Šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols, ziņo Latvijas kuģniecības pārstāvji.

Sīkāka informācija tiks publiskota šodien preses brīfingā.Uzņēmumam zināmos faktus sniegs AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis un Juridiskā dienesta vadītājs Edvīns Bērziņš.

Pēc DB rīcībā esošās informācijas viņš esot "nolecis" no kādas daudzdzīvokļu mājas Rīgā Dignāju ielā piektā stāva kāpnēm. Policija neapstiprināja, ka bojā gājušais Dignāja ielā ir V. Kodols. Taču norādīja, ka nav pierādījumu par to, ka kāds būtu "palīdzējis" bojā gājušai personai pārkrist pār margām.

Kodols bijis LK padomes īpaši pilnvarotais pārstāvis, un viņa pienākumi bija LK pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana LK piederošo vientipa kuģu kompāniju zaudējumu piedziņā Apvienotajā Karalistē.

Latvijas kuģniecība jau šodien sagatavojusi iesniegumu Valsts policijai, norādot uz iespēju, ka izkrāpšanā vainojamās personas mēģinājušas ietekmēt Venta Kodola darbību vai bijušas ieinteresētas viņa bojāejā.

Par to preses brīfingā informēja LK amatpersonas. AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir aizdomas, ka V. Kodola nāves gadījums saistīts ar viņa profesionālo darbību kompānijā nevis sadzīvi.

Db jau vēstīja, ka šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols. Viņa pamatpienākumi bija AS Latvijas Kuģniecība interešu pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003.-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana no AS Latvijas Kuģniecība piederošo vientipa kuģa kompāniju puses par zaudējumu piedziņu Apvienotajā Karalistē, informē Kuģniecība.

Grobiņas pilsdrupu pakājē zem viena jumta apvienojies radošs mikslis – kafija, saldējums un novada atpūtas dzīves kodols jeb informācijas centrs. Tā ir vasaras kafejnīca ICafe, kas piedāvā vairākus «zaķus» uzreiz – gardumus, suvenīrus un tūrisma ziņas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Nosaukuma pirmais burts jāizrunā kā parasts latviešu «i» kā no vārda «informācija»,» iestādes īpašnieks Uģis Ostelis smaidot kliedē Kursas Laika samulsumu par to, kā pareizi izrunāt kafejnīcas nosaukumu. Šāda vieta viņa iecerēs bija radusies jau krietni pirms kafejnīcas reālajām aprisēm. Pagājušajā gadā viņš novērojis, kā pie pilskalna darbojas vasaras kafejnīca, un izprātojis, ka ideja un vieta ir ļoti labas, tikai viņam padomā cits koncepts – līdz ar kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem tirgot veselīgas tējas ar dažādu augu medu un līdz ar šokolādi un citiem kārumiem piedāvāt mazus burkāniņus, bet «čupa čupus» aizstāt ar medus stienīšiem.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) paredzētie eirozonas banku stresa testi var kļūt par pamatīgu triecienu iestādes uzticamībai, ja atkārtosies līdzīgs scenārijs kā 2011. – 2012. gadā, kad ECB vairākas bankas atzina par darboties spējīgām, bet nedaudz vēlāk tās piedzīvoja ievērojamas problēmas.

No nākamā gada septembra lielākās eirozonas uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Pirms tam ECB veiks banku bilances novērtējumu, kā arī 130 banku stresa testus, vēsta Wall Street Journal. Procesa veiksme būs atkarīga no ECB spējām stāties pretim spēcīgām politiskajām interesēm un tās administratīvā aparāta sekmīgai darbībai.

Eirozonas «kodols» tur aizdomās Eiropas Monetārās savienības perifērijas valstis par savu parādu patieso apmēru slēpšanu. Savukārt perifērijas valstīm aizdomīgs šķiet tieši eirozonas kodols, bet Itālija uzticamību nerada nevienam, norāda Wall Street Journal. Tam par iemeslu ir atšķirīgās likumdošanas un metodes, kādas valstis izmanto, lai reģistrētu «sliktos parādus», tādējādi, iespējams, ļaujot bankām noslēpt savu problēmu patiesos apjomus. Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, piemēram, Spānijā un Itālijā, ieviešot vienotu banku pārraudzību, «slikto kredītu» apjoms varētu pieaugt pat par vairākiem procentpunktiem.

Ventspils opozīcijas deputāts no partijas Jaunais laiks Aivis Landmanis izplatījis atklātu vēstuli, kurā uzsver nepieciešamību Vienotībai strādāt kopā ar Saskaņas centru (SC).

Viņš norāda, ka Vienotības galvenais mērķis ir cīnīties ar «oligarhu varas un vadonisma ietekmi uz politiku», turklāt programmā neesot norādīts, ka partija nekādā gadījumā nestrādās ar SC.

«Atgādinu, ka valsti dziļā krīzē ievilka nevis SC, bet gan tās saucamās latviešu partijas, kas pieļāva negodīgu valsts pārvaldi, oligarhu varas ietekmi uz to,» teikts vēstulē. Viņš norāda, ka partijas pašlaik nodarbojas ar bezmērķīgu amatu dalīšanu, ka priekšplānā izvirzīti tā saucamie nacionālie jautājumi, nevis ekonomikas attīstību apdraudošie, oligarhu varas ierobežojošie jautājumi. «Atgādinu, ka neilgi pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas mūsu tā dēvētie trīs oligarhi paziņoja, ka valdību jāveido pastāvošajai koalīcijai. Vai esam aizdomājušies, kāpēc izskanēja šāds paziņojums? Manuprāt, šie kungi skaidri saredz draudus, kādi viņiem pastāv, ja koalīcijas kodols uz pilntiesīgiem, vēlēšanu rezultātu proporcionāliem principiem, tiek veidots no vēlēšanās uzvarējušo partiju puses. Viņi ļoti labi apzinās, ka šāds koalīcijas kodols ir mazāk satricināms. Iespēja šādu koalīciju saraut gabalos ir stipri mazināta,» uzskata A. Landmanis. Ja Vienotība to neņemšot vērā, pēc gada pie varas būšot cita koalīcija - SC, ZZS un PLL, atstājot šajās vēlēšanās uzvarējušo partiju vēstures mēslainē. Deputāts arī pieļauj jaunas lietussargu revolūcijas organizēšanu pret paša pārstāvēto partiju.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt RRF SIA Tornis un piegādātāju apvienību, kurā ietilpst SIA AD Kodols, SIA Armo plus un SIA Apsardzes dienests ADJ, liecina KP paziņojums.

Šie apsardzes uzņēmumi saskaņojuši dalību publiskā iepirkumā, tādējādi likvidējot savstarpējo konkurenci un maldinot iepirkuma rīkotāju. Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 9113,62 latu apmērā.

Pārbaudot VAS Valsts nekustamie īpašumi iesniegumu par sakritībām divu apsardzes pakalpojumu iepirkuma pretendentu piedāvājumos, KP konstatēja, ka abu uzņēmumu iesniegtie piedāvājumi bija saturiski un vizuāli līdzīgi, iesniegti vienlaicīgi, un tajos piedāvātā līgumcena atšķīrās vien par sešiem latiem, citādi sakrītot līdz pat santīmiem – 45,2 tūkstoši latu RRF SIA Tornis un 45,2 tūkstoši piegādātāju apvienībai.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Kvalitatīvi sakari un mobilais internets ir būtisks priekšnosacījums biznesa veiksmīgai darbībai. Savā pieredzē dalās pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Leversa”, kas ikdienas darbā paļaujas uz stabilu tīkla pārklājumu un ātru internetu, jau vairāk nekā sešus gadus cieši sadarbojoties ar IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite”.

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu uzņēmumiem un valsts sektoram, piemēram, augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju, “Viedo zvanu pārvaldnieku” liela ienākošo zvanu skaita administrēšanai, aizsargātu e-pasts un drošu datu uzglabāšanu mākoņpakalpojumos, “Bite” drošības pakalpojumu “Antivīruss+” u.c. pakalpojumus. Tāpēc nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus klientiem visā Latvijā.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

ASV investīciju kompānijas «Blackstone» vadītājs un viens no dibinātajiem Stīvens Švarcmans ziedojis 150 miljonus Lielbritānijas mārciņu (168 miljonus eiro) Oksfordas Universitātei, kas ir lielākais atsevišķais ziedojums tās vēsturē.

Par ziedojumu tiks finansēts humanitāro zinātņu centrs, kurā cita starpā atradīsies institūts mākslīgā intelekta ētikas izpētei.

Viens no «Blackstone» dibinātājiem sacīja, ka par ziedojumu tiks izveidots Švarcmana centrs, kurā tiks atbalstītas programmas no vēstures līdz mūzikai.

«Nepilnus 1000 gadus humanitāro zinātņu pētniecība Oksfordā ir bijusi Rietumu civilizācijas un zināšanu kodols. Mums ir jāgarantē, ka tās izpratne un principi ir pielāgojami mūsdienu dinamiskajai pasaulei,» norādīja pats Švarcmens.

Universitātē informēja, ka Mākslīgā intelekta ētikas centrā tiks vērtēta mākslīgā intelekta ietekme, kas var «pašos pamatos izaicināt to, ko nozīmē būt cilvēkam, un mainīt lielākos mūsu dzīves aspektus».

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) paziņojusi, ka dalībvalstu valdībām vajadzētu ievērot vēl stingrākus budžeta samazināšanas pasākumus, ziņo Reuters.

ECB prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) paziņoja, ka valdībām ir jādara viss, lai atjaunotu un uzlabotu uzticību investoru un patērētāju acīs. Viņš uzsver, ka to var izdarīt, īstenojot stingrus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus un par mērķi nospraužot eirozonas ekonomiskās stabilitātes atjaunošanos.

«Ekonomiskās savienības kodols ir kontrolēta fiskālā politika. Ļoti svarīgi, lai valdības to saprot, tāpēc es aicinu ECB padomi spert izšķirošo soli, lai īstenotu šo uzraudzības politiku,» uzsver Ž. K. Trišē.

Atgādinām, ka ECB koriģēja eirozonas ekonomikas pieauguma un inflācijas prognozes 2010. un 2011.gadam, šādu lēmumu galvenokārt skaidrojot ar parādsaistību un budžetu deficītu krīzi vairākās bloka dalībvalstīs.

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis vizionāru krastmalas attīstības projektu “Riga Waterfront”.

Tā vīzija, iecerētie mērogi un apbūves ieceres uzskatāmos maketos apskatāmi Rīgas Pasažieru ostā izveidotajā projekta prezentācijas centrā, kas turpmāk būs atvērts ikvienam apmeklētājam un interesentam.

Projekts ir stratēģiski novietots Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vēsturiskā centrā, netālu no jūgendstila rajona un vecpilsētas.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Ali Alabbars komentēja, ka "Riga Waterfront" atspoguļo stratēģisko vīziju, kuras mērķis ir attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru.

Ar kopējo ieguldījumu 3 miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala 5 kilometru garumā veidota tā, lai būtu dzīvīga un dinamiska, pārvēršot Andrejsalas teritoriju par plaukstošu centru, no kura paveras tiešs skats uz ūdeni.

Eirozonas ekonomika gada pirmajā ceturksnī ir pieaugusi par 0,8%, vēsta BBC. Vistraujāk augušas Vācijas, Francijas un Austrijas ekonomikas.

Vācijas ekonomika pieaugusi ātrāk nekā cerēts – gada pirmajos trijos mēnešos tās ekonomika augusi par 1,5%. Francijas un Austrijas ekonomika pieaugusi par 1%.

Vācijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji ir «fantastiski», norāda Kristians Šulcs (Christian Schulz), Berenberga bankas pārstāvis. «Patēriņš kļūs par izaugsmes dzinējspēku nākotnē, jo bezdarbs pārliecinoši samazinās. Arī Francijas ekonomika stabili aug. Eirozonas «kodols» stabilizē visu eirozonu,» skaidro K. Šulcs.

Francijas izaugsmes tempi ir bijuši visstraujākie kopš 2006. gada otrā ceturkšņa. Francijas ekonomikas ministre Kristine Lagarde (Christine Lagarde) norādīja, ka viņa ir «pārliecināta, ka valdības prognozes par 2% pieaugumu 2011. gadā var tikt sasniegtas».

«Neapšaubāmi tāds sceārijs pastāv, ņemot vērā 11. Saeimā ievēlēto spēku salikumu, bet tas ir ļoti maz ticams scenārijs.» Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pieļauj iespēju, ka Vienotība varētu nebūt valdības koalīcijā, sacījis Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

«Mūsu elektorāta izvēle ir bijusi par labu Vienotībai un Zatlera Reformu partijai. Mums kopā ir pietiekami daudz balsu, kas nozīmē, ka mēs būsim valdības kodols, mēs būsim tie, kas nosaka valdības modeli, un mēs būsim valdībā,» viņš akcentējis.

Runājot par nākamo premjeru, Zaķis sacījis: «Mēs apgalvojam, ka tieši Valdim Dombrovskim ir jāturpina strādāt. Ielaisties diskusijās par kaut kādām alternatīvām mums nav pamata.»

Zaķis arī norādījis, ka, salīdzinot ar to, kā ir tikušas veidotas valdības iepriekš, šoreiz notiek ļoti kvalitatīva diskusija par programmatiskajām lietām, darāmajiem darbiem, bet jautājums par to, ar ko konkrēti veidot kopā izpildvaru, ir atlikts uz priekšu. Tā esot normāla Eiropas valstu pieredze, ka valdības veido nevis uz sitiena - nedēļas vai divu laikā -, bet veido ar ļoti konkrētu mērķi, ļoti pārdomāti un ļoti nosvērti.

Latvijai būtu nekorekti paziņot, ka eirozona nav mums gana laba, jo mūsu valsts saņēma būtisku palīdzību no Eiropas Komisijas no 2008.gada beigām līdz 2011.gadam, uzskata Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

«Brīdī, kad esam iznākuši no slimnīcas un nostājušies uz savām kājām, pēkšņi teikt, ka ārsts nav gana labs un viņam ir pašam savas problēmas, ir politiski nekorekti un riskanti,» teica Strazds un atzīmēja, ka tas ir vēl viens faktors, kas piedod politisku dimensiju virzībai uz eirozonu.

«Mēs tāpat gribam parādīt, ka esam kopā ar «pirmā ātruma» Eiropu, ka gribam sēdēt pie viena galda ar Vāciju, Somiju, Austriju, Nīderlandi un citām valstīm, kas veido stabilo un budžeta politikas ziņā atbildīgo valstu kodolu. Tas vairāk ir politisks aspekts, kur nevaram ekonomiski izrēķināt konkrētu labumu,» skaidroja Strazds.

Sarunā ar laikrakstu Dienas bizness GatewayBaltic direktore Inese Andersone vairākkārt salīdzina komandas darbu ar futbola spēli, kurā svarīga ir saspēle, bumbas nodošana līdzstrādniekiem, lai to pēc tam sekmīgi iespertu vārtos. Gluži kā sportā ir arī darbā - viens nav cīnītājs.

«Mēs veicam tirgus izpēti un meklējam Latvijas uzņēmumiem pārdošanas kanālus Zviedrijā, Norvēģijā un citviet Eiropā. Mūsu galvenais produkts ir pakalpojums, kuru sniedz cilvēki, līdz ar to darbinieku kodols un viņu kopības sajūta ir ļoti svarīga,» pārliecināta uzņēmuma direktore.

Nolūkā padarīt pēc iespējas efektīvāku ikdienas darbu, GatewayBaltic ik pirmdienu notiek plānošanas sapulces, kurās līdz ar pārrunām par stratēģisko mērķu izvirzīšanu tiek pasniegtas arī nelielas brokastu uzkodas. Savukārt piektdienās visi kopīgi darba nedēļu noslēdz pie vīna glāzes biroja telpā. «Pirmdienas rīts iedod sparu visai nedēļai. Mūsu mērķi ir ambiciozi un, strādājot 15 cilvēku kolektīvā, svarīgi ir visiem dot vienotu fokusu,» atzīst I. Andersone, kura arī ik rītu un pēcpusdienu birojā nozvana pie sienas piekārto zvanu, lai visiem būtu zināms, kad sākas un beidzas darbs.

ES fondu atbalstītais projekts Bike Intermodal ir izstrādājis jaunu salokāmā divriteņa prototipu, kas sver 7,5 kg, darbojas ar elektromotoru un salocīts ietilpst 50cm x 40cm x 15cm lielā kastē, kuru var uzglabāt, pārvadāt vai arī nolikt restorāna, bāra vai kinozāles stūrī, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija.

Tā detaļas esot pilnībā otrreiz pārstrādājamas, kas nozīmē, ka viss divriteņa dzīves cikls ir dabai draudzīgs: no ražošanas līdz lietošanai un pat pārstrādei.

Kā norāda Eiropas Komisija, katru gadu tiek saražoti apmēram 135 miljoni divriteņu, no kuriem salokāmie veido aptuveni 2%.

Pārveidojamā divriteņa kodols ir iepriekšēji rūdīts rāmis, kas atveras un aizveras kā lidaparāta šasija, veidots no lietā alumīnija vai magnēzija un burāšanai piemērotām trosēm. Jaunā kompānija izvērtē arī grafīta lietošanas iespējas nākotnē, lai vēl vairāk stiprinātu rāmi un padarītu to vieglāku.

Bike Intermodal pētniecības projekts saņēma 1,58 milj. eiro no Eiropas Savienības pētniecības fondiem. Kopš projekta pabeigšanas kompānija turpinājusi optimizēt divriteņa dizainu un ražošanas procesu, un tagad tai ir gatavs produkts, kas var nonākt tirdzniecībā.

Atklāta norisinājās mūsdienu tehnoloģiju mākslas pop-up izstāde SuperConduction, informē izstādes organizatori.

Izstādi organizē starptautiskais holdings SDVentures.

«Izstāde SuperConduction pauž supravadītspējas ideju... jauno komunikāciju pasaulē. Tā ir metafora tehnoloģijām, kuras pārkāpj komunikāciju robežas un apvieno cilvēkus. Un, protams, tehnoloģiju un mākslas saskarsmes idejai, kas, pateicoties tehnoloģijām, paver ceļu sociālajiem atklājumiem un komunikācijai. Šīs idejas ir social discovery ventures kooperatīvās kultūras kodols,» - viedokli pauž SDVentures līdzdibinātājs Dmitrijs Volkovs.

«Superconduction – supravadītspēja – kļūst par metaforu mūsdienu ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem. Šīs jaunās realitātes atspoguļo science art jeb zinātnes mākslu, kur mākslinieki kā supravadītāji strādā līdzās zinātniekiem, piedalās pētījumos un pat nāk klajā ar zinātniskajiem atklājumiem,» viņš skaidro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis īstenot vienu no pēdējo gadu lielākajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija, kas «kopumā būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti».

Projekta izmaksas VID pagaidām neatklāj, «lai neietekmētu potenciālos izstrādātāju piedāvājumus». «Tiklīdz būs zināms iepirkumu konkursa uzvarētājs, tā uzreiz taps zināma arī līguma summa, kas būs pieejama arī IUB mājaslapā,» db.lv tika skaidrots VID.

Projekta laikā tiks uzsākta maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) izstrāde un ieviešana, kas kvalitatīvi augstākā līmenī aizstās esošo nodokļu informācijas sistēmu, kura tika izstrādāta un darbojas kopš 1996.gada.

Līdz ar MAIS ieviešanu tiks īstenotas daudzas nodokļu administrēšanas procesu automatizācijas iespējas, kā arī pilnveidotas sistēmas iespējas pārskatu sagatavošanā, tā būtiski uzlabojot VID efektivitāti un sniegto pakalpojumu kvalitāti, sola dienestā.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats ēkas pārbūvē viesnīcas izveidei Kaļķu ielā 20.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš uzskata, ka šis ir augstvērtīgs nelielas vēsturiskās Vecrīgas ēkas atjaunošanas piemērs.

«Aiz perfekti restaurētas fasādes, kurā izceļas 18. gadsimta sākumā veidotais portāls, izveidota jauna, emocionāli izteiksmīga telpiskā struktūra. Kompozīcijas kodols ir ar caurspīdīgu jumtu pārsegta lieltelpa, kas izveidota kādreizējā nelielā iekšpagalma vietā. Gar vienu telpas sānsienu izbūvētie balkoni nodrošina ērtu savienojumu ar ēkas dziļāko spārnu, bet pretējā siena veidota kā milzīgs spogulis, kas telpu vizuāli paplašina divkārt. Visa apdare izceļas ar «high-tech» kvalitāti, taču arhitektūrā integrēti pēc iespējas visi vērtīgākie vēsturiskie iekštelpu elementi (kāpnes, logi u.c.). Augšstāvā izvietotais restorāns nodrošina apmeklētājiem gleznainu skatu uz Vecrīgu,» vērtē J.Krastiņš.

Starpnozaru mākslas grupas Serde mākslinieku rezidenču centrs priecē un provocē aizputniekus.

«Aizpute – tā ir dzīves nejaušība,» saka starpnozaru mākslas grupas Serde dibinātāja Signe Pucena. Viņa un dzīvesbiedrs Uģis ir kurzemnieki, bet jau ilgāku laiku dzīvoja Rīgā, bija nodibinājuši organizāciju un tūkstošgades sākumā kopā ar kolēģiem braukāja pa Latviju ar projektu Citas preces. Tā atbrauca arī uz Aizputi, kas pašiem jau iepriekš bija zināma. Staigājot pa pilsētu, iegāja Atmodas ielas 9. nama pagalmā paskatīties, kā izskatās. Viss bija pamests, un domubiedriem radās doma noliktavas ēkā ierīkot darbnīcas.

«Tajā laikā Rīgā bija ekonomiskais uzplaukums. Nebija iespējams jaunam māksliniekam, tikko beigušam akadēmiju, kam nav nekāda pamata zem kājām, dabūt telpas, kur strādāt ar keramiku, materiāliem, kas ir liesmojoši, lieli un smagi,» situāciju 2002. gadā atceras Signe. Serdes pārstāvji vērsās pilsētas domē, lai noskaidrotu, vai īpašums ir pieejams. Toreizējais mērs Pēteris Hanka ar sajūsmu teica – ņemiet. Tomēr ar nosacījumu, ka jāņem arī dzīvojamā māja, kas ir uz tā paša gruntsgabala. Tā bija pavisam bēdīgā stāvoklī. No pagalma puses aiznagloti daudzi fragmenti, otrā stāva sauso tualešu stūris nokritis lejā, siena izbrukusi.

Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā sacīja būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

"Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim," teica Pētersons.

Jautāts, vai "Skonto būve" bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst - "Skonto būve" bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.

"Pirmie jautājumi "Skonto būvei" tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss - vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums," sacīja Pētersons.