ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Tikmēr viesuļvētrā bojā gājušo skaits ASV un Kanādā sasniedzis 51 cilvēku, no kuriem 22 gājuši bojā Ņujorkā vien. Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Paredzēts, ka trešdien darbs daļēji tiks atjaunots divās Ņujorkas lielākajās lidostās – Ņuarkas un Džona Kenedija lidostā. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka gaisa satiksmes traucējumi turpināsies, un nākamajās dienās tiks atcelti vairāk nekā 18 tūkstoši lidojumu, vēsta BBC. Paredzēts, ka trešdien darbs tiks atjaunots arī Ņujorkas fondu biržā, kas pēdējoreiz uz divām dienām bija slēgta 1888. gadā.

Viesuļvētra Sendija nodarījusi postījumus no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā, no kuriem piecus līdz desmit miljardus būs jāsedz apdrošinātājiem, aplēsusi kompānija Eqecat, kas specializējas dabas katastrofu izraisīto zaudējumu aprēķināšanā.

Apdrošināšanas kompānijas parasti nemaksā kompensācijas par applūdušiem mājokļiem un uzņēmumiem, tāpēc atlikušo summu būs jāsedz ASV federālajai apdrošināšanas programmai, atsaucoties uz Eqecat datiem, vēsta laikraksts The New York Times.

ASV apdrošinātāji tikmēr norāda, ka līdzekļu kompensāciju izmaksām tiem būs pietiekami, jo aizvadītie gadi bijuši bez īpašiem satricinājumiem.

Kopumā viesuļvētras ietekme uz ASV ekonomiku tiek prognozēta neliela un, visticamāk, izzudīs, kad tiks uzsākti atjaunošanas darbi, pieļauj analītiķi. Lielākos zaudējumus cietīs aviosabiedrības un tirgotāji. Viesuļvētra likusi atcelt vairākus simtus lidojumu un tām nākas tērēt ievērojumus līdzekļus pasažieru izmitināšanai un ēdināšanai. Savukārt tirgotājiem nāksies pieciest zemākus pārdošanas apjomus kā arī veltīt ievērojamus finanšu līdzekļus savu uzņēmumu atjaunošanai, vēsta AP. Vētras ietekmi varētu just arī citas nozares. Iepriekš analītiķi prognozēja ka kopējā ietekme uz ASV ekonomiku varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolāru.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Viesuļvētras Sendija «papluinīto» ASV austrumkrastu piemeklējusi jauna vētra. Šoreiz gan tā bijusi ievērojami vājāka nekā Sendija, bet izraisījusi spēcīgu sniegu, kas tikai pavairojis reģiona iedzīvotāju problēmas.

Tā, piemēram, atsevišķās Masačūsetsas štata vietās sniega segas biezums pārsniedzis vairāku gadu rekordus, bet Ņujorkas apkārtnē tika evakuēti cilvēki.

Daudzos Sendijas skartajos reģionos joprojām nav atjaunota elektrības padeve, un cilvēku dzīves vēl vairāk sarežģījis uzsnigušais sniegs.

Db.lv jau vēstīja, ka Sendija nodarījusi postījumus miljardiem dolāru vērtībā. Sendija ir pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklējusi ASV austrumkrastu un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro.

ASV austrumkrastā vētra izraisīja 120 cilvēku bojāeju.

Apritējis gads kopš ASV austrumu piekrasti piemeklēja postošā viesuļvētra Sendija. Viesuļvētra prasīja 159 cilvēku dzīvības un iznīcināja 650 tūkstošus mājokļu ASV Ņujorkas, Ņūdžersijas un citos štatos.

Sendija bija pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklēja ASV austrumkrastu, un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro. Vētras izraisītie zaudējumi ASV aplēsti 65 miljardu dolāru apmērā.

Lai atminētos pirmo gadadienu kopš viesuļvētras Sendijas, ASV austrumkrastā daudzviet notiek piemiņas pasākumi. Pirmo reizi kopš viesuļvētras, pēc radīto postījumu likvidēšanas apmeklētājiem atvērta Elisa sala.

Vētras postījumi vērienīgi bija Ņujorkas Steitenailendas apgabalā. Varasiestādes uzsākušas īpašumu atpirkšanas programmu no privātīpašniekiem, lai zemākās teritorijas Steitenailendas piekrastē padarītu par dabas rezervātu un izvairītos no vētru postījumiem nākotnē.

Viesuļvētra Sendija radījusi nopietnus bojājumus televīzijas koncerna RTVi galvasstacijā Ņujorkā, no kuras tiek saņemts TV signāls arī Lattelecom Interaktīvās televīzijas vajadzībām.

Kā informē uzņēmums, tehnisko nepilnību novēršana un signāla pārraides atjaunošana var aizņemt līdz pat divām dienām, kuru laikā Lattelecom Interaktīvās TV skatītājiem, kuri izvēlējušies Krievijas tematisko paku, nebūs pieejami kanāli Mir Seriala, RTV International, Naše ļubimoje kino un kanāls Detskij mir/Teleklub.

Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika norādīja, ka Interaktīvās televīzijas Krievijas tematiskā paka ir viena no pieprasītākajām. «Ļoti ceram, ka jau pavisam drīz ASV dabas spēks un tehnoloģiju sniegtās iespējas varēs mierīgi līdzās pastāvēt, nodrošinot TV skatītājiem visā pasaulē iespēju skatīties savus iemīļotos kanālus,» sacīja I. Alika.

Latvijas Pasts saņēmis otru paziņojumu no ASV pasta operatora United States Postal Service (USPS) ar lūgumu līdz 2012. gada 9.novembrim netransportēt sūtījumus uz USPS pasta apmaiņas vietu Ņujorkā.

Uz ASV adresētie pasta sūtījumi, kas Latvijas Pastā saņemti 2 .- 8.novembrī, tiks uzglabāti uzņēmuma Rīgas šķirošanas kompleksā līdz 9.novembrim, informē Latvijas Pasts. Šis nosacījums neattiecas uz Eksprespasta sūtījumiem, kas adresātus ASV sasniegs savlaicīgi.

Latvijas Pasts jau iepriekš informēja, ka 1. novembrī uz ASV tika nosūtītas no 29. līdz 31.oktobrim Rīgas šķirošanas kompleksā uzglabātās pakas, Eksprespasta sūtījumi un gandrīz 400 kg vēstuļu korespondences.

Latvijas Pasts arī aicina ņemt vērā, ka sakarā ar viesuļvētras Sendija radītajiem postījumiem pasta sūtījumu piegāde adresātiem ASV teritorijā joprojām var ievērojami kavēties.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Viesuļvētras Sendija laikā nogrimis slavens burukuģis HMS Bounty, kas ticis izmantots Holivudas filmās. ASV Krasta apsardze izglābusi 14 no 16 kuģa komandas locekļiem.

Kuģis tika uzbūvēts 1962. gadā kinolentes Dumpis uz Bounty (Mutiny on the Bounty) uzņemšanas nolūkiem un pēc tam izmantots daudzās filmās, tostarp vienā no Karību jūras pirātu daļām.

Burukuģis nogrimis Ziemeļkarolīnas piekrastē. Tuvojoties viesuļvētrai, kuģa kapteinis centies izvairīties no nokļūšanas tās ceļā, tomēr tas neesot izdevies.

ASV Krasta apsardze vēlāk atrada viena kuģa apkalpes locekļa mirstīgās atliekas, savukārt burinieka kapteinis joprojām tiek uzskatīts par pazudušu bez vēsts.

Oriģinālais britu karaflotes kuģis Bounty kļuva slavens, kad uz tā 1789. gadā netālu no Taiti krastiem notika apkalpes dumpis.

Divas nedēļas pēc postošās viesuļvētras Sendija desmitiem tūkstoši ASV austrumkrasta iedzīvotāju joprojām ir bez elektrības. Tikmēr Ņujorkas štata varasiestādes aplēsušas, ka dabas katastrofa izraisījusi zaudējumus 30 miljardu dolāru apmērā.

Sarežģīta situācija joprojām saglabājas Longailendā, kur bez elektrības ir 21 tūkstotis mājsaimniecību un uzņēmumu. Varasiestādes norāda, ka elektrības piegādes atjaunošana pilnībā var ilgt vismaz līdz piektdienai.

Sendijas seku likvidācijai Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo lūdzis ASV federālā budžeta līdzekļus. Štatā joprojām turpinās arī ierobežota degvielas tirdzniecība, kad automašīnas, kuru numura zīmes beidzas ar nepāra skaitli, degvielu varēs uzpildīt nepāra datumos, bet automašīnas, kuru numura zīmes beidzas ar pāra skaitli, degvielu varēs uzpildīt pāra datumos.

Vētras skartajās vietās joprojām turpinās atjaunošanas darbi, kuros iesaistījušies ASV bruņotie spēki, Federālās Ārkārtas Vadības Aģentūras (FEMA) speciālisti un daudzu citu organizāciju pārstāvji.

Irānas glābšanas un palīdzības dienestu darbinieki ir gatavi doties uz Ņujorku, lai palīdzētu ar viesuļvētras Sendija seku likvidēšanu, pavēstījis Irānas Sarkanais Pusmēness.

«Mēs esam gatavi palīdzēt cietušajiem ASV iedzīvotājiem,» sacīja Irānas Sarkanā Pusmēness vadītājs Mahmuds Mozafars (Mahmud Mazaffar), uzsverot, ka organizācijas darbinieki ir gatavi doties uz ASV jebkurā brīdī, gadījumā ja šāda palīdzība būs vajadzīga.

ASV varasiestādes Irānas piedāvājumu pagaidām nav komentējušas.

ASV laikraksts The New York Times vēsta, ka Irānas Sarkanais Pusmēness ir ļoti pieredzējis palīdzības sniegšanā, jo Irānu bieži vien piemeklē plūdi un zemestrīces. Tomēr organizācija ir arī cieši saistīta ar Irānas valdību. ASV varasiestādes uzskata, ka atsevišķi Sarkanā Pusmēness darbinieki, palīdzot ar dabas katastrofu seku likvidāciju ārvalstīs, nereti nodarbojas ar spiegošanu.

ASV tehnoloģiju gigants Google laidis klajā jaunāko Nexus zīmola viedtālruni Nexus 4, kas izstrādāts kopīgi ar Dienvidkorejas kompāniju LG Electronic. Patlaban nav informācijas, kad Nexus 4 būs pieejams Latvijā.

Jaunais viedtālrunis aprīkots ar Qualcom Snapdragon S4 Pro 1,5 GHz četerkodolu procesoru, Android operētājsistēmu, 4,7 collu displeju, astoņu megapikseļu aizmugurējo kameru un divu gigabaitu operatīvo atmiņu.

LG norāda, ka Nexus 4 kamera aprīkota ar Photo Sphere funkciju, kas sniedz lietotājam iespēju iemūžināt savu pasauli no visiem iespējamajiem skatu leņķiem - no augšas, apakšas un sev visāpkārt. Fotogrāfijas, uzņemtas no dažādiem leņķiem, tiek saliktas vienā attēlā.

Nexus 4 ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā, Francijā, Spānijā un Austrālijā būs pieejams Google Play veikalā sākot ar 13. novembri. Paredzēts, ka viedtālruņa astoņu gigabaitu versija maksās sākot no 299 ASV dolāriem.

ASV lielpilsēta Ņujorka uzsākusi velosipēdu koplietošanas programmu Citi Bike, kas ir lielākā šāda veida programma valstī. Tomēr nedēļu pēc tās uzsākšanas uzradušās daudzas tehniskas problēmas, kuru dēļ tās darbība ir spēcīgi apgrūtināta.

Sistēmas ietvaros lietotāji var maksāt gada abonēšanas maksu 95 ASV dolāru apmērā, kas ļauj velosipēdus izmantot 45 minūtes. Apmaksu iespējams veikt arī par mēnesi (25 ASV dolāri) un par dienu (9,95 dolāri). Kopumā programmas ietvaros pieejami seši tūkstoši velosipēdu un 330 stacijas, kuras izvietotas galvenokārt Manhetenā un Bruklinā. Pirmajā programmas darbības nedēļā velosipēdi tikuši izmantoti 100 tūkstošus reižu.

Lai gan izrādījusies populāra, programma saskārusies ar nopietnām problēmām. Saskaņā ar medija WNYC aprēķiniem, aizvadītajā nedēļā nav strādājušas aptuveni 35 jeb 10% elektronisko staciju – vairākas stundu garumā neļaujot izņemt velosipēdus vai arī tos nogādāt atpakaļ. Tāpat novērotas problēmas ar elektronisko maksājumu veikšanu.

Tuvojoties viesuļvētrai Sendija, ASV austrumkrastā atcelti simtiem lidojumu, evakuēti tūkstošiem cilvēku, slēgtas valsts skolas un ierobežota sabiedriskā transporta kustība.

Eksperti nobažījušies, ka viesuļvētra «ļaunākā scenārija» gadījumā izraisīs pamatīgus plūdus Ņujorkā, kas var radīt zaudējumus vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apmērā, vēsta AP.

Gatavojoties vētrai, vairākās ASV austrumkrasta pilsētās slēgta metro satiksme, savukārt Ņujorkas birža paziņojusi, ka pirmdien un, iespējams, otrdien nestrādās.

ASV varasiestādes izsludinājušas ārkārtas stāvokli vairākos valsts austrumkrasta štatos, kur vētra apdraud kopumā 50 miljonus cilvēku. Prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka iedzīvotājiem vētru vajag uztvert ļoti nopietni un attiecīgi sagatavoties.

ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem trešdien ietinuši Ņujorku biezā smogā, un pilsētas ASV austrumu piekrastē izsludinājušas gaisa kvalitātes trauksmi.

Kanādā mežu ugunsgrēku dēļ bijuši spiesti evakuēties vairāk nekā 20 000 cilvēku, un liesmas izdedzinājušas jau aptuveni 3,8 miljonus hektāru zemes.

Valsts premjerministrs Džastins Trudo nodēvēja šo par postošāko ugunsgrēku sezonu Kanādas vēsturē.

ASV brīdinājumi par gaisa piesārņojumu izsludināti plašā teritorijā no Čikāgas līdz Atlantai un attiecas uz vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku.

Ņujorkas mērs Ēriks Adamss aicināja iedzīvotājus palikt iekštelpās. Pilsētas debesis ieguvušas nedabīgi dzeltenu spīdumu. Ņujorkā trešdien bija traucēta gaisa satiksme, valsts skolās atceltas visas ārpustelpu aktivitātes, kā arī atlikti daudzi sporta pasākumi.

Ņujorkieši sūdzējās par dūmu smaku, asarojošām acīm, kņudināšanu kaklā un daudzi uzlika sejas maskas, dodoties ārā.

Latvijas modes zīmola Narciss dizaineres Alises Trautmanes un viņas biznesa partnera Sai Konga (Sai Kong) izveidotā platforma Dreams on Air pirmajā gadā sasniegusi 1,2 milj. dolāru lielu apgrozījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā mērķē būt par jauno dizaineru vienas pieturas aģentūru.

«Vairs neesam tikai mazumtirgotājs, lēnām apaugam ar papildu pakalpojumiem,» saka Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja. Papildu veikalam Ņujorkā izveidots internetveikals, un dizaineriem tiek piedāvāti fotostudijas, sabiedrisko attiecību un sociālo mediju pārvaldības pakalpojumi. Viņa iecerējusi, ka Dreams on Air kļūs par vienas pieturas aģentūru jaunajiem dizaineriem, kur tiem būtu pieejamas visas nepieciešamās konsultācijas un pakalpojumi. 2017. gadā Dreams on Air apgrozījums bija 1,2 miljoni dolāru. «Redzēsim, kā mums izdosies šis gads, – plāni ir lieli,» saka A. Trautmane.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Mode ir luksusprece, ko nekad nevarēs atļauties visi, intervijā DB pauž dizainere Alise Trautmane

Tomēr, lai paplašinātu to cilvēku loku, kuri pazīst un pērk Latvijas izstrādājumus, tostarp viņas radītā zīmola Narciss apģērbu, viņa šobrīd studē Ņujorkā.

Fragments no intervijas

Man ir izdevies tevi noķert brīdī, kad esi Rīgā. Cik ilgi esi Ņujorkā un ko īsti tur dari?

Ņujorkā esmu no pagājušā gada janvāra. Mācos, studēju modes mārketingu Parsons School of Design un paralēli strādāju, virzu Narcisu – daru visu, ko varu, esot tur.

Kā saņēmies vēlreiz mācīties?

Ļoti viegli, es uz mācīšanos esmu aša.

Pabeigt vidusskolu un universitāti ir tāds kā obligātais minimums. Taču, kad sāc strādāt, ir grūti sākt mācīties vēlreiz – daļai zūd motivācijai, jo no diploma esamības nekas daudz jau nemainās, citiem studijas grūti apvienot ar darbu. Kas bija tava motivācija studēt un darīt to tik tālu – Ņujorkā?

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) popularizējusi Latvijas tūrismu mediju kontaktbiržās un semināros ASV - kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem uzrunāti desmitiem amerikāņu žurnālistu, kuru interese par Baltiju pamazām pieaug, informē TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

«Gaidāms, ka ASV tirgum man savā darbā būs jāvelta daudz laika, jo intereses līmenis ir gana augsts. Kamēr Baltijas valstu piedāvājums lielai daļai sastapto mediju pārstāvju vēl šķiet jauns un neiepazīts, gaidāmi jautājumi un mediju vizīšu pieprasījumi,» uzsver TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe, kura oktobra beigās strādāja trīs Ņujorkā, Čikāgā un Losandželosā. Ņujorkā 27. oktobrī un Losandželosā 29. oktobrī TAVA speciāliste piedalījās mediju kontaktbiržā Visit Europe Media Exchange (VEMEX), kur viņai katrā vietā bija vairāk nekā 20 tikšanos ar žurnālistiem.

Mediju pārstāvji interesējās par gastronomisko piedāvājumu, vēstures mantojumu, it īpaši – par ebreju vēsturi, arhitektūru Rīgā un mazpilsētās, atpūtu spa muižās un pilīs, nākamā gada svarīgākajiem notikumiem un daudz ko citu. Vairākus žurnālistus saistīja iespēja pavadīt nakti Liepājas Karostas cietumā un apmeklēt slepeno pazemes bunkuru Līgatnē.

Vācijas centrālā banka mājup vedīs gandrīz 700 tonnas smagās zelta rezerves, kas tiek glabātas Ņujorkā un Parīzē, ziņo pasaules mediji.

Lai pārāk neatvieglotu darbu tiem, kas plāno iejaukties zelta stieņu pārvešanas gaitā, Vācijas Bundesbank neatklāj, kādā veidā un kad dārgmetāls tiks pārvests. Tomēr tiek paredzēts, ka no Francijas zelts tiks pārvietots kravas mašīnā, bet no ASV – ar vairākām lidmašīnām – ik reisā pārvedot no trīs līdz piecas tonnas zelta, lai metālu varētu apdrošināt.

Pašlaik zināms, ka zelta pārvešana paredzēta līdz 2020. gadam. No Francijas paredzēts pārvest 374 tonnas 12,5 kilogramus smagu zelta stieņu. Pašlaik dārgmetāls tik glabāts Banque de France, un tā jaunās mājas būs glabātuvē, kas atrodas ēkā pie Bundesbank. Tajā pašā laikā uz Bundesbank paredzēts repatriēt 300 tonnas Vācijai piederoša zelta, kas atrodas Ņujorkā. Kopumā Ņujorkā pašlaik glabājas 1500 tonnas vācu zelta.

Modes zīmola Narciss dizainere Alise Trautmane kopā ar biznesa partneri Sai Kong atver veikalu Dreams on Air Ņujorkā, kas pārstāv 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus

«Kopā ar biznesa partneri Sai Kong atvērām veikalu Dreams on Air lieliskā vietā Soho – uz vienas ielas ar Chanel un Balmain veikaliem. Atradu, uzrunāju un apvienoju 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus un februāra sākumā atvēru veikalu. Protams, pārstāvēts ir arī Narciss,» stāsta Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja.

Veikala biznesa modelis ir sekojošs – zīmoli maksā noteiktu fiksētu ikmēneša maksu par mazumtirdzniecības un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Veikals darbojas kā veikals, showroom un zināmā mērā arī kā inkubators, jo palīdz modes zīmoliem spert nākamos soļus un konsultē par mārketingu, sociālajiem tīkliem, stila veidošanu, pārdošanu utt.

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.