Latvijas rallija čempionāta piektais posms-rallijs Latgale 2010 savā debijas gadā pulcējis prāvu Latvijas un ārvalstu braucēju pulku. Kopumā rallijam Latgale 2010 pieteikušās 64 rallija ekipāžas. Rallijam Latgale 2010 starts tiks dots 10. jūlijā Daugavpils Pilsētas laukumā plkst. 16.

Īpaši pārstāvēta rallijā Latgale 2010 būs Lietuva, jo šis rallijs ir iekļauts arī Lietuvas čempionātā. Rallijs Latgale 2010 lielāku skaidrību ienesīs Latvijas čempionāta N4 grupas kopvērtējumā. Šobrīd, pēc Latvijas čempionātā aizvadītiem četriem rallijiem 28 punkti ir pieckārtējam Latvijas čempionam Aivim Eglem un Mārim Neikšānam, bet viņiem ar iekrātiem 27 punktiem uz pēdām min Andis Neikšāns. Tādēļ patiesībā var teikt, ka cīņa par 2010. gada čempiona titulu sāksies tikai Latgalē.

Māris Neikšāns, patlaban atrodas dalītā 1. vietā Latvijas čempionāta kopvērtējumā: «Nevienu no ātrumposmiem neesmu braucis. Būs interesanti. Lielā mērā visiem tie būs nezināmi ceļi un es uzskatu, ka tas rallijam piedos zināmu odziņu. Šeit ļoti no svara būs stenogramma un katra rallista spēja pēc tās trasi veikt maksimāli ātri ar sporta mašīnu.»

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Visticamāk, ka tieši rallijs Latgale 2010 ieviesīs lielāku skaidrību Latvijas rallija čempionāta (LRČ) kopvērtējumā N4 grupas ieskaitē.

Rallijs Latgale 2010 šogad notiks 10. un 11. jūlijā. Rallija starts 10. jūlijā tiks dots Daugavpilī, bet otrajā dienā tas pārcelsies uz Rēzekni.

Pēc aizvadītiem četriem rallijiem 28 punkti ir pieckārtējam Latvijas čempionam Aivim Eglem un Mārim Neikšānam, bet viņiem ar iekrātiem 27 punktiem uz pēdām min Andis Neikšāns. Tādēļ patiesībā var teikt, ka cīņa par 2010. gada čempiona titulu sāksies tikai Latgalē.

Aivis Egle: «Šis un atlikušie divi LRČ posmi ir ļoti nozīmīgi gan mums, gan citām ekipāžām, šobrīd esmu vadībā, bet tas vēl nenozīmē ka esmu uzvarējis čempionātā, Latgalē mēs iesim uz visu banku.» Māris Neikšāns: «Mēs esam ļoti stabili startējuši visas sezonas garumā, mums ir daudz ieskaites punktu, bet nav nevienas uzvaras. Uz Latgali mēs dodamies ar vienu mērķi, pēc uzvaras!»

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā - 6,6%.

Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki.

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Par godu Latvijas simtgadei, Latvijas uzņēmēji un mūziķi bija apvienojušies, lai veiktu uz starpvalstu sadraudzību vērstu braucienu ar vēsturiskajiem spēkratiem no Uzbekistānas (Taškenta) uz Latviju (Rīga).

Brauciena mērķis bija veicināt Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās attiecības, kā arī godam nest Latvijas vārdu pasaulē. Dalībnieku vidū bija gan Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēji, gan arī mūziķi no grupas «Prāta Vētra».

Brauciena garums bija 5 700 kilometri, tā ilgums - desmit dienas. Ekspedīcija startēja 31. martā, bet finišēja 10. aprīlī. Ekspedīcijas laikā tika apmeklētas dažādas Uzbekistānas, Kazahstānas un Krievijas pilsētas un nozīmīgi apskates objekti, kā arī katrā vietā tika atstāts zīmīgs vēstījums par Latviju.

Ekspedīcijas automašīnas tika iegādātas Taškentā, pēc tam tika savestas labā tehniskā kārtībā. Automašīnas netika īpaši pielāgotas rallijam - kādas tās padomju laikos brauca ielās, tādas arī tika izmantotas rallijam. Vienīgais, kas bija līdzi, - degvielas rezerves, lieki riepu komplekti un dažas detaļas, kuras varētu lūzt pirmās. Ekspedīcijas dalībniekām vajadzēja sastapties ar dažādiem pārbaudījumiem, piemēram, kad automašīnas pa ceļam uz Latviju sāka «niķoties».

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Augstā debess, kāda bēdu ieleja! Aizvadītajās dienās un nedēļās mediju ziņās Latgale iekļuvusi tikai un vienīgi ar negatīviem notikumiem.

Noris Krievijas un Baltkrievijas «militāri teatrālo» mācību Zapad aktīvā fāze. Nokrišņu daudzums, lauksaimniekiem lietavu nodarītie zaudējumi un to kompensēšana, kā arī ūdens izmērcētā ceļu infrastruktūra. Tie ir galvenie ziņu bloki, no kuriem pašlaik būvēts Latgales tēls masu medijos. Pašķirstot ziņu aģentūras LETA aizvadīto dienu ziņas, kur minēta Latgale, paveras drūmākā aina arī bez abām piesauktajām aktualitātēm. Policija Kārsavā uziet marihuānas audzētavu, iztiesā lietu par 200 tūkst. latu izzagšanu no Preiļu slimnīcas, policija pieķērusi 12 dzērājšoferus – no tiem sešus Latgalē. Briesmu stāstu ēdienkartes desertā tiek piedāvāta ziņa par to, ka pēc alkohola lietošanas slimnīcā nogādāts bērns. Tādu ainu rāda prese, tomēr skaidrs, ka pamatā Latgalei pašlaik galīgi neiet: pirmkārt, ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un, otrkārt, ar sabiedriskajām attiecībām to plašākā izpratnē. Tā ir tikai pavirši sameistarota Latgales «fasāde», jo reģiona saturs ir krasi atšķirīgs, vērtīgs un īpašs.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.