Eiropas Komisija (EK) apsver atteikšanos no viena un divu eiro centu monētām, kā iemeslu minot pārāk dārgās to izgatavošanas izmaksas. Komisija sagatavojusi četrus scenārijus, kā šādā situācijā rīkoties.
Scenāriji sagatavoti pēc konsultācijām ar uzņēmējiem, patērētāju asociācijām, eirozonas valstu kasēm, centrālajām bankām un naudas kaltuvēm, vēsta Euobserver. Komisija norāda, ka viena un divu eiro centu monētu izgatavošana ir zaudējumus nesoša, jo to vērtība ir zemāka nekā tiek tērēts izgatavošanai. «Atšķirība starp monētu nominālvērtību un to kalšanu kopš 2002. gada nesusi zaudējumus 1,4 miljardu eiro apmērā,» skaidro komisija.
Saskaņā ar pirmo scenāriju, monētas tiks turpinātas izgatavot, kas nozīmējot finansiālus zaudējumus eirozonai. Otrs komisijas sagatavotais scenārijs paredz mainīt metālu, no kura tiek izgatavotas monētas, kā arī palielināt kalšanas efektivitāti.
Savukārt trešais un ceturtais scenārijs paredz atteikties no viena un divu eiro centu monētām. Lētākais variants būtu ātra monētu izņemšana no aprites, savukārt darot to pakāpeniski – trīs līdz četru gadu laikā, tiktu samazināts negatīvā ietekme uz patērētājiem un tirgotājiem, kuriem tiktu dots ilgāks laiks, lai atbrīvotos no monētām.
Par komisijas izstrādātajiem scenārijiem, pirms tiks pieņemts noteikts lēmums, paredzētas diskusijas ar eirozonas dalībavalstīm un ar Eiropas Parlamentu. EK norāda, ka tā šobrīd nedod priekšroku kādam noteiktam scenārijam, un vispirms esot jāveic padziļinātas diskusijas.
Tāpat komisija brīdinājusi, ka savienības iedzīvotāju attieksme pret maza nomināla monētām ir paradoksāla. No vienas puses iedzīvotāji ir pieķērušies nelielas vērtības monētām un to izņemšana radīs lieku satraukumu par gaidāmu inflāciju, kad tirgotāji cenas noapaļos uz augšu, bet no otras puses – tās netiek īpaši daudz izmantotas.
Savienības iedzīvotāju iespējamās bažas, ka maza nomināla monētu izņemšana no apgrozības nozīmē cenu kāpumu, ir arī viens no argumentiem par labu viena un divu eiro centu saglabāšanai, neskatoties uz zaudējumiem, kurus nes to izgatavošana, atzīst Eiropas Komisija.
Db.lv jau vēstīja, ka februārī Kanādas Karaliskā naudas kaltuve oficiāli izbeigusi viena centa, saukta arī par peniju, izdalīšanu finanšu institūcijām, tādējādi uzsākto atteikšanos no šīs monētas lietošanas.
Lēmums par penija lietošanas pārtraukšanu tiek skaidrots ar tā kalšanas dārdzību. Viena centa monētas kalšanas izmaksas sasniedz 1,6 centus un, atsakoties no penija lietošanas, Kanāda ik gadu cer ietaupīt 11 miljonus dolāru. Paredzēts, ka Kanādas penijs no apgrozības iziet varētu trīs līdz četru gadu laikā.
Kanāda nav vienīgā valsts, kura atsakās no vismazākās vērtības monētas. Kaimiņos esošajā ASV izveidotas iedzīvotāju organizācijas Citizens to Retire the U.S. Penny un Penny and Penny Free Biz, kuras aicinājušas pārtraukt ASV viena centa monētas lietošanu. ASV Naudas kaltuve pērn aprēķinājusi, ka katras viena centa monētas izgatavošana izmaksā divus centus.
No ēru monētām jau pirms daudziem gadiem sāka atteikties Zviedrija. Šīs valsts piemēram vēlāk sekoja Norvēģija un Dānija. No vismazākās vērtības monētām atteikušās arī Austrālija, Jaunzēlande, Meksika, Ungārija, Argentīna, Brazīlija u. c. pasaules valstis.
Kopš 2002. gada eirozonas valstis izgatavojušas vairāk nekā 45,8 miljardus viena un divu eiro centu monētu.