Saskaņā ar EY (Ernst & Young) veiktajiem aprēķiniem VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions apjomīgais atjaunošanas projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, informē centra stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis.
Šo summu veidos ieguvumi no veiktajiem ieguldījumiem kultūras attīstībā, ieguvumi no iedzīvotāju veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanās sporta infrastruktūras pieejamības ietekmē, kā arī ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Šī ekonomiskā ieguvuma aplēse neietver pašu būvniecības izmaksu jeb aptuveni 47 miljonu eiro radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku. Aprēķini veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, veicot padziļinātu Grīziņkalna un tam piegulošo teritoriju un to apdzīvotības rādītāju izpēti, kā arī stadiona dažādo objektu noslodzes datiem.
Stadiona atjaunošana uzlabos dzīves apstākļus Grīziņkalna un tuvējo apkaimju iedzīvotājiem. Līdztekus paša stadiona atjaunošanai, kas nodrošinās plašu kultūras un sporta funkcionalitāti, stadiona Daugava atjaunošanas viens no galvenajiem mērķiem ir Grīziņkalna apkaimes revitalizācija, radot spēcīgu stimulu apkaimes un tam piegulošo teritoriju iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.
«Jāņem vērā, ka tik nozīmīgs projekts kļūst par magnētu jaunai ekonomiskai aktivitātei, lielākai cilvēku plūsmai apkaimē, jauniem veikaliem, jauniem pakalpojumiem, jaunām sabiedriskām būvēm, privātām investīcijām. Turklāt projekta īstenošana būs saistīta ar jau notiekošu un nākotnē plānotu nozīmīgu apkaimes satiksmes infrastruktūras uzlabošanu, ko veiks Rīgas pašvaldība. Šie pasākumi kopumā dos plānoto revitalizācijas efektu un ilgtermiņa ieguvumu gan Latvijas ekonomikai, gan sabiedrībai,» saka VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons.
Tāpat Grīziņkalna apkaimē aktuāls ir iedzīvotāju drošības jautājums - saskaņā ar veikto pētījumu teritorija ir pievilcīga dažādām asociālām sabiedrības grupām. To apliecina arī Iekšlietu ministrijas dati par noziedzību - Grīziņkalna un Avotu apkaimēs tiek reģistrēts salīdzinoši augstāks noziegumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem nekā Rīgā kopumā. Atjaunota, revitalizēta teritorija nodrošinās sporta un kultūras aktivitāšu un pasākumu pieejamību, kā arī kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas apkārtējo apkaimju iedzīvotājiem, tādējādi veicinot arī drošības situācijas uzlabošanos.
Jau ziņots, ka saskaņā ar 9.februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022.gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots - tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un izbūvēta virkne jaunu objektu, - stadionā līdz 2022.gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna park&ride auto stāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.
Projektu ieviesīs VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem EUR 40 191 396 apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums EUR 7 092 600 apmērā.