Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds pēc gandrīz pieciem Nordea pavadītiem gadiem izlēmis pieņemt jaunu profesionālu izaicinājumu un no šī gada februāra pievienosies Latvijas Bankas ekonomistu komandai.

Strazda jaunajos darba pienākumos Latvijas Bankā cita starpā ietilps ekonomiski nozīmīgāko pasaules valstu un pārējo eirozonas valstu ekonomiku analīze. Vienlaikus viņš turpinās paust savu viedokli par aktuālajām norisēm Latvijas ekonomikā, kā arī tvītot un blogot, informē Nordea bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte.

Savu profesionālo karjeru Nordea bankā Strazds sāka 2009.gada maijā un šo gadu laikā bijis bankas publiskā seja un viedokļu līderis, analizējot un komentējot ekonomikas procesus, politikas veidotāju lēmumus un finanšu tirgus aktualitātes Latvijā un pasaulē, kā arī pārstāvot Nordea vietējās un starptautiska līmeņa konferencēs.

Lai Latvija varētu attīstībā panākt kaimiņvalstis un citas attīstītās valstis, nepieciešams veicināt investīcijas, trešdien Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus" pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Latvijas Bankas padomes padomnieks Andris Strazds.

Tostarp Šteinbuka sacīja, ka jaunā valdība no iepriekšējās saņems diezgan stabilu makroekonomiskās stabilitātes politiku - valsts parāds nav starp augstākajiem Eiropā, budžeta deficīts gan ir nedaudz par augstu, tāpēc tēriņi būtu jāpiebremzē.

"Svarīgi, lai valdība turpināti finansiāli disciplinētu politiku. Nevajadzētu aizrauties ar budžeta deficīta palielināšanu un lielākiem atbalsta pasākumiem," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama izaugsme, lai rastu finansējumu budžeta deficīta samazināšanai. Diemžēl pagaidām Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

Šteinbuka skaidroja, ka atpalicība izveidojusies tādēļ, ka ilgus gadus Latvijas attīstības modelis balstījās uz tilta veidošanu starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt pēc tam valsts kļuva par lielu naudas atmazgāšanas vietu. Gan tranzīta, gan finanšu sektora attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, taču tie nav nesuši rezultātu.

Papīra izmantošana rēķinu saņemšanai Latvijā saglabāsies vēl vismaz desmit gadus, prognozē finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS "Fitek" vadītājs Latvijā Edgars Strazds.

Runājot par rēķinu izsūtīšanas pakalpojumiem, Strazds teica, ka abi risinājumi - digitālie un papīra - sadalās proporcijā apmēram 50% pret 50%. Diezgan lielu daļu joprojām veido papīra formāta rēķini, un tas saistīts ar to, kāds "Fitek" pakalpojumu pircējiem, lielajiem uzņēmumiem, ir klientu loks.

"Piemēram, ja tas ir kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina telekomunikācijas vai apsaimniekošanas pakalpojumus, tad jāsaprot, ka daļa no viņu klientiem joprojām ir gatavi saņemt rēķinus tikai papīra formātā. Tas ir jautājums par to, cik liela kopumā ir digitālā attīstība, kā arī to, cik lielas vispār šiem cilvēkiem ir iespējas saņemt rēķinus digitālā formātā," skaidroja Strazds.

Latvijai 2014.gadā noteikti nav jāpievienojas eirozonai, apgalvo viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, kustības Atjaunotā Latvija priekšsēdētājs Armands Strazds.

Pievienošanās eirozonai, pēc Strazda domām, būtu pārsteidzīgs lēmums. Katru gadu Latvijas ekonomikā no Eiropas Savienības struktūrfondiem ieplūst miljards eiro. Lai Latvija kļūtu par ES vidējo ekonomiku, mūsu valsts reālajā ekonomikā katru gadu būtu jāiepludina 17 miljardi eiro, uzskata Strazds. Bet tādu summu ES Latvijā nav gatava investēt.

Pievienojoties eirozonai, Latvija paliks ar to pašu miljardu un Latvijas ekonomika stagnēs. Papildus ir vēl arī citi riski, piemēram, produktivitātes atšķirība starp Latviju un eirozonas valstīm, kas negatīvi ietekmēs mūsu tirdzniecības deficītu, konkurētspējīgas industriālās bāzes trūkums, spēcīgas reālās ekonomikas trūkums, norāda Strazds.

SEB bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds turpmāk papildus esošajiem pienākumiem vadīs arī Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldi, informē bankas pārstāve Kristīne Martinsone.

Kristaps Strazds ir ieguvis bakalaura un maģistra gradu Latvijas Universitātē Ekonomikas un Biznesa administrācijā. 2014. gadā Strazds papildus ir ieguvis EMBA Rīgas Biznesa skolā.

Darba gaitas SEB bankā Kristaps Strazds ir sācis 1996.gadā kā valūtas maiņas un starptautisko darījumu vadītājs Jūrmalas filiālē. Tālāk savu karjeru turpinājis kā dīleris un vēlāk kā valūtas maiņas un naudas tirgus nodaļas vadītājs. Savukārt kopš 2004. gada

Kristaps Strazds 6 gadus ir vadījis Finanšu tirgus pārvaldi un 2010. gadā viņam tika uzticēta Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadība.

Iepriekšējais Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Edgars Strazds ir uzņēmies jaunus pienākumus un kopš 2014. gada 1. decembra vada vienu no SEB bankas attīstības projektiem Baltijas līmenī.

Par finanšu procesu automatizācijas risinājumu uzņēmuma Fitek vadītāju Latvijā kļuvis Edgars Strazds, kurš līdz šim savu profesionālo karjeru ir veidojis banku sektorā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Fitek šobrīd raugās uz nozares izaicinājumiem un jauniem mērķiem - mēs palīdzam klientiem pāriet uz pilnībā digitalizētu finanšu procesu vadīšanu. Jaunais Fitek vadītājs Latvijā Edgars Strazds var lepoties ar desmit gadu pieredzi finanšu sektorā. Esmu pārliecināts, ka Edgars bija piemērotākais kandidāts darbam ar mūsu komandu: viņš ir ieņēmis vairākus vadošus amatus SEB bankā, viņš pārzina jaunākos tehnoloģiju, banku un finanšu procesus biznesā. Visbeidzot, viņš ir arī sabiedrībā zināms līderis,norāda Maits Sooaru, Fitek Group vadītājs.

Edgars Strazds darbu SEB bankā uzsācis 2008.gadā, strādājot Privātpersonu atbalsta pārvaldē, vēlāk pievienojoties Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldei. Kopš 2010. gada janvāra Edgars Strazds bija korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldē, pēdējos gados ir pildījis vadošus uzdevumus gan eiro ieviešanas laikā, gan pavisam nesen, bankai parejot uz jaunu procesu vadības platformu, t.sk. jaunās SEB internetbankas ieviešanu.

Reklāmas aģentūras Magic (agrāk DDB) partneriem pievienojušies tās ilggadējie radošie direktori – Vairis Strazds un Edgars Kuzmins.

Vairis Strazds reklāmas nozarē sāka darboties jau Latvijas reklāmas industrijas pirmsākumos. 2006. gadā viņš pievienojās reklāmas aģentūrai DDB (tagad Magic), kļūstot par tās radošo direktoru. Savukārt Edgars Kuzmins radošā direktora amatā darbojas jau deviņus gadus, no tiem pēdējos trīs – Magic komandā.

“Esmu pārliecināts, ka jebkura radošās jomas uzņēmuma vadības komandā ir būtiski atrasties cilvēkiem, kas līdz serdei izprot radošo procesu un spēj rūpēties ne vien par biznesa attīstību, bet arī par radošo izcilību. Tāpēc no sirds priecājos, ka starp Magic partneriem tagad būs arī divi no nozares radošākajiem un pieredzējušākajiem prātiem,” komentē Magic vadošais partneris Andris Rubīns.

Latvijas ekonomikā pagājušā gada līmenis varētu tikt sasniegts 2022.gadā, trešdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka šogad, ņemot vērā Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus, Latvijas ekonomikā varētu būt kritums par apmēram 5% vai nedaudz vairāk kā 5% salīdzinājumā ar 2019.gadu, taču nākamajā gadā ekonomikā vajadzētu atgriezties izaugsmei.

Strazds arī minēja, ka ekonomikas pieauguma temps nākamajā gadā lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai pavasarī sekos Covid-19 uzliesmojuma trešais vilnis, vai arī izdosies vīrusa izplatību apturēt vēl šogad.

"Nākamgad ekonomika augs noteikti, bet, protams, salīdzinājumā ar šā gada salīdzinoši zemo līmeni. Droši vien, 2019.gada līmeni mēs nākamajā gadā nesasniegsim. Tas būs jau aiznākamajā gadā," sacīja Strazds.

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Sagaidāms, ka tekstila nozare šogad piedzīvos apgrozījuma kritumu; lielā mērā to ietekmējusi minimālās algas celšana.

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs cik iepriekšējais, paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi saruks vai, labākajā gadījumā, paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas galvenokārt ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmējuši nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas Latvijas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu.

Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem šogad ir klājies patiešām labi – DB aptaujātie ražotāji sagaida apgrozījuma pieaugumu 10–20% robežās.

Ar 1. septembri SEB bankas valdei pievienojas Kristaps Strazds, kurš uzņemsies finanšu direktora pienākumus.

K. Strazds uz noteiktu laiku aizvietos līdzšinējo finanšu direktori Jeļenu Cīruli. K. Strazda pievienošanos SEB bankas valdei apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī Eiropas Centrālā banka.

K. Strazds SEB bankā strādā kopš 1996. gada, pildot vadītāja funkcijas tādās jomās kā naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšana, uzņēmumu apkalpošana, finanšu tirgi, kā arī resursu vadība. K. Strazda atbildībā būs finanšu jomas vadība, kā arī iepirkumu, nekustamo īpašumu, darījumu nodrošināšanas, resursu vadības un lietvedības jomas.

K. Strazds ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās Latvijas Universitātē, kā arī biznesa vadības grādu (MBA) Rīgas biznesa skolā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētais, bet vakar no izolatora atbrīvotais Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds saskaņā ar viņam piemēroto drošības līdzekli drīkst pildīt tiesneša pienākumus, atzīst viņa aizstāvis Pāvels Rebenoks.

Strazdam tiek pārmesta fiktīvu darbinieku nodarbināšana. Viņš ir atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā -, un viņam piemēroti drošības līdzekļi - noteiktas nodarbošanās aizliegums, proti, aizliegums pildīt tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus, aizliegums tuvoties noteiktām personām, kā arī pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē.

Rebenoks skaidroja, ka Strazds nedrīkst pildīt tikai tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus, taču var strādāt par tiesnesi, tostarp iztiesāt lietas. Tas izriet no likuma par tiesu varu. Par tiesnesi viņš varot strādāt līdz brīdim, kad pret viņu tiek sākta kriminālvajāšana.

E-rēķina cena ir vairākas reizes zemāka nekā papīra rēķiniem, kas mēdz izmaksāt pat piecus sešus eiro.

Tā DB stāsta Edgars Strazds, AS Fitek valdes loceklis. Uzņēmums mēnesī izsūta aptuveni divus miljonus dažādu dokumentu – rēķinus, atgādinājumus un cita veida vēstules. No tiem papīra formā ir aptuveni puse vai pat vairāk. Fitek ir ārpakalpojumu sniedzējs, kas palīdz uzņēmumiem optimizēt finanšu procesus, kas pārsvarā ir saistīti ar rēķiniem – to saņemšanu, izsūtīšanu, digitalizāciju, iegrāmatošanu un apstiprināšanu. «Mums pašiem ir diezgan grūti definēt, kurā industrijā īsti strādājam – tipogrāfijas biznesā, digitalizācijā vai finanšu pakalpojumos. Strādājam ar visu par un ap finanšu procesu automatizāciju. Virzāmies uz to, lai mūsu klientiem pašiem nav jāizsūta 200 tūkstoši aplokšņu mēnesī. Pāris dienu laikā ar attiecīgu aprīkojumu izdarām to, ko cilvēki nevarētu izdarīt mēneša laikā, manuālu rēķinu izsūtīšanas un saņemšanas procesu pārvēršot par automātisku, tādā veidā radot pievienoto vērtību klientiem. Katram uzņēmumam galvenais uzdevums ir paņemt naudu no klienta tā, lai viņš to ar prieku atdotu. Ar savu pakalpojumu mēģinām to panākt,» stāsta E. Strazds.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Strazdu aizturēja 7.augustā aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu, lūdz sevi atstādināt no tiesneša amata veselības problēmu dēļ.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Z. Strazda advokāts Pāvels Rebenoks, Z. Strazda parakstītais iesniegums jau šodien tiks nogādāts Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam. Tajā lūgts iesniegt Saeimā attiecīgu lēmumprojektu par Strazda atbrīvošanu no tiesneša amata veselības problēmu dēļ.

Saceltā ažiotāža esot pamatīgi iedragājusi Z. Strazda veselību, un mediķi viņam nozīmējuši ārstēšanos slimnīcā, tādēļ tiesneša pienākumus viņš nevar pildīt. Z. Strazdam darba nespējas lapa tika piešķirta tūlīt pēc tam, kad viņš tika atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas nodaļas, kur pavadīja divas dienas.

Šā gada 15. decembrī Latvijā tiks dibināta jauna sociāldemokrātiska partijas, pavēstījis tās dibināšanas iniciators, bijušais Saskaņas centra (SC) biedrs un ekonomists Armands Strazds.

Partija esot domāta tiem, kuri vēlas izvēlēties alternatīvus valdošajai neoliberālajai politikai, teikts izplatītajā paziņojumā. «Uz mūsu karogiem mēs rakstām Aktīvs valstiskums. Mūsu pamatatbildība ir sabiedrības labklājība, pēc veiksmīgo valstu parauga,» norāda partijas dibināšanas iniciators Armands Strazds.

Savukārt partijas galvenie uzdevumi ir «1) valsts «noasiņošanas» apturēšana, 2) «parādu torņu» nojaukšana, 3) valsts un pašvaldību finanšu suverenitātes stiprināšana, 4) tehniska atbalsta sniegšana pašvaldībām ekonomikas kapacitātes daudzkāršošanai,» skaidroja A. Strazds.

«Tās drīzāk bija ideoloģiskas nesaskaņas. Tajā ziņā, ka man bija diskusija par pašvaldību piesaisti komercbanku struktūrām, kur man bija diskusija ar Nilu Ušakovu. Tā stāv ceļā valstiska koncepta realizēšanai,» intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ neizdevās īstenot savas idejas partijā Saskaņas centrs, sacījis politiķis, mūzikas zinātnieks, jaunas sociāldemokrātiskas partijas dibinātājs Armands Strazds.

«Viens piemērs. Rīgai ir noslēgts līgums ar skandināvu banku Nordea par visu pašvaldības projektu realizēšanu. Šādā sistēmā valsts un pašvaldības zaudē, jo visu ekonomikas plānošanu patiesībā pārņem komercbankas, kam nav izdevīgi par zemiem procentiem kaut ko kreditēt ilgtermiņā, bet atkal - par augstiem procentiem un īstermiņā - tas nav izdevīgi sabiedrībai. Te ir tā dilemma. Ja politika nevar tikt ar šīm komercbankām galā, ja nevar ieņemt to nišu, kas politikai pienākas, tad tā nav sociāldemokrātiska pašvaldība. Tā ir neoliberāla pašvaldība, kas darbojas baņķieru un banku interesēs,» viņš skaidrojis.

Grieķijas vēlēšanu rezultāts uz zināmu laiku atliek potenciālo ekonomisko katastrofu Dienvideiropā, kas varētu atstāt graujošu iespaidu uz ES kopumā. Pirmajā ceturksnī par 39% pieaug investīciju apjoms Latvijā, tomēr saglabājas bažas par pozitīvo tendenču ilgtspēju.

Šī gada sākums Latvijas ekonomikai bija būtiski labāks nekā sākotnēji gaidīts, ņemot vērā nenoteiktību ārējā vidē. Pirmajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais ekonomikas apjoms pieauga par 1,1% ceturkšņa griezumā. Ievērojamais pieaugums gada griezumā par 6,9% bija salīdzinoši vienmērīgi sadalīts starp uz vietējo tirgu vērstām nozarēm – tirdzniecību un būvniecību un nozarēm, kas vairāk vērstas uz eksportu – apstrādājošo rūpniecību, transportu un loģistiku. Skatoties uz IKP no izlietojuma aspekta, īpaši strauji – par 39% pirmajā ceturksnī pieauga investīciju apjoms, arī preču un pakalpojumu eksports uzrādīja pieaugumu teju par 10%, apgalvo Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Lai arī Latvijas ekonomika uzrāda samērā strauju pieaugumu, un lielāka vai mazāka izaugsme būs arī nākamgad, banku ekspertu prognozes norāda uz to, ka tiek gaidīta inflācijas mazināšanās.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka novembrī turpinājās degvielas cenu kritums, kas, atsevišķi skatoties, arī kļuva par noteicošo faktoru, kura dēļ kopējais cenu līmenis nedaudz samazinājās, pat neskatoties uz to, ka novembrī diezgan būtiski pieauga pārtikas cenas.

Jau ziņots, ka gada inflācija novembrī bija 1,6%, kamēr mēneša laikā dzīve Latvijā bija kļuvusi vidēji par 0,1% lētāka.

A. Strazds piebilst, ka, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pagājušogad, inflācija ir bijusi zem 2% jau pusgadu. Tādējādi arī 12 mēnešu vidējā inflācija, pēc kuras tiek vērtēta valsts atbilstība Māstrihtas kritērijiem, novembrī saruka līdz 2,5%. Sagaidāms, ka šogad kopumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, inflācija varētu būt ap 2,3%.

Komercbankām eiro ieviešana nozīmē peļņas kritumu, būtiski samazinoties ieņēmumiem no valūtas maiņas, jaunākā Nordea makroekonomikas apskata prezentācijā sacīja ekonomists Andris Strazds.

Tādēļ viņš pieļauj, ka tas varētu kļūt par iemeslu kādam apvienošanās vai pārņemšanas darījumam Latvijas banku sektorā jau tuvākajā nākotnē.

Savukārt ekonomikai kopumā no eiro ieviešanas ir paliekoši ieguvumi, piemēram, zemākas transakciju izmaksas un ārējās tirdzniecības apjomu pieaugums. Tāpat politiski Latvija iegūst iespēju tieši piedalīties eiro zonas un visas Eiropas Savienības nākotnei būtisku lēmumu pieņemšanā, saka A. Strazds.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, patlaban Latvijā darbojas 29 bankas, no kurām deviņas ir ārvalstu banku filiāles. Kopējie banku aktīvi 1. ceturkšņa beigās sasniedza 20,2 miljardus latu.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana nākamajā gadā vidējās algas (503 latu) saņēmējam ļaus ietaupīt mēnesī aptuveni 2,5 latus.

Darbaspēka nodokļu mazināšana ir nepieciešams solis, gan lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, gan lai uzlabotu valsts konkurētspēju, proti, mazinot uzņēmēju izmaksas, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Tomēr dalīt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu par vienu procentpunktu uz pusēm ir ļoti pretrunīgs solis, kas turklāt rada lieku saspīlējumu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, uzskata eksperte. Pusprocents no algas ir tik maz, ka darba ņēmējam (jo īpaši ar algu zem vidējās valstī) tas nebūs vērā ņemams ieguvums ģimenes budžetam.

Savukārt nav skaidrs, ko darba devējs ar šo pusprocentu ietaupījumu darīs − diez vai tas tiešā veidā tiks nodots darba ņēmējam, varbūt tas tiks izmantots paaugstinot algas atslēgas darbiniekiem vai arī vienkārši tiks palielināta uzņēmuma peļņa, norāda eksperte. Bet tas tikai paaugstinātu ienākumu nevienlīdzību pretēji valdības prioritātēm. Un, ņemot vērā, ka cīņa par darbaspēku pakāpeniski aug, darbinieks, visticamāk, tāpat nākamgad prasīs lielāku algas pielikumu no darba devēja.

No Latvijas aizbraukušos cilvēkus varam motivēt atgriezties atpakaļ, tikai pietiekami strauji audzējot produktivitāti ekonomikā kopumā, norāda Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Viņš domā, ka dažkārt Latvijā pārspīlējam emigrācijas problēmu, jo tā ir visas salīdzinoši trūcīgākās Eiropas daļas problēma - iedzīvotāji brauc meklēt lielākus ienākumus augsti attīstītajā Eiropas daļā. Tas notiek no Bulgārijas, Rumānijas, Polijas, Lietuvas, nedaudz mazāk no Igaunijas, kur ir augstāka produktivitāte un - jo augstāka produktivitāte, jo augstākas algas un jo zemāks stimuls doties prom vismaz tik ilgi, kamēr ir darbavieta, pat ja ienākumi ir zemāki. «Puslīdz civilizēti» dzīves apstākļi attīstītajā Eiropā maksā dārgāk nekā salīdzināmi dzīves apstākļi Latvijā, atzīmēja ekonomists.

Pēc Nordea bankas vecākā ekonomista teiktā, joprojām pastāv mīts, ka emigrācija Latvijā ir kaut kādas īpaši kļūdainas ekonomiskās politikas sekas. Taču tas neiztur salīdzinājumu kaut vai ar situāciju Polijā, kur, statistiski skatoties, nav bijusi krīze. Polijas ekonomika visu laiku augusi, bet arī no Polijas pēdējo desmit gadu laikā izbraukuši 5% iedzīvotāju - apmēram divi miljoni poļu pametuši valsti labākas dzīves meklējumos Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā un citviet Eiropā.

Pieredze Skandināvijas valstīs un Igaunijā liecina, ka jau piekto gadu sarūkošajā Latvijas banku kredītportfelī pozitīvs lūzuma punkts varētu tikt sagaidīts nākamgad.

Lai arī banku no jauna izsniegto kredītu apjomi šogad pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr kopējais kredītu portfelis joprojām uzrāda samazināšanos. Salīdzinot ar kopējā kredītu portfeļa atlikumu 2008.gada vidū, piecu gadu laikā tas uzrādījis samazinājumu par 4,7 miljardiem latu jeb 29,6%. Tajā skaitā Latvijas uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis piecu gadu laikā sarucis par 15,2%, no kuriem pēdējā gada laikā samazinājums bija 6,97%, līdz 5,58 miljardiem latu šogad jūnija beigās.

«Parādsaistību samazināšana jeb deleveraging Latvijā turpinās jau kopš 2008.gada beigām – tātad jau vairāk nekā četrus gadus. Ja pagātnes pieredzei vispār ir kāda jēga nākotnes prognozēšanā, tad, piemēram, Skandināvijas 90.gadu pieredze saka, ka drīzumā vajadzētu pienākt lūzuma punktam, pēc kura kredītu apjoms stabilizējas un pēc tam atsāk nedaudz pieaugt,» DB atklāja Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds. Igaunijā šāda stabilizācija jau ir notikusi pagājušogad. Šā gada maija beigās Igaunijā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums bija par 3% lielāks nekā gadu iepriekš. «Sagaidām, ka līdzīgas tendences ar nobīdi laikā būs vērojamas arī Latvijā, t.i., mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums turpinās nedaudz samazināties arī 2014.gadā, bet korporatīvajā segmentā - atsāksies neliels pieaugums,» tā A. Strazds.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Ņemot vērā, ka Latvija jau ilgstoši dzīvo ar fiksētu valūtas kursu ar nelielu svārstību apgabalu, kas faktiski ir liedzis ilgākā termiņā veidot neatkarīgu monetāro politiku, nekādu ieguvumu, turpinot šo piesaisti, bet neiestājoties eirozonā, nevar saskatīt, Nordea Outlook prezentācijā sacīja bankas ekonomists Andris Strazds.

«Protams, ja vērš plašāku diskusiju, vai Latvijai jāatjauno peldošs lata kurss, tas ir cits jautājums, taču šoreiz to neiztirzāšu. Bet pieņemot, ka esošā situācija saglabājas, nekādus ieguvumus no eiro ieviešanas atlikšanas, pat teorētiskus, nevaru saskatīt,» uzsver ekonomists.

Savukārt riski, atliekot eiro ieviešanu, pastāv, jo neviens pilnībā nevar prognozēt, kas nākamajos gados notiks finanšu tirgos – Eiropas Savienībā kopumā vai, piemēram, Dienvideiropā. Jauni politiskie satricinājumi varētu nozīmēt, ka likmes pieaug un investori sāk negatīvi skatīties uz mazām valstīm ar savu valūtu. Manuprāt, tas var nozīmēt tikai to, ka Latvija maksātu dārgāk par finanšu resursiem un tas vēl ir mazākais risks, norāda A. Strazds. Ņemot vērā, ka visas 27 valstis nespēs vienoties par ciešāku integrāciju, tā notiks eirozonas līmenī un arī būtiskākie lēmumi saistībā ar tālāko attīstību nākotnē varētu tikt pieņemti pie eirozonas galda.

Šis varētu būt pirmais gads kopš ilgiem laikiem, kad vietējā pieprasījuma apjomi aug straujāk nekā eksporta apjomi, Nordea makroekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas ekonomists Andris Strazds.

Ekonomikas izaugsme pērn bija daudz labāka nekā tika gaidīts gada sākumā - eksporta apjomi pieauga, arī mājsaimniecību pieprasījums bija daudz labākā līmenī nekā iepriekš, viņš norāda.

Neapšaubāmi, šis gads būs ar nedaudz lēnāku izaugsmi, paredz eksperts, un, lai arī pērn gada sākumā eksperti prognozēja lēnāku pieaugumu, bet bija straujāks, šogad prognoze visdrīzāk piepildīsies, uzskata ekonomists, jo eirozonas ekonomikas stagnācija negatīvi ietekmēs arī pieprasījumu eksportam no Latvijas.

Tādējādi šis gads varētu būt pirmais gads pēc ilgiem laika, kad vietējā tirgus pieprasījuma izaugsme būs lielāka nekā eksporta pieaugums, un eksports šogad visdrīzāk pārstās būt par vilcējspēku ekonomikā.