Restorāna darbības aisberga neredzamā daļa – smags un rūpīgs darbs, lai būtu viesiem interesanti arī pēc pirmajiem straujākas attīstības gadiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pirms trīs gadiem Latvijā restorānu biznesā valdījusi piesardzība – daudzi ēdināšanas uzņēmumi durvis vēruši ciet, bet jauni klāt nenāca. «Mums, pavāriem, kuri vienmēr bijām sapņojuši par savu restorānu, šī bija lieliska izdevība. Telpu noma un celtniecības darbu izmaksas bija zemas, darbinieku algas – adekvātas. Beidzot tas mums bija aizsniedzami,» stāsta SIA 32. maijs, 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt! līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Restorāns atvērts 2011. gada rudenī un pirmajā darbības gadā sasniedzis 160 tūkst. eiro apgrozījumu, bet 2013. gadā – 948 tūkst. eiro. Straujā izaugsme SIA 32. maijs ir ļāvusi ierindoties 78. vietā DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā.
Uzņēmuma nosaukums – 32. maijs – aizgūts no Minhauzena, kurš vēlējās pasaulei iedot vienu lieku dienu. «Mēs pasaulei radījām jaunu restorānu,» teic Ē. Dreibants.
Zināt ķēķa pusi
Lai atvērtu savu restorānu, Ē. Dreibants kopā ar šefpavāru Mārtiņu Sirmo un vēl diviem uzņēmuma līdzīpašniekiem – Uldi Brūderi un Danu Gritāni – likuši kopā savus iekrājumus. Starta kapitāls bijis vairāk nekā 15 tūkst. eiro. «Rēķinājām, kā visu lētāk izdarīt. Sākumā gatavojām uz mājas virtuves iekārtām, kuras bija atstājuši iepriekšējie telpu lietotāji – Amerikas vēstniecība. Drīz sakrājām naudu profesionālām iekārtām. Lūdzām arī palīdzību dažādiem preču izplatītājiem. Piemēram, mums nebija naudas, lai iegādātos kafijas automātu, tādēļ lūdzām, lai to mums izīrē. Pēc gada situācija mainījās, vairs nebijām lūdzēji, bet tie, kas izvēlas preču piegādātājus. Esam palikuši uzticīgi tiem, kas mums noticēja no paša sākuma,» teic Ē. Dreibants.
Idejai skeptiķu neesot trūcis, bet liels bijis pārsteigums, kad pirmajā restorāna darbības dienā tas piepildījies. Nācies pat to uz pāris stundām slēgt ciet, lai steigtos uz veikalu papildināt produktu krājumus. Par viesu trūkumu nevarot sūroties arī pēc trīs darbības gadiem. Ē. Dreibants skaidro, ka jauniem restorāniem pirmajā mirklī piesaistīt viesus neesot pats grūtākais uzdevums, sarežģītāk esot interesi noturēt.
Visbiežāk restorāniem krīze iestājoties pēc diviem gadiem. «Noturēt viesu interesi ir smags, monotons darbs. Katru dienu darbiniekiem jāatkārto, kā jāstrādā ar klientiem. Regulāri jādomā par jaunu ēdienu un dzērienu piedāvājumu, piemēram, par godu Mārtiņdienai, Latvijas dzimšanas dienai vai jūras velšu sezonas atklāšanai. Ne visi speciālie piedāvājumi bijuši veiksmīgi, bet tas liek izvērtēt kļūdas un domāt kaut ko jaunu,» atzīst Ē. Dreibants. Viņš pats restorāna biznesā strādā jau 20 gadu, karjeru sācis kā kartupeļu mizotājs, bet pirms sava restorāna atvēršanas ilgus gadus organizējis virtuves darbu restorānā Kaļķu vārti. Nevis biznesa krampis, bet fakts, ka līdz niansēm zināma restorāna darbības ķēķa puse, palīdzot uzņēmuma vadībā, jo, lai ēdināšanas uzņēmums strādātu ar peļņu, nepieciešama detalizēta produktu kalkulācija, jāplāno darbinieku grafiks tā, lai nebūtu dīkstāves. Svarīgas esot arī personiskās īpašības, jo ne vienmēr labs šefpavārs ir arī labs uzņēmuma vadītājs. «Saliekot kopā visu līdzīpašnieku pieredzi un prasmes, izveidojusies laba komanda. Svarīgi, ka mums ir viens mērķis – attīstīties,» viņš atzīst.
Visu rakstu Ne tikai piesaistīt, bet noturēt lasiet 20. novembra laikrakstā Dienas Bizness.