Vienotais piedāvājums ļauj cerēt uz Baltkrievijas kravu apjomu pieaugumu

Esam daudz runājuši par to, ka jāpiedāvā integrēts piedāvājums Ķīnas, Vidusāzijas un citu valstu kravu pārvadājumiem un 10. decembrī Minskā parakstītais Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā ir labs piemērs tam, ka Latvija ir sagatavojusi šādu piedāvājumu, kur iesaistīts dzelzceļš un Rīgas osta un kur ir runa par dzelzceļa kapacitāti, tarifiem un dažādu pretimnākšanu, lai kravas izvēlētos Latviju, nevis kaimiņvalstu ostas, sarunā ar DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šis ir pirmais piedāvājums, uz kura pamata uzņēmēji var izvēlēties, kurā terminālī pārkraut kravas. «Esam apņēmušies slēgt ilgtermiņa līgumu par kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu,» skaidro ministrs. Kad baltkrievi runās ar kādu no Rīgas brīvotas termināļiem, tad visi šie nosacījumi būs spēkā. Esošā infrastruktūra ļaujot pārkraut 2,5–3 milj. t baltkrievus interesējošo naftas produktu. Runājot par apjomu palielinājumu, dažādās sarunās Baltkrievijas Naftas kompānija (BNK) minējusi pat 8 milj. t kravu, ko tā būtu gatava pārkraut Rīgas ostā. Latvija, protams, nav apņēmusies uzbūvēt jaunu termināli vai nokārtot tam visas nepieciešamās atļaujas, kā arī negrasās norādīt, kuru termināli izvēlēties par sadarbības partneri. Minētā vienošanās ir bāze arī tam, lai nākotnē varētu izveidot jaunu termināli un loģistikas centru. Baltkrievu uzņēmējiem svarīgi ir 3–5 gadus prognozējami tarifi, piebilst valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, tāpat dzelzceļa kapacitātes palielināšana, kā dēļ LDz pamainīs investīciju plānu. Pēc viņa teiktā, kravu apjomi varētu pieaugt jau nākamgad, ņemot vērā apjoma atlaides, pat pirms tiktu izveidota jauna infrastruktūra (terminālis). Memorands paredz, ka Latvija palielinās Latvijas dzelzceļa caurlaides spēju, īpaši Mangaļu dzelzceļa stacijā.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Vitol vēlas Ventspils nafta termināli izveidot par pasaules mēroga naftas produktu tirdzniecības termināli.

Vitol Group prezidents un izpilddirektors Jens R. Teilors (Ian R. Taylor) ekskluzīvā intervijā Db norāda, ka Vitol iecerējis Ventspils naftas termināli (VNT) izveidot par Ziemeļeiropā svarīgāko pasaules līmeņa termināli. Konkrēti investīciju plāni netiek atklāti, jo gan VN, gan Vitol pie tiem vēl strādā. Tikmēr VNT dalībnieku sapulce ievēlējusi jaunu uzņēmuma valdi, kurā turpmākos trīs gadus strādās divi VN un divi Vitol pārstāvji.

Kā jūs uzskatāt, vai VN akciju iegāde bija risks?

Katram biznesam ir savs riska elements. Bet VN ir ļoti labs terminālis - tam ir lieliska infrastruktūra. Tāpēc mēs uzskatām, ka VN akciju iegāde un VNT iegūšana bija un ir loģisks solis Vitol globālā tīkla attīstībai - tā, lai mēs naftas produktus varam pārkraut abos virzienos. Jau šobrīd varam būt apmierināti ar termināļa rezultātiem, jo janvārī un februārī izdevies būtiski palielināt pārkrauto kravu apjomus, kopš esam ieguvuši VNT akcijas. Mūsu plāns ir turpināt investēt terminālī un padarīt to par pasaules klases termināli. Kā jau teicu - pirmie rezultāti saistībā ar Ventspils naftas biznesu ir ļoti pozitīvi.

Rīgas ostas kompānijas Naftimpeks strīds ar Statoil un Neste par dzelzceļa tarifiem nonācis tiesā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Visu trīs kompāniju naftas produktu termināļi Vecmīlgrāvī atrodas blakus un kopīgi izmanto dzelzceļa infrastruktūru. Tā kā vēsturiski šo pievadceļu īpašnieces ir Neste un Statoil, Naftimpeks pakalpojumu no tām pērk. Kopš 2009. gada, kad skandināvu kapitāla kompānijas paziņoja par pakalpojuma tarifu paaugstināšanu, turpinās strīds, kurš tagad nonācis Administratīvajā tiesā.

Naftimpeks uzskata, ka tarifi ir nepamatoti augsti un apdraud uzņēmuma konkurētspēju. Jautājumu aktualizē fakts, ka Naftimpeks iesaistījies sarunās par Venecuēlas naftas piegādēm Baltkrievijai, kas prasītu lielus ieguldījumus termināļa infrastruktūrā.

Kompānijas Naftimpeks īpašnieki ieķīlājuši savas daļas SEB Unibankā, lai saņemtu nepieciešamo finansējumu gaišo naftas produktu pārkraušanas termināļa projekta realizācijai Rīgas ostā. Naftimpeks iecerējis izveidot gaišo naftas produktu termināli Rīnūžos ar kopējo pārkraušanas apjomu līdz 2 tūkst. tonnām gadā, ko varētu pabeigt nākamā gada beigās, bet darbību terminālis varētu sākt 2007. gada sākumā. Projekta realizācija varētu izmaksāt aptuveni 15 milj. USD, bet pret ķīlu izsniegtie līdzekļi varētu nodrošināt aptuveni pusi no termināļa būvniecībai nepieciešamajiem līdzkļiem, Db informēja Naftimpeks līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Atlikušo finansējuma daļu uzņēmums segs no saviem līdzekļiem. A. Sadauskis informēja, ka Naftimpeks daļas ieķīlājuši visi uzņēmuma īpašnieki, un daļa no viņiem ieķīlājusi arī privātos līdzekļus. Naftimpeks īpašnieki ir Nīderlandē reģistrētā kompānija Afak Verzekeringen B.V. (26 %), Armands Sadauskis (22.20 %), Raimonds Kisiels (22.20 %), Māršala salās reģistrētā kompānija Trix invest Ltd (13.3 %), Kaspars Indriksons (5.18 %), Gundars Rezevskis (3.33 %), Jānis Kisiels (3.33 %), Ojārs Kehris (2.21 %), Gibraltārā reģistrētā Ostrilia Limited (1.50 %) un Jevgēnijs Boguslavskis (0.75 %).

Atbilstoši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem, 68.7 procenti rīdzinieku atbalsta iespēju izveidot īpašu sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī, likvidējot autostāvvietas ielas malā, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas dome.

Šo ieceri pilnībā atbalstījuši 37.9 procenti respondentu, vēl 30.8 procenti izvēlējušies atbildi "drīzāk atbalstu".

Ieceri izveidot sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī neatbalsta 11.9 procenti, tostarp pilnībā to neatbalsta tikai 5.3 procenti aptaujāto.

19.5 procenti respondentu savu viedokli nav pauduši.

Atbalstu sabiedriskā transporta joslas ierīkošanai Raiņa bulvārī cilvēki ir pauduši neatkarīgi no tā, vai viņiem ir automašīna (atbalsta 70.2 procenti, neatbalsta 15.1 procents) vai tās nav (atbalsta 67.7 procenti, neatbalsta 8.9 procenti).

Sievietes pret šo ieceri izturas nedaudz pozitīvāk (atbalsta 71.7 procenti, neatbalsta 8.0 procenti) nekā vīrieši (atbalsta 65.0 procenti, neatbalsta 16.6 procenti), bet attieksme vecuma grupās un atkarībā no tautības ir stipri līdzīga.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Naftas produktu transportēšanas kompānija SIA Naftimpeks Rīgas ostas teritorijā plāno būvēt gaišo naftas produktu rezervuāru, liecina Rīgas Būvvaldes padomē saskaņotie materiāli.

Būvvaldes padome nolēmusi izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu ar nosacījumu, ka SIA Naftimpeks jāsaņem Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi. Naftas produktu rezervuāru plānots būvēt teritorijā starp Atlantijas un Laivinieku ielu, un tā ietilpība paredzēta 27.5 tūkstoši kubikmetru.

SIA Lursoft informācija liecina, ka SIA Naftimpeks peļņa pērn bija 1.55 miljoni latu, bet apgrozījums – 12.04 miljoni latu.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Neviens tirgotājs praktiski nevar iztikt bez norēķinu karšu termināla. Latvijas patērētāji ir skaidri parādījuši, ka arvien vairāk viņi priekšroku dod bezskaidras naudas norēķiniem - vairāk nekā 90% cilvēku dod priekšroku šai maksāšanas metodei. Tomēr, izvēloties maksājumu termināla pakalpojuma sniedzēju un pašu terminālu, tirgotājam ir jāpieņem apdomīgs lēmums, ņemot vērā savas vajadzības un iespējas.

Valts Zutis, reDevice īpašnieks, stāsta, ka šogad viņi ir kļuvuši par MakeCommerce klientu, izmantojot gan maksājumu termināļus, gan interneta veikala maksājumu pieņemšanu. "Mēs kā startups vienmēr meklējam gan izdevīgākos, gan mūsu klientam, gan mums pašiem ērtāk lietojamos risinājumus. Iespēja sagatavot maksājuma saiti, ko nosūtīt klientam par papildus piemaksām ir tiešām ērts risinājums abām iesaistītajām pusēm. Makecommerce kopējais risinājums ļauj gan ērti un pārskatāmi klientiem norēķināties mūsu e-komercijas vidē, gan arī norēķināties uz vietas veikalā izmantojot POS termināli. Redzēt visus maksājumus un datus vienuviet ļoti atvieglo mūsu grāmatvedību un uzskaiti."

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja neizskatīja jautājumu par SIA Naftimpeks ieceri būvēt naftas produktu termināli Rīnūžos, jo Vides komiteja, kas šo jautājumu skatījusi iepriekš, bija iesniegusi divus vīzētus dokumentus, no kuriem viens atbalstīja būvniecību, bet otrs noraidīja, Db informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā. Jautājums tiks skatīts pēc Vides komitejas pozīcijas noskaidrošanas. Db jau vairākkārt ziņojis, ka uzņēmums, ieguldot 15 milj. USD, vēlas būvēt gaišo naftas produktu — benzīna un dīzeļdegvielas — termināli ar kopējo pārkraušanas apjomu līdz 2 milj. tonnu gadā. Naftimpeks reģistrēts 1997. gadā, tā īpašnieki ir Armands Sadauskis, Raimonds Kisiels, Jānis Bārs, Guntis Indriksons, Gundars Rajevskis, Ojārs Kehris un Jegvēnijs Bogulovskis.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Naftas cenas turpina sasniegt jaunus rekordus un pirmo reizi vēsturē pārsniegušas 135 USD par barelu.

Turklāt investori, kuri pārmetušies uz ienesīgāko izejvielu tirgu, tagad aktīvi interesējas par vidēja termiņa nākotnes darījumiem ar naftu vairākus gadus uz priekšu. Cenas uzkarsē arī bažas, ka netālā nākotnē šīs izejvielas ražošana nespēs tikt līdzi pieprasījumam. Šogad investori melnā zelta cenu gaida jau 150 dolāru līmenī.

Tirgu uzkarsē eksperti

Ļaunu joku ar naftas cenām izspēlēja arī ekspertu gaidas. Pagājušajā nedēļā lielās investīciju bankas mainīja prognozes naftas cenām līdz gada beigām paaugstināšanas virzienā - Goldman Sachs - par 34 USD, līdz 141 dolāram, Credit Suisse - par 14 USD, līdz 115 dolāriem par barelu, Societe Generale - par 29 USD, līdz 120 dolāriem par barelu. Kārtējais cenu uzliesmojums notika pēc tam, kad 20.maijā attiecīgajās aprindās pazīstamais investors miljardieris Būns Pekenss paziņoja, ka naftas cenas jau šogad pārsniegs 150 dolārus. Pēc Goldman Sachs vērtējuma, līdz 2010.gadam barels naftas var maksāt pat 200 dolārus.

Parex Asset Management

Arī pagājušās nedēļas iznākumu naftas tirgos noteica nedēļu iepriekš pieņemtais negaidītais OPEC lēmums par gandrīz vienu miljonu barelu dienā samazināt naftas ieguves kvotu. Eiropas Brent naftas fjūčera cena uzkāpa par 5.44%, līdz 28.09 dolāriem; Urālu naftas cena uzlēca par 4.75%, līdz 27.10 dolāriem, savukārt 95 benzīna cena Eiropā uzšāvās par 8.78%, līdz 285.00 dolāriem par tonnu. Naftas cenas uz doto momentu atrodas mēneša augstākajos līmeņos, bet OPEC naftas groza cena ir kārtējo reizi pietuvojusies karteļa nospraustā cenu koridora augšējai robežai -28 dolāriem par barelu.

Pagājušajā nedēļā naftas tirgos dominēja izteikta cenu pieauguma tendence. Melnā zelta cenu kāpumu vēl joprojām noteica pagājušajā nedēļā pieņemtais OPEC lēmums, no 1. novembra par 3.5% samazināt naftas ieguves kvotu. Tirgus dalībniekiem bažas rada tuvojošās apkures sezona un patreiz zemie kurināmā krājumi. ASV mazuta krājumi uz doto momentu ir aptuveni 10% zem pērn reģistrētajiem līmeņiem. Pirms OPEC lēmuma tirgus cerēja, ka saglabājoties stabilam naftas piegāžu apjomam naftas pārstrādes uzņēmumi spēs atjaunot kurināmā krājumus un pienācīgos sagatavoties apkures sezonai, kad pieprasījumam pēc naftas ir tendence pieaugt. Bez tam cenu pieaugumu stimulēja arī ziņas, ka kartelis vēlas panākt naftas ieguves apjomu samazināšanu arī OPEC neietilpstošās valstīs: Krievijā, Meksikā, Norvēģijā u.c. Nedēļas izskaņā Norvēģija gan paziņoja, ka neatbalstīs naftas ieguvju samazināšanu, jo cenas jau tā ir pietiekoši augstas un tas var kavēt pasaules ekonomikas atveseļošanos.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Parex Asset Management

Piektdien naftas cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi, un tad sākās vispārēja peļņas fiksācija. Tās rezultātā jēlnaftas cenas saruka par 7% - WTI jēlnaftas kontrakta vērtība samazinājās no 67.10 USD/Bbl līdz 62.25 USD/Bbl. Mēs sagaidām, ka īstermiņā naftas cena saglabāsies virs 60 USD/Bbl atzīmes, jo tirgus fundamentālie rādītāji joprojām runā par labu augstām naftas cenām, ņemot vērā pasaules naftas patēriņa tempus, kapacitātes ierobežojumus naftas pārstrādes rūpnīcas un pastāvīgu stresu uz ģeopolitiskās skatuves.

Piektdien benzīna cenas bija pakāpušās virs 2 USD/galonā atzīmes, jo tirgus dalībnieku noskaņojums ir diezgan pesimistisks saistībā ar ASV naftas pārstrādes rūpnīcu kapacitāti. Pirmdien, kad iepriekšējās nedēļās slēgtās naftas rūpnīcas pamazām atsāka darbu, benzīna cenas sāka slīdēt lejup. Cenu kustību uz leju sekmēja arī spekulatīvo fondu aktivitātes, fiksējot peļņu. Otrdien kārtējās ziņas par problēmām naftas pārstrādes rūpnīcās stiprināja benzīna cenu, kamēr pārējo naftas un naftas produktu kontraktu cenas turpināja samazināties, nogaidot ziņojumu par ASV naftas krājumu rezervēm.

Kopš jūlja vidus nafta ir kļuvusi par apmēram divām trešdaļām lētāka, par ko var priecāties tās importētāji un autovadītāji. Taču ilgtermiņā tas var novest pie melnā zelta deficīta, brīdina eksperti, raksta laikraksts Dienas bizness.

Patlaban zemās naftas cenas ir atvieglojums patērētājiem un kompānijām, kas cieš no pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Taču, ja cenas saglabāsies tik zemā līmenī ilgstoši, tas kaitēs visiem, vēstī aģentūra Reuters. Pirmām kārtām tas novedīs pie investīciju samazināšanās naftas rūpniecībā, tādējādi arī cietīs piegādes. Lēta nafta arī mazina vēlmi taupīt enerģiju, kā arī ieguldīt alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot atkarību no melnā zelta un citiem ogļūdeņražiem. Lēta nafta arī destabilizē valstis, kuras ir atkarīgas no naftas eksporta, palielinot naftas tirgu svārstību iespēju nākotnē. «Protams,tagad būtu grēks neizmantot zemās naftas cenas. Tās ir kā nodokļu atlaides un kompensācija par recesiju pasaules ekonomikā. Taču nākotnē lēta nafta var novest pie krasas piegāžu samazināšanās,» Reuters citē bankas Societe Generale pārstāvi Maiku Vitneru.