Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Šā gada marts nāca ne tikai ar atklājumiem par strādājošo nodokļu parādiem un pārmaksām, bet arī saasināja jautājumu par nodokļu reformas ietekmi uz nevienlīdzības mazināšanu, un Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka tās ietekme ir visai niecīga.

Latvijas Universitātes eksperti secinājuši, ka nodokļu reforma nav nesusi pozitīvus ieguvumus ģimenēm ar bērniem un zemiem ienākumiem, jo, pirmkārt, nereti vecāks nevar izmantot sev pienākošos diferencēto neapliekamo ienākumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, jo vienkārši alga ir par mazu, otrkārt, šā paša iemesla dēļ nevar izmantot attaisnotos izdevumus par izglītību un veselību. Proti, pašlaik ir situācija, kad ir pieejami vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, piemēram, par apgādājamajiem, un attaisnotie izdevumi, taču tos nevar izmantot visi strādājošie, jo atalgojums ir par zemu.

Piemēram, ja ir vientuļais vecāks ar trīs bērniem, tad viņam pienākošies atvieglojumi par apgādājamajiem ir 663 eiro mēnesī. Ja viņa alga ir zemāka par šo summu, tad redzams, ka visus sev pienākošos atvieglojumus tas nevar izmantot. Tāpat šāds vecāks nevar izmantot attaisnotos izdevumus par izglītību un veselību. Vai un kā iespējams šo situāciju risināt? SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka viens no risinājumiem būtu sekot Lietuvas piemēram un pienākošos atvieglojumus izmaksāt naudā, tad tos visi varētu saņemt pilnā apjomā. LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns teic, ka nevienlīdzība, kas visvairāk skar ģimenes ar bērniem, ir mazināma vairākos veidos.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rīgas pašvaldība no nākamā gada ieviesīs četras jaunas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kategorijas, kuru mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitāti veicinošu pilsētvidi, jaunu mājokļu pieejamību, labu vides kvalitāti un noturīgu pilsētas ekosistēmu, kā arī veicināt ieguldījumus iekšējās drošības un aizsardzības stiprināšanā.

To paredz 20. novembrī, Rīgas domē pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”.

“Ar nekustamā īpašuma nodokļa likmes korekcijām pašvaldībai ir iespēja papildus stimulēt labas pārmaiņas un uzlabojumus visā pilsētā. Ar šodien atbalstīto ierosinājumu par nodokļa atlaidēm Rīgas dome dod skaidru signālu, ka vēlamies, lai pilsētā attīstās mājokļu tirgus un tiek būvētas jaunas daudzdzīvokļu ēkas, mums rūp drošība, tādēļ nodokļu atlaides būs tiem namu īpašniekiem, kuru ēkās būs patvērumam drošas vietas apdraudējuma un krīzes situācijām. Tāpat Rīgas dome stimulēs agrāk piesārņotu teritoriju attīrīšanu un vēsturisku koku apstādījumu saglabāšanu,” norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Eiropas Komisija (EK) apsver atteikšanos no viena un divu eiro centu monētām, kā iemeslu minot pārāk dārgās to izgatavošanas izmaksas. Komisija sagatavojusi četrus scenārijus, kā šādā situācijā rīkoties.

Scenāriji sagatavoti pēc konsultācijām ar uzņēmējiem, patērētāju asociācijām, eirozonas valstu kasēm, centrālajām bankām un naudas kaltuvēm, vēsta Euobserver. Komisija norāda, ka viena un divu eiro centu monētu izgatavošana ir zaudējumus nesoša, jo to vērtība ir zemāka nekā tiek tērēts izgatavošanai. «Atšķirība starp monētu nominālvērtību un to kalšanu kopš 2002. gada nesusi zaudējumus 1,4 miljardu eiro apmērā,» skaidro komisija.

Saskaņā ar pirmo scenāriju, monētas tiks turpinātas izgatavot, kas nozīmējot finansiālus zaudējumus eirozonai. Otrs komisijas sagatavotais scenārijs paredz mainīt metālu, no kura tiek izgatavotas monētas, kā arī palielināt kalšanas efektivitāti.

Kanādas Karaliskā naudas kaltuve oficiāli izbeigusi viena centa, saukta arī par peniju, izdalīšanu finanšu institūcijām, tādējādi uzsākot atteikšanos no šīs monētas lietošanas.

Lēmums par penija lietošanas pārtraukšanu tiek skaidrots ar tā kalšanas dārdzību. Viena centa monētas kalšanas izmaksas sasniedz 1,6 centus un, atsakoties no penija lietošanas, Kanāda ik gadu cer ietaupīt 11 miljonus dolāru.

Paredzēts, ka Kanādas penijs no apgrozības iziet varētu trīs līdz četru gadu laikā. Lai procesu paātrinātu, Kanādas valdība lūgusi uzņēmējiem cenas noapaļot tādējādi, preces, kas, piemēram, maksā 1,01 vai 1,02 dolārus maksās vienu dolāru. Patlaban apgrozībā ir aptuveni 35 miljardi Kanādas peniju, vēsta AP.

«Patlaban nav tādas lietas, kuru varētu nopirkt maksājot ar vienu peniju. Monēta ir neērtība – tās izgatavošana ir dārga, aizņem daudz vietas makā un aktīvi necirkulē apgrozībā. Viņas tiek krātas vecās cepumu kārbās, zem gultām un mēbeļu spraugās. Viņas maksā vairāk nekā ir vērtas un tāpēc ir pienācis laiks no tām atteikties,» norādīja Kanādas parlamenta deputāti.

Sākot no 2017. gada 1. janvāra spēkā stājusies jauna prasība - lai izmantotu iedzīvotāju ienākuma atvieglojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos, klientiem šīs iemaksas būs jāpatur vismaz divus taksācijas gadus. Šo grozījumu mērķis ir veicināt uzkrājumu veidošanu, stimulējot to ar nodokļu atvieglojumiem un vienlaicīgi mazinot iespējas izmantot privātos pensiju fondus nodokļu atvieglojumu atgūšanai, tādējādi faktiski neveidojot uzkrājumus, skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz šim vismaz 55 gadus veciem klientiem bija iespēja veikt iemaksas, uzreiz izņemt naudu un izmantot nodokļu atvieglojumus

Pēdējos gados arvien biežāk bija sastopami gadījumi, kad klienti, kas sasniedza 55 gadu vecumu (standarta vecums, sasniedzot kuru klientiem ir tiesības bez ierobežojumiem izņemt naudu no privātajiem pensiju fondiem), gada beigās veica lielas vienreizējās iemaksas privātajā pensiju fondā, uzreiz piesakot kapitāla izmaksu un pāris mēnešus vēlāk, nākamā gada sākumā, pieteicās iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanai, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. Kaut arī līdz šim spēkā esošie normatīvie akti to pieļāva, tas īsti neatbilda likuma Par privātajiem pensiju fondiem mērķim - veicināt privāto pensiju uzkrājumu veidošanu. Tādēļ tika veikti attiecīgie grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai novērstu ļaunprātīgu tiesību normu izmantošanu.

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Latvijā šogad deviņos mēnešos reģistrēti 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% jeb 1419 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka pirmo reizi deviņu mēnešu laikā dzimušo skaits Latvijā nav sasniedzis 10 000.

Šogad lielākais dzimušo skaits bija jūlijā - 1132 bērni, bet mazākais dzimušo skaits bija februārī - 1029.

Savukārt piecu gadu laikā dzimušo skaits Latvijā ir samazinājies par 22,9% jeb 4300. Tostarp salīdzinājumā ar 2019.gadu procentuāli straujāk sarucis jaundzimušo skaits māmiņām, kuras bija darba meklētājas vai ekonomiski neaktīvas, - par 28,1% jeb 1100, kamēr nodarbinātām māmiņām piedzima par 22% jeb 3100 mazāk bērnu.

Rīgas reģionā jaundzimušo skaits nodarbinātām māmiņām ir sarucis par 25,7%, Zemgalē - par 20,5%, Latgalē - par 19%, Kurzemē par 18,8%, bet Vidzemē par 15,2%.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā «Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?» aicina pēc būtības pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem.

Valsts kontrolē norādīja, ka Latvijā ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro, taču līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus.

«Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmā jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošā kases aparāta (NOVITUS SentoLan) atbilstības pārbaudi.

Februāra sākumā par atbilstošu jaunajām tehniskajām prasībām jau tika atzīta arī pirmā kases sistēma. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši mazliet vairāk nekā trīs mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus un sertificētus kases aparātus un sistēmas.

Pārbaudītais NOVITUS SentoLan ir vienkāršs kases aparāta modelis. Tas ir piemērots tirdzniecības vietām, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 eiro. Aparāts nav aprīkots ar fiskālo atmiņas moduli (iekārta, kurā nedzēšamā veidā saglabājas visas ar kases aparātu veiktās darbības, piemēram, čeku izsišana, anulēšana, nodokļu uzskaite utt.), tāpēc to nedrīkst pieslēgt datoram un preču nosaukumu ievade notiek manuāli. Savukārt preču pārdošanas datus iespējams iegūt tikai atskaites veidā.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas pilsētas attīstības komitejā tiks izskatīts saistošo noteikumu projekts, kas nosaka jaunu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā Liepājas pilsētas maršrutu tīklā, kā arī kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saistošo noteikumu projekts nosaka braukšanas maksu Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī braukšanas maksas atvieglojumus. Braukšanas maksu vienam braucienam tiek plānots turpmāk noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro (šobrīd 0,57 eiro), bet, pērkot pie vadītāja – 0,80 eiro (šobrīd 0,70 eiro). Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida (autobuss, tramvajs vai abi transporta veidi), kā arī izmantošanas biežuma (katru dienu, tikai darba dienās vai braukšanai dienas vidū, kad sabiedriskais transports ir mazāk noslogots), tādējādi ļaujot pasažieriem izvēlēties sev piemērotāko biļetes veidu. Tā, piemēram, mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās – 22 eiro vai dienas vidū – 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Ja mikrouzņēmuma dalībnieks savā uzņēmumā nav ne valdes loceklis, ne darbinieks, likumdošana viņam liedz iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus citā darba vietā, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti.

VID speciālisti norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikts, ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziska persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

Tādējādi konkrētā uzņēmuma (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību) dalībnieki ir mikrouzņēmuma īpašnieki. Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. punktu mikrouzņēmuma darbinieks ir fiziska persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists.

Turpmāk tiesības izmantot maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos tiks piešķirtas sešām pasažieru kategorijām līdzšinējo vienpadsmit vietā.

Šādas izmaiņas paredz otrdien, 4. augustā, valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts. To izstrādājusi un valdībā izskatīšanai iesniegusi Satiksmes ministrija, ņemot vērā vairāku atbildīgo ministriju, kā arī vairāku biedrību un asociāciju ieteikumus.

Turpmāk bez maksas reģionālajos starppilsētu un vietējas nozīmes maršrutos varēs pārvietoties pirmsskolas vecuma bērni, 1. grupas invalīdi, bērni invalīdi, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā, bērnu aprūpes institūcijās vai mācās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs. Politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tāpat kā līdz šim, bez maksas varēs izmantot reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutus. Savukārt 2. grupas invalīdi un personas, kuras pavada 1. grupas invalīdu vai bērnu invalīdu reģionālos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutus turpmāk varēs izmantot ar 50% atlaidi.

Sagatavotie Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekti, kas nosaka izmaņas kompensāciju saņemšanai par braukšanas maksu pasažieru kategorijām, kas izmanto atvieglojumus, ir veids, kā likumdošanas līmenī likt visiem valsts iedzīvotājiem, kas izmanto šos atvieglojumus, izmantot bankas pakalpojumus, un e-talona sistēmas realizētājs - SIA Rīgas karte uzskata grozījumu projektu par konkrētu iestāžu un personu interešu lobēšanu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Grozījumu pieņemšana likumdošanas līmenī liks visiem pasažieriem, kas izmanto valsts vai pašvaldības nodrošinātos braukšanas maksas atvieglojumus, atteikties no e-talona sistēmas izmantošanas.

Gadījumā, ja tiks atbalstīts iesniegtais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, no valsts budžetā būs jāiztērē ievērojami līdzekļi lai ieviestu jaunu braukšanas maksas kontroles sistēmu, kas dublētu e-talona darbību, jo likumprojekts izslēdz jebkuras citas braucienu apmaksas iespējas atvieglojumu lietotājiem, izņemot bankas karti, norāda Rīgas kartes pārstāvji.

Tas ietekmēs gan pasažierus, kuriem turpmāk transportā būs jāuzrāda vairāki dokumenti, lai apliecinātu savas tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, gan arī pārvadātājus visā valstī, kuriem būs no jauna jāiegādājas un jāuzstāda specializēti termināli maksājumu pieņemšanai līdz 2015. gada 1.janvārim.

Veselības ministrijas šobrīd samērā ātrā gaitā virzītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos ievērojami ierobežos Latvijas aptieku klientu iespējas lētāk un izdevīgāk iegādāties tajās pieejamās preces, uzskata Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas priekšsēdētāja Tekla Žabova.

Veselības ministrija vēlas veikt grozījumus «Aptieku darbības noteikumos», liedzot aptiekās izmantot klientu lojalitātes kartes. Lojalitātes programmu un aptiekas klientu karšu ierobežojumi tiks vērsti uz pilnīgi visām aptiekās nopērkamajām preču grupām.

Līdz ar grozījumiem «Veselības ministrija izdarīs «lāča pakalpojumu» visiem Latvijas maznodrošinātajiem, pensionāriem, jaunajām māmiņām», teikts T. Žabovas paziņojumā.

«Māmiņām nebūs iespēju izvēlēties plašajā aptieku piedāvājumu klāstā izdevīgāko bērnu autiņbiksīšu piedāvājumu un pensionāriem būs liegts lētāk nopirkt vitamīnus, izmantojot aptieku klientu karšu sniegtās atlaides. Grozījumi noteikumos attieksies uz visām aptiekās nopērkamajām precēm, sākot no prezervatīviem, beidzot ar inhalatoriem un citām medicīnas precēm,» norāda Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas priekšsēdētāja.

Sieviešu veļas ražotājs SIA V.O.V.A. gatavojas ražot speciālu modes veļu jaunajām māmiņām un kokvilnas veļu. Ar jaunumiem uzņēmums cer palielināt eksporta apjomus.

Ar jaunumiem uzņēmums iepazīstināja starptautiskā klientu konferencē Liepājā, kur uzņēmuma modeles demonstrēja 2010. gada modes kolekciju. Īpaša uzmanība konferencē tika pievērsta jauniem izstrādājumiem - speciāli krūšturi barojošām māmiņām, iekļaujot tos ne tikai klasikas līnijās, bet arī modes kolekcijās.

Otrs jaunums ir kokvilnas veļas līnija, kurā iekļauti arī izstrādājumi no krāsainiem, spilgtiem printētiem materiāliem. Demonstrējumi iezīmēja nākamā gada modes tendences - krāsas un formas, tomēr joprojām norit darbs pie kolekcijas paplašināšanas, jaunu produktu ieviešanas, Db informēja uzņēmuma pārdošanas daļas vadītāja Tatjana Zalcmane.

Konferenci Liepājā apmeklēja 25 firmu pārstāvji no Krievija, Ukraina, Baltijas valstīm, Vācijas, Francijas un citām valstīm, kurās ir SIA V.O.V.A. noieta tirgi.

Par pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelta Kete Prūse, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.augustā. Kete Prūse ir vienīgā valdes locekle SIA «Milda KM», un šis ir vienīgais amats, ko viņa ieņem Latvijā reģistrētā kompānijā, liecina «Lursoft» izziņa.

Jauns valdes priekšsēdētājs SIA «Milda KM» bija jāieceļ, jo šī gada jūlijā no amata atkāpās Vilnis Vorobjovs, kurš vadīja uzņēmumu kopš 2015.gada.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Radot jaunus nodokļus un nodevas, kā arī dzēšot iepriekš noteiktos atvieglojumus, valdība grasās remdināt valsts naudas māgas apetīti, tādējādi spiežot pie sienas godīgos nodokļu maksātājus

Lai biezinātu valsts naudas kuli, valdība varētu ķerties pat pie jaunu nodokļu uzburšanas, lai gan iepriekš uzņēmējiem tika svēti apsolīts, ka jauni nodokļi kā aukstas dušas šalts izņēmuma kārtā šoreiz nevienu neskars. Tomēr skarbā realitāte var ieviest zināmas korekcijas, līdz ar to pārsteigumi nebūt nav noraidāmi kā neiespējami. Sekas negausīgumam jau tā neprognozējamajā nodokļu politikā būtu sūrāka dzīve uzņēmējiem un pieaugoši tēriņi iedzīvotājiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumiem ar atrāvienu atpaliekot no pagājušā gada līmeņa, valdības galvas reiboņus var saprast, tomēr, neskatoties uz fiskālo nervozitāti, vajadzētu noturēt taisnu gaitu, lai vārdi nebūtu aizskrējuši uz Rīgu, kamēr darbi aizkrāsnes tumsā vērpj jaunus nodokļu pārsteigumus. Rīgas ielās vēl nav beiguši atbalsoties solījumi, ka kardinālu pārmaiņu (jaunu nodokļu ieviešanu taču vajadzētu uzskatīt par nopietnām pārmaiņām) nodokļu sistēmā nebūs. Grūti nomērīt, cik vērti šie solījumi būs apstākļos, ja šā gada pamatbudžeta ieņēmumi tā arī paliks nopakaļus pērnajiem.