro, informē VID.

Godīga konkurence ir veselīgas ekonomikas stūrakmens, diemžēl aplokšņu algas joprojām ir viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē tās attīstību, un situācija šajā jomā vēl prasa daudz darba, norāda VID. Lai arī šī gada pirmajā pusgadā VID veiktie preventīvie un kontroles pasākumi ir devuši rezultātus, jāsecina, ka nodokļu jomas normatīvie akti un uzraudzība nav vienīgie faktori, kas ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Tikpat nozīmīgi ir valsts institūciju radītie stimulējošie mehānismi un sabiedrības noskaņojums.

Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 7339 darba ņēmēji un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 2387 miljonus eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 1,702 miljonus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli - 685 100 eiro. Savu saimniecisko darbību legalizēja 663 fiziskās personas, kas reģistrējās kā nodokļu maksātājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Latvijas «bagātnieks» Eiropā nekotējas

Māris Ķirsons, Sanita Igaune,09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz nākamnedēļas vidum jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma

Žanete Hāka,10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 15.jūlijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā un 2.ceturksnī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Fiziskajām personām līdz 2015.gada 15.jūlijam jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 2015.gada 15.jūlijam deklarācija jāiesniedz arī gadījumos, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 2.ceturkšņa mēnešiem (aprīlis līdz jūnijs ieskaitot) ir bijuši no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nulles deklarācija

Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, varēs legalizēt «aplokšņu algas»

Jānis Rancāns,19.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniedzot fiziskās personas matiskā stāvokļa deklarāciju, ir dota iespēja brīvprātīgi deklarēt iepriekš nedeklarētos, laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim gūtos ar iedzīvojuma ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Deklarējot šos ienākumus iedzīvotājiem tiek dota iespēja samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, informē VID.

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, uzskatāmi jebkuri ienākumi, kas nav minēti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā.

Par tādiem uzskatāmi – ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības, tai skaitā ienākumi no pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no sava īpašuma iznomāšanas; ienākumi, kas nav iepriekš deklarēti, no reģistrētas saimnieciskās darbības; nedeklarētie, Latvijā gūtie algota darba ienākumi («aplokšņu alga»); nedeklarētie, ārvalstīs gūtie algota darba ienākumi; ienākumi no regulāriem darījumiem ārvalstu valūtas tirgū; no 2001.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 11. jūnijam gūtie, nedeklarētie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personas īpašumā ir bijis mazāk par 12 mēnešiem; no 2007.gada 12.jūnija līdz 2007.gada 31.decembrim gūtie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,254 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada astoņiem mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 593,845 miljoniem eiro jeb 10,5%.

«VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2018.gada astoņos mēnešos 91,2% nodrošināja uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), akcīzes nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi,» skaidro VID.

Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šogad astoņos mēnešos bija 296,574 miljoni eiro, kas ir par 29,3% vairāk, nekā plānots. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt nodrošina 2018.gada pirmā pusgadā veiktie avansa maksājumi un iemaksas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu rezultātiem. 2018.gada jūliju mainījās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtībā, tādējādi 2018.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi ir nedaudz samazinājušies - par 0,58 miljoniem eiro jeb 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

MK lems par laukstrādnieku nodokļa ieviešanu

Dienas Bizness,13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta (MK) sēdē paredzēts izskatīt grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz mazināt nelegālo nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, kā arī administratīvo slogu, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgu nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu.

Grozījumus likumā paredzēts izskatīt otrdien, 13. augustā. Tie paredz, kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot 15% nodokļa likmi, skaidro MK.

Darba devējs, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli varēs piemērot ienākumam, kuru izmaksās personai, kas tieši tiks nodarbināta augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Tā kā darbi šajā nozarē tiek veikti izmantojot gan tehniku, gan laukstrādnieka darbu, likumprojektā paredzēts par sezonas darbu lauksaimniecības nozarē neuzskatīt traktortehnikas vadīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Augošās meža īpašumu cenas palielina "pelēko" shēmu riskus

Reinholds Pelše, "Meža eksperti",19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 2017. gadā var tikt ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un reinvestētās peļņas neaplikšana ar peļņas nodokli

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Viņš atzīst, ka atbildīgā komisija valdības iesniegtajos 2016. gada valsts budžeta paketi pavadošajos nodokļu likumu grozījumos veiks vairākus papildinājums un uzlabojumus, tomēr radikālas izmaiņas var izdarīt tikai Saeimas plenārsēdes balsojums.

Vai ir plānotas izmaiņas valdības iesniegtajos nodokļu likumu grozījumos?

Ir vairākas normas, kuras ir plānots ietvert, grozot nodokļu likumus. Proti, runa ir par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā. Pašlaik Finanšu ministrijā ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem šajā likumā, kas paredz no nākamā gada 1. aprīļa ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību datortehnikai, mobilajiem telefoniem, elektroniskajām precēm. Sākums bija atbildīgās komisijas tikšanās ar Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas uzņēmējiem, kas norādīja uz tām summām, kuras paliek neredzamas nodokļu administrācijai. Pēc tam bija saruna ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu par rīcības plānu un ieviešanas termiņu. Reversā PVN maksāšanas kārtības ieviešanai minētajām precēm nav nepieciešams arī iepriekšējs saskaņojums ar Eiropas Komisiju. Būs vēl priekšlikums par šādu pašu reverso PVN maksāšanas kārtību šķeldai, zariem, skaidām, par kuras ieviešanu bija vajadzīgs pozitīvs Eiropas Komisijas atzinums. Šo piedāvājumu rezultātā varbūt nebūs papildu naudas valsts budžetā, bet nebūs iespēju šo naudu izkrāpt. Par citām jomām, kurām varētu piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību, runas nav. Protams, vienmēr ir arī sīki tehniski precizējumi faktiski visos likumprojektos, un tādi noteikti būs arī šoreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA,19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī neaktīviem uzņēmumiem jāmaksā UIN 50 eiro apmērā

Žanete Hāka,09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercsabiedrībām – uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājām ir patstāvīgi jāizveido uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par 2014.gadu un jāiesniedz tā VID vienlaikus ar gada pārskatu neatkarīgi no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēra par 2014.gadu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Gadījumā, ja aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pirms zaudējumu segšanas par 2014.gadu neveidojas vai tā ir mazāka par 50 eiro, minētajām komercsabiedrībām ir pienākums 15 dienu laikā pēc likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā deklarācijas iesniegšanas samaksāt nodokli 50 eiro apmērā.

Uzņēmumu ienākuma nodokli obligātajā apmērāir jāmaksā arī sabiedrībai, kurai nav darbinieku un kas 2014.gada laikā ir maksājusi budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādus par iepriekšējiem gadiem (maksājusi iepriekšējo gadu nodokļu parādus, bet nav maksājusi minētos nodokļus par 2014.taksācijas gadu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Lai gan iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem ES, nodokļu slogs Latvijā ir augsts

LETA,06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Līdz ar to turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu ekonomikas izaugsmi un pasliktinātu konkurētspēju.

Eksperts skaidroja nodokļu sloga mērīšanas īpatnības. Piemēram, mēdz mērīt iekasēto nodokļu apjomu pret iekšzemes kopproduktu. Šāda mērījuma secinājums ir, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs pret iekšzemes kopproduktu ir zems. Tomēr šo rādītāju ietekmē ēnu ekonomika, tāpēc, ja kopumā tiek iekasēts relatīvi neliels nodokļu apjoms, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems, bet gan var liecināt, ka ir pietiekami augsta ēnu ekonomika. Papildus ēnu ekonomikai iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru