Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iegādājusies 12 jaunus elektromobiļus, informē RTU pārstāvji.

Otrdien RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis pasniedza elektromobiļu atslēgas visu RTU fakultāšu dekāniem un administrācijas darbiniekiem.

Elektromobiļus saņēma visas deviņas RTU fakultātes, RTU Studentu parlaments un administrācijas struktūrvienības. Ar auto paredzēts pārvietoties galvenokārt pilsētā, kā arī apmeklējot RTU filiāles. Pie RTU fakultātēm un administratīvās ēkas ir uzstādīti elektromobiļu uzlādes punkti.

Elektromobiļus RTU studenti un mācībspēki izmantos arī studiju procesā un zinātniskajā darbā, veicot dažādus pētījumus. Ir iecere izmēģināt roku ar elektromobiļiem saistītu jaunu tehnoloģiju radīšanā. Piemēram, izveidot pašiem savus ātros elektromobiļu lādētājus, ko pēc tam sadarbībā ar ražotājiem realizēt tirgū.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir iegādājusies divpadsmit elektromobiļus.

«Mēs esam tehnoloģiju augstskola, tāpēc mums modernās tehnoloģijas jāizmanto pašiem un jārāda piemērs citiem, kā tās spēj uzlabot dzīves un apkārtējās vides kvalitāti,» saka RTU Projektu pārvaldības departamenta direktors Mareks Zeltiņš.

RTU iegādājusies «Volkswagen e-up!» elektromobiļus. Mācību iestāde norāda, ka tiem ir zemākas apkopes izmaksas un ilgmūžīgāks motors nekā ar degvielu darbināmajiem auto. Arī elektromobiļu ikdienas tēriņi ir mazāki, jo vidējais elektrības patēriņš izmaksā aptuveni 2,5 reizes mazāk nekā degviela.

Elektromobiļus lietošanā saņems visas deviņas RTU fakultātes, kā arī atsevišķas administrācijas struktūrvienības. Ar auto paredzēts pārvietoties galvenokārt pilsētā, kā arī apmeklējot RTU filiāles. Pie RTU fakultātēm un administratīvās ēkas ir uzstādīti elektromobiļu uzlādes punkti.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) studiju programmas «Automobiļu transports» studenti, kuru kodolu veido studenti Māris Cirša, Artūrs Smalkais, Dāvis Serds, Renārs Rutulis un Armands Krūmiņš, uz desmitajām starptautiskajām pneimobiļu sacensībām šogad dosies divu komandu – «BEST Riga» un «Riga Airmobile» – sastāvā, inženiertehnisko studentu sacensībās piedaloties nu jau ar diviem pašu būvētiem pneimobiļiem.

RTU studenti sacensībās piedalās jau otro gadu, un šogad tās no 4. līdz 6. maijam notiks Ungārijas pilsētā Egerā.

«Šogad sacensībām Ungārijā pieteicās divas komandas, un abas izturēja pirmo atlases kārtu, kurā tika vērtēti izstrādāto pneimobiļu tehniskie projekti. Šobrīd jau pabeigts saspringtais pneimobiļu būvēšanas process, lai arī vēl dažas stundas pirms došanās uz Ungāriju kopā ar studentiem un «Riga Airmobile» komandas treneri RTU MTAF Automobiļu katedras laborantu Valdi Priedi pneimobiļiem joprojām tiek veikti uzlabojumi,» saka RTU MTAF Automobiļu katedras laboratoriju vadītājs un komandas «BEST Riga» treneris Jānis Rudzītis. Viņš piebilst, ka kopumā starptautiskajām pneimobiļu sacensībām šogad pieteikušās 57 komandas.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi līgumu ar Pohjola Bank plc filiāli Latvijā par 9,6 miljonu eiro lielu aizdevumu, lai to izmantotu vērienīgā projekta RTU – pilsēta pilsētā īstenošanai – RTU Ķīpsalas vienotā teritoriālā kompleksa attīstībai, informē bankas pārstāvis Ivars Lubāns.

Īstenojot projektu RTU – pilsēta pilsētā, tiks izveidots Baltijas reģionā modernākais inženierzinātņu studiju centrs – studentu pilsēta, ko nākotnē veidos RTU fakultātes, administratīvās ēkas un Zinātniskā bibliotēka.

Projekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku RTU studiju programmu kvalitātes uzlabošanu. Projekta gaitā tiks modernizētas telpas un iekārtas, radot iespēju RTU piedāvātās izglītības programmas apgūt arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Pohjola Bank plc filiāles Latvijā vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver, ka jaunais aizdevuma līgums ir labas sadarbības turpinājums, finansējumu RTU banka ir piešķīrusi arī iepriekšējos gados.

Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants "Eris", kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos 16 pašvaldībās.

Monitoringu jau divus gadus īsteno zinātnieku un ekspertu komanda no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC).

"Eris" pagaidām Latvijā vēl nav apstiprināts laboratoriski, bet, monitorējot notekūdeņus, vīrusa klātesamību un jaunu mutāciju izplatību iespējams konstatēt daudz ātrāk.

Notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās, pielāgojot paraugu ņemšanas biežumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī. Patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Balstoties uz vairāk nekā divos gados iegūtajām zināšanām par vīrusa izplatības tendencēm Latvijā, ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar "Eris" saslimušo skaits nav liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni 10 cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem izmeklējumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu komanda «BEST-Riga» ar pašu projektēto pneimobili 50 komandu konkurencē izcīnīja uzvaru desmitajās starptautiskajās pneimobiļu sacensībās, kas norisinājās Ungārijas pilsētā Egerā, informē RTU.

Uzvarot sacensībās, komandas konstruētais auto ieguva 2017. gada pneimobiļa titulu.

«BEST-Riga» uzvarēja divās no trim sacensību disciplīnām. Paātrinājuma disciplīnā (Acceleration Race) komanda finišēja visātrāk, uzstādot jaunu absolūto maksimālā ātruma rekordu – 51,92 kilometri stundā. Ilgizturības (Long Race) disciplīnā komandas pneimobilis nobrauca teju 7,7 kilometrus.

«Tas, ka sacensībās uzvarējām, ir tikai likumsakarīgi. Darbu pie pneimobiļa uzsākām jau septembrī, turklāt ar domu par uzvaru. Strādājām tiešām daudz un daudz arī negulējām, bet, pateicoties apņēmībai un skrupulozam darbam, esam saņēmuši pelnīto,» saka uzvarētājkomandas līderis Māris Cirša.

Pirms jaunā mācību gada pabeigti vairāki vērienīgi profesionālās izglītības infrastruktūras modernizācijas projekti, studentu pilsētu turpina «pulēt» arī Rīgas Tehniskā universitāte.

Līdz šī mēneša beigām ekspluatācijā plānots nodot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātniskās bibliotēkas piebūvi, kuras būvdarbi jau ir pabeigti, savukārt jaunā laboratorijas korpusa būvniecību iecerēts noslēgt līdz oktobra beigām, DB informē augstskolas pārstāve Elīna Karaseva. Šobrīd notiek darbs pie inženiertīklu un iekšējo starpsienu izbūves. DB jau vairākkārt ziņojis: laboratoriju korpusā galvenokārt būs Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes un Transporta un mašīnzinību fakultātes laboratorijas ar sarežģītu ekspertīžu veikšanai nepieciešamo aprīkojumu. Iepriekšējā RTU laboratoriju ēka atradās Vecrīgā, Kaļķu ielā, taču to nojauca, būvējot Rīgas domes ēku. Korpusa būvniecības izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 4,6 milj. eiro, bet Zinātniskās bibliotēkas piebūves – teju 2,8 milj. eiro apmērā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība LNK Industries Partnership. Šis ir vēl viens solis RTU vērienīgajā projektā, kura ietvaros tiek veidots Baltijā modernākais inženierzinātņu studiju centrs – studentu pilsēta. Liela daļa soļu jau sperti – uzbūvēta jauna Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, renovēta Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes ēka, izveidots jauns RTU radošo industriju centrs, šopavasar pēc renovācijas tika atklāta arī dienesta viesnīca. Bijusī «koju» māja funkcionāli sadalīta divās daļās – labajā spārnā saglabātas dzīvojamās istabiņas, bet kreisais spārns pārtapis par atvērta tipa studentu viesnīcu ar augstāku komforta līmeni - tur iekārtoti apartamenti vieslektoriem, kā arī neliels konferenču centrs. Renovācijas izmaksas bija teju 8,7 milj. eiro.

Ķīpsalā, atzīmējot pasaulslavenā ķīmiķa un bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Paula Valdena 150. jubileju, RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis un P. Valdena mazdēls profesors Erkki Hollo svinīgi atklājuši viņa vārdā nosaukto ielu, kas atrodas Kurzemes priekšpilsētā, starp Zunda Krastmalu un Ķīpsalas ielu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš sniedzis ieskatu Paula Valdena biogrāfijā un vēsturiskajos notikumos: «Šodien RTU topošajā studentu pilsētiņā sasaucās Rīgas zinātnes zelta laikmets ar pašreizējo pilsētas bronzas laikmetu. Esmu pārliecināts, ka tagadējā universitātes vadība pašreizējo Rīgas zinātnes bronzas laikmetu apzeltīs. Tas ir ļoti nozīmīgi, ka mēs atzīmējam P. Valdena jubileju, parādot Latvijas devumu pasaules zinātnes attīstībā.»

Savukārt, P. Valdena mazdēls profesors Erkki Hollo sniedzis nelielu ieskatu viņa dzīves daļā, kas nebija saistīta ar zinātni: «Es satiku Paulu Valdenu tikai reizi mūžā, kad viņam bija 94 gadi. Mana māte daudz stāstīja, un es lasīju viņa memuārus, kur P. Valdens rakstīja, ka dzīvojis daudzās vietās, tomēr Rīgu uzskatījis par savām mājām.»

Pohjola Bank plc filiāle Latvijā noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par 14 894 285 eiro aizdevuma piešķiršanu. Līdzekļi paredzēti projekta «RTU – Pilsēta pilsētā» īstenošanai.

Minētais projekts paredz universitātes Ķīpsalas kompleksa attīstīšanu. Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā projekta ietvaros paredzēta ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija.

Aizdevuma summu plānots apgūt līdz 2015. gada augusta beigām, stāstīja RTU rektora vietnieks infrastruktūras attīstībā Aigars Ločmelis.

Savukārt bankas Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver, ka bankas īpašā motivācija sniegt aizdevumu šī projekta finansēšanai ir «apliecināt vēlmi un iespējas atbalstīt izglītības un zinātnes attīstības vidi».

Pohjola Bank plc Somijā ir specializējusies lielu uzņēmumu apkalpošanā. Paziņojumā norādīts, ka bankas filiāle Latvijā strādā līdzīgi - savus pakalpojumus Pohjola piedāvā lieliem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vērienīgiem ilgtermiņa projektiem. Līdz šim Latvijā Pohjola sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā VAS Latvijas dzelzceļš, Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, AS Latvijas Gāze, SIA Lattelecom. Filiāli Latvijā Pohjola atvēra 2012. gada septembrī.

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Lai ieinteresētu bērnus par inženierzinātnēm, raisot vēlmi savu nākotnes profesiju saistīt ar šo perspektīvo jomu, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Rīgas domi veido inženierzinātņu un dabas zinātņu izglītojošo centru bērniem un ģimenēm.

Sadarbības līguma parakstīšana notiks 14. jūnijā.

Straujās pārmaiņas darba tirgū palielina pieprasījumu pēc augsti kvalificēta darbaspēka, taču bērnu interese un izpratne par tehniskām un dabas zinātnēm samazinās. Jaunais zinātkāres centrs piedāvās iespēju bērniem un jauniešiem inženierzinātnes izzināt aizraujošā un interaktīvā veidā, bet izglītības iestādēm izmantot telpas un aprīkojumu eksakto priekšmetu padziļinātai apguvei un laboratoriju darbu veikšanai.

«Futurimo Rīga» atradīsies Pārdaugavā, Meža ielā 6. Tas būs paredzēts gan pirmskolas un skolas vecuma bērniem, gan viņu vecākiem un skolotājiem. Centrā būs vairākas pastāvīgās ekspozīciju zāles, regulāri tiks rīkotas mainīgās izstādes. Centrā būs arī bagātīgi aprīkotas jaunrades darbnīcas, kur bērniem un jauniešiem radoši un praktiski darboties. Tiks rīkoti eksperimenti, zinātnes šovi, notiks nodarbības visa vecuma bērniem plašā tēmu lokā, būs iespēja iepazīt inženierzinātnes caur starpdisciplinārām aktivitātēm utt.

Latvija augstākās izglītības eksporta centienos Indijā ierindojas starp pasaules lielvalstīm

Latvijas augstākās izglītības centra Čennajā darbības nodrošinātājiem apsolīts – ja nākamajā gadā Rīgas Tehniskajā universitātē indiešu studentu skaits sasniegs 500, Ķīpsalā tiem būs sava indiešu virtuve, stāsta rektors Leonīds Ribickis.

Acīmredzot jūsu augstskola kopā ar vēl sešām Latvijas augstskolām esat par iemeslu, ka Indija ir izvirzījusies par šā gada Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritāti.

Jau gandrīz trīs gadus RTU, LU un augstskolas Turība dibinātās Augstākās izglītības eksporta apvienības mērķis ir darboties ārpus Latvijas kopā. Tagad ar dažām citām augstskolām kopīgi finansējam šo projektu, un Čennajas pilsētā Indijā arī izveidojuši Latvijas augstākās izglītības centru. Morālais atbalsts tam ir arī no Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijas. Pirms tam jau pāris gadus mēs aktīvi sadarbojāmies ar Ārlietu ministriju, lai Indijā vismaz goda konsuls darbotos un lai studentiem, kas grib braukt šurp studēt, nebūtu jālido kārtot vīzas uz Pekinu. Tagad mums RTU ir jau ap 150 indiešu studentu.

Čennai pilsētā Indijā darbu uzsācis Latvijas Augstākās izglītības centrs. 31. janvārī to atklāja Rīgas tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Centrā tiks sniegta informācija par studiju un zinātniskās sadarbības iespējām Latvijā jauniešiem un mācībspēkiem visā Dienvidindijas reģionā.

Augstākās izglītības centru izveidojušas un dibinājušas septiņas Latvijas augstskolas: RTU, Latvijas Universitāte, Biznesa augstskola «Turība», Liepājas Universitāte, Banku augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Latvijas augstskolas cer, ka ar Augstākās izglītības centra palīdzību turpmāk daudz aktīvāk varēs veidot abu valstu augstskolu kopējos projektus, attīstīt sadarbību zinātnes jomā, kā arī ieinteresēt studentus no Indijas savu nākotnes profesiju apgūt tieši Latvijā. Paralēli centra atvēršanai norisinās darbs pie Latvijas un Indijas starpvalstu sadarbības līguma izglītības un zinātnes jomā.

Latvijas LED gaismekļu ražotāja «Vizulo» apgrozījums aizvadītajā gadā pārsniedzis 8 miljonus eiro, kas ir par 46,5 % vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 8 062 834 eiro, kas atbilst gada sākumā izteiktajām prognozēm.

Neto peļņa 2018. gadā bijusi 668 366 eiro – par 37,4 % vairāk salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pašlaik Iecavā bāzētais uzņēmums nodarbina 104 cilvēkus.

Šā gada septiņos mēnešos «Vizulo» apgrozījums veido 4,7 miljonus eiro, kas ir par 12 % vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā. Uzņēmuma plānotais apgrozījums 2019. gadā ir 12,5 miljoni eiro. Šāda prognoze iespējama, jo uzņēmuma darbībā ir vērojama sezonalitāte un gada otrajā pusē allaž esot vērojams apgrozījuma pieaugums.

«Spējam radīt starptautiskam pieprasījumam atbilstošus produktus, kas ļauj mums turpināt attīstīties gan vietējā tirgū, gan jo īpaši globālajā LED gaismekļu segmentā,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

Piedāvātās izglītības kvalitāte un diezgan zemās izmaksas ir galvenie iemesli, kāpēc studenti no Ķīnas kā vienu no saviem galamērķiem studijām izvēlas Eiropu. Lai gan 2013. gadā Latvijā studēja vien 13 jauniešu no Ķīnas, nākotnē šis skaits varētu būt lielāks, jo Ķīnas Izglītības ministrija ir gatava pastiprināt sadarbību ar Latviju. Ķīna gan nav vienīgais virziens, kur skatās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Aktuāls ir viss Āzijas reģions, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas. Lielā mērā sadarbību gan veicina tieši starpvaldību un starpministriju līgumi. Latvija sadarbojas ar tādām Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir sāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

RBSSKALS uzņēmumu grupas konsolidētais apgrozījums 2012. gadā ir 47,83 miljoni LVL, t.sk. apgrozījums Latvijā un ES valstīs ir 44,49 miljoni LVL, savukārt ārpus ES - 3,34 miljoni LVL, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Sadalījums galvenajās RBSSKALS darbības jomās ir sekojošs: 45,76 miljoni LVL būvniecībā un būvniecības projektu vadībā, 2,07 miljoni LVL - apsaimniekošanas jomā. Neto peļņas apjoms - 0,85 miljoni LVL.

2012. gadā ir sasniegts apgrozījuma pieaugums pret 2011.gada rādītājiem 57,5% apmērā. Rezultāti ir tuvu uzstādītajiem mērķiem un atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, skaidro uzņēmumā. Kā nozīmīgus pieauguma faktorus, kas atspoguļojot arī valsts ekonomiskās tendences, uzņēmums min ES finansēto projektu realizāciju un privāto investoru pieaugošo aktivitāti.

Lielākie 2012. gadā realizētie RBSSKALS projekti: darbi projekta RTU - Pilsēta pilsētā ietvaros, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, dzīvojamo ēku komplekss Ģipša fabrika u.c.

RBSSKALS uzņēmumu grupas konsolidētais apgrozījums 2013. gadā ir 61,67 miljoni EUR (jeb 43,34 miljoni LVL), t.sk. apgrozījums Latvijā un ES valstīs ir 56,87 miljoni EUR, savukārt ārpus ES - 4,8 miljoni EUR, informēja RBSSKALS pārstāve Ieva Vāverniece.

Neto peļņas apjoms - 0,71 miljons EUR. Vidējais darbinieku skaits 2013.gadā - 504.

Salīdzinājumam - RBSSKALS uzņēmumu grupas konsolidētais apgrozījums 2012.gadā bija 47,83 miljoni latu (68,06 miljoni eiro). Uzņēmumu grupas neto peļņas apjoms 2012. gadā bija 0,85 miljoni latu (1,21 miljons eiro). Vidējais darbinieku skaits uzņēmumu grupā 2012.gadā bija 572.

«Aktīvi turpinot iesāktos darbus, 2013.gadā RBSSKALS plāno līdzvērtīgu apgrozījumu kā 2012.gadā,» savulaik, paziņojot par 2012. gada darbības rādītājiem, sacīja Vāverniece.

Lielākie 2013.gadā realizētie RBSSKALS projekti: Latvijas Nacionālā bibliotēka (NBA sastāvā), darbi projekta RTU - Pilsēta pilsētā objektos, Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas 2., 3., 4.kārta, dzīvojamā kompleksa LEGEND jaunbūve, rekonstrukcija un renovācija, dzīvojamā kompleksa Ģipša fabrika 2.kārta, Kempinski viesnīcas fasādes izbūve (Baltkrievija).

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Ar Kurzemes biznesa inkubatora SIA Mechanika līdzdarbību tapušas Beļģijas izlases bobsleja kamanas .

2013. gada vasarā SIA Mechanika, sadarbojoties ar SIA Bobsleja tehniskais centrs, piedalījās divu braucēju bobsleja kamanu projektēšanā Beļģijas sieviešu izlases braucējām, kas startē 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Beļģijas komanda olimpiskajā sieviešu bobsleja turnīrā palika 6. vietā 19 komandu konkurencē.

Cer sadarboties

«Mūsu uzņēmums veica kamanu korpusa izstrādi un aerodinamisko analīzi, uzlabojot kamanu aerodinamiskās īpašības,» DB pastāstīja SIA Mechanika dibinātājs Arturs Žipris. «Mūs atrada Bobsleja tehniskais centrs. Viņi šos bobus būvē, mēs strādājām, lai uzlabotu konkrēto kamanu aerodinamiku un panāktu maksimālu izgatavošanas precizitāti,» viņš skaidro.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Bebris, Riga Master Workshop (RMW) īpašnieks. Riga Master Workshop ir viena no lielākajām klasisko auto darbnīcām Baltijā un Skandināvijā ar teju desmit gadu pieredzi tirgū. Apmēram 85% darba tiek eksportēts – klientu loks ir ļoti plašs, sākot no Krievijas un Rietumeiropas līdz pat Singapūrai un Austrālijai. Papildu restaurācijai RMW piedāvā arī auto uzglabāšanu nesezonā jeb tā dēvēto «ieziemošanu», tāpat arī spēkrata sagatavošanu rallijiem un tehnisko atbalstu to laikā, konsultācijas par iegādi, sertifikāciju utt.

Tuvākajos gados Cēsīs iecerēts piesaistīt vairāk ražojošu uzņēmumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Raksta galerijā - DB viesojas Cēsīs.

Lai ražojoši uzņēmumi nākotnē Cēsīs varētu attīstīties, ir izstrādāts t.s. degradēto teritoriju revitalizācijas plāns, kas paredz, ka savulaik ražošanai paredzētajās, bet tagad nolaistajās zonās, piemēram, Robežu ielas rajonā, tiks izveidots industriālais parks. Interese par to ir jau tagad, atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Patlaban lielākie uzņēmumi Cēsīs pārstāv pārtikas, transporta un mazumtirdzniecības sektoru, un līderis ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 44,6 milj. eiro lielu apgrozījumu 2015. gadā (par pērno gadu datu vēl nav) ir AS Cēsu alus.

«Investīciju piesaistē uz vienu iedzīvotāju esam Latvijas galvgalī. Nākotnē turpināsim labiekārtot degradētās teritorijas, izveidojot vietas ražojošiem uzņēmumiem. Tāpat turpināsim ceļu projektus, veiksim energoefektivitātes pasākumus, piemēram, Cēsu Izstāžu namā, Pastariņa sākumskolā, atjaunosim tūrisma objektus,» sola J. Rozenbergs.