Šobrīd nav iespējas no Rīgas budžeta ieguldīt stāvparku (Park&Ride) projektos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka Park&Ride projekti Rīgā attīstīsies tad, kad izdosies piesaistīt privātus partnerus, kas būs gatavi šādus parkus būvēt uz tiem zemesgabaliem, kurus Rīgas dome gatava piedāvāt. «Šobrīd neredzu iespēju no pilsētas budžeta ieguldīt Park&Ride projektos, kas gan, protams, ir svarīgi, taču būtiskāk ir savest kārtībā teritorijas pie skolām, runājot par sporta infrastruktūru, sporta zālēm, ēdnīcām vai vienkārši fasāžu siltināšanu,» atzina Ušakovs, piebilstot, ka autostāvvietas ir jābūvē privātiem uzņēmējiem sadarbībā ar pilsētu, izmantojot pilsētai piederošus zemesgabalus.

Darbi jauno staciju izbūvē Bolderājas līnijā ir aizkavējušies un visdrīzāk tiks pabeigti 2024.gadā, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka platformu modernizācijas projektā paredzēts izbūvēt divas jaunas pieturas Bolderājas līnijā - "Iļģuciems" un "Bolderāja".

"Saistībā ar šo līniju ir paredzēts realizēt arī vienu citu projektu, kas paredz šīs līnijas elektrifikāciju. Projektu plānots realizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026.gadam," minēja Pļavnieks.

Savukārt, komentējot līniju Rīga-Cēsis, viņš norādīja, ka, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, plānots izbūvēt kontakttīklu no Zemitāniem līdz Garkalnei, papildinot, ka šo projektu ir plānots īstenot līdz 2026.gada vidum.

"Abas ieceres par elektrificētās zonas paplašināšanu nodrošinās iespēju bateriju vilcieniem pietiekami uzlādēties, izmantojot kontakttīklu, lai varētu bateriju režīmā nodrošināt pasažieru pārvadājumus līdz Siguldai un, iespējams, pat tālāk," atzīmēja Pļavnieks.

Patlaban Rīgas investīciju plānos un Rīgas budžetā līdzekļi jaunu stāvparku būvniecībai jeb tā saucamajai «park and ride» sistēmai atvēlēti nav, jo šie projekti esot ļoti dārgi, stāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence.

«2014.gadā, apstiprinot Rīgas attīstības programmu 2014.-2020.gadam, neielikām investīciju plānā konkrētus projektus, jo «park and ride» risinājumiem jābūt kompleksiem, visaptverošiem un saistītiem ar sabiedriskā transporta tīklojuma un apkalpes uzlabojumiem,» skaidroja Brence, norādot, ka šie projekti būtu īstenojami ar valsts un Eiropas fondu atbalstu.

Aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija liecina, ka pašvaldībā par «park and ride» sistēmas ieviešanu diskutēts jau vismaz no 2000.gadu sākuma. Līdz šim pēc departamenta pasūtījuma izstrādāti divi pētījumi - Stāvparku sistēmas sadaļas attīstības plāns un Rīgas domes autonovietņu politikas un attīstības koncepcija. Līdz ar to pašvaldībai ir nepieciešamā informācija, lai uzsāktu stāvparku programmas īstenošanu.

Lai mazinātu sastrēgumus Rīgas centrā un sabiedrisko transportu padarītu par prioritāru, Ulbrokas ielā 13 tiks atklāts pirmais stāvparks (P&R – park&ride), informē Rīgas dome.

Tā sauktā park&ride sistēma paredz, ka Rīgas viesi un tās iedzīvotāji savu automašīnas varēs novietot apsargājamā autostāvvietā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu. Stāvparka izmantošana būs bez maksas, ja sabiedriskajā transportā ar e- talonu dienas laikā tiks veiktas vismaz divas braucienu reģistrācijas.stāvparks sāks darboties no 10.decembra.

Šo stāvparku īstenojusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks pašvaldības dzīvojamo māju kompleksa būvniecības laikā Ulbrokas ielā. Dzīvojamo māju būvniecībai paredzētā teritorija bija ierobežota un tika pieņemts lēmums būvēt apsargājamu daudzstāvu autostāvvietu ar 676 vietām. Tā kā autostāvvieta ir noslogota tikai par vienu trešo daļu, brīvās vietas atvēlētas stāvparka vajadzībām. Šā gada vasarā Ikšķile tika atklāts pirmā park&ride stāvvieta Latvijā.

Aktuālitāti galvaspilsētā nav zaudējusi park-n-ride stāvvietu jeb stāvparku izveides nepieciešamība

Tā DB norāda nozares spēlētāji, tomēr pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis informē, ka šobrīd stāvparku (park-n-ride) izveide netiek plānota.

Pilsētas attīstības plāns gan paredz, ka automašīnu skaitam Rīgas centrā būtu jāsamazinās, ieviešot t.s. stāvparkus, veicinot velotransporta izmantošanu un citas lietas. Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem, jo Ulbrokas ielas objekts tiek izmantots maz. Jāatgādina, ka pirms pāris gadiem pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikta stāvparku izveides plāna izstrāde. Tajā secināts un rosināts, ka līdz līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, jāveido plašs stāvparku tīkls. Lai to paveiktu, nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro. Plāns nav realizējies. Stāvvietu apsaimniekotāja SIA Cityparks Latvija valdes loceklis Māris Priednieks DB uzsver, ka pilsētai būtu jādomā par park-n-ride izveidi, uzņēmums arī labprāt piedalītos publiskās un privātās partnerības (PPP) objektu tapšanā.

Kopš oktobra, kad desmit Lucavsalas zemesgabalu izsole nenotika pretendentu trūkuma dēļ, Rīgas dome (RD) piebremzējusi aktivitātes, kas saistītas ar šo nekustamo īpašumu pārdošanu. «Konkrēts nākamās izsoles datums nav noteikts. Šobrīd notiek tirgus izpēte,» Dienai skaidro RD Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte. Tikmēr atpūtas parka tuvumā iecerēts būvēt stāvlaukumu, kuru Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nosaucis par potenciālo park & ride jeb stāvparku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pērnvasar pamatīgus protestus izraisījušais RD lēmums par desmit zemesgabalu atsavināšanu ir iestrēdzis, jo oktobrī plānotajai izsolei neviens pretendents nepieteicās. «Rīgas domes lēmums par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai ir spēkā. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums kā vienu no turpmākās rīcības variantiem nosaka atkārtotu izsoļu rīkošanu,» norādīja B. Gailīte un uzsvēra, ka ikviens interesents departamenta mājaslapā var iepazīties ar šiem zemesgabaliem un to turpmākās izmantošanas nosacījumiem.

Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks (GKR) Dienai vēl piebilda, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāma investoru interese par tik lielu projektu, kāda būtu Lucavsalas apbūve, un «dārziņos var audzēt burkānus un gurķus četrus piecus gadus noteikti».

Rīgas plānošanas reģions (RPR) aicina šobrīd vērienīgākā satiksmes projekta Rail Baltica īstenošanā iekļaut reģiona satiksmes savienojumu mezgla izbūvi, kas paredzētu izveidot papildu dzelzceļa stacijas projekta šķēršojošās pašvaldībās, informē RPR administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš.

Tas ļautu būtiski uzlabot Rīgas plānošanas reģionā esošo pašvaldību konkurētspēju, pavērtu jaunas iekšējo un starptautisko pārvadājumu iespējas, kā arī ļautu samazināt transportlīdzekļu plūsmu galvaspilsētā, efektīvāk attīstot park & ride stāvvietas Rīgā.

«Latvijai nozīmīgā projekta Rail Baltica potenciāls būtu jāizmanto pilnībā iekšējo pārvadājumu uzlabošanā, ko varētu nodrošināt ar papildu reģionālo pasažieru staciju izveidi pašvaldībās, kuru teritorijas šķērso projekts. Reģionālo pasažieru pārvadājumu izveidošanai būtu būtiska loma reģiona izaugsmē, no kā daudzējādā ziņā ieguvējas būtu ne tikai reģionā esošās pašvaldības, bet arī valsts kopumā,» norāda E. Rantiņš.

Lucavsalā turpinās labiekārtošanas darbi, tostarp ir noasfaltēti un nobruģēti celiņi, kā arī pludmalē nomainītas smiltis, bet peldētāju drošībai upes gultnē ieklāts ģeotekstila siets. Jūnijā tiks veikti apjomīgi zāliena atjaunošanas darbi. Klātienē aplūkojot paveikto, Rīgas mērs Nils Ušakovs un citas pašvaldības amatpersonas secināja, ka pilsētnieku iecienītā atpūtas vieta ir gatava vasaras sezonai, informē Rīgas dome.

«Nākamajā gadā, pēc Salu tilta rekonstrukcijas noslēguma, tiks noasfaltēts pievedceļš un ierīkota plaša autostāvvieta, kuru varēs izmantot visi iedzīvotāji un pilsētas viesi. Pēc būtības tā būs pirmā nopietnā park and ride autonovietne pilsētā,» stāsta N.Ušakovs.

Jau ziņots, ka Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība ierīkojusi atpūtas zonu ar plašiem bērnu rotaļu laukumiem, grila vietām un vingrošanas un sporta laukumiem visa vecuma atpūtniekiem. Lucavsalas atpūtas parks kļuvis par rīdzinieku iecienītu aktīvās izklaides vietu. Lucavsalas ziemeļu daļas sakārtošanu pašvaldība sāka 2011. gadā ar neapsaimniekoto mazdārziņu un pussagruvušo dārza mājiņu likvidāciju, teritorijas atbrīvošanu no sadzīves atkritumiem un būvgružiem.

Parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu.

Būvniecības darbi ir pabeigti 13 mēnešu laikā. Pirmā Daugavas stadiona attīstības posma ietvaros pilnībā atjaunota Rietumu tribīne, tajā skaitā iekštelpas 5000 kvadrātmetru platībā, kas atbilst starptautiskajām futbola un vieglatlētikas prasībām. Pirmā posma ietvaros no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, kas ļāva palielināt skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 461 vietai. PS «LNK INDUSTRIES Partnership» rekonstrukcijas darbus uzsāka 2017. gada aprīlī par kopējo līguma summu 10 697 085.25 eiro.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Nule kā atjaunotajā Daugavas stadionā 29.maijā notiks vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības Latvijā - Rīgas kausi.

Īpašu šo gadu Rīgas kausos padara ne vien renovētā sacensību norises vieta, bet arī fakts, ka dalību apstiprinājuši un starta stāsies gandrīz visi vadošie Latvijas atlēti.

Db.lv jau vēstīja, ka 15.maijā tika parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu, kas ir rekonstrukcijas pirmais posms.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Maksas autostāvvietu bizness nereti ir raisījis diskusijas, neapmierinātie vienmēr ir skaļāki par apmierinātajiem, un vienmēr ir kāds, kurš nevēlas maksāt par šādu pakalpojumu. Kādēļ stāvvietas vajadzīgas, vai to būs vēl vairāk, kāda ir cenu politika – par to Dienas Bizness izjautāja Cityparks Latvija valdes locekli Gundaru Smanu.

Kā viens no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē kā jūs novērtētu autostāvvietu pieejamību Rīgā? Varat raksturot nozari kopumā tieši šobrīd?

Patiesi esam viens no lielākajiem spēlētājiem autostāvvietu tirgū, un pozīcija mainās tikai atkarībā no izvēlētā kritērija - vai nu skatāmies pēc apgrozījuma, vai arī pēc vietu skaita stāvvietās. Mēs tiešām jūtamies kā viens no tirgus līderiem. Situācija tirgū kopumā – mēs redzam, ka maksas autostāvvietu skaits tikai pieaugs, proti, tas ir augošs bizness. Bezmaksas auto novietošanas iespējas, kā mēs redzam Rīgas centrā, jau praktiski nav, un tas noteikti turpināsies, izejot tālāk uz Rīgas apkaimēm, tostarp guļamrajonos. Tā tendence, kad klients ir gatavs samaksāt par nodrošinātu vietu, tikai aug. Proti, cilvēki vēlas zināt, ka, pārbraucot no darba mājās, būs, kur nolikt mašīnu, un ir gatavi par to maksāt. To mēs redzam kā nākotnes perspektīvu.

Pēc ziņas, ka Lucavsalā jau nākamgad paredzēts ierīkot stāvparku jeb tā dēvēto Park & ride, kļuvis zināms, ka beidzot varētu iekustēties stāvparku sistēmas attīstība visā Rīgā. Stāvparku sistēmas attīstības plāns tika izstrādāts jau pērn, taču pagaidām tā īstenošanu dēvēt par strauju nebija pamata, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pirmais oficiālais stāvparks Rīgā tika atklāts Ulbrokas ielā 2012. gadā un, kā atzina ieceres īstenotāji, nebija diez cik veiksmīgs. Tas arī sākotnēji nemaz nebija būvēts kā stāvparks un tikai vēlāk pielāgots šai funkcijai – SIA Rīgas pilsētbūvnieks uzbūvēja pašvaldības dzīvojamo māju kompleksu, kurā ietilpa daudzstāvu autostāvvieta ar 676 vietām. Tā kā autostāvvieta bija noslogota tikai par trešdaļu, brīvās vietas atvēlēja stāvparka vajadzībām, taču šim nolūkam stāvvietu iedzīvotāji izmantoja maz.

Tomēr doma, ka Rīgā nepieciešamas auto novietnes, no kurām iedzīvotāji tālāk uz centru dotos ar sabiedrisko transportu, plānu un projektu līmenī pastāv jau samērā sen. 2008. gadā pašvaldība bija rezervējusi vairāk nekā 20 zemesgabalu stāvparku ierīkošanai. Šobrīd aktuālais stāvparku attīstības plāns, ko izstrādājis SIA E. Daniševska birojs, paredz, ka 2025. gadā stāvparki Rīgā būs vismaz 27 vietās, tostarp Berģos, Juglā, Zemitānos, Tīraines, Torņakalna un Mangaļu stacijā, tirdzniecības centros Alfa, Mols, Spice utt., nodrošinot vairāk nekā 11 tūkstošu stāvvietu.

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Vairāk nekā trīs gadus ilgušais VAS Pasažieru vilciens (PV) elektrovilcienu iepirkums noslēdzies ar spāņu ražotāja Patentes Talgo S.L.U (Talgo) uzvaru. Aiz strīpas palika Stadler Polska Sp. z.o.o., Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un ŠKODA VAGONKA a.s.

Par to nule kā medijiem paziņoja PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Uzvarētājs piedāvājis ekonomiski izdevīgāko vilcienu cenu – 225,3 milj. eiro ‒ visā to paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Iepirkumā paredzēts iegādāties 32 elektrovilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā.

Trešais konkurss (kurš noslēdzies ar uzvarētāja paziņošanu) vilcienu sāgā līdzīgi iepriekšējiem gan ievilkās. Uzsākot iepirkuma procedūru 2015. gada septembrī, toreizējais PV vadītājs Andris Lubāns norādīja: «Vēlamais vilcienu piegādes laiks ir 2016. gads, bet pēdējais vilciens jāpiegādā ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā kopš līguma noslēgšanas.» Kā «pateicību» par iepirkuma novešanu līdz otrai kārtai, kur tehniskos piedāvājumus iesniedza četri no pieciem pretendentiem, kas kvalificējās (neskaitot SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmumu ООО «Уральские локомотивы»), A. Lubāns konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu pērnā gada oktobrī saņēma vilka pasi.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Saskaņā ar EY (Ernst & Young) veiktajiem aprēķiniem VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions apjomīgais atjaunošanas projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, informē centra stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis.

Šo summu veidos ieguvumi no veiktajiem ieguldījumiem kultūras attīstībā, ieguvumi no iedzīvotāju veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanās sporta infrastruktūras pieejamības ietekmē, kā arī ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šī ekonomiskā ieguvuma aplēse neietver pašu būvniecības izmaksu jeb aptuveni 47 miljonu eiro radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku. Aprēķini veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, veicot padziļinātu Grīziņkalna un tam piegulošo teritoriju un to apdzīvotības rādītāju izpēti, kā arī stadiona dažādo objektu noslodzes datiem.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā - par 0,9 % jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,4 tūkstošiem.

Tas saistīts ar to, ka rīdzinieki vairumā pārceļas uz Pierīgu, īpaši uz Jūrmalu un Mārupi. Šie dati tikai apstiprina pilsētplānotāju un arhitektu sen teikto – mūsu galvaspilsēta nav cilvēkiem draudzīga. Līdz ar to tā ir viena no absolūti retajām metropolēm, kur iedzīvotāju skaits rūk. Pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš jau ir izrunājis sausu muti, vairākus gadus stāstot, ka ir nepareizi Rīgu pilnībā atdot autotransportam, ja tā vēlas piesaistīt iedzīvotājus. Rezultātā cilvēki pārceļas uz Pierīgu, katru dienu dodas uz Rīgu ar autotransportu, kas rada sastrēgumus un vairo gaisa piesārņojumu.

Diemžēl līdz šim galvaspilsētas vadībai prioritāte nav bijuši rīdzinieki. Rīgā tā arī nav nedz gājēju ielas, nedz pietiekamā daudzumā un kvalitātē veloceliņu. Arī ar tik daudz piesauktajiem park&ride nevedas. Arī sabiedriskais transports nav tāds, lai tajā gribētos pārsēsties no automašīnas. Un šeit neder atrunas, ka viena gada laikā Rīgu nevar pārvērst. Jo par to, ka galvaspilsētai ir jākļūst draudzīgākai cilvēkiem un mazajam biznesam, ir runāts gadiem. Tikai darīts gan ir ļoti maz. Toties ar plašu vērienu «šeptēšanās» ir notikusi dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Simptomātiski, ka, DB, sarunājoties ar lielu industriālo parku attīstītāju, tas paziņoja, ka strādā tikai Pierīgā un galvaspilsētā nedarbojas principiāli, jo birokrātiskās procedūras, kuras Pierīgas pašvaldībās var nokārtot pāris nedēļu laikā, Rīgā aizņem vairāk par pusgadu.

Rīga joprojām nav tikusi skaidrībā ar veidu, kā varētu tikt realizēta stāvparku ieviešanas ideja; nākotnē varētu noteikt ierobežojumus iebraukšanai pilsētas centrā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd atkal ir aktualizējies tā saucamais park&ride jeb stāvparku ieviešanas jautājums. Tas skatīts Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas sēdē, tomēr skaidra redzējuma, kad pilsētā reāli varētu tikt būvēti stāvparki, joprojām nav.

Jāatgādina gan, ka jau 2014. gadā, lai izvērtētu, kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādāja stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tas, kā DB jau iepriekš ziņojis, atklāja – lai pakāpeniskai izveidotu stāvparkus 27 pilsētas vietās, atsevišķās platībās līdzās izveidojot pat vairākas novietnes, nepieciešami 39,3 milj. eiro. Šajos stāvparkos varētu atstāt vairāk nekā 11 tūkst. automašīnu.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir veicis izmaiņas iepirkuma tehniskajā specifikācijā un pagarinājis stadiona jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumu līdz šā gada 30. jūnijam, informē centra pārstāvji.

«Iepirkuma laikā ir izrādīta liela potenciālo dalībnieku interese. Lai sasniegtu labāko rezultātu un sniegtu pēc iespējas detalizētāku informāciju potenciālajiem piegādātājiem, mēs esam veikuši iepirkuma tehniskās specifikācijas papildināšanu un detalizēšanu, kā arī pagarinājuši iepirkuma termiņu, lai būvniekiem dotu vairāk laika sagatavot kvalitatīvus piedāvājumus, ņemot vērā projekta tehnisko sarežģītību un lielo daudzumu specifisku prasību, kuras nepieciešams iestrādāt piedāvājumos, lai tie vislabāk atbilstu kultūras un dažādu sporta pasākumu vajadzībām,» saka Elmārs Martinsons, VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis.

Kopējā uzstādījuma, ka jāveicina dzelzceļa transporta izmantošana autotransporta vietā, kā arī maksimāli jāizmanto esošā dzelzceļa sistēma, ietvaros plānots turpmāko 2 līdz 3 gadu laikā, investējot apmēram 1 miljonu eiro, atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi uz Bolderāju.

Šā gada 14.maijā tika izveidota darba grupa, kurā līdzdarbojas eksperti no VAS «Latvijas dzelzceļš», AS «Pasažieru vilciens», Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, Rīgas domes Satiksmes departamenta, VSIA «Autotransporta direkcijas», Rīgas brīvostas pārvaldes un citām institūcijām, lai izvērtētu iespējas atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi virzienā uz Bolderāju, ietverot juridiskos, finansiālos un tehniskos aspektus.

Pēc šodien notikušās izbraukuma sēdes uz Bolderāju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits secināja: «Bolderājai ir vajadzīgs vilciens. Mēs zinām, ka Rīgā ir sastrēgumi, no rīta un vakaros izbraukt cauri Rīgas centram ir arvien grūtāk. Es domāju, ka tas ir arī valsts interesēs, lai vairāk cilvēku izmantotu tieši vilcienu pārvadājumus.»

Ministru kabinets (MK) otrdien nolēma VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions pamatkapitālā ieguldīt vairākus valsts īpašumus Augšielā 1 un Augšielā 3, informē stadiona pārstāvji.

Šis lēmums nodrošinās pamatkapitāla bāzi, lai projektam varētu piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un citu nepieciešamo finansējumu, uzskata Elmārs Martinsons, VSIA stadiona Daugava valdes loceklis.

Saskaņā ar stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots - tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un tiks izbūvēti daudzi jauni objekti. Stadionā līdz 2022. gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī tiks veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna park&ride auto stāvvieta un tiks sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.

Ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu - kandidātu atlasi - ar mērķi iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā «Rīga», estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 – 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.