Pakalpojumi

Papildināts ar foto - Ne tikai piesaistīt, bet noturēt

Linda Zalāne,20.11.2014

Jaunākais izdevums

Restorāna darbības aisberga neredzamā daļa – smags un rūpīgs darbs, lai būtu viesiem interesanti arī pēc pirmajiem straujākas attīstības gadiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms trīs gadiem Latvijā restorānu biznesā valdījusi piesardzība – daudzi ēdināšanas uzņēmumi durvis vēruši ciet, bet jauni klāt nenāca. «Mums, pavāriem, kuri vienmēr bijām sapņojuši par savu restorānu, šī bija lieliska izdevība. Telpu noma un celtniecības darbu izmaksas bija zemas, darbinieku algas – adekvātas. Beidzot tas mums bija aizsniedzami,» stāsta SIA 32. maijs, 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt! līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Restorāns atvērts 2011. gada rudenī un pirmajā darbības gadā sasniedzis 160 tūkst. eiro apgrozījumu, bet 2013. gadā – 948 tūkst. eiro. Straujā izaugsme SIA 32. maijs ir ļāvusi ierindoties 78. vietā DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā.

Uzņēmuma nosaukums – 32. maijs – aizgūts no Minhauzena, kurš vēlējās pasaulei iedot vienu lieku dienu. «Mēs pasaulei radījām jaunu restorānu,» teic Ē. Dreibants.

Zināt ķēķa pusi

Lai atvērtu savu restorānu, Ē. Dreibants kopā ar šefpavāru Mārtiņu Sirmo un vēl diviem uzņēmuma līdzīpašniekiem – Uldi Brūderi un Danu Gritāni – likuši kopā savus iekrājumus. Starta kapitāls bijis vairāk nekā 15 tūkst. eiro. «Rēķinājām, kā visu lētāk izdarīt. Sākumā gatavojām uz mājas virtuves iekārtām, kuras bija atstājuši iepriekšējie telpu lietotāji – Amerikas vēstniecība. Drīz sakrājām naudu profesionālām iekārtām. Lūdzām arī palīdzību dažādiem preču izplatītājiem. Piemēram, mums nebija naudas, lai iegādātos kafijas automātu, tādēļ lūdzām, lai to mums izīrē. Pēc gada situācija mainījās, vairs nebijām lūdzēji, bet tie, kas izvēlas preču piegādātājus. Esam palikuši uzticīgi tiem, kas mums noticēja no paša sākuma,» teic Ē. Dreibants.

Idejai skeptiķu neesot trūcis, bet liels bijis pārsteigums, kad pirmajā restorāna darbības dienā tas piepildījies. Nācies pat to uz pāris stundām slēgt ciet, lai steigtos uz veikalu papildināt produktu krājumus. Par viesu trūkumu nevarot sūroties arī pēc trīs darbības gadiem. Ē. Dreibants skaidro, ka jauniem restorāniem pirmajā mirklī piesaistīt viesus neesot pats grūtākais uzdevums, sarežģītāk esot interesi noturēt.

Visbiežāk restorāniem krīze iestājoties pēc diviem gadiem. «Noturēt viesu interesi ir smags, monotons darbs. Katru dienu darbiniekiem jāatkārto, kā jāstrādā ar klientiem. Regulāri jādomā par jaunu ēdienu un dzērienu piedāvājumu, piemēram, par godu Mārtiņdienai, Latvijas dzimšanas dienai vai jūras velšu sezonas atklāšanai. Ne visi speciālie piedāvājumi bijuši veiksmīgi, bet tas liek izvērtēt kļūdas un domāt kaut ko jaunu,» atzīst Ē. Dreibants. Viņš pats restorāna biznesā strādā jau 20 gadu, karjeru sācis kā kartupeļu mizotājs, bet pirms sava restorāna atvēršanas ilgus gadus organizējis virtuves darbu restorānā Kaļķu vārti. Nevis biznesa krampis, bet fakts, ka līdz niansēm zināma restorāna darbības ķēķa puse, palīdzot uzņēmuma vadībā, jo, lai ēdināšanas uzņēmums strādātu ar peļņu, nepieciešama detalizēta produktu kalkulācija, jāplāno darbinieku grafiks tā, lai nebūtu dīkstāves. Svarīgas esot arī personiskās īpašības, jo ne vienmēr labs šefpavārs ir arī labs uzņēmuma vadītājs. «Saliekot kopā visu līdzīpašnieku pieredzi un prasmes, izveidojusies laba komanda. Svarīgi, ka mums ir viens mērķis – attīstīties,» viņš atzīst.

Visu rakstu Ne tikai piesaistīt, bet noturēt lasiet 20. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Dreibants kūti pārveido par pavāru māju, bet Līgatnes dzemdību namā plāno restorānu

Monta Glumane,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dreibants: Aizliedzot vasaras terases, pašvaldība iznīcina mazo biznesu

Zane Atlāce - Bistere,06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.

Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra sākumā Stabu ielā, kur iepriekš atradās restorāns Kasha un pēc tam ID Gourmet, atvērsies Āzijas virtuves bistro Ramen Riga, portālam DB pastāstīja 3 pavāru restorāns līdzīpašnieks Ēriks Dreibants.

Projektā piedalīsies arī šefpavārs Mārtiņš Sirmais un vēl divi biznesa partneri.

Ramen Riga specializēsies uz Japānas zupas ramen izgatavošanu dažādos variantos – ar liellopu gaļu, vistas gaļu, garnelēm un citām piedevām, kā arī būs pieejams veģetārais ramen.

«Nosaukums liecina par bistro specializāciju – tā ir Japānas zupa ramen ar nūdelēm. Tādas vietas Rīgā vēl nav. Šī zupa pasaulē ir ļoti populāra – tā ir lēta un ļoti sātīga,» stāsta Ē. Dreibants.

Bistro tiks piedāvātas arī nelielas uzkodas Āzijas stilā. Vidējā ēdiena cena Raimen Riga būs 10 eiro vienam cilvēkam.

Pēc Ē. Dreibanta teiktā, patlaban telpas tiek remontētas un remontdarbi tika sākti pirms pusotra mēneša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavāru duets Ēriks Dreibants un Mārtiņš Sirmais 31.maijā kāps uz pop-up restorāna Dinner on the lake plosta, lai viesus aizvestu garšu ceļojumā.

Vakars uz ezera jeb Dinner on the lake ir pop-up restorāns, kas atrodas uz peldoša plosta Kāla ezerā.

Šajā sezonā gaidāmi 15 pasākumi, kuros piedalīsies 13 Latvijā zināmi pavāri - Raimonds Zommers (restorāns Entresol), Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants (restorāna Trīs pavāru restorāns Tam labam būs augt saimnieki), Dzintars Kristovskis (Annas design hotel & spa restorāns), Sergejs Širipovs (restorāns Le Dome), Kristaps Sīlis ( restorāns Bruņinieku 63), Svetlana Riškova ( Grand Hotel Kempinski Riga restorāns ), ēst gatavošanas entuziasts Ritvars Toms Logins, Endijs Bērziņš ( restorānu ķēdes Vairāk saules īpašnieks), Valters Zirdziņš (restorāna Valters saimnieks), izcilais Jānis Zvirbulis (darbojas pie jauna restorāna izveides), Juris Dukaļskis (restorāns Trīs) un Lauris Aleksejevs (restorāna 36. līnija līdzīpašnieks).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu īpašnieki sašutuši par liegumu saņemt dīkstāves pabalstu

Māris Ķirsons, Zane Atlāce - Bistere,02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vasaras terašu riņķa dancis bez tiesiskās paļāvības mūzikas

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja,18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošība ir pirmajā vietā, par to nav diskusiju, tomēr labi būtu, ja atbildīgās iestādes ne­pārskatītu jau iepriekš izsniegtās atļaujas un tiktu ievērots tiesiskās paļāvības prin­cips. Tāds ir restorānu īpašnieku viedok­lis par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde šogad ir anulēju­si vairākas iepriekš izsniegtas atļaujas vasaras terašu ierīkošanai, to pamatojot ar ugunsdrošības normām.

Saskaņā ar Restorānu biedrības aplēsēm, ja terase ne­tiek atvērta, tad restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro. Protams, jebkura nauda nav cilvēku dzīvības un drošības vērta.

Skaidrs, ka vasaras terases nedrīkst traucēt un apgrū­tināt ugunsdzēsēju darbu, tās nevar nobloķēt pieeju pie hidrantu akām. Tomēr līdz galam pareiza nešķiet pie­eja, kad otrajā gadā tiek anulēta būvatļauja, kas izsniegta uz trīs gadiem. Jo, saņemot šādu atļauju, uzņēmēji veic investīcijas, plānotos ieņēmumus iekļauj savos finanšu plānos, iespējams, kāds ar to rēķinājies, ņemot kredītu.

Tiesiskā valstī būtu tikai normāli, ja uzņēmējs varētu būt pārliecināts – jebkura atļauja, jebkurš lēmums ir derīgs un spēkā esošs visu tā darbības laiku. Protams, ir saprotami Rīgas pilsētas Būvvaldes argumenti, ka situācija katru gadu mainās, piemēram, pāri ielai pa­rādās jauna kafejnīca vai tiek izbūvēta jauna hidrantu aka, tāpēc saskaņotai vasaras terasei var nākties meklēt citu risinājumu. Tikai tad, lūdzu, tiešām meklējiet citu risinājumu, par tāda nepieciešamību laicīgi (!) infor­mējot restorāna īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Restorānu biedrība: Turpināsim cīnīties par pazemināto PVN

Db.lv,24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sirmais un Dreibants Līgatnē atvērs vienas dienas restorānu

Natālija Poriete,07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kam pieder Latvijas TOP 30 restorāni

Dienas Bizness,22.01.2016

Kam pieder Latvijas TOP 30 restorāni (Juridiskā persona darbojas vairākos biznesa veidos, norādīti kopējie finanšu rādītāji.)

Restorāns: Vincents

Īpašnieks: SIA Vincents

Apgrozījums (tūkst. eiro, 2014.g.): 1831.8

Peļņa: -1233.5

Avots: restorans.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu, kas parāda, kam pieder Latvijas Top 30 restorāni (skatīt raksta galerijā!).

Laikraksts arī vēsta, ka Latvijas pavāru vairāku gadu aicinājums ēst maksimāli dabiskus un vietējas izcelsmes produktus ir sadzirdēts. «Vēl pirms dažiem gadiem varējām pat nemēģināt ēdienkartē iekļaut mežacūkas sautējumu – vienkārši neviens kaut ko tādu neēda. Tagad, kad cilvēkiem pastāsta, ka piedāvājumā ir mežacūka, kas ir mežā ēdusi ozolzīles, lapas, sliekas un mellenes, nevis siltumnīcās audzētās krūmmellenes, attieksme ir pavisam cita. Savukārt gadījumos, kad produkts tomēr ir dažādās saimniecībās audzēts, svarīgi, lai runa būtu par bioloģiskajām saimniecībām,» saka restorāna Tam labam būs augt (SIA 32. maijs) šefpavārs un līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Viņš atzīst – cilvēks ir kļuvis zinošāks, produkta izcelsmei ir arvien lielāka loma. .

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorāns uz vienu dienu

Linda Zalāne,16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pop-up maltītes esence ir to ieturēt netradicionālā vietā, veidā un sajust bagātīgu garšas buķeti

Pop-up (jeb vienreizējs un īstermiņa projekts) koncepcija paredz sagādāt pārsteiguma sajūtu, un šādu pasākumu organizatori cenšas ne vien gādāt par augstvērtīgu ēdienu, bet arī baudu acīm, ausīm un citām maņām. Latvijā pēdējos gados ir vairāki uzņēmīgi cilvēki, kuri šādas svinības rīko. Šie cilvēki ir gan cieši saistīti ar ēdināšanas biznesu, gan tie, kuri darbojas pasākumu organizēšanas jomā. Spēcīgu rezonansi ieguvušas pasākumu organizatores Gundegas Skudriņas veidotās Nepieradinātās vakariņas. Savu artavu pop-up maltītes rīkošanā devuši arī šefpavāri Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants, kuri šādus pasākumus ir veidojuši vairākas reizes. Austeru un citu jūras velšu baudīšanas mākslā īpašās vakariņās Ēst, runāt, smieties ieved Mārtiņš Reinis. Pagājušā gada vasarā pie Kongresu nama norisinājies arī L’elegante Pop-Up Picnic jeb Vakariņas baltā, kas ir populāras gan Eiropā, gan ASV. Rīgā regulāri iegriežas arī pop-up restorāns Dinner in The Sky, kas ļauj izbaudīt maltīti 50 metrus virs zemes. Pagājušā gadā neierastu pasākumu virpulī tika ierauta arī LU Botāniskā dārza palmu māja, kurā vairākas maltītes sarīkoja viesmīlības eksperts Arvis Zēmanis un šefpavārs Artūrs Taškāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ēd vakariņas vēlāk, nekā ieteicams, noskaidrots pētījumā par Baltijas valstu iedzīvotāju vakariņošanas paradumiem.

Pasākumā Vēlās vakariņas ar Borjomi profesors Anatolijs Danilāns, uztura speciāliste Ilze Lutere un šefpavārs Ēriks Dreibants nāca klajā ar ieteikumiem un gardām receptēm, lai vēlās vakariņas atstātu pozitīvu ietekmi uz organismu.

Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus, secināts IDS BorjomiEurope veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā salīdzināti iedzīvotāju vakariņošanas paradumi.

47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka itin regulāri nākas grēkot ar ēšanu vēlu vakarā, visbiežāk saistot to ar vēlo pārrašanos mājās vai aizkavēšanos darbā. Vēlajās vakariņās visā Baltijā dominē otrie ēdieni, tomēr igauņiem ēdienkarte ir daudzveidīgāka, nekā abās pārējās valstīs, vakariņās biežāk iekļaujot arī salātus, sviestmaizes un karstos dzērienus. Savukārt Latvijā vakariņu ēdienkartē biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā ir sastopami raudzētie piena produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā!» Ar šādu apgalvojumu Ēriks Dreibants pārsteidz žurnālistu Māri Ķirsonu sarunā par ēdināšanas tirgus realitāti.

Lai arī ēdinātāji ir runājuši ar valsts amatpersonām par tirgus sakārtošanu, tas nav nonācis līdz reālām darbībām, jo izskatās, ka tie bija kārtējie priekšvēlēšanu solījumi.

Tika apspriesta arī:

  • Ēnu ekonomika ēdināšanas nozarē,
  • PVN samazināšanas strupceļš,
  • Iedzīvotāju zemā pirktspēja,
  • Tirgus pārdale.

Ja Tev nav laika skatīties visu video, tad vari atrast interesējošās tēmas zemāk norādītajos video fragmentos:

  • 00:01:44 – Cik pamatotas ir bažas, ka var aizvērties 800 ēdināšanas uzņēmumu
  • 00:03:23 – Vai cilvēki var atļauties apmeklēt restorānus
  • 00:05:02 – Kā tūristi ietekmē Latvijas ēdināšanas tirgu
  • 00:05:48 – “Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā”
  • 00:07:01 – Kā ēdināšanas uzņēmumi izdzīvo valsts reģionos un kā to atrisināt
  • 00:11:15 – Kāpēc vēl joprojām nav ieviests samazinātais PVN ēdināšanas uzņēmumiem
  • 00:14:30 – PVN samazināšana palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku
  • 00:17:47 – Kurš vēlas pārdalīt ēdināšanas nozari

Komentāri

Pievienot komentāru