E-rēķina cena ir vairākas reizes zemāka nekā papīra rēķiniem, kas mēdz izmaksāt pat piecus sešus eiro.
Tā DB stāsta Edgars Strazds, AS Fitek valdes loceklis. Uzņēmums mēnesī izsūta aptuveni divus miljonus dažādu dokumentu – rēķinus, atgādinājumus un cita veida vēstules. No tiem papīra formā ir aptuveni puse vai pat vairāk. Fitek ir ārpakalpojumu sniedzējs, kas palīdz uzņēmumiem optimizēt finanšu procesus, kas pārsvarā ir saistīti ar rēķiniem – to saņemšanu, izsūtīšanu, digitalizāciju, iegrāmatošanu un apstiprināšanu. «Mums pašiem ir diezgan grūti definēt, kurā industrijā īsti strādājam – tipogrāfijas biznesā, digitalizācijā vai finanšu pakalpojumos. Strādājam ar visu par un ap finanšu procesu automatizāciju. Virzāmies uz to, lai mūsu klientiem pašiem nav jāizsūta 200 tūkstoši aplokšņu mēnesī. Pāris dienu laikā ar attiecīgu aprīkojumu izdarām to, ko cilvēki nevarētu izdarīt mēneša laikā, manuālu rēķinu izsūtīšanas un saņemšanas procesu pārvēršot par automātisku, tādā veidā radot pievienoto vērtību klientiem. Katram uzņēmumam galvenais uzdevums ir paņemt naudu no klienta tā, lai viņš to ar prieku atdotu. Ar savu pakalpojumu mēģinām to panākt,» stāsta E. Strazds.
20% eksportē
Latvijas Fitek ir klienti Baltijas valstīs, Skandināvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Baltkrievijā un pakalpojuma eksports veido 20%. «No Latvijas varam apkalpot klientus jebkur. Drukai tas ir nedaudz sarežģītāk, jo mūs ierobežo loģistika, bet visiem digitālajiem pakalpojumiem nav ģeogrāfisku ierobežojumu. Patīkami, ka Baltijā tapis risinājums ir konkurētspējīgs citur pasaulē. Ar to varam pelnīt naudu, maksāt algas mūsu darbiniekiem un nodarboties ar pakalpojumu eksportu, sēžot tepat Latvijā,» klāsta E. Strazds.
Tirgus Baltijā ir ierobežots, un tāpēc ekspansija ārpus šī reģiona ir neizbēgama. Baltijā katrā valstī 500 lielāko uzņēmumu saraksta mazākajām kompānijām ir aptuveni 15 miljonu eiro apgrozījums, bet Lielbritānijā aptuveni 40 tūkstošiem uzņēmumu apgrozījums ir robežās no 10 līdz 20 miljoniem mārciņu. «Tas ir vidējais uzņēmums, par ko mēs cīnāmies un kas ir par mazu lielajiem spēlētājiem, bet gana liels, lai tam vajadzētu mūsu ārpakalpojumus. Lielajiem tās ir drupačas, mums – maizes klaips,» viņš salīdzina.
Balso ar maciņu
E. Strazda skatījumā, attīstītākie reģioni e-rēķinu jomā ir Skandināvija un Dienvidamerika. Vaicāts par situāciju Latvijā, viņš spriež, ka līdz e-rēķiniem, kas varētu ceļot no vienas grāmatvedības sistēmas uz citu elektroniskā formātā, vēl ir tāls ceļš ejams. Varbūt 5% līdz 10% gadījumu šodien tas notiek šādā veidā, bet pārējos gadījumos tas prasa lielāku vai mazāku manuālu darbu. E. Strazds paredz, ka nākotnē situācija mainīsies.
Visu rakstu E-rēķinu popularitāti veicina to cena lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!