Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Tieši mēnesis atlicis līdz augusta pēdējās dienās, 29. un 30.datumā, Liepājā un Liepājas apkaimē gatavotajam Latvijas rallija čempionāta posmam – rallijam Kurzeme 2009, kas pulcēs prāvu skaitu rallistu gan no Latvijas, gan no tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm.

Vēl jo vērienīgāks šis pasākums būs tādēļ, ka paralēli autorallija sacensībām šogad notiks arī rallijsprinta un rallijreida čempionāta posms, kas nozīmē ne tikai vairāk dalībnieku, bet arī lielāku sacīkšu auto daudzveidību un vairāk autosporta atmosfērā pavadīta laika divu dienu garumā. Citiem vārdiem – bez jau ierastajām čempionu cīņām N4 klasē redzēsim rallija vidē pazīstamos rallijreida apvidniekus, un ne mazāk spraigas cīņas gaidāmas rallijsprinta dalībnieku starpā.

Atšķirībā no rallijreida braucējiem rallijsprinta sacensību dalībniekiem šāda seriālu apvienošana būs jaunums. Lai gan rallijsprints un rallijs pēc būtības ir līdzīgas disciplīnas, zināmas atšķirības tomēr pastāv. Pirmām kārtām jau tie ir automobiļi, jo bez speciāli rallijam pielāgotajām mašīnām rallijsprintā ir dalībnieki, kuri brauc "road" klasē ar standarta jeb ielas automobiļiem. Šajā ieskaites grupā par uzvarētāju kļūst nevis ātrākais, bet precīzākais – tas, kurš pratis vislabāk ievērot regularitātes principus, distancē spējis visprecīzāk noturēt vidējo optimālo ātrumu un finišu sasniedzis ar iespējami mazāko nobīdi no laika normas.

29. janvārī Lietuvā, Utenas apkārtnē startēs Latvijas rallija čempionāts. Pirmajā posmā – Halls Winter Rally 2011 – startēs 25 Latvijas ekipāžas, savukārt Latvijas čempionāta ieskaitē dalībnieku būs vairāk, jo mūsu seriālā plāno piedalīties arī vairākas ārvalstu ekipāžas.

Līdzšinējie valsts favorīti – kaujas gatavībā

N4 klasē, kurā tradicionāli norisinās principiālākās Latvijas čempionāta cīņas, turpināsies līdzšinējo grandu kaujas. Uz starta stāsies gan pērnie čempioni Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals (LMT Rallija komanda), gan sekotāji Jānis Vorobjovs/Guntars Zicāns (ARX Baltica Rally Team), gan Aivis Egle/Mārtiņš Jerums (R-evolution Racing), gan Māris Neikšāns un debitējošais stūrmanis Ringolds Bērziņš (LMT Rallija komanda). Kā ierasts pēdējās sezonās, nopietni spēlētāji būs Jānis Feldmanis/Anrijs Jesse. Savukārt sezonas intriga būs pērnā gada A Plus grupas Latvijas čempionu Ivara Vasaraudža/Pētera Spredža (Skandi Auto Rallija komanda) ienākšana N4 klasē. Ievērojami atjaunots arī N4 klases autoparks – visi, izņemot Māri Neikšānu, jau Lietuvā uz starta stāsies ar Mitsubishi Lancer Evo X automašīnām.A Plus grupā vadošā Latvijas ekipāža būs Mārtiņš Svilis/Aivis Aizsilnieks, taču ļoti iespējams, ka turpināsies latviešu cīņa par čempionāta medaļām ar kādu no kaimiņvalstu ekipāžām. Iepriekšējās sezonās Svilis sīvi spēkojās gan trasē, gan kopvērtējuma tabulā ar lietuvieti Roku Lipeiķi. Mainīta čempionāta individuālo vērtējumu punktu skaitīšanas sistēma. Šogad par uzvaru dalībnieki saņems 15 punktus, bet kopumā posmā punktus gūs pirmo desmit vietu ieguvēji.

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Visticamāk, ka tieši rallijs Latgale 2010 ieviesīs lielāku skaidrību Latvijas rallija čempionāta (LRČ) kopvērtējumā N4 grupas ieskaitē.

Rallijs Latgale 2010 šogad notiks 10. un 11. jūlijā. Rallija starts 10. jūlijā tiks dots Daugavpilī, bet otrajā dienā tas pārcelsies uz Rēzekni.

Pēc aizvadītiem četriem rallijiem 28 punkti ir pieckārtējam Latvijas čempionam Aivim Eglem un Mārim Neikšānam, bet viņiem ar iekrātiem 27 punktiem uz pēdām min Andis Neikšāns. Tādēļ patiesībā var teikt, ka cīņa par 2010. gada čempiona titulu sāksies tikai Latgalē.

Aivis Egle: «Šis un atlikušie divi LRČ posmi ir ļoti nozīmīgi gan mums, gan citām ekipāžām, šobrīd esmu vadībā, bet tas vēl nenozīmē ka esmu uzvarējis čempionātā, Latgalē mēs iesim uz visu banku.» Māris Neikšāns: «Mēs esam ļoti stabili startējuši visas sezonas garumā, mums ir daudz ieskaites punktu, bet nav nevienas uzvaras. Uz Latgali mēs dodamies ar vienu mērķi, pēc uzvaras!»

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Latvijas rallija čempionāta piektais posms-rallijs Latgale 2010 savā debijas gadā pulcējis prāvu Latvijas un ārvalstu braucēju pulku. Kopumā rallijam Latgale 2010 pieteikušās 64 rallija ekipāžas. Rallijam Latgale 2010 starts tiks dots 10. jūlijā Daugavpils Pilsētas laukumā plkst. 16.

Īpaši pārstāvēta rallijā Latgale 2010 būs Lietuva, jo šis rallijs ir iekļauts arī Lietuvas čempionātā. Rallijs Latgale 2010 lielāku skaidrību ienesīs Latvijas čempionāta N4 grupas kopvērtējumā. Šobrīd, pēc Latvijas čempionātā aizvadītiem četriem rallijiem 28 punkti ir pieckārtējam Latvijas čempionam Aivim Eglem un Mārim Neikšānam, bet viņiem ar iekrātiem 27 punktiem uz pēdām min Andis Neikšāns. Tādēļ patiesībā var teikt, ka cīņa par 2010. gada čempiona titulu sāksies tikai Latgalē.

Māris Neikšāns, patlaban atrodas dalītā 1. vietā Latvijas čempionāta kopvērtējumā: «Nevienu no ātrumposmiem neesmu braucis. Būs interesanti. Lielā mērā visiem tie būs nezināmi ceļi un es uzskatu, ka tas rallijam piedos zināmu odziņu. Šeit ļoti no svara būs stenogramma un katra rallista spēja pēc tās trasi veikt maksimāli ātri ar sporta mašīnu.»

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Jau šajā nedēļas nogalē Daugavpilī notiks pilsētas svētki, bet to ietvaros vārda tiešā nozīmē tiks ieskandināts arī Rallijs Latgale 2010.

Daugavpils pilsētas svētku ietvaros sestdien, 5. jūnijā jau no plkst. 11 Vienības laukumā būs atvērta rallija organizatoru telts, kurā interesenti varēs uzzināt jaunāko informāciju par gaidāmo ralliju, iegādāties ar ralliju saistītus suvenīrus, tostarp cepurītes, krūzītes, pildspalvas, kreklus un somiņas. Turklāt pircēju starpā notiks konkurss, kuras rezultātā desmit rallija telts apmeklētājiem būs vienreizēja iespēja tikt izvizinātiem īstā rallija mašīnā Mitsubishi Lancer Evolution VI pie Olimpiskā centra izveidotā trasē. Pilota lomā iejutīsies neviens cits kā rallists un arī šī rallija rīkotājs Gatis Vecvagars.

Līdz Rallijam Latgale 2010 atlicis vairāk nekā mēnesis, tādēļ par dalībnieku skaitu precīzas prognozes izteikt ir grūti, tomēr var droši apgalvot, ka rallistu Daugavpils un Rēzeknes apkaimē jūlija sākumā būs daudz, jo Rallijam Latgale 2010 ir ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas čempionāta posma statuss. Un kas būtiski – Latgales rallijs visus tā dalībniekus nostādīs vienādās pozīcijās, jo trase ir pilnīgi jauna; tikai atsevišķu ātrumposmu daļas 2007. gadā bijušas iekļautas Rāznas rallijā. Arī skatītājiem rallijs būs ļoti interesants.

Pasaules autorallija čempionāta posmā Kiprā 5. vietu PWRC ieskaitē izcīnījuši Latvijas rallija ekipāža Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals. Šāds sniegums ļāvis Latvijas sportistiem pacelties uz trešo vietu PWRC čempionāta kopvērtējumā.

Kipras rallijs komandai bija ļoti grūts. Pirmkārt, Andis Neikšāns vēl nekad mūžā nebija braucis asfalta rallijā, un pirmā Kipras rallija diena bija pa asfalta segumu. Otrkārt, Andis vēl nekad mūžā nebija braucis tik sarežģītā rallijā – vidējais ātrums otrajā un trešajā sacensību dienā nepārsniedza 60 kilometrus stundā! Tas tādēļ, ka ceļi Kiprā ir ļoti līkumoti, bedraini un akmeņaini.

Pēc pirmās dienas Latvijas ekipāža ieņēma 10. vietu PWRC, jo bija nepieciešams mainīt salūzušo pārnesumkārbu un tā rezultātā tika nopelnīts divu minūšu un 20 sekunžu laika sods. Otrajā rallija dienā Neikšāns pacēlās uz 7. vietu PWRC, bet pēdējā dienā spēja aizcīnīties līdz 5. vietai.

Ceturtdien Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) jaunā uzņemšanas korpusa pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Līdz ar vēstījumu kapsulā tika ievietots arī rokas pulkstenis, kas pieder centra ilggadējam darbiniekam - ārstam Andrim Lutumam, kurš, būdams 1.kursa students, centrā ieradās 1973.gadā un kā sanitārs uzsāka darbu uzņemšanas nodaļā.

RPNC valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins sacīja, ka gada laikā centrā tiek uzņemti 9,5 tūkstoši pacientu, no kuriem 89% tiek atvesti ar ātro palīdzību. Tāpēc ļoti svarīga ir jaunā uzņemšanas nodaļa, kas šobrīd atrodas 190 gadus vecā ēkā.

Uzņemšanas nodaļas kompleksa būvniecība ietilpst ERAF līdzfinansētā «Veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanas» projektā un izmaksās pavisam 2,66 miljonus latu, no tiem vairāk nekā 1,5 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunā uzņemšanas nodaļas kompleksa būvniecību veiks Skonto Būve, un darbus plānots pabeigt septembrī.

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

9.maijā līdz ar kapsulas iemūrēšanu jaunās uzņemšanas nodaļas kompleksa pamatos Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu, uzsāk vērienīgu pārbūvi un renovāciju Tvaika ielā 2, informēja centra pārstāve Silva Bendrāte.

Kapsulā ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, kurā īsi ieskicēta Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra celtniecības vēsture un šodienas kolektīva mērķi un centieni.

«Agrāk šo vietu sauca par Aleksandra augstumiem. Psihiatriskās slimnīcas pirmās ēkas te uzbūvēja 1824.gadā, turpat pirms 190 gadiem. Nopietni būvniecības un atjaunošanas darbi slimnīcā nav notikuši 50 gadus. ERAF līdzfinansējums ļauj veidot mūsdienīgu ārstniecības vidi, kvalitatīvāku padarīt ārstniecības pakalpojumu, parūpēties par pacientu un ārstniecības personāla ērtībām,» skaidro RPNC valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins.

Uzņemšanas nodaļas kompleksa celtniecība ietilpst ERAF līdzfinansētā Veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanas projektā un izmaksās pavisam divus miljonus 66 tūkstošus latu, no tiem vairāk nekā 1,5 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums.

Projekts Rail Baltica ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, ko atbalsta visas ES dalībvalstis, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījusi Eiropas Komisijas pārstāve Katerina Trautmane, kas koordinē Ziemeļjūras-Baltijas koridora projektu, kura daļa ir Rail Baltica.

Viņa izteikusi cerību, ka arī nākamajā bloka finanšu perspektīvā ES šo projektu finansēs 85% apmērā.

«Es to ļoti atbalstu, bet lēmumi būs atkarīgi no dalībvalstīm. (..) Šī ir viena no sekmīgākajām Eiropas programmām, tādēļ šobrīd izdevies pārliecināt pat tās dalībvalstis, kuras to agrāk neatbalstīja. Nevaru pateikt, kas notiks pēc Breksita, to lems dalībvalstis. Mēs, koordinatori, sniedzam ieteikumus par finansējuma turpināšanu. Varu sacīt - ja kāds projekts ir labākais, tad tas ir Rail Baltica,» norādījusi EK pārstāve.

Trautmanei jautāts, kā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica tiks uzturēta pēc tam, kad projekts būs pabeigts, jo izmaksu un ieguvumu analīze liek domāt, ka projekts ir labs, taču vērtējot to tikai kā finanšu investīciju, redzams, ka tas var būt nerentabls. Kā atzinusi koordinatore, atbildes uz to vēl nav.

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Lai pievērstu mūsu sabiedrības jaunāko paaudzi Latvijas autosportam, rallija Kurzeme 2010 rīkotāji sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC pirms jaunā mācību gada sagatavojuši skolēnu burtnīcu un zīmēšanas bloku sēriju.

Otrdien, 3.augustā, apgāda Zvaigzne ABC grāmatnīcā Kr.Valdemāra ielā Rīgā notika svinīgs pasākums, kurā notika rallija Kurzeme burtnīcu atvēršanas svētki. Tajos piedalījās rallija Kurzeme 2010 organizatori, rallija fani, Latvijas ātrākie rallija braucēji, kā arī autosporta fotogrāfi, kas burtnīcu noformēšanai piedāvāja savas fotogrāfijas, un apgāda pārstāvji.

«Mūsdienās sākumskolas vecuma skolēni aktīvi seko līdzi notikumiem sportā un bieži vien pat labāk nekā vecāki zina sportistu vārdus. Bet kādēļ gan sekot līdzi un fanot par ārzemju zvaigznēm, ja mums pašiem ir ļoti ātri sportisti, kuriem var līdzināties un kurus ņemt par piemēru? Tādēļ sadarbībā ar Latvijas autosporta fotogrāfiem, kuri laipni atvēlēja savas fotogrāfijas, un apgādu Zvaigzne ABC esam sagatavojuši īpašu skolēnu burtnīcu sēriju. Tajā ietilpst 11 dažādas burtnīcas un divi zīmēšanas bloki, un tos Latvijas skolēni varēs izmantot visus turpmākos gadus, mācoties faktiski jebkuru priekšmetu,» atzīmē rallija Kurzeme 2010 organizētājs Uldis Hmieļevskis.

Latvijas čempioni - Latvijas Mobilā Telefona rallija komanda - 2012. gadā gatavojas startēt sešos Pasaules rallija čempionāta posmos jaunizveidotajā Rally Class ieskaitē, kā arī turpinās piedalīties Latvijas rallija čempionātā.

Latvijas Mobilā Telefona rallija komandas ekipāža Andis Neikšāns un Pēteris Dzirkals 2012. gadā piedalīsies jaunizveidotajā rallija kausā Rally Class, kura uzvarētāji tiks noskaidroti sešos Pasaules čempionāta posmos Portugālē, Grieķijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā.

Andis Neikšāns norāda: «Lai arī šobrīd nav nosaukts Rally Class dalībnieku sastāvs, domāju, ka mums ir ļoti lielas izredzes cīnīties par godalgotām vietām. Viennozīmīgi mums ļoti palīdzēs pieredze, ko esam guvuši, piecreiz startējot Somijas rallijā, kā arī pagājušā gada nogalē Rallye du Var, Francijā. Sportiskā ziņā iespējams grūtākais un vienlaicīgi interesantākais būs pierast pie Subaru rallija automobiļa.»

Katrs ceturtais Latvijas autovadītājs regulāri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, jo ir ātras braukšanas cienītājs, secināts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks! ietvaros veiktajā autovadītāju aptauja.

Savukārt viena trešā daļa šoferu parasti cenšas ievērot ātruma ierobežojumus, bet atlikušie - ievēro atļauto un drošo ātrumu, jo baidās no soda, vai arī pārkāpumus izdara tikai situācijās, kad tas patiesi ir nepieciešams.

Aptaujā kā iemesli ātrai braukšanai visbiežāk tika minēta steiga, neuzmanība un citu satiksmes dalībnieku pārāk lēnā braukšana. Vēl pie iemesliem regulārai ātruma pārsniegšanai tiek nosaukts arī sacensību gars, kā arī stresa un dusmu izgāšana.

Arī vīriešu un sieviešu rīcība pie auto stūres ir samērā atšķirīga. Vīrieši autovadītāji brauc ātrāk un regulāri pārsniedz ātrumu. Katrs piektais stiprā dzimuma pārstāvis pārsniedz ātrumu vismaz par 20 km/h, kā arī viņus vairāk sadusmo citu satiksmes dalībnieku tūļāšanās. Nereti vīrieši ceļu jauc ar sacīkšu trasi vai dusmu un negatīvo emociju izlādes vietu, turklāt viņi vēlētos mīkstināt valstī noteiktos sodus par ātruma pārsniegšanu.