Viesuļvētra Sendija nodarījusi postījumus no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā, no kuriem piecus līdz desmit miljardus būs jāsedz apdrošinātājiem, aplēsusi kompānija Eqecat, kas specializējas dabas katastrofu izraisīto zaudējumu aprēķināšanā.

Apdrošināšanas kompānijas parasti nemaksā kompensācijas par applūdušiem mājokļiem un uzņēmumiem, tāpēc atlikušo summu būs jāsedz ASV federālajai apdrošināšanas programmai, atsaucoties uz Eqecat datiem, vēsta laikraksts The New York Times.

ASV apdrošinātāji tikmēr norāda, ka līdzekļu kompensāciju izmaksām tiem būs pietiekami, jo aizvadītie gadi bijuši bez īpašiem satricinājumiem.

Kopumā viesuļvētras ietekme uz ASV ekonomiku tiek prognozēta neliela un, visticamāk, izzudīs, kad tiks uzsākti atjaunošanas darbi, pieļauj analītiķi. Lielākos zaudējumus cietīs aviosabiedrības un tirgotāji. Viesuļvētra likusi atcelt vairākus simtus lidojumu un tām nākas tērēt ievērojumus līdzekļus pasažieru izmitināšanai un ēdināšanai. Savukārt tirgotājiem nāksies pieciest zemākus pārdošanas apjomus kā arī veltīt ievērojamus finanšu līdzekļus savu uzņēmumu atjaunošanai, vēsta AP. Vētras ietekmi varētu just arī citas nozares. Iepriekš analītiķi prognozēja ka kopējā ietekme uz ASV ekonomiku varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolāru.

ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Tikmēr viesuļvētrā bojā gājušo skaits ASV un Kanādā sasniedzis 51 cilvēku, no kuriem 22 gājuši bojā Ņujorkā vien. Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Paredzēts, ka trešdien darbs daļēji tiks atjaunots divās Ņujorkas lielākajās lidostās – Ņuarkas un Džona Kenedija lidostā. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka gaisa satiksmes traucējumi turpināsies, un nākamajās dienās tiks atcelti vairāk nekā 18 tūkstoši lidojumu, vēsta BBC. Paredzēts, ka trešdien darbs tiks atjaunots arī Ņujorkas fondu biržā, kas pēdējoreiz uz divām dienām bija slēgta 1888. gadā.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Viesuļvētras Sendija «papluinīto» ASV austrumkrastu piemeklējusi jauna vētra. Šoreiz gan tā bijusi ievērojami vājāka nekā Sendija, bet izraisījusi spēcīgu sniegu, kas tikai pavairojis reģiona iedzīvotāju problēmas.

Tā, piemēram, atsevišķās Masačūsetsas štata vietās sniega segas biezums pārsniedzis vairāku gadu rekordus, bet Ņujorkas apkārtnē tika evakuēti cilvēki.

Daudzos Sendijas skartajos reģionos joprojām nav atjaunota elektrības padeve, un cilvēku dzīves vēl vairāk sarežģījis uzsnigušais sniegs.

Db.lv jau vēstīja, ka Sendija nodarījusi postījumus miljardiem dolāru vērtībā. Sendija ir pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklējusi ASV austrumkrastu un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro.

ASV austrumkrastā vētra izraisīja 120 cilvēku bojāeju.

Viesuļvētra Sendija radījusi nopietnus bojājumus televīzijas koncerna RTVi galvasstacijā Ņujorkā, no kuras tiek saņemts TV signāls arī Lattelecom Interaktīvās televīzijas vajadzībām.

Kā informē uzņēmums, tehnisko nepilnību novēršana un signāla pārraides atjaunošana var aizņemt līdz pat divām dienām, kuru laikā Lattelecom Interaktīvās TV skatītājiem, kuri izvēlējušies Krievijas tematisko paku, nebūs pieejami kanāli Mir Seriala, RTV International, Naše ļubimoje kino un kanāls Detskij mir/Teleklub.

Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika norādīja, ka Interaktīvās televīzijas Krievijas tematiskā paka ir viena no pieprasītākajām. «Ļoti ceram, ka jau pavisam drīz ASV dabas spēks un tehnoloģiju sniegtās iespējas varēs mierīgi līdzās pastāvēt, nodrošinot TV skatītājiem visā pasaulē iespēju skatīties savus iemīļotos kanālus,» sacīja I. Alika.

Cīnoties ar viesuļvētras Sendija sekām, Ņujorkā un Longailendā ieviesta degvielas tirdzniecības ierobežošana, lai tādējādi risinātu degvielas trūkumu reģionā.

Paredzēts, ka, sākot ar piektdienas rītu, automašīnas, kuru numura zīmes beidzas ar nepāra skaitli, degvielu varēs uzpildīt nepāra datumos, bet automašīnas, kuru numura zīmes beidzas ar pāra skaitli, degvielu varēs uzpildīt pāra datumos.

«Autovadītāji joprojām saskaras ar garām rindām, pieaug neapmierinātība un izskatās, ka degvielas trūkums būs vēl dažas nākamās nedēļas,» sacīja Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs.

Ņujorkas mērs arī norādīja, ka degvielas tirdzniecības ierobežošana bijusi labākais veids, kādā samazināt rindas un ļaut degvielas uzpildes stacijām ilgāk palikt atvērtām, un samazināt iespējamo nekārtību risku.

Apritējis gads kopš ASV austrumu piekrasti piemeklēja postošā viesuļvētra Sendija. Viesuļvētra prasīja 159 cilvēku dzīvības un iznīcināja 650 tūkstošus mājokļu ASV Ņujorkas, Ņūdžersijas un citos štatos.

Sendija bija pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklēja ASV austrumkrastu, un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro. Vētras izraisītie zaudējumi ASV aplēsti 65 miljardu dolāru apmērā.

Lai atminētos pirmo gadadienu kopš viesuļvētras Sendijas, ASV austrumkrastā daudzviet notiek piemiņas pasākumi. Pirmo reizi kopš viesuļvētras, pēc radīto postījumu likvidēšanas apmeklētājiem atvērta Elisa sala.

Vētras postījumi vērienīgi bija Ņujorkas Steitenailendas apgabalā. Varasiestādes uzsākušas īpašumu atpirkšanas programmu no privātīpašniekiem, lai zemākās teritorijas Steitenailendas piekrastē padarītu par dabas rezervātu un izvairītos no vētru postījumiem nākotnē.

Viesuļvētras Sendija laikā nogrimis slavens burukuģis HMS Bounty, kas ticis izmantots Holivudas filmās. ASV Krasta apsardze izglābusi 14 no 16 kuģa komandas locekļiem.

Kuģis tika uzbūvēts 1962. gadā kinolentes Dumpis uz Bounty (Mutiny on the Bounty) uzņemšanas nolūkiem un pēc tam izmantots daudzās filmās, tostarp vienā no Karību jūras pirātu daļām.

Burukuģis nogrimis Ziemeļkarolīnas piekrastē. Tuvojoties viesuļvētrai, kuģa kapteinis centies izvairīties no nokļūšanas tās ceļā, tomēr tas neesot izdevies.

ASV Krasta apsardze vēlāk atrada viena kuģa apkalpes locekļa mirstīgās atliekas, savukārt burinieka kapteinis joprojām tiek uzskatīts par pazudušu bez vēsts.

Oriģinālais britu karaflotes kuģis Bounty kļuva slavens, kad uz tā 1789. gadā netālu no Taiti krastiem notika apkalpes dumpis.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Latvijas Pasts saņēmis otru paziņojumu no ASV pasta operatora United States Postal Service (USPS) ar lūgumu līdz 2012. gada 9.novembrim netransportēt sūtījumus uz USPS pasta apmaiņas vietu Ņujorkā.

Uz ASV adresētie pasta sūtījumi, kas Latvijas Pastā saņemti 2 .- 8.novembrī, tiks uzglabāti uzņēmuma Rīgas šķirošanas kompleksā līdz 9.novembrim, informē Latvijas Pasts. Šis nosacījums neattiecas uz Eksprespasta sūtījumiem, kas adresātus ASV sasniegs savlaicīgi.

Latvijas Pasts jau iepriekš informēja, ka 1. novembrī uz ASV tika nosūtītas no 29. līdz 31.oktobrim Rīgas šķirošanas kompleksā uzglabātās pakas, Eksprespasta sūtījumi un gandrīz 400 kg vēstuļu korespondences.

Latvijas Pasts arī aicina ņemt vērā, ka sakarā ar viesuļvētras Sendija radītajiem postījumiem pasta sūtījumu piegāde adresātiem ASV teritorijā joprojām var ievērojami kavēties.

ASV austrumu krasta Ņūdžersija bija viens no valsts štatiem, kas vētrā Sendija cieta visvairāk. Vētra nodarījusi Ņūdžersijai 29,4 miljardu ASV dolāru zaudējumus, aprēķinājušas štata amatpersonas.

Zaudējumu aprēķinā tika iekļauts kaitējums, kas nodarīts privātīpašumam, uzņēmumiem, infrastruktūrai un tūrisma industrijai, citējot štata gubernatora Krisa Kristija (Chris Christie) teikto, ziņo CNN.

Ņūdžersijas gubernators neizslēdz iespēju, ka tuvāko nedēļu laikā nodarīto postījumu apmērs naudas izteiksmē varētu pieaugt.

Jau vēstīts, ka posts nodarīts arī metropolē Ņujorkā, kurā vēl pagājušās nedēļas beigās darbojās vien 85% no visām degvielas uzpildes stacijām (DUS). Tiesa gan, tas ir ievērojams uzlabojums, salīdzinot ar situāciju pirms trim nedēļām, kad darbojās vien 25% no visām DUS, radot pilsētā degvielas deficītu, ziņo CNN.

Irānas glābšanas un palīdzības dienestu darbinieki ir gatavi doties uz Ņujorku, lai palīdzētu ar viesuļvētras Sendija seku likvidēšanu, pavēstījis Irānas Sarkanais Pusmēness.

«Mēs esam gatavi palīdzēt cietušajiem ASV iedzīvotājiem,» sacīja Irānas Sarkanā Pusmēness vadītājs Mahmuds Mozafars (Mahmud Mazaffar), uzsverot, ka organizācijas darbinieki ir gatavi doties uz ASV jebkurā brīdī, gadījumā ja šāda palīdzība būs vajadzīga.

ASV varasiestādes Irānas piedāvājumu pagaidām nav komentējušas.

ASV laikraksts The New York Times vēsta, ka Irānas Sarkanais Pusmēness ir ļoti pieredzējis palīdzības sniegšanā, jo Irānu bieži vien piemeklē plūdi un zemestrīces. Tomēr organizācija ir arī cieši saistīta ar Irānas valdību. ASV varasiestādes uzskata, ka atsevišķi Sarkanā Pusmēness darbinieki, palīdzot ar dabas katastrofu seku likvidāciju ārvalstīs, nereti nodarbojas ar spiegošanu.

ASV tehnoloģiju gigants Google laidis klajā jaunāko Nexus zīmola viedtālruni Nexus 4, kas izstrādāts kopīgi ar Dienvidkorejas kompāniju LG Electronic. Patlaban nav informācijas, kad Nexus 4 būs pieejams Latvijā.

Jaunais viedtālrunis aprīkots ar Qualcom Snapdragon S4 Pro 1,5 GHz četerkodolu procesoru, Android operētājsistēmu, 4,7 collu displeju, astoņu megapikseļu aizmugurējo kameru un divu gigabaitu operatīvo atmiņu.

LG norāda, ka Nexus 4 kamera aprīkota ar Photo Sphere funkciju, kas sniedz lietotājam iespēju iemūžināt savu pasauli no visiem iespējamajiem skatu leņķiem - no augšas, apakšas un sev visāpkārt. Fotogrāfijas, uzņemtas no dažādiem leņķiem, tiek saliktas vienā attēlā.

Nexus 4 ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā, Francijā, Spānijā un Austrālijā būs pieejams Google Play veikalā sākot ar 13. novembri. Paredzēts, ka viedtālruņa astoņu gigabaitu versija maksās sākot no 299 ASV dolāriem.

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.

Postošā vētra Sendija paņēmusi vairāk nekā 50 cilvēku dzīvības ASV un Kanādā, kā arī tūkstošiem ASV austrumkrasta iedzīvotāju atstājusi bez mājām. Kopējais vētras radīto zaudējumu apmērs var sasniegt pat 20 miljardus ASV dolāru, vēsta ārvalstu mediji.

Patlaban ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Pamatīgus bojājums vētra nodarījusi Ņujorkas metro sistēmai, kurā applūduši vairāki posmi. Kā norādīja Ņujorkas metro pārstāvji, pilsētas pazemes transporta sistēma piedzīvojusi lielākos postījumus tās 108 gadu vēsturē. Ūdens atsūknēšana un darba kārtības atjaunošana pilnībā aizņems vairākas dienas.

Jamaiku un Kubu pāršalkusi vētra Sendija (Sandy), nopostot nedrošos graustu rajonus, sagāžot elektropārvades līnijas un nobiedējot ceļotājus. Stiprs vējš un lietusgāzes trešdien piemeklēja Jamaiku, naktī plosīja Kubas austrumu piekrasti un pašlaik ir ceļā uz Bahamu salām un, iespējams, arī Floridas virzienā, ziņo pasaules mediji.

Līdz šim vētra Sendija paņēmusi vismaz divu cilvēku dzīvības. Jamaikā miris gados vecs vīrietis - vētras laikā viņa mājokli nopostīja laukakmenim, bet Haiti kādu sievieti aiznesusi lietus ūdeņu pārpludinātā upe.

Vietām Jamaikas dienvidu pilsētās novēroti krokodili, kurus no to dabīgajām mājvietām atnesusi pārplūdušās upes straume. Tā, piemēram, kāds krokodils atradis pagaidu mājvietu kādas ģimenes pagalmā Portmoras pilsētiņā.

Vētras laikā Jamaikā tika slēgtas lidostas, un policija lielākajās pilsētās izsludinājusi 48 stundu komandantstundu, lai aizkavētu cilvēkus no mājokļu pamešanas.

Pēdējo reizi vētras epicentrs šķērsoja Jamaiku pirms 24 gadiem.

Vētra Sendija, kas nodarīja ASV austrumkrastam vismaz 50 miljardu ASV dolāru lielu postu, vētras skartās automašīnas pārvērtusi par vrakiem. Ņujorkā un citās Sendijas skartajās pilsētās un reģionos vēl aizvien redzamas vētras sabojātās automašīnas, ziņo Reuters.

Jau rakstīts, ka ASV vēl aizvien jūtamas vētras sekas – lai arī Sendijas nodarītie postījumi likuši valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr analītiķi neparedz, ka papildus finanšu «injekcija» liks uzplaukt reģionu ekonomikai. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba – vieni no šīs nozares uzņēmumiem ir automašīnu «kapsētas». Sākoties vētras seku novēršanas un būvniecības darbiem, Sendijas skartajos reģionos nepieciešama vieta atlūzām un atkritumiem, tai skaitā plūdos cietušajām automašīnām, kurām jāatrod vieta.

ASV lielpilsēta Ņujorka uzsākusi velosipēdu koplietošanas programmu Citi Bike, kas ir lielākā šāda veida programma valstī. Tomēr nedēļu pēc tās uzsākšanas uzradušās daudzas tehniskas problēmas, kuru dēļ tās darbība ir spēcīgi apgrūtināta.

Sistēmas ietvaros lietotāji var maksāt gada abonēšanas maksu 95 ASV dolāru apmērā, kas ļauj velosipēdus izmantot 45 minūtes. Apmaksu iespējams veikt arī par mēnesi (25 ASV dolāri) un par dienu (9,95 dolāri). Kopumā programmas ietvaros pieejami seši tūkstoši velosipēdu un 330 stacijas, kuras izvietotas galvenokārt Manhetenā un Bruklinā. Pirmajā programmas darbības nedēļā velosipēdi tikuši izmantoti 100 tūkstošus reižu.

Lai gan izrādījusies populāra, programma saskārusies ar nopietnām problēmām. Saskaņā ar medija WNYC aprēķiniem, aizvadītajā nedēļā nav strādājušas aptuveni 35 jeb 10% elektronisko staciju – vairākas stundu garumā neļaujot izņemt velosipēdus vai arī tos nogādāt atpakaļ. Tāpat novērotas problēmas ar elektronisko maksājumu veikšanu.

ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

Tuvojoties viesuļvētrai Sendija, ASV austrumkrastā atcelti simtiem lidojumu, evakuēti tūkstošiem cilvēku, slēgtas valsts skolas un ierobežota sabiedriskā transporta kustība.

Eksperti nobažījušies, ka viesuļvētra «ļaunākā scenārija» gadījumā izraisīs pamatīgus plūdus Ņujorkā, kas var radīt zaudējumus vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apmērā, vēsta AP.

Gatavojoties vētrai, vairākās ASV austrumkrasta pilsētās slēgta metro satiksme, savukārt Ņujorkas birža paziņojusi, ka pirmdien un, iespējams, otrdien nestrādās.

ASV varasiestādes izsludinājušas ārkārtas stāvokli vairākos valsts austrumkrasta štatos, kur vētra apdraud kopumā 50 miljonus cilvēku. Prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka iedzīvotājiem vētru vajag uztvert ļoti nopietni un attiecīgi sagatavoties.

Spēcīgas vētras Meksikā laupījušas 41 cilvēka dzīvību un izraisījušas pēdējo desmitgažu spēcīgākos plūdus, liekot evakuēt tūkstošus.

Viesuļvētra Ingrīda no Meksikas līča puses turpina virzīties tālāk cietzemē, bet tropu vētras Manuels atlieku izraisītie plūdi skāruši populāro Akapulko kūrortu valsts Klusā okeāna piekrastē. Lai gan abu vētru spēks ir ievērojami samazinājies, to atnestās lietusgāzes turpinājušas nodarīt plašus postījumus, izraisot zemes nogruvumus kalnos un pārpludinot upes.

Liela daļa bojā gājušo mitinājušies Akapulko apkārtnē, kur pieredzēti vērienīgi zemes nogruvumi, kas aprakuši daudzus mājokļus, atsaucoties uz Meksikas varasiestādēm, vēsta Reuters. Vētras dēļ slēgtas šosejas un atcelti vairāki lidojumi, kas tādējādi ietekmē tūkstošiem tūristu ceļojumu plānus.

Kubu otrdien skārusi viesuļvētra "Īens", sagraujot elektroapgādes tīklu un izpostot tabakas laukus valsts rietumos.

Sākotnēji bez elektrības palika aptuveni miljons cilvēku Kubas rietumu provincēs, bet vēlāk sabruka viss elektroapgādes tīkls.

Viesuļvētra vislielākos postījumus nodarījusi Pinaras del Rio provincē, Kubas rietumos.

Pirms vētras sākuma no reģiona tika evakuēti tūkstošiem cilvēku un citi paši pameta mājas, dodoties uz drošākām vietām.

Viesuļvētra izraisījusi plūdus, izgāzusi ar saknēm kokus un nopostījusi mājas. Varasiestādes vēl novērtē postījumus. Pagaidām zināms par vienu vētras upuri.

"Īens" arī izpostījis vienu no Kubas nozīmīgākajām tabakas audzētavām La Robainā.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) ziņoja, ka, sasniedzot Kubas rietumus, viesuļvētras brāzmas sasniedza ātrumu 57 metrus sekundē.

Kopējie apdrošinātie zaudējumi, ko izraisījušas viesuļvētras Hārvijs, Irma un Marija, kā arī divas zemestrīces Meksikā, šogad sasniegs aptuveni 95 miljardus eiro (80,2 miljardus eiro), piektdien paziņoja Šveices pārapdrošināšanas kompānija Swiss Re.

Uzņēmums arī prognozē, ka tā zaudējumu pieprasījumi no cietušajiem saistībā ar šīm dabas katastrofām trešajā ceturksnī veidos aptuveni 3,6 miljardus eiro.

Viesuļvētra Hārvijs augusta beigās skāra Teksasu un Luiziānas daļas, izraisot ievērojamus īpašumu bojājumus un paralizējot valsts ceturto lielāko pilsētu Hjūstonu ar būtiskiem plūdiem.

Septembrī viesuļvētra Irma skāra Floridu, bet viesuļvētra Marija izpostīja Puertoriko.

Tāpat septembrī tika piedzīvotas divas spēcīgas zemestrīces Meksikā, bojā ejot vairākiem simtiem cilvēku.

Ceturtdien beigusies Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona, kas šogad bijusi ļoti intensīva un postoša.

2017.gada sezonā, kas sākās 1.jūnijā un beidzās 30.novembrī, Atlantijas okeānā izveidojušās 17 vētras, kurām piešķirti vārdi, un desmit no šīm vētrām pārauga viesuļvētrās.

Šo sezonu iezīmēja trīs viesuļvētras - Hārvijs, Irma un Marija, kas nodarīja milzu postījumus Teksasā, Floridā, Puertoriko un virknē Karību jūras salu.

Vētrās gāja bojā vismaz 441 cilvēks, un tika nodarīti zaudējumi aptuveni 369 miljardu dolāru apmērā. Šī sezona bija viena no sešām vēsturē, kad izveidojušās vairākas piektās kategorijas viesuļvētras un tikai otrā, kad šāda spēka viesuļvētras sasniedz sauszemi.

Viesuļvētra Hārvijs 25.augustā skāra Teksasas dienvidus, atnesot lietavas, kurās dažās dienās nolija vairāk nekā 1,3 metri nokrišņu. Hārvija izraisītajos plūdos Hjūstonā un mazākās piekrastes pilsētās tika bojāti vai iznīcināti 20 000 māju.