Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā parāda vērtspapīri tiek pārdoti ar negatīvu ienesīgumu - Valsts kase vairākas reizes izsolījusi Latvijas valsts parādzīmes ar negatīvu ienesīgumu.
Janvāra beigās notika konkurējošā daudzcenu izsole, kurā tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 50 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.
Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 176,1 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,5 reizes.
Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica -0,055% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,199%.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt, ko nozīmē, ja parādzīmes tiek izsolītas ar negatīvu ienesīgumu!
#1/2
Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Latvijas Valsts parādzīmes ar negatīviem ienesīgumiem, kas praksē nozīmē to, ka Valsts Kase īstermiņa aizņemas no investoriem noteiktu summu, bet atmaksā mazāku, ir tiešs Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas rezultāts. Eiropas Centrālā banka, uzpērkot eirozonas dalībvalstu vērtspapīrus un nosakot negatīvu depozītu likmi komercbanku noguldījumiem Eiropas Centrālajā bankā, ir panākusi, ka lielākajai daļai dalībvalstu obligāciju ienesīgums, vismaz īstermiņā, ir negatīvs. Kāpēc investoriem būtu jāizvēlas pirkt vērtspapīrus, jau iepriekš zinot, ka tie nesīs zaudējumus? Uz šo jautājumu ir vairākas atbildes.
Pirmkārt, institucionāliem investoriem nav izvēles, jo bieži vien to riska politikas nosaka, ka ieguldījumi ir jāveic pietiekami labas kvalitātes vērtspapīros, nevis, piemēram, korporatīvajās obligācijās, kur ienesīgums būtu pozitīvs, taču risks – daudz augstāks.
Otrkārt, sagaidot, ka likmes nākotnē kļūs vēl negatīvākas, ir iespējams pirms termiņa pārdot iegādātos vērtspapīrus un gūt peļņu. Treškārt, bankas pērk vērtspapīrus ar negatīviem ienesīgumiem, lai izbēgtu no negatīvām depozītu likmēm, ko piedāvā Eiropas Centrālā banka (pašlaik -0.30%). Jebkurš ienesīgums, kas ir mazāk negatīvs ir izdevīgāks nekā turēt līdzekļus ECB.
Likmēm kļūstot arvien negatīvākām, arī bankas saviem klientiem – finanšu institūcijām piemēro negatīvas likmes, un paredzams, ka situācija turpinās pasliktināties, raugoties no institucionālu investoru viedokļa. Tirgus prognozē, ka ECB jau martā veiks papildu monetārās stimulēšanas pasākumus, pirmkārt vēl vairāk, samazinot depozītu procentu likmi. Tirgus noskaņojums un prognozes liecina, ka atgriešanās pie pozitīvām likmēm tuvākajā laikā nenotiks.
#2/2
Nordea bankas Ieguldījumu nodaļas grupas vadītāja Anželika Dobrovoļska
Atšķirībā no institucionāliem investoriem, kuriem daudz ierobežojumu uzliek to ieguldījumu riska politikas, privātajiem investoriem joprojām ir plašas izvēles iespējas. Domājot par valsts parādzīmju tirgu ir vairākas iespējas saņemt arī pozitīvu ienesīgumu. Tā piemēram, Spānijas, Itālijas un Portugāles 5 gadu obligācijas otrreizējā tirgū piedāvā pieticīgu, tomēr reizē arī pozitīvu ienesīgumu – aptuveni +0.4% līdz dzēšanas brīdim. Austrijas, Francijas un Somijas valdību 10 gadu obligāciju ienesīgums līdz dzēšanai svārstās ap 0.6%. Tomēr realitātē arī šādi ienesīgumi ir ekstrēmi zemi un izvēloties šādus instrumentus, privātam investoram ir jārēķinās ar ievērojamam minimālām ieguldījumu summām.
Tādējādi investoriem, kuri vēlas investēt obligācijās, ir vērts pievērst uzmanību korporatīvajām obligācijām, kuras piedāvā pievilcīgākus ienesīgumus. Izvēloties uzņēmumu, kura obligācijas iegādāties, noteikti jāpievērš uzmanība ne tikai piedāvātajai peļņai, bet arī uzņēmuma stabilitātei un maksātspējai, jo tieši no tā ir atkarīgs, cik veiksmīga būs investīcija.
Kā alternatīvu tiešiem ieguldījumiem korporatīvajās vai valdību obligācijās, kas bieži prasa ievērojamo minimālo ieguldījuma summu un ne vienmēr piedāvā augstu likviditāti, var minēt obligāciju ieguldījumu fondus. Neskatoties uz to, ka ieguldījumu fondiem parasti nav fiksētas regulāras peļņas un noteiktas riska robežas, kā tas ir obligācijai, tiem ir daudz citu priekšrocību, kā elastīgums, zems minimālais ieguldījums un plaša diversifikācija.
