Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Valdību parādzīmju ienesīgumi eiro valūtā ir tuvu saviem vēsturiski zemākajiem līmeņiem, arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro valūtā Latvijas valdības parādzīmju likmes patlaban svārstās no mīnus 0,3% līdz aptuveni 0,9% gadā atkarībā no parādzīmes termiņa, stāsta Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Salīdzinājumam: Vācijas 5 gadu parādzīmes ienesīgums ir mīnus 0,5%, bet 10 gadu – ap 0% gadā. ASV dolāros šobrīd likmes visos termiņos ir augstākas par eiro. Latvijas valdības parādzīmēm tās svārstās no ap 1% gadā par 2017. gada februāra parādzīmi līdz 1,7% gadā par 2021. gada jūnija obligāciju, šis ir arī garākais termiņš Latvijas parādzīmēm ASV dolāros. Dolāros likmes būtu jāsalīdzina ar ASV valdības parādzīmēm, starp kurām 5 gadu parādzīmes (ap 2021. gadu) šobrīd ienes 1,2% gadā.

Valsts kase finanšu līdzekļu piesaistei izmantojusi jaunu īstermiņa aizņemšanās instrumentu, 50 miljonu eiro apmērā emitējot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, kuras tiks dzēstas pēc 21 dienas, informē VK.

21 dienu dzēšanas termiņš parādzīmēm tika izvēlēts tādēļ, lai efektīvāk finansētu valsts budžeta izpildes ciklu mēneša ietvaros. Īstermiņa parādzīmju emisijas rezultātā piesaistītos resursus Valsts kase izmantos valsts budžeta izdevumu finansēšanai mēneša pirmajā pusē un atmaksās parādzīmju pircējiem mēneša otrajā pusē, kad valsts budžets saņem nodokļu ieņēmumu lielāko daļu.

Pieprasījums pēc parādzīmēm sasniedza 176,1 miljonu eiro, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedza Valsts kases piedāvājumu un lielā investoru konkurence par iespēju iegādāties parādzīmes ļāva Valsts kasei aizņemties resursus ar negatīvu vidējo svērto likmi - mīnus 0,199%.

Līdz 2021.gadam ieskaitot, Latvijai būs jāpārfinansē 4,7 miljardi eiro no valsts parāda, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Gandrīz viens miljards eiro gadā. Summas ir pietiekami lielas un veido gandrīz pusi no kopējā parāda, norādīja Āboliņš.Viņš stāstīja, ka resursi valsts parāda pārfinansēšanai noteikti būs jāpiesaista starptautiskajos kapitāla tirgos.

Iekšējā tirgū mēs tik lielus apjomus emitēt nevaram. Te gan ir jāņem vērā arī tas, ka tie investori, kuri jau ir iegādājušies Latvijas parādzīmes, pēc to dzēšanas noteikti izvērtēs iespējas savas investīcijas turpināt. Visticamāk, ka daļa no investoriem, kuriem pašlaik pieder Latvijas obligācijas, iegādāsies arī jaunās, prognozēja Āboliņš.

Investori vienmēr skatās uz to, lai viņu ieguldījumi būtu diversificēti. Turklāt tie investori, kuri ir pirkuši Latvijas valsts parādzīmes, ir bijuši ieguvēji, jo Latvijas kredītreitings pēdējos gados ir būtiski audzis. Līdz ar to ir augusi arī mūsu vērtspapīru cena. Šo investoru interese saglabājas, interesi par Latvijas emitētajiem vērtspapīriem skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Trešdien tika pārdotas visas piedāvātas valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2015.gada 10.jūlijā, liecina Valsts kases dati.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 24 miljonu apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 100,0 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,17 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,1% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,041%.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas visas Valsts kases piedāvātās parādzīmes 6 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 65,01 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 10,84 reizes.

Trešdien, 13.janvārī, tika izsolīti valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 16 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 77 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,8 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,0% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,055%.

Trešdien, 13.janvārī, notiks arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā (uzdevumi tika pieņemti līdz plkst.15:00).

Valsts akciju sabiedrībām (VAS) vairāku iemeslu dēļ ir ļoti veselīgi vai nu emitēt parādzīmes, vai tirgot daļu no savām akcijām biržā. Šis ir gadiem ilgi pausts DB viedoklis, tāpēc ir gandarījums, ka nu arī valdības līmenī šī loģika ir ne vien saprasta un konceptualizēta, bet arī tiek iedzīvināta.

Tā liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nu jau konsekventi paustais ieskats, ka tas ir tikai laika jautājums, kad VAS pēc naudas ies turp, kur kārotajai naudai ir tās reālā vērtība – uz finanšu un kapitāla tirgu. Ja reiz dzīvojam tirgus un nevis politizētā ekonomikā, tad vajag arī ļaut tirgum maksimāli veikt tā funkcijas, no kurām tirgus galvenais uzdevums ir noteikt, kāda kam ir vērtība. VAS obligāciju emisijas gadījumā tas nozīmē vērtējumu, cik labs ir plāns, kura īstenošanai ir vajadzīga nauda. Kā esam jau pieredzējuši Latvenergo zaļo obligāciju laidienos, tirgus vērtējums par uzņēmuma investīciju plāniem ir ļoti augsts – pieprasījums pēc vērtspapīriem ir daudzkārt pārsniedzis piedāvājumu, panākot Latvijas enerģētikas modernizācijas investīciju kapitālam ļoti izdevīgu procentu likmi, bet pašai kompānijai – vadošas kredītreitingu aģentūras augstu vērtējumu. Cita starpā tas ir pozitīvs signāls investoriem par lietu stāvokli Latvijas ekonomikā vispār, un jo vairāk šādu signālu būs, jo labāk. Enerģētikas likuma nosacījumu dēļ, kas paredz Latvenergo pilnībā paturēt valsts īpašumā, uzņēmums drīkst emitēt tikai parādzīmes, bet citām VAS šāda ierobežojuma nav, tāpēc blakus parādzīmēm tām ir arī iespēja biržā tirgot daļu no savām akcijām. Šī ir lieliska iespēja ne vien piesaistīt naudu investīcijām, bet arī uzzināt, cik tad reāli ir vērtīga tā mūsu kopējā manta, jo VAS galējās konsekvencēs pieder Latvijas pilsoņiem.

Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā parāda vērtspapīri tiek pārdoti ar negatīvu ienesīgumu - Valsts kase vairākas reizes izsolījusi Latvijas valsts parādzīmes ar negatīvu ienesīgumu.

Janvāra beigās notika konkurējošā daudzcenu izsole, kurā tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 50 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 176,1 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,5 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica -0,055% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,199%.

Galerijā augstāk iespējams izlasīt, ko nozīmē, ja parādzīmes tiek izsolītas ar negatīvu ienesīgumu!

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Par velti investori aizdod arī ASV valdībai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ investori pilnībā par velti lēmuši naudu nopakot ASV īsāka termiņa parādzīmēs, liecina pieejamā informācija. Proti, ASV pirmo reizi vēsturē izdevies pārdot trīs mēnešu parādzīmes ar ienesīgumu, kas vienāds ar apaļu nulli. Šādā veidā ASV valdībai izdevies piesaistīt līdzekļus 21 miljarda ASV dolāru apjomā.

Jāpiebilst, ka vairākās Rietumvalstīs situācija, kad valsts vērtspapīru izsolē spēj aizņemties pat ar negatīvu likmi, vairs nav nekāds jaunums. Tiesa gan, kaut kas tāds līdz šim nebija noticis attiecībā uz ASV parāda vērtspapīriem (otrreizējā tirgū ASV obligāciju ienesīgums gan ir negatīvs jau kādu labu laiku). Pārējā pasaulē tādām valstīm kā Somija, Vācija, Francija, Šveice un Japāna izdevies ar negatīvu likmi pārdot pat piecu gadu termiņa obligācijas.

Termiņuzturēšanās atļaujas ārzemēs ķīnieši negrābj par katru cenu; investīcijas izaugsmē nav cieņā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Austrālija kopš 1. jūlija labojumiem vīzu jeb faktiski arī Latvijā pazīstamo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanā no Ķīnas ir saņēmusi tikai 19 iesniegumus. Tas ir ievērojams kritums no vairāk nekā 1679 ķīniešu pieteikumiem, kopš 2012. gadā Kanbera ieviesa TUA sistēmu, jeb vairāk nekā 62 pieteikumiem mēnesī. Vairāk nekā puse no pieteikumiem tika atraidīta.

Kādi tur startapi

Valdības politikas bumeranga efekts liek satraukties fondu pārvaldniekiem, kas bija cerējuši, ka nu ķīniešu dāsnās investīcijas plūdīs viņu biznesā, jo tieši tāds bija izmaiņu nolūks, raksta The Sydney Morning Herald (SMH). Kopš 2012. gada TUA kopumā Austrālijai ienesušas 3,8 mljrd. AUD (2,5 mljrd. EUR), un tie ir ieguldīti vai nu valdības parādzīmēs, vai arī premium klases nekustamajā īpašumā.

Nav izlēgts, ka ECB kādā brīdī sāks pirkt korporatīvo parādu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto apjomīgo eiro drukāšanas programmu tirgus dalībniekiem radušās aizdomas, ka kādā brīdī šai iestādei parāda vērtspapīri uzpirkšanai varētu arī nepietikt. Tādējādi pastāv spekulācijas, ka ECB nāksies paplašināt savu uzpērkamo vērtspapīru sarakstu un sākt iegādāties arī, piemēram, korporatīvās parādzīmes.

To, ka šāda situācija ir visai iespējama, pagājušonedēļ apstiprināja arī Igaunijas centrālās bankas vadītājs Ardo Hansons. Proti, Igaunijas galvenais baņķieris atklājis, ka ECB jau tuvāko mēnešu laikā var atļaut nacionālajām centrālajām bankām iegādāties arī valsts kontrolēto kompāniju parāda vērtspapīrus. Pirms tam gan tikšot vērtēts, vai šo obligāciju iegāde nekropļos konkurenci (attiecīgi šī atsevišķiem uzņēmumiem būt iespēja uzņēmumam varētu ārkārtīgi lēti piesaistīt finanšu līdzekļus).

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Valsts parāds 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 8,2 miljardi eiro jeb aptuveni 32% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 806,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar 2014.gada beigām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015.gada pirmajā ceturksnī.

FM ar informatīvo ziņojumu otrdien iepazīstinās valdību.

Valsts parāda apmēru galvenokārt noteica šā gada janvārī veiktā Eiropas Komisijas aizdevuma atmaksa 1,2 miljardu eiro apmērā.

Valsts iekšējais parāds nominālvērtībā 2014.gada beigās bija 1,38 miljardi eiro, 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās - 1,52 miljardi eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 137,6 miljoniem eiro.

Valsts iekšējo parādu galvenokārt veido emitētās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un obligācijas, kuru nominālvērtība 2014.gada 31.decembrī bija 1,04 miljardi eiro. 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās emitēto valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju un obligāciju apjoms bija 1,15 miljardi eiro, veidojot 14% no kopējā valsts parāda apjoma. Valsts iekšējā aizņēmuma apjomam pārsniedzot valsts iekšējā aizņēmuma atmaksāto apjomu, 2015.gada pirmajā ceturksnī emitēto valsts parādzīmju un obligāciju apjoms ir pieaudzis par 110,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2014.gada beigām.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Biržā Nasdaq Riga 13. janvārī notiks Latvijas valsts parādzīmju papildus emisijas izvietošana konkurējošajā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā izsolē, informē Valsts kase.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Tiks piedāvātas parādzīmes 16 miljonu eiro vērtībā. Dzēšanas termiņš ir 2016.gada 22.jūlijā.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža Nasdaq Riga, norēķinus veic Latvijas Centrālais depozitārijs. No 2005. gada kopējais biržas organizētajās izsolēs pārdotais Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms 2015. gada beigās sasniedza 5,7 miljardus eiro.