Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Tā kā pieaugs resursu cenas un aizdevumu procentu likmes, daudzi uzņēmēji varētu bankrotēt, tostarp auto dīleri. Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas UniCredit Group uzņēmuma Latvijā UniCredit Leasing, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā Db situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Latvijas līzinga tirgū šogad pirmajos četros mēnešos jauno darījumu apjoms pieaudzis par 88%, sasniedzot 86 miljonus latu. Tajā skaitā visvairāk finansējumu sniegušas Nordea Finance Latvia un UniCredit Leasing.

Latvijas līzinga devēju asociācijas un Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka jaunajos līzinga darījumos Nordea izsniegtais finansējums sasniedzis 23,35 milj. Ls, tajā skaitā visvairāk – 8,87 milj. Ls - izsniegts komerctransporta iegādei. Arī no UniCredit Leasings kopumā izsniegtajiem 17,6 milj. Ls lielāko daļu 8,15 milj. Ls apjomā veido finansējums komerctransporta iegādei.

Tām ar 13,8 miljoniem latu (no tiem 6,6 milj. Ls autolīzings) seko SEB līzings, bet ar 8,2 miljoniem latu – DnB NORD Līzings, kas šogad arī visvairāk (4,14 milj .Ls) finansējis auto iegādi. Pēc līzinga portfeļa apjoma lielākā līzinga kompānija Swedbank līzings šogad četros mēnešos izsniegusi jaunu līzinga finansējumu 7,9 milj. Ls apjomā, tajā skaitā 5,59 milj. Ls veido autolīzings. Dati liecina, ka jaunus darījums šogad vispār nav slēgusi GE Money Latvia, GE Money Bank.

Nordea Finance Latvia jauno līzinga darījumu apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 30%, salīdzinot pērnā gada pirmo pusgadu un sasniedzis 92,4 miljonus eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Nordea Finance Latvia jauno darījumu skaits auto līzingā pieaudzis par 17%, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas līzinga darījumi - par 34%. Uzņēmumu finansētais portfelis salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu pieaudzis par 9%, sasniedzot 350 miljonus eiro.

«Kopējās līzinga tirgus tendences un Nordea Finance Latvia pirmā pusgada pārdošanas rezultāti apstiprina pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Vērojama arvien pieaugoša interese gan pēc auto līzinga, gan arī turpina pieaugt faktoringa no jauna izsniegto limitu apjoms. Šie dati apliecina, ka privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja palielinās. Tāpat arī priecē fakts, ka Latvijas ražotāji un tirgotāji pilnveido savus pārdošanas procesus un atgūst agrāko interesi par debitoru finansēšanas pakalpojumu faktoringu,» uzsver Ivars Šmits, Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs.

Kā viens no konkurences ieročiem atkal tiek izmantotas procentu likmes, tomēr uz zemām likmēm ilgtermiņā var necerēt, jo jaunās kapitāla pietiekamības prasības bankām sadārdzinās naudas resursus. Tāpat par finansēšanas apetītes atgriešanos liecina atteikto darījumu īpatsvara samazināšanās: vēl 2010. gada rudenī līzinga kompānijas atteica darījumu 20-30% gadījumu, bet šogad atteikumi ir 1-10%.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad jūnija beigās kopumā līzinga tirgus bija mainījies līdz nepazīšanai: Nordea Finance ar 186 miljonu latu līzinga un faktoringa portfeli bija kļuvusi par lielāko līzinga kompāniju Latvijā, pakāpjoties no trešās vai ceturtās pozīcijas iepriekšējos gados, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas apkopotā informācija par līzinga tirgus 16 lielākajiem spēlētājiem. Ejot pretēji tirgum, kas krīzes gados strauji bremzēja darbības tempus, Nordea Finance turpināja finansēt, tiesa, galvenokārt uzņēmumus. Tādā veidā kompānija pārspēja ilggadējos šī tirgus līderus - Swedbank līzings un SEB līzings.

Pērnā gada līzinga un faktoringa nozares dati precīzi atspoguļo mēreni pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada trīs ceturkšņus, līzinga jauno darījumu apjoms nozarē pieaudzis par 4,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 5,4%. Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro, skaidro Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzings Latvijā nostiprinājies kā ērts un uzticams pakalpojums ar skaidru regulējumu. Jau vairākus gadus Latvija ir vienā no trim – četrām vadošajām vietām pasaulē līzinga portfeļa apjomu ziņā, salīdzinot pret iekšzemes kopproduktu.

«Pērnajā gadā bija vērojams pieaugums gan lauksaimniecības tehnikas, gan komerctransporta līzingā, jaunajiem līzinga darījumiem palielinoties par 14,1%, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, kā arī auto līzingā, kur jaunie līzinga darījumi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni pieauguši par 18,8%. Jaunu vieglo automašīnu līzinga darījumu apjomi pērn pieauguši par 25%. Palielinājusies arī kopējā auto līzinga finansējuma popularitāte – 54% no visām jaunajām vieglajām automašīnām tika iegādātas, izmantojot līzinga finansējumu. 2015. gadā tie bija 50%,» komentē I. Šmits.

Līzinga kompānija Nordea Finance nākamo divu gadu laikā, izmantojot vispārējā tirgus kritumu, Latvijas un Lietuvas tirgū vēlas iekļūt pirmajā trijniekā, bet Igaunijā kļūt par lielāko līzinga un faktoringa kompāniju.

«Mūsu mērķis Baltijas valstīs iziet no krīzes kā vadošajai līzinga kompānijai Baltijas tirgū,» atzina Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits. Viņš skaidroja, ka kompānijas izsniegtā līzinga un faktoringa finansējuma apjoma kritums ir krietni mazāks nekā vidēji tirgū, jo kompānija turpina finansēt gan vieglo auto, gan komerctransporta iegādi. I. Šmits lēsa, ka, piem., auto līzinga tirgū Nordea Finance vēl 2007. gada maijā, kad tirgus bija sasniedzis savu augstāko punktu, aizņēma vien aptuveni 4 % jaunu auto līzinga darījumu tirgus, bet jau šogad martā kompānijai izdevies kāpināt tirgus daļu līdz 22 % no jaunu auto līzinga darījumiem.

Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Kopējās līzinga tirgus tendences un Nordea Finance Latvia pārdošanas rezultāti turpina apstiprināt pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Vērojama pieaugoša interese gan pēc auto līzinga, gan arī turpina pieaugt faktoringa no jauna izsniegto limitu apjoms. Šie dati apliecina, ka privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja palielinās. Tāpat arī priecē fakts, ka Latvijas ražotāji un tirgotāji pilnveido savus pārdošanas procesus un atgūst agrāko interesi par debitoru finansēšanas pakalpojumu faktoringu, saka eksperts.

Nordea Finance Latvia šī gada griezumā pārsvarā ir finansējusi jaunas automašīnas un tikai aptuveni 25% no visām šogad Nordea Finance Latvia finansētajām automašīnām bijušas lietotas vai mazlietotas, proti, vairāk nekā 60% no visām finansētajām lietotajām automašīnām ir ražotas pēdējo četru gadu periodā.

Līzinga finansējuma pieejamība ir svarīga kvalitatīva autoparka attīstībai, līdz ar to pozitīvi jāvērtē fakts, ka līzinga tirgū saasinājusies konkurence pēc Swedbank Līzinga atgriešanās tirgū, ziņu atzina Latvijas Auto asociācijā.

Līzinga pieejamība esot īpaši būtiska, ņemot vērā sabiedrības nelielos uzkrājumus, kas neļauj iegādāties automobili par saviem līdzekļiem. Automobiļu finansēšanā būtisks notikums pērn bija Swedbank Līzinga atgriešanās jaunu automobiļu līzinga tirgū, uzsver asociācijā. Kompānija pērn ieguvusi 19% tirgus. Atgriešanās ievērojami vairojusi konkurenci un ir viens no iemesliem būtiskam finansējuma pieaugumam privātpersonām.

Eksperti gan norāda, ka līderis visā pēckrīzes periodā ir Nordea Finance, kas saglabāja pārliecinošu līderpozīciju arī 2015.gadā ar 30% tirgus daļu. Viens no ievērojamiem līzinga tirgus klientiem ir autonomas kompānijas, kas kopumā nodrošinot 15-20% no visiem līzinga darījumiem. Autonomas uzņēmumu līzinga darījumi 2015.gadā Latvijā veidoja apmēram 15% no korporatīvajos darījumos iegādātām jaunajām automašīnām. Šādu darījumu ietekme Latvijas auto līzinga nozarē esot būtiska, piemēram, 40 automašīnu nomas iegāde mēneša griezumā veido apmēram 6-8% no auto līzinga darījumiem.

2015. gada beigās kopējais līzinga un faktoringa portfelis Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro – operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks – 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu.

«2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt,» 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Pagājušais gads Latvijā iezīmējās ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām vieglajām automašīnām un augstāku līzingā finansēto automašīnu īpatsvaru, norāda DNB bankas eksperti.

Kopumā šī gan nav tendence tikai Latvijā vien, jo vēlmi iegūt automašīnu, kas nāk tieši no rūpnīcas, arvien vairāk var novērot arī citviet pasaulē.

Saskaņā ar CSDD datiem 2016. gadā Latvijā ir bijuši 65 213 vieglo automašīnu pirmreizējas reģistrācijas darījumi, kas ietver gan jauno, gan lietoto auto iegādi. Salīdzinot ar 2015. gadu, par 15 % pieaudzis pieprasījums pēc jaunajām vieglajām automašīnām, sasniedzot 18 519 iegādes darījumus. Par spīti komerctransporta pieprasījuma samazinājumam (- 6 %) kopumā pozitīvu kāpumu jaunu vieglo automobiļu segmentā ir nodrošinājis pieaugums pasažieru transporta iegādē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šo transporta līdzekļu iegādes skaits palielinājies par 19 %. Pieaugumu ir nodrošinājušas gan juridiskās (+13%), gan fiziskās (+ 22 %) personas.

Par izmaiņām ar nodokļiem saistītajos likumos ir gana runāts. Lai uz to fona no redzesloka nepazustu citi svarīgi jaunumi, piedāvāju vērst uzmanību uz aktuālām izmaiņām Komerclikumā un Civilprocesa likumā.

Izmaiņas un jauninājumi Komerclikumā

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas papildina likumu ar jaunu D daļu – «Komercdarījumi». Šis ir pozitīvs pavērsiens Latvijas komerctiesībās, jo līdz šim mūsdienu vajadzībām piemēroja Civillikumu, kas tika izstrādāts un darbojās kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Ir pagājis gandrīz gadsimts, un uzņēmējdarbības videi, saprotams, šobrīd ir citas prasības un vajadzības. Cita starpā jaunais likums pirmo reizi ievieš atsevišķu regulējumu komerciālajiem pirkuma, komisijas, glabājuma un ekspedīcijas līgumiem, kā arī tādiem plaši izmantotiem līgumiem kā līzinga, faktoringa un franšīzes līgums. No praktiskā viedokļa uzņēmējiem tiek atvieglināta līgumu izstrāde, jo svarīgākais jau ir atrunāts likumā. Būtisks aspekts – Komerclikumā tagad ir noteikti īsāki noilguma termiņi, tādējādi uzņēmējiem vairs nebūs jāuztraucas, ka pret viņiem varēs vērsties ar pretenziju par darījumu, kas noslēgts pirms vairākiem gadiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī 39% jauno līzinga tirgus darījumu veido autolīzings, kas ir par 3% mazāk, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, portālam db.lv pastāstīja Latvijas Līzinga devēju asociācijas vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Arī komerctransporta finansēšanā situācija krasi nav mainījusies šī gada pirmajā ceturksnī – komerctransporta līzings veido 27% no visiem jaunajiem darījumiem.

Savukārt, industriālo iekārtu līzings šī gada pirmajos trīs mēnešos aizņem 28% no jaunajiem finansētajiem darījumiem, kas ir par 6% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

J. Belezjaks uzsver, ka pagājušais gads Latvijas līzinga tirgū iezīmējās ar pakāpenisku izaugsmes atsākšanos. Pēc LLDA datiem pērn no jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida populārākais tirgū ir bijis autolīzings – tas veidoja 42% no 2012. gada Latvijas līzinga portfeļa.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

Autolīzinga darījumu apjoms, salīdzinot ar šo pašu periodu 2007. gadā, ir krities par 30%, taču salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo trešdaļu, tas ir pieaudzis par 36%.

Pēc ļoti straujās izaugsmes 2007. gadā autolīzinga tirgus šogad ir atgriezies pie samērīgas ilgtermiņa izaugsmes. Šobrīd vērojama tendence, ka autolīzinga tirgus atgriežas pie samērīgas ilgtermiņa izaugsmes, auto pircēji pieņem daudz izsvērtākus lēmumus, populārākas kļūst kompaktās un vidējās klases automašīnas. Tāpat pieaudzis autolīzinga maksājuma kavētāju un atsavināto automašīnu skaits, tomēr situācija nav ārkārtēja kā arī tirgū ir pieaudzis mazlietoto un lietoto auto piedāvājums, Db.lv informē Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Smits.

„Lielu daļu autolīzinga sastāda tieši jaunās automašīnas, kuru pārdošanas skaits šogad ir krities par 24%. Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem 4 mēnešiem, pircēji ievērojami mazāk iegādājas lielās, luksus un sporta klases automašīnas. Šo segmentu pārstāvošo marku pārdošanas apjomi kritušies par 50% līdz pat 80%. Savukārt populārākas kļuvušas kompaktās un vidējās klases automašīnas. Šī segmenta markām apjomu kritums ir mazāks par tirgus vidējo. Vairākas saglabājušas iepriekšējā gada līmeni, bet dažas no markām pat palielinājušas pārdošanas apjomus par 50% un līdz pat 3 reizēm. Nemainīgs īpatsvars saglabājas apvidus klases automašīnām, kas norāda, uz stabilu šīs klases klientu loku,” norāda Šmits.

Swedbank līzinga portfelis krīzes gados sarucis par 483 miljoniem latu jeb zaudējis 72% sava apjoma.

No 2007. gada 669 milj. Ls līzinga portfeļa, kas veidoja teju 40% kopējā līzinga tirgū, Swedbank līzinga finansējuma atlikums uz 2011. gada beigām bija sarucis līdz 186 milj. Ls un aizņēma vairs tikai 22% tirgū, liecina Nordea Finance sniegtā informācija, kas apkopota no Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedru - Latvijas lielāko līzinga kompāniju - sniegtajiem datiem.

«Tas ir dabiski, jo Swedbank ir vislielākais portfelis. Ņemot vērā līzinga produkta īso amortizācijas termiņu, kā arī to, ka pašreizējā jauno līzinga darījumu aktivitāte tirgū ir ievērojami zemāka, notiek dabisks portfeļa amortizācijas process. Ar Swedbank lielo līzinga portfeli pie pašreizējās tirgus aktivitātes pieaugums nemaz nav iespējams - esošajā ekonomikā šādi pārdošanas apjomi nebūtu iespējami. Pieaugums iespējams pie salīdzinoši nelieliem «starta» portfeļu apjomiem,» dramatisko kritumu skaidro Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Kā zināms, iepriekš līzinga kompānijas sniedza finansējumu uz vidēji pieciem gadiem, bet krīzes gados dzēsto līzinga finansējumu apjomi pat vairākas reizes pārsniedza jauna finansējuma apjomu, kā dēļ arī kopējais līzinga portfelis attiecīgi no 1,76 miljardiem latu sarucis līdz 846 miljoniem latu.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Strauji augot inflācijai un būtiski palielinoties Euribor likmēm, kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa līdz gada beigām krities noslēgto līzinga līgumu skaits.

Izvērtējot Latvijas lielāko līzinga uzņēmumu datus, šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija. Savukārt, turpinot augt vidējai vienam kredītam izsniegtai summai, kopējā izsniegtā summa saglabājusies teju nemainīga (+1%).

“Pēc 2020. gadā piedzīvotā krituma līzinga tirgus nākamos gadus uzrādīja atkopšanās tendences, audzējot darījumu skaitu pret attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā. Tomēr, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, darījumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, sācis samazināties. Vidējais darījumu skaita samazinājums katru ceturksni ir par aptuveni 200 darījumiem. Turpretī noslēgto darījumu summas regulāri pieaug, vienīgo reizi darījumu summām samazinoties 2022. gadā 2. ceturksnī,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«