Populārā video straumēšanas pakalpojuma ienākšana Latvijā pārāko viļņošanos uzreiz neizraisīs, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV kompānija Netflix šonedēļ Lasvegasas Patērētāju elektronikas šova ietvaros savā globālajā kartē ir iezīmējusi arī Latviju. Saprotams, ka mēs esam ļoti mazs globālās video straumēšanas biznesa mērķis starp kopumā veselām 130 papildu valstīm, kurās savu klātbūtni kopš trešdienas ir pieteikusi Netflix. Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis DB komentē, ka «Latvijas uzņēmumiem jau šodien reāli ir jākonkurē globālā tirgū ar spēlētājiem, kuriem ir pieejami milzīgi resursi, un šī konkurence pieaugs ļoti strauji. Netflix ienākšana Latvijas tirgū to uzskatāmi demonstrē».

Par saviem globālajiem panākumiem video straumēšanas kompānijai Netflix ir jāpasakās netradicionālajai darba kultūrai

Sākumā Netflix bija tāda pati kompānija kā daudzas citas pa pastu DVD izsūtošās kompānijas. Nekā īpaša. Pēc internetburbuļa plīšanas kompānija bija «mēslos» līdz ausīm, un, lai izbēgtu no bankrota, tika atlaista trešdaļa darbinieku. «Sākumā sajūtas bija sliktas, bet tad... pēkšņi bija labi,» tos laikus raidsabiedrībai NPR atceras toreizējā personāla direktore Patija Makorda (Patty MacCord). «Ar mazāk cilvēkiem mēs varējām izdarīt vairāk.»

Vienudien viņa mašīnā brauca kopā ar kompānijas līdzdibinātāju un vadītāju Rīdu Hastingu (Reed Hasting) un sprieda, ka, neskatoties uz to, ka ir jau vēls, viņai nemaz negribas mājās, ka viņai ļoti patīk strādāt un ka dažreiz viņa nevar sagaidīt nākamo dienu. Hastings iesmējās un teica, lai tad uzliek uz papīra, kāpēc tā ir. 2011. gadā Makkordas pārdomas rezultējās 124 slaidu garā Power Point prezentācijā, kurā tika apkopots tas, ko Netflix uzskata par svarīgu. Šī prezentācija, ko internetā ir skatījuši jau vairāk nekā 13 miljoni cilvēku un kas, pēc Šerilas Sandbergas, Facebook izpilddirektores, vārdiem, ir, iespējams, svarīgākais dokuments, ko Silīcija ieleja jebkad laidusi klajā, ir kalpojusi par modeli daudziem amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformai "Netflix" šī gada otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis abonentu skaits, skatītājus piesaistot tādiem seriāliem kā "The Crown" un "Bridgerton", liecina "Nerflix" ceturtdien publicētais finanšu pārskats, kas pārspēj analītiķu prognozētos rezultātus.

"Netflix" jūnija beigās bija 277,7 miljoni abonentu. Ceturkšņa laikā abonentu skaits pieaudzis par astoņiem miljoniem, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūnija beigām to skaits palielinājies par 37%.

Lai gan platformas apgrozījums otrajā ceturksnī pieauga par 16,7% līdz 9,6 miljardiem ASV dolāru (8,8 miljardi eiro), tīrā peļņa pieauga par 44% līdz 2,1 miljardam dolāru.

Pēc sarežģītā 2022.gada "Netflix" sāka ieviest piedāvājumus, kurus līdzfinansē reklāmdevēji, ierobežoja abonentu dalīšanos ar parolēm, atteicās no lētākā abonēšanas plāna bez reklāmām Lielbritānijā un Kanādā.

ASV kompānija sāka piedāvāt atsevišķus plānus kopā ar konkurentiem, nodrošinot kopīgus abonementus ar "Peacock" un "Apple TV".

Filmu un seriālu straumēšanas platfoma "Netflix" nopietni plāno paplašināt darbību interaktīvo spēļu jomā, atsaucoties uz kompānijas 2021.gada otrā ceturkšņa atskaiti, informē tehnoloģiju resurss "TechCrunch".

Kompānija spēļu jomu uzskata par jaunu kategoriju, līdzīgi kā uzņēmums uzsāka darbību oriģinālo filmu un multiplikācijas filmu jomā. "Netflix" aktivitātes tiks primāri vērstas uz mobilo ierīču lietotājiem, paplašinot tādus interaktīvās izklaides projektus kā "Black Mirror Bandersnatch" un "Stranger Things".

2020.gadā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa iedzīvotāju tika faktiski ieslodzīti savos mājokļos un kinoteātri bija slēgti," Netflix" piedzīvoja milzīgu klientu pieplūdumu, piesaistot 16 miljonus jaunu lietotāju pirmajos gada trijos mēnešos. Līdz ar to 2021.gadā jauno klientu pieplūdums dramatiski pazeminājās, ko kompānija arī paredzēja un iestrādāja 2021.gada plānos. Uzņēmuma atskaitēs minēts, ka 2021. gada otrajā ceturksnī kompānija piesaistījusi 1,5 miljonus jaunu abonentu, un tas ir divreiz mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī.

Filmu un televīzijas seriālu straumēšanas vietne Netflix prognozē, ka abonentu skaita pieaugums šā gada otrajā ceturksnī - no aprīļa līdz jūnijam - palēnināsies. Tās būs sekas pakalpojuma cenu kāpumam, ziņo BBC.

Kompānija ziņoja, ka gada pirmajā ceturksnī iegūti 9,6 miljoni jaunu abonentu.

Netflix paaugstina cenas ASV, Brazīlijā un dažviet Eiropā, lai gūtu papildu finansējumu satura veidošanai. Cenu pieauguma radītie ieņēmumi palīdzēs Netflix atšķirties no konkurentiem, norāda analītiķi.

Kā zināms, nesen Disney un Apple paziņoja, ka sāks piedāvāt straumēšanas pakalpojumus. Netflix gan norādījusi, ka tas būtiski neietekmēšot tās izaugsmi.

Netflix informējusi, ka gada pirmajos trīs mēnešos tās peļņa pieaugusi līdz 344 miljoniem ASV dolāru, bet apgrozījums - līdz 4,5 miljardiem ASV dolāru.

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.

Interneta tirdzniecības gigants Amazon paziņojis, ka savus video straumēšanas pakalpojumus papaplašina uz vairāk nekā 200 valstīm, tostarp Latviju, iesaistoties konkurences cīņā ar video straumēšanas pakalpojumu Netflix.

Līdz šim Amazon Prime Video bija pieejams tikai ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā un Japānā.

Klientiem jaunajos tirgos, tostarp Latvijā, pakalpojums tiek piedāvāts par iepazīšanās cenu 2,99 dolāri (eiro) mēnesī pirmo pusgadu standarta 5,99 dolāri (eiro) vietā.

Netflix šī gada sākumā savu darbību paplašināja uz vairāk nekā 190 valstīm, nodēvējot sevi par pirmo globālo televīzijas pakalpojumu.

Amazon vadošā pārraide ir dāsni finansētais auto raidījums The Grand Tour, kuru vada no BBC auto raidījuma Top Gear (Gāzi grīdā!) aizgājušie Džeremijs Klārksons, Džeimss Mejs un Ričards Hamonds.

Tāpat tā oriģinālo seriālu vidū ir Transparent un Mozart in the Jungle, kas ASV ieguvuši prestižās Emmy balvas.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformai "Netflix" šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis abonentu skaits, lai gan šis kāpums bijis mazāks nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina "Netflix" ceturtdien publicētais finanšu pārskats.

"Netflix" septembra beigās bija 282,7 miljoni abonentu. Ceturkšņa laikā abonentu skaits pieaudzis par 5,1 miljonu, kas seko kāpumam par 8,8 miljoniem otrajā ceturksnī.

Vienlaikus platformas apgrozījums trešajā ceturksnī pieauga par 15% līdz 9,8 miljardiem dolāru, bet tīrā peļņa palielinājās līdz 2,36 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 1,68 miljardiem dolāru pirms gada.

Pēc sarežģītā 2022.gada "Netflix" sāka ieviest piedāvājumus, kurus līdzfinansē reklāmdevēji, ierobežoja abonentu dalīšanos ar parolēm, atteicās no lētākā abonēšanas plāna bez reklāmām Lielbritānijā un Kanādā.

ASV kompānija sāka piedāvāt atsevišķus plānus kopā ar konkurentiem, nodrošinot kopīgus abonementus ar "Peacock" un "Apple TV".

Koronvīruss "Covid-19" pēdējo pāris nedēļu laikā ieviesis būtiskas pārmaiņas arī kino industrijas aizkulisēs. Visplašāk pazīstamā straumēšanas platforma "Netflix" steidz palīgā kino nozarei ar 100 miljoniem ASV dolāru.

Ar šādu paziņojumu klajā nāca kompānijas satura veidošanas biroja vadītājs Teds Sarandos, norādot, ka lielākā daļa līdzekļu tiks izlietoti smagāk skarto darbinieku atbalstam, kas veikuši tiešos pienākumus "Netflix" oriģinālsatura veidošanā. Pērn "Netflix" satura veidošanai patērēja 15 miljardus ASV dolāru.

Arī Latvijas valdība kinofilmu producēšanu, izplatīšanu un demonstrēšanu apstiprinājusi par nozari, kurā strādājiošie var saņemt algas vīrusa izraisītās dīkstāves periodā. Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šā gada 14.martu.

LASI: Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas "Netflix" maksas lietotāju skaits šī gada otrajā ceturksnī samazinājies otro ceturksni pēc kārtas, ņemot vērā sīvo konkurenci un pieprasījuma samazināšanos, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Netflix" norāda, ka maksas abonentu skaits pagājušajā ceturksnī samazinājies par 970 000, tam veidojot mazliet zem 221 miljona.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos platformas maksas abonentu skaits saruka par 200 000.

Reaģējot uz šiem datiem, "Netflix" paziņoja, ka platformā tiks ieviestas reklāmas, lai iegūtu investīcijām nepieciešamo finansējumu. Tāpat uzņēmums skaidri norādījis, ka pastiprinās cīņu ar lietotājvārdu un paroļu koplietošanu, kas ļauj lielai daļai cilvēku nemaksāt par piekļuvi platformas saturam.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas "Netflix" maksas lietotāju skaits pārsniedzis 200 miljonus, pateicoties koronavīrusa ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem, kuru dēļ cilvēki spiesti vairāk laika pavadīt mājās.

"Netflix" norāda, ka maksas abonentu skaits pagājušajā ceturksnī pieaudzis par aptuveni 8,5 miljoniem, sasniedzot 203 miljonus.

Tikmēr pērn kopumā platformas maksas abonentu skaits pieaudzis par 37 miljoniem, kas ir rekordaugsts līmenis.

Lai arī "Netflix" pagājušajā gadā nedaudz paaugstināja pakalpojumu maksu ASV, aptuveni 83% no jaunajiem abonentiem bijuši ārpus Ziemeļamerikas.

Vienlaikus uzņēmums skaidro, ka naudas plūsma tagad ir tik spēcīga, ka darbības nodrošināšanai tas vairs neaizņemsies finanšu līdzekļus un apsver iespēju sākt atpirkt akcijas.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas). Viņš uzsver, ka pasaules līmeņa medijiem satura veidošanai pieejams milzīgs budžets, ar kuru finansiāli nespēj konkurēt neviens Baltijas medijs.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka globālie uzņēmumi nepievērsīsies latviešu satura veidošanai un nerunās par mūsu valstij nozīmīgām tēmām, tāpēc vietējo mediju saglabāšana ir nacionālās identitātes jautājums.

Fragments no intervijas

Mediju lietošanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Ko tas nozīmē satura veidotājiem?

Patērētāju paradumi mainās, taču tas tā ir bijis vienmēr. Kad tikko parādījās televīzija, tika uzskatīts, ka radio ar laiku izzudīs, taču, kā redzam, tas nav noticis. Pēdējos gados satura veidotāju lielākie izaicinājumi saistās ar konkurences paplašināšanos – šobrīd mums jākonkurē ne tikai ar vietējiem medijiem, bet arī ar pasaules līmeņa spēlētājiem. Pieejamo platformu loks ir ļoti plašs – pasaules tirgū nemitīgi ienāk gan jaunas straumēšanas platformas, gan internacionāli sociālie tīkli. Dabiski, ka cilvēki, sevišķi jaunā paaudze, bieži izvēlas patērēt arī ārzemju saturu, taču es neteiktu, ka šī iemesla dēļ mūsu auditorija ir sarukusi. Ir daudz izmaiņu, bet mūsu mediju lietotāju skaits nav dramatiski samazinājies.

Globālās tendences neviens nav atcēlis, un arī Latvija no tām nekur neizbēgs

To, komentējot situāciju telekomunikāciju nozarē, DB saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas:

Kā jūs vērtējat valdības lēmumu atstāt Lattelecom un LMT kā atsevišķus uzņēmumus? Kā tas ietekmēs Lattelecom darbību un nozari kopumā?

Mēs darbosimies tālāk saskaņā ar mūsu jau iepriekš apstiprināto stratēģiju, kas paredz jaunu pakalpojumu attīstīšanu. Šajā ziņā nekas nav mainījies. To, ka mēs to līdz šim esam veiksmīgi darījuši, pierāda gan pērnā gada peļņa, gan arī šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti, kas uzrāda apgrozījuma pieaugumu. Mēs katru akcionāra lēmumu respektējam, tomēr mulsinoši ir tas, ka mūsu uzņēmuma divi akcionāri katrs ir ar atšķirīgu viedokli par to, kā nākotnē būtu jāattīsta uzņēmums. Es ceru, ka tiks formulēta kopīga nostāja par to, kā uzņēmums varēs tālāk attīstīties esošo abu akcionāru stratēģiju ietvaros.

ASV Silīcija ielejas lielo kompāniju vadītāji pauduši nopietnas bažas par prezidenta Donalda Trampa izdoto imigrācijas ierobežošanas rīkojumu, norādot, ka tas bremzēs talantu pieplūdumu Amerikas Savienotajām Valstīm no visas pasaules.

ASV informācijas tehnoloģiju giganta Apple vadītājs Tims Kuks paziņojumā kompānijas personālam uzsvēris, ka bez imigrācijas kompānija «nespētu pastāvēt, nemaz nerunājot par attīstību un inovācijām». Vērts atgādināt, ka arī Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss bija sīriešu imigranta dēls.

Kompānijas Netflix vadītājs Rīds Hastingss Trampa pirmo nedēļu prezidenta amatā nosaucis par «ļoti bēdīgu». «Trampa darbība kaitē Netflix darbiniekiem visā pasaulē un ir tik neamerikāniska, ka mums visiem ir sāpīgi. Pienācis laiks apvienot spēkus, lai aizstāvētu amerikāņu vērtības - brīvību un iespējas,» viņš raksta sociālajā tīklā Facebook.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma "Netflix" ceturtdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī būtiski pieaugusi gan peļņa, gan abonentu skaits.

"Netflix" abonentu skaits pirmajā ceturksnī palielinājies par 9,3 miljoniem un sasniedzis 269,6 miljonus.

Vienlaikus uzņēmuma peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi līdz 2,3 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,3 miljardiem eiro attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Abonentu skaita un peļņas pieaugums tiek skaidrots ne tikai ar abonementu cenu pieaugumu, bet arī ar uzņēmuma ieviestajiem pasākumiem, lai novērstu lietotāju dalīšanos ar parolēm.

Kopš pērnā gada maija kompānija vairāk nekā simt valstīs ir ieviesusi pasākumus, lai ierobežotu lietotāju dalīšanos ar paroli ārpus savas mājsaimniecības.

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Kamēr Holivudas projekti tiek filmēti kaimiņvalstīs, nozīmīga apjoma līdzekļu ieplūšana arī Latvijas ekonomikā būtu iespējama, ja vien tiktu pieņemts lēmums veicināt nozares izaugsmi.

"Dienas Biznesa" izdevējs Jānis Maršāns video intervijā sarunājās ar amerikāņu producentu Džefu Moustu (Jeff Most), kurš reiz jau ir

strādājis Latvijā un labprāt to darītu atkal. Producents uzskata, ka Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par Holivudas filmu uzņemšanas laukumu, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību visā valstī, jo, attīstoties filmu nozarei, pienesums ir arī transportam, tūrismam, viesmīlības biznesam, celtniecībai un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Attīstību kavē fakts, ka pretimnākšana industrijai no valsts puses ir viena no zemākajām Eiropā.

Neizmantotas peļņas iespējas

Laikā, kad Latvijas finanšu sektors, kā arī tranzīta un loģistikas nozares ir gana cietušas, valstij būtiski būtu apsvērt jaunas peļņas iespējas. Kino industrija varētu būt viena no tām, jo pirms gada spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā paredz, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas valstīs būs jāatstāj krietni lielāka naudas summa nekā līdz šim.

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Ar agrākajiem uzvarētājiem vairs nepelnīsi; jābūt izvēlīgākiem.

Ja šā mēneša pirmajā trešdaļā sāka likties, ka pasaules lielākajos akciju tirgos cenas pēc ļoti neveiksmīgā oktobra tomēr ātri atgūsies, tad tagad šādas cerības, šķiet, pagaisušas. Kopš savām novembra virsotnēm ASV Standard & Poor’s 500 (S&P 500) akciju indeksa vērtība atkal ir sarukusi par 4,4%. Akciju vērtības zemāk ceļo arī Eiropā un Āzijā.Investoru uzmanība pievērsta ziņām, kas runā par labu pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās stāstam. Rezultātā straujāk tiek pārdotas vairāku agrāko uzvarētāju akcijas. Investori atbrīvojas no tā saucamās FAANG grupas (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google (Alphabet)) vērtspapīriem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.