Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Arī šodien partiju sarunas ievilkās daudzu stundu garumā. Šopēcpusdien sarunas sāka ZRP un Vienotība, pēc tam pieaicinot arī nacionālo apvienību. Pēc pāris stundu ilgušām trīspušu sarunām tika izsludināts pārtraukums, lai nacionālā apvienība par piedāvājumu apspriestos ārkārtas valdes sēdē.

Politisko partiju apvienība "Vienotība" (JL, PS, SCP) šodien sāks oficiālas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu, šodien tiekoties ar esošajiem koalīcijas partneriem.

Plkst.13.30 "Jaunā laika" Saeimas frakcijā paredzēta "Vienotības" tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienību, bet plkst.14.30 - ar apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Patlaban netiek plānotas sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Jau vakar pēc provizorisko Saeimas vēlēšanu rezultātu uzzināšanas, "Vienotība" politiķi uzsvēra, ka primārās ir sarunas ar esošajiem koalīcijas partneriem, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieļāva, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt nopietns arguments Valsts prezidentam atkārtoti nominēt viņu premjera amatam, kuru viņš ir gatavs pildīt arī turpmāk.

Nolemjot neiesaistīt jaunajā valdībā Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, premjera pārstāvētā apvienība Vienotība ir pieļāvusi valstisku kļūdu.Tā, komentējot apvienības Vienotību veidojošās partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) izmantotās veto tiesības, noraidot VL-TB/LNNK iekļaušanu koalīcijā, sacījis Visu Latvijai! priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

«No valstiskā viedokļa Vienotība ir pieļāvusi kļūdu,» aģentūrai BNS sacīja R.Dzintars, vērtējot vēlēšanās uzvarējušā politiskā spēka lēmumu valdību veidot tikai ar Zaļo un zemnieku savienību.

Db.lv jau ziņoja, ka nākamo valdību tomēr veidos tikai Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība, jo koalīcijā aicinātā nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK varētu apgrūtināt valdības darbu un apdraudēt Latvijas starptautisko reputāciju.

R.Dzintars domā, ka tādējādi Vienotība mēģina saglabāt sev atpakaļceļu nākotnē koalīcijā iesaistīt Saskaņas centru. Tagadējie argumenti ir tikai iegansta meklēšana, un tiem nav pamata, norādīja VL! līderis.

Zatlera reformu partijas (ZRP) valde šonakt pēc daudzu stundu garas sēdes nolēmusi, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, Vienotības un Saskaņas centra (SC) un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram, Vienotības pārstāvim Valdim Dombrovskim.

Kā informēja ZRP pārstāve Daiga Holma, ZRP uzskata, ka Latvijai šobrīd ir nepieciešams lēmums par SC aicināšanu valdībā un šī plašā koalīcija nodrošinās iespēju vislabāk īstenot Latvijas vēlētāju vairākuma gribu.

SC ir gatavs runāt par sava atbalsta sniegšanu Dombrovskim kā premjeram, ja Vienotība piekritīs strādāt lielajā koalīcijā, šādu SC līdera Nila Ušakova viedokli pauda viņa preses sekretāre Anna Kononova.

«Valdis Zatlers jau otro reizi šogad pieņēmis vēsturisku lēmumu. SC augsti vērtē ZRP valdes lēmumu, kas ir pieņemts rūpējoties pirmkārt par valsts interesēm. Mēs esam pārliecināti, ka arī Vienotība būs gatava uzņemties atbildību un kopā veidot plašu un stabilu koalīciju, kas būs spējīga nostrādāt Latvijas labā trīs gadus,» norāda Ušakovs.

Partija "Vienotība" atbalstīs nodokļu reformu, ja tajā iekļaus finansējumu veselībai, tiks nodrošināts, ka nepieaugs valsts parāds, un netiks apturētas jaunās politikas iniciatīvas, šodien valdības sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens norādīja, ka nodokļu reforma ir attīstījusies veiksmīgi, tomēr laika gaitā "Vienotībai" radusies virkne jautājumu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.

Saņemot atbildes uz visiem jautājumiem, kā arī ar nosacījumu, ka pamatnostādnes tiek attiecīgi papildinātas, "Vienotība" nodokļu reformu varētu atbalstīt Ministru kabineta 9.maija sēdē, norādīja partiju pārstāvošie ministri.

"Mums šķita godīgi pateikt, ka "Vienotībā" nav atbalsta reformai, un mums nav mandāta šodien balsot par nodokļu politikas pamatnostādnēm līdz nesaņemsim atbildes uz mūsu jautājumiem," teica Ašeradens.

Lai atbalstītu nodokļu reformu, "Vienotība" vēlas dzirdēt atbildes uz trim konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, kā tiks nodrošināts ilgtspējīgs finansējums veselības aprūpes nozarei. "Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrāde sākās ar jautājumu - kā atrisināt desmitiem gadu ieilgušo jautājumu par finansējumu veselības nozarei. Laika gaitā šis jautājums pazuda no dienaskārtības un patlaban nodokļu politikas pamatnostādnes nesniedz atbildi uz to," teica ekonomikas ministrs.

Saeimas deputāti šodien akceptējuši parlamentāriešu sadalījumu komisijās, kur starp plenārsēdēm tiek sagatavoti un «preparēti» likumprojekti un lēmumprojekti un kur norit lielākā «simts gudro galvu» darba daļa.

Piemēram, viens no vispretrunīgāk vērtētajiem deputātiem – Andris Šķēle (PLL) – strādās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Nacionālās drošības komisijā, bet viņa apvienības biedrs Ainārs Šlesers darbosies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pieprasījumu komisijā.

Budžeta komisija tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām komisijām, jo īpaši valsts budžeta izstrādes procesā, jo tieši tajā starp lasījumiem tiek izskatīti visi piedāvātie priekšlikumi un lemts par to, vai tos pieņemt vai noraidīt, tāpat arī nereti komisijas sēdēs tiek izstrādāti jauni priekšlikumi.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Saskaņā ar jaunākajiem aptaujas datiem, kas publiskoti tūlīt pēc iecirkņu slēgšanas plkst. 20, kopumā 10. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi Vienotība ar 33.5 %, ziņo Latvijas televīzija.

Vienotībai ar 29.7 seko Saskaņas cents, ar 14.2 % Zaļo un zemnieku savienība. Savukārt ceturtajā vietā 8.2 % iegūst Par Labu Latviju.

TB/LNNK-VL ieguvuši 7.2 % saskaņā ar jaunākajiem datiem.

Apvienības Vienotība līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, vērtējot provizoriskos rezultātus Latvijas televīzijai norāda: cilvēki ir novērtējuši to, ko izdarījusi Dombrovska valdība, tie bija nepopulāri lēmumi, bet vēlēšanu rezultāti parāda, ka virziens bija pareizs.

Līdzīgus datus uzrādā arī ziņu aģentūras LETA un izdevniecības "Dienas mediji" veiktā aptauja.

Saskaņā ar balsotāju aptauja (exit poll) pie iecirkņiem: Saeimas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvušas apvienība "Vienotība" (PS, JL, SCP), "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Zatlera reformu partijas (ZRP) paustā vēlme «ieturēt pauzi» koalīcijas sarunās, visdrīzāk, saistīta ar partijā valdošo iekšējo neapmierinātību par amatu sadali, neformāli atzinuši vairāki politiķi.

Kā runā Saeimas kuluāros, daļa ZRP biedru nav apmierināta ar partijas sarunvedēju piekrišanu atteikties no dažām nozīmīgām ministrijām, bez kurām nevarētu realizēt solītās reformas. «Salekušies viņi tomēr ir par amatiem, jo ar amatu sadali var nopietni ietekmēt reformas, kuras attiecīgu nozaru ministri var viegli nobremzēt. Neapmierinātība varētu būt par to, ka Vienotība savās rokās plāno pārņemt budžeta lietas - premjera, finanšu ministra un labklājības ministru amatus,» sacīja kāds koalīcijas veidošanā ļoti pieredzējis politiķis.

Savukārt cits avots vērsa uzmanību uz ZRP vēlmi, nerunājot tieši par amatu sadali, panākt, ka «mīļā miera labad» viņiem šos amatus koalīcijas partneri piedāvā paši, tādējādi ZRP nevarētu pārmest dzīšanos pēc amatiem.

Pēc nepilnu 98% balsu saskaitīšanas 12.Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu ir ieguvusi Saskaņa, tomēr balsu vairākumu Saeimā saglabās valdošā koalīcija, kurā ietilpst Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Pašlaik ir saskaitītas balsis 1000 no 1054 iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs. Kopumā vēlēšanās nobalsojuši 912 050 vēlētāji.

Pašlaik par Saskaņu nodoti 23,26% balsu, par Vienotību - 21,62% balsu, bet par ZZS - 19,74%.

Savukārt nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK atbalstījuši 16,5% vēlētāju, partiju No sirds Latvijai (NSL) - 6,91%, bet Latvijas Reģionu apvienību (LRA) - 6,47%.

Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, ZZS - 21, nacionālā apvienība - 17, bet NSL un LRA Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Savukārt iepriekšējās, 11.Saeimas vēlēšanās, Saskaņas centrs ieguva 31 mandātu, Vienotība - 20, VL-TB/LNNK - 14 bet ZZS - 13. Tātad šajās vēlēšanās savu pārstāvniecību parlamentā visvairāk palielinās ZZS, mandātu skaits pieaugs arī nacionālajai apvienībai un Vienotībai, savukārt Saskaņas deputātu skaits sarūks.

Jaunākie dati par vēlēšanu rezultātiem, kas apkopoti par 988 no 1013 iecirkņiem valstī apliecina, ka uzvarējusi ir Vienotība. Tai seko Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apvienība Par labu Latviju (PLL), kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).

Jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka par Vienotību nobalsojuši 30.56% vēlētāju, par SC - 25.79%, bet par ZZS - 19.49%. Par PLL nobalsojuši 7.57% balsstiesīgo, bet par VL-TB/LNNK - 7.51%.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1.42%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (39.63%) un Vienotība (27.81%), kam seko ZZS (10.58%), PLL (7.78%) un VL-TB/LNNK (7.12%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40.63%) un ZZS (21.72%), seko Saskaņas centrs (14.3%), VL-TB/LNNK (9.72%) un PLL (6.16%).

Latgalē stabilu uzvaru svinēja Saskaņas centrs (45.59%). Seko ZZS (16.03%), Vienotība (14.79%), PLL (11,83%) un VL-TB/LNNK (3,04%).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Vēlēšanu komisijas šobrīd saskaitījušas balsis 799 no 1013 iecirkņiem. Pagaidām līderos ir Vienotība, Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība, seko apvienība Par labu Latviju, kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Par Vienotību nobalsojuši 31,06% vēlētāju, par Saskaņas centru - 23,51%, bet par ZZS - 21,82%. Par apvienību "Par labu Latviju" nobalsojuši 7,90% balstiesīgo, bet par Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 7,57%, raksta diena.lv.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1,35%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (32,25%) un Vienotība (32,06%), kam seko ZZS (11,43%), VL-TB/LNNK (8,60%) un PLL (8,57%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40,88%) un ZZS (25,74%), seko Saskaņas centrs (10,22%), VL-TB/LNNK (9,32%) un PLL (6,68%).

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Saeimas priekšsēdētāja, partijas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters šodien oficiāli parakstīja abu partiju vienošanās par tuvināšanos memorandu.

Āboltiņa uzsvēra, ka šo vienošanos jau iepriekš atbalstījušas abu politisko spēku valdes.

Kā ziņots, partijas Vienotība un RP līderi decembra nogalē paziņoja, ka ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās.

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties Vienotībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (V). «12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts Vienotība, kurā būs cilvēki no Vienotības un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies Vienotībā,» pauda Āboltiņa.

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Iepriekš piedāvāto piecu ministru portfeļu vietā Vienotība atvēlējusi Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) sešas vietas valdībā.

ZZS pārstāvji vadīs Zemkopības ministriju, apvienoto Vides un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, kā arī Veselības ministriju, ziņo diena.lv.

Pagaidām gan nav zināms, kuri cilvēki tieši atradīsies ministru krēslos. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis informē, ka ministru izraudzīšana būs tuvāko dienu jautājums, bet Vienotība savus ministrus apstiprinās valdes sēdē ceturtdien.

Kā zināms, jauno valdību veido pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). No ZZS apvienoto Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, visticamāk, vadīs Raimonds Vējonis (ZZS), Zemkopības ministriju - Jānis Dūklavs (ZZS), bet Satiksmes ministriju - Uldis Augulis (ZZS).

Vienotībašovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas Vienotība rindās, mikroblogošanas vietnē Twitter pavēstīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.

Jau rīt, 6.janvārī, Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas, rīt notiks saruna ar Reformu partiju, tad šis jautājums tiks pārrunāts ar pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība turpmākajās sarunās par koalīcijas izveidi piedalīsies kopā un veidos ekspertu grupas valdības deklarācijas izstrādei, otrdien pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Vienotības līderis Valdis Dombrovskis.

Nākamajās divās sarunu kārtās trešdien un ceturtdien Vienotība un ZRP tiksies ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru (SC). ZRP un Vienotībai piektdien paredzēta arī vēl viena divpusēja tikšanās. Diskusijas par partiju atbildības sfērām valdībā sāksies pēc šīm sarunu kārtām, teica Dombrovskis.

Viņš pavēstīja, ka abas partijas vienojušās izveidot ekspertu grupas, kas darbosies trīs jautājumu blokos – ekonomikas un finanšu, tiesiskuma un drošības, kā arī humanitārajā blokā, kas iekļauj sociālos jautājumus, izglītību un kultūru.

Jau otrdien tiks deleģēti šo grupu vadītāji. Sākotnēji ekspertu grupās darbosies Vienotības un ZRP pārstāvji, bet laika gaitā plānots piesaistīt arī citus partnerus. Šo ekspertu grupu uzdevums būs izstrādāt valdības deklarāciju, kā arī diskutēt par jautājumiem, kurus partijas vēlas izskatīt padziļināti, - augstākās izglītības reformu un nodokļu politiku.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) brīdinājis savus partijas biedrus par vēlmi drīzumā pamest politiku, līdz tam pabeidzot darbu pie nākamā gada valsts budžeta paketes izstrādes un pieņemšanas, liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija. Taču premjers Valdis Dombrovskis akcentē - tās ir tikai baumas.

Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, partijas iekšienē finanšu ministrs savu vēlmi aiziet pamatojis ar nogurumu. Tāpat dzirdams, ka Vilks būtu vēlējies strādāt ciešākā sazobē ar premjeru, no kura gandrīz divu amatā nostrādāto gadu laikā «neesot sagaidījis «paldies»».

Taču LNT raidījumā 900 sekundes V. Dombrovskis akcentēja, ka šī informācija par to, ka Vilks plāno pamest amatu, nav patiesa.

Vilkam tuvi avoti banku aprindās pietiek.com arī norādījuši, ka viens no finanšu ministra iespējamās aiziešanas iemesliem ir atalgojums, kas valdības darbā nav salīdzināms ar iepriekš galvenā SEB bankas ekonomista amatā saņemto algu. Vilka amatpersonas deklarācija par 2011. gadu rāda, ka ministra amatā viņš nopelnījis nedaudz vairāk par 21 000 latu. Ministrs arī deklarējis nedaudz vairāk nekā 50 000 eiro lielas parādsaistības.

Pēc aptuveni 90% balsu apkopošanas līderpozīcijās 10.Saeimas vēlēšanās atrodas Vienotība, kas ieguvusi 30,7% balsu, bet otrajā pozīcijā ir Saskaņas centrs, par ko balsi atdevuši 24,8% vēlēšanu dalībnieku.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par rezultātiem 902 no 113 vēlēšanu iecirkņiem, Zaļo un zemnieku savienība guvusi 20,5% atbalstu, Par labu Latviju – 7,8%, bet Visu Latvijai! – TB/LNNK – 7,5%. Pārējie politiskie spēki nepārvar iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru.

Neapkopoti vēl ir rezultāti 38 vēlēšanu iecirkņos Rīgā, kur pagaidām lielāks atbalsts vērojams Saskaņas centram, tādējādi šī apvienība vēl var pietuvoties Vienotībai. Vēl nav slēgti arī vairāki vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

Kā ziņots, vēlēšanās piedalījušies 62,6% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, tomēr šie dati nedaudz pieaugs, kad tiem tiks pieskaitītas ieslodzījuma vietās un ārvalstīs nodotās balsis. Tāpat vēl nav apkopoti tie balsojumi, ko iedzīvotāji izdarīja mājās.

Premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis (Vienotība) publiskojis jauno ministru sarakstu, par tieslietu ministru izvēlēts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība, NA), liecina informācija premjera mājaslapā.

Aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (Vienotība), ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs (Zatlera Reformu partija, ZRP), ekonomikas ministrs - Daniels Pavļuts, kurš stāsies ZRP, finanšu ministrs - Andris Vilks (Vienotība), iekšlietu - Rihards Kozlovskis (ZRP), izglītības un zinātnes ministrs - Roberts Ķīlis, kurš būs ZRP atbildībā, kultūras ministre - Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), labklājības ministre - Ilze Viņķele (Vienotība), satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš būs Vienotības un ZRP atbildībā, tieslietu ministrs - Gaidis Bērziņš (NA), veselības ministre - Ingrīda Circene (Vienotība), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Edmunds Sprūdžs (ZRP) un zemkopības ministre - Laimdota Straujuma, kura būs Vienotības atbildībā.