Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Bērniem, kuru mātes strādā, ir mazāk iespēju dzīvot veselīgu dzīvi nekā tiem, kuru mātes nestrādā, atsaucoties uz jaunu pētījumu Lielbritānijā, vēsta BBC.

Pētījuma laikā mātēm tika jautāts par stundu skaitu, ko viņas strādā, bērnu uzturu, fiziskajām un mazkustīgajām aktivitātēm.

Trešdaļa no mātēm nebija strādājusi kopš bērnu dzimšanas, bet mātes, kas bija nodarbinātas, nedēļā darbā pavadīja vidēji 21 stundu.

Veicot pētījumu tikuši ņemti vērā faktori, kas var ietekmēt rezultātus, piemēram, mātes izglītības līmenis un sociālekonomiskie apstākļi.

Pētījums atklājis, ka piecgadīgie bērni, kuru mātes strādā nepilnu darba laiku vai pilnu darba laiku biežāk patērē saldinātos dzērienus starp ēdienreizēm. Viņi izmanto datorus vai skatās televizorus vismaz divas stundas dienā. Nestrādājošo māšu bērni to darot mazāk par divām stundām dienā. Strādājošo māšu bērni arī biežāk tiek vesti ar automašīnām, salīdzinot ar nestrādājošo māšu bērniem, kuri biežāk iet kājām vai brauc ar velosipēdiem.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Līdz ar RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu Ķīpsalā noslēgusies universitātes kompleksa «RTU – Pilsēta pilsētā» būvniecības projekta daļa, informē «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Toma.

Atsevišķi būvniecības darbi vēl turpināsies 2014.gadā.

RTU EEF jaunā ēka sešos stāvos ir būvniecības projekta daļa, kurā apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Jaunā EEF ēka ir pilnībā automatizēta – tā saucamā elektroniskā ēka, kurā gan vēdināšanas, gan apkures, gan arī apgaismošanas sistēmas tiek kontrolētas caur vienotu vadības paneli.

Plašās auditorijas (150 vietas) aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Līdzīgi kā visas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta ēkas, arī EEF ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves. Studentiem jaunā EEF durvis vērs 2014.gada mācību sezonā, bet novembrī jaunās telpas jau devās apskatīt interesenti no studentu pašpārvaldes un RTU absolventu asociācijas.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem trešdien ietinuši Ņujorku biezā smogā, un pilsētas ASV austrumu piekrastē izsludinājušas gaisa kvalitātes trauksmi.

Kanādā mežu ugunsgrēku dēļ bijuši spiesti evakuēties vairāk nekā 20 000 cilvēku, un liesmas izdedzinājušas jau aptuveni 3,8 miljonus hektāru zemes.

Valsts premjerministrs Džastins Trudo nodēvēja šo par postošāko ugunsgrēku sezonu Kanādas vēsturē.

ASV brīdinājumi par gaisa piesārņojumu izsludināti plašā teritorijā no Čikāgas līdz Atlantai un attiecas uz vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku.

Ņujorkas mērs Ēriks Adamss aicināja iedzīvotājus palikt iekštelpās. Pilsētas debesis ieguvušas nedabīgi dzeltenu spīdumu. Ņujorkā trešdien bija traucēta gaisa satiksme, valsts skolās atceltas visas ārpustelpu aktivitātes, kā arī atlikti daudzi sporta pasākumi.

Ņujorkieši sūdzējās par dūmu smaku, asarojošām acīm, kņudināšanu kaklā un daudzi uzlika sejas maskas, dodoties ārā.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Ar Liepājas tiesas lēmumu ir apstiprināti AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2017.gada 3.augustā tika parakstīts jauns Finansēšanas līgums ar Kanādas izsoļu namu NAFA par kažokzvēru mazuļu avansa maksājumiem un kažokādu avansa maksājumiem 2017/2018.gada audzēšanas sezonā. Līdz ar to 2017.gadā faktiski mainījās gan finansējuma sniedzējs, gan finansējuma apmērs un tā izmaksas kārtība.

2017.gada novembrī AS «Grobiņa» vadība pieņēma lēmumu vienoties ar NAFA par sadarbību arī turpmākās audzēšanas sezonas, tai skaitā saņemot finansējumu ūdeļu mazuļu nobarošanai turpmākajās sezonās, kas līdz 2020.gadam ļautu pakāpeniski palielināt vaislas ganāmpulku līdz 55 000 mātēm un ražošanas apjomus līdz 230 000 ādām gadā, tādejādi samazinot ādu pašizmaksu. Pie šiem apstākļiem bija nepieciešams veikt grozījumus AS «Grobiņa» TAP plānā, pagarinot tiesiskās aizsardzības procesa termiņu vēl par 2 gadiem, attiecīgi grozot un izsakot jaunā redakcijā naudas plūsmas prognozi 2017., 2018., 2019. un līdz 2020.gada 30.jūnijam, kā arī grozot noteikto nenodrošināto un nodrošināto kreditoru, līzingu un nodokļu samaksas grafikus, kā arī izsakot vairākas tiesiskās aizsardzības procesa plāna nodaļas jaunā redakcijā.

Aitkopības nozare Latvijā kļūst par ienesīgu nodarbi, jo Eiropā strauji pieaug pieprasījums gan pēc jēra gaļas, gan vaislas dzīvniekiem, norāda aitu vērtēšanas eksperte, Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Daina Kairiša.

«Pēdējo desmit gadu laikā aitu skaits pieaudzis, kas nozīmē, ka zemnieki strādā pie saimniecību izkopšanas. Pirms desmit gadiem Latvijā bija tikai 28 000 aitu, patlaban - 80 000, tātad šī nozare ir viena no visstraujāk augošajām pēdējo desmit gadu laikā,» sacīja Kariša.

Viņa atzina, ka aitkopības biznesu var dalīt divās saimnieciskā ievirzēs, no kā atkarīgs nepieciešamais aitu skaits ganāmpulkā. «Ja tā ir šķirnes saimniecība, kas nodarbojas ar šķirnes materiāla audzēšanu un pavairošanu, pietiek arī ar 100 aitu mātēm. Savukārt saimniecībai, kura nodarbojas ar gaļas ražošanu, tas nebūs liels ganāmpulks - vajadzēs 500 un vairāk aitu māšu, lai gaļas ražošana atmaksātos.»

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Rīgā darbu sākusi veļas gludinātava Tvaikonis, kas ir pirmais šāda veida sadzīves pakalpojumu sniedzējs Latvijā.

Iecerēts, ka Tvaikoņa autokurjers izmazgāto veļu savāks no mājām vai biroja, bet jau nākamajā dienā atvedīs izgludinātu un iesaiņotu apvalkā.

Jaunais pakalpojums īpašu atsaucību guvis no strādājošām ģimenes mātēm, stāsta veļas gludinātavas dibinātājs Andris Pudāns.

«Veļas gludinātava ir izveidota laikā, kad ekonomiskā situācija liek mainīt vairākus ieradumus. Daudzi vairs nevar atļauties nodot kreklu klasiskajās veļas mazgātavās par 1.30Ls līdz 1.50Ls, ja zināms, ka ieliekot 10 kreklus mājas veļas mašīnā, viena krekla kopējās mazgāšanas izmaksas ir tikai 8 līdz 10 santīmi,» skaidro A. Pudāns.

Novērojumi rādot, ka vidēji viena mājsaimniece gludināšanā nodod 5 kreklus, 10 bērnu apģērbus (līdz 6g. vecumā), blūzi, džinsus, dubulto gultas palagu, dubulto segas pārvalku un 2 spilvendrānas, kas viss kopā veido veļas gludinātavas vidējo pasūtījuma summu 7.75 Ls.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) popularizējusi Latvijas tūrismu mediju kontaktbiržās un semināros ASV - kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem uzrunāti desmitiem amerikāņu žurnālistu, kuru interese par Baltiju pamazām pieaug, informē TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

«Gaidāms, ka ASV tirgum man savā darbā būs jāvelta daudz laika, jo intereses līmenis ir gana augsts. Kamēr Baltijas valstu piedāvājums lielai daļai sastapto mediju pārstāvju vēl šķiet jauns un neiepazīts, gaidāmi jautājumi un mediju vizīšu pieprasījumi,» uzsver TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe, kura oktobra beigās strādāja trīs Ņujorkā, Čikāgā un Losandželosā. Ņujorkā 27. oktobrī un Losandželosā 29. oktobrī TAVA speciāliste piedalījās mediju kontaktbiržā Visit Europe Media Exchange (VEMEX), kur viņai katrā vietā bija vairāk nekā 20 tikšanos ar žurnālistiem.

Mediju pārstāvji interesējās par gastronomisko piedāvājumu, vēstures mantojumu, it īpaši – par ebreju vēsturi, arhitektūru Rīgā un mazpilsētās, atpūtu spa muižās un pilīs, nākamā gada svarīgākajiem notikumiem un daudz ko citu. Vairākus žurnālistus saistīja iespēja pavadīt nakti Liepājas Karostas cietumā un apmeklēt slepeno pazemes bunkuru Līgatnē.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Jaunajām māmiņām jādod tiesības ilgākai atpūtai un jānodrošina lielāks maternitātes pabalsts. Par šādiem direktīvas grozījumiem 6.maijā lems Eiropas parlaments.

Šobrīd Latvijā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ilgst 112 kalendārās dienas, taču Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesību komitejas deputāti uzskata, ka šis laiks jāpagarina līdz 140 dienām.

Rosinot grozījumus direktīvā par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, Eiropas Komisija dzemdību atvaļinājumu rosināja pagarināt līdz 168 dienām, taču eirodeputāti uzskatīja, ka tik garš atvaļinājums nelabvēlīgi ietekmēšot sievietes konkurētspēju, viņai atgriežoties darba tirgū.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Tikmēr viesuļvētrā bojā gājušo skaits ASV un Kanādā sasniedzis 51 cilvēku, no kuriem 22 gājuši bojā Ņujorkā vien. Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Paredzēts, ka trešdien darbs daļēji tiks atjaunots divās Ņujorkas lielākajās lidostās – Ņuarkas un Džona Kenedija lidostā. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka gaisa satiksmes traucējumi turpināsies, un nākamajās dienās tiks atcelti vairāk nekā 18 tūkstoši lidojumu, vēsta BBC. Paredzēts, ka trešdien darbs tiks atjaunots arī Ņujorkas fondu biržā, kas pēdējoreiz uz divām dienām bija slēgta 1888. gadā.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Vienīgais, kas šokējot Martinu Gausu – latviešu sajūsma, ja Air Baltic iet slikti. Nekur pasaulē ar šādu fenomenu neesot sastapies. Šādu Ērika Stendzenieka tvītu izlasīju vakardien Twitterī...

Negatīvais vidējā latvieša viedoklis par jebkuru norisi sabiedrībā, jebkuru iniciatīvu, jaunu ideju nav nekāds jaunums. Tas redzams visur – internetā, televīzijā, dažādās saiešanās. Piekrītu, mums neklājas sevišķi labi. Tikai nule kā sākam atkopties no ļoti dziļas krīzes, mums joprojām ir augsts bezdarbs, zemas vidējās algas, vājas sociālās garantijas. Mums nav labākā medicīniskā aprūpe, mums ir slikti ceļi un mazattīstīta infrastruktūra. Tas viss ir zināms, par to ir runāts un tas nav nekas jauns.

Bet man nav skaidrs tikai viens. Kāpēc mēs visu laiku pašnāvnieciski mēģinām padarīt visu sliktāku, nekā tas īstenībā ir? Kāpēc ikkatrs no mums nepieliek roku, lai lietas uzlabotos? Mēs kliedzam, ka nav naudas veselības aprūpei un ceļi brūk kopā, bet nemaksājam nodokļus, lai to varētu novērst. Mēs sakām, ka nemaksāsim nodokļus, jo gribam iegriezt «tiem tur augšā». Bet «tie tur augšā» ir tie, kurus mēs paši visi kopā ievēlējām. Viņi nav balti un pūkaini, ik pa laikam parādās visādi zaķveidīgie, bet kopumā ir sākušās pozitīvas pārmaiņas ne vien ekonomikā, bet arī politiskajā kultūrā, ministru un ierēdņu profesionalitātē. Tiek diskutēts par jaunām ierosmēm un tiek pieņemti pirmie lēmumi, lai tiešām padarītu mūsu visu dzīvi labāku. Mēs lamājam Dombrovski, Vilku un citus politiķus. Bet viņi nenoveda Latviju tur, kur tā bija vairākus gadus atpakaļ. To izdarīja citi. Tie, kuri šobrīd vairs nav manāmi pat dzeltenajos preses izdevumos.