Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformai "Netflix" šī gada otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis abonentu skaits, skatītājus piesaistot tādiem seriāliem kā "The Crown" un "Bridgerton", liecina "Nerflix" ceturtdien publicētais finanšu pārskats, kas pārspēj analītiķu prognozētos rezultātus.

"Netflix" jūnija beigās bija 277,7 miljoni abonentu. Ceturkšņa laikā abonentu skaits pieaudzis par astoņiem miljoniem, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūnija beigām to skaits palielinājies par 37%.

Lai gan platformas apgrozījums otrajā ceturksnī pieauga par 16,7% līdz 9,6 miljardiem ASV dolāru (8,8 miljardi eiro), tīrā peļņa pieauga par 44% līdz 2,1 miljardam dolāru.

Pēc sarežģītā 2022.gada "Netflix" sāka ieviest piedāvājumus, kurus līdzfinansē reklāmdevēji, ierobežoja abonentu dalīšanos ar parolēm, atteicās no lētākā abonēšanas plāna bez reklāmām Lielbritānijā un Kanādā.

ASV kompānija sāka piedāvāt atsevišķus plānus kopā ar konkurentiem, nodrošinot kopīgus abonementus ar "Peacock" un "Apple TV".

Filmu un seriālu straumēšanas platfoma "Netflix" nopietni plāno paplašināt darbību interaktīvo spēļu jomā, atsaucoties uz kompānijas 2021.gada otrā ceturkšņa atskaiti, informē tehnoloģiju resurss "TechCrunch".

Kompānija spēļu jomu uzskata par jaunu kategoriju, līdzīgi kā uzņēmums uzsāka darbību oriģinālo filmu un multiplikācijas filmu jomā. "Netflix" aktivitātes tiks primāri vērstas uz mobilo ierīču lietotājiem, paplašinot tādus interaktīvās izklaides projektus kā "Black Mirror Bandersnatch" un "Stranger Things".

2020.gadā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa iedzīvotāju tika faktiski ieslodzīti savos mājokļos un kinoteātri bija slēgti," Netflix" piedzīvoja milzīgu klientu pieplūdumu, piesaistot 16 miljonus jaunu lietotāju pirmajos gada trijos mēnešos. Līdz ar to 2021.gadā jauno klientu pieplūdums dramatiski pazeminājās, ko kompānija arī paredzēja un iestrādāja 2021.gada plānos. Uzņēmuma atskaitēs minēts, ka 2021. gada otrajā ceturksnī kompānija piesaistījusi 1,5 miljonus jaunu abonentu, un tas ir divreiz mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī.

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformai "Netflix" šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis abonentu skaits, lai gan šis kāpums bijis mazāks nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina "Netflix" ceturtdien publicētais finanšu pārskats.

"Netflix" septembra beigās bija 282,7 miljoni abonentu. Ceturkšņa laikā abonentu skaits pieaudzis par 5,1 miljonu, kas seko kāpumam par 8,8 miljoniem otrajā ceturksnī.

Vienlaikus platformas apgrozījums trešajā ceturksnī pieauga par 15% līdz 9,8 miljardiem dolāru, bet tīrā peļņa palielinājās līdz 2,36 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 1,68 miljardiem dolāru pirms gada.

Pēc sarežģītā 2022.gada "Netflix" sāka ieviest piedāvājumus, kurus līdzfinansē reklāmdevēji, ierobežoja abonentu dalīšanos ar parolēm, atteicās no lētākā abonēšanas plāna bez reklāmām Lielbritānijā un Kanādā.

ASV kompānija sāka piedāvāt atsevišķus plānus kopā ar konkurentiem, nodrošinot kopīgus abonementus ar "Peacock" un "Apple TV".

Koronvīruss "Covid-19" pēdējo pāris nedēļu laikā ieviesis būtiskas pārmaiņas arī kino industrijas aizkulisēs. Visplašāk pazīstamā straumēšanas platforma "Netflix" steidz palīgā kino nozarei ar 100 miljoniem ASV dolāru.

Ar šādu paziņojumu klajā nāca kompānijas satura veidošanas biroja vadītājs Teds Sarandos, norādot, ka lielākā daļa līdzekļu tiks izlietoti smagāk skarto darbinieku atbalstam, kas veikuši tiešos pienākumus "Netflix" oriģinālsatura veidošanā. Pērn "Netflix" satura veidošanai patērēja 15 miljardus ASV dolāru.

Arī Latvijas valdība kinofilmu producēšanu, izplatīšanu un demonstrēšanu apstiprinājusi par nozari, kurā strādājiošie var saņemt algas vīrusa izraisītās dīkstāves periodā. Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šā gada 14.martu.

LASI: Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas "Netflix" maksas lietotāju skaits šī gada otrajā ceturksnī samazinājies otro ceturksni pēc kārtas, ņemot vērā sīvo konkurenci un pieprasījuma samazināšanos, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Netflix" norāda, ka maksas abonentu skaits pagājušajā ceturksnī samazinājies par 970 000, tam veidojot mazliet zem 221 miljona.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos platformas maksas abonentu skaits saruka par 200 000.

Reaģējot uz šiem datiem, "Netflix" paziņoja, ka platformā tiks ieviestas reklāmas, lai iegūtu investīcijām nepieciešamo finansējumu. Tāpat uzņēmums skaidri norādījis, ka pastiprinās cīņu ar lietotājvārdu un paroļu koplietošanu, kas ļauj lielai daļai cilvēku nemaksāt par piekļuvi platformas saturam.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas "Netflix" maksas lietotāju skaits pārsniedzis 200 miljonus, pateicoties koronavīrusa ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem, kuru dēļ cilvēki spiesti vairāk laika pavadīt mājās.

"Netflix" norāda, ka maksas abonentu skaits pagājušajā ceturksnī pieaudzis par aptuveni 8,5 miljoniem, sasniedzot 203 miljonus.

Tikmēr pērn kopumā platformas maksas abonentu skaits pieaudzis par 37 miljoniem, kas ir rekordaugsts līmenis.

Lai arī "Netflix" pagājušajā gadā nedaudz paaugstināja pakalpojumu maksu ASV, aptuveni 83% no jaunajiem abonentiem bijuši ārpus Ziemeļamerikas.

Vienlaikus uzņēmums skaidro, ka naudas plūsma tagad ir tik spēcīga, ka darbības nodrošināšanai tas vairs neaizņemsies finanšu līdzekļus un apsver iespēju sākt atpirkt akcijas.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas). Viņš uzsver, ka pasaules līmeņa medijiem satura veidošanai pieejams milzīgs budžets, ar kuru finansiāli nespēj konkurēt neviens Baltijas medijs.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka globālie uzņēmumi nepievērsīsies latviešu satura veidošanai un nerunās par mūsu valstij nozīmīgām tēmām, tāpēc vietējo mediju saglabāšana ir nacionālās identitātes jautājums.

Fragments no intervijas

Mediju lietošanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Ko tas nozīmē satura veidotājiem?

Patērētāju paradumi mainās, taču tas tā ir bijis vienmēr. Kad tikko parādījās televīzija, tika uzskatīts, ka radio ar laiku izzudīs, taču, kā redzam, tas nav noticis. Pēdējos gados satura veidotāju lielākie izaicinājumi saistās ar konkurences paplašināšanos – šobrīd mums jākonkurē ne tikai ar vietējiem medijiem, bet arī ar pasaules līmeņa spēlētājiem. Pieejamo platformu loks ir ļoti plašs – pasaules tirgū nemitīgi ienāk gan jaunas straumēšanas platformas, gan internacionāli sociālie tīkli. Dabiski, ka cilvēki, sevišķi jaunā paaudze, bieži izvēlas patērēt arī ārzemju saturu, taču es neteiktu, ka šī iemesla dēļ mūsu auditorija ir sarukusi. Ir daudz izmaiņu, bet mūsu mediju lietotāju skaits nav dramatiski samazinājies.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma "Netflix" ceturtdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī būtiski pieaugusi gan peļņa, gan abonentu skaits.

"Netflix" abonentu skaits pirmajā ceturksnī palielinājies par 9,3 miljoniem un sasniedzis 269,6 miljonus.

Vienlaikus uzņēmuma peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi līdz 2,3 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,3 miljardiem eiro attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Abonentu skaita un peļņas pieaugums tiek skaidrots ne tikai ar abonementu cenu pieaugumu, bet arī ar uzņēmuma ieviestajiem pasākumiem, lai novērstu lietotāju dalīšanos ar parolēm.

Kopš pērnā gada maija kompānija vairāk nekā simt valstīs ir ieviesusi pasākumus, lai ierobežotu lietotāju dalīšanos ar paroli ārpus savas mājsaimniecības.

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Kamēr Holivudas projekti tiek filmēti kaimiņvalstīs, nozīmīga apjoma līdzekļu ieplūšana arī Latvijas ekonomikā būtu iespējama, ja vien tiktu pieņemts lēmums veicināt nozares izaugsmi.

"Dienas Biznesa" izdevējs Jānis Maršāns video intervijā sarunājās ar amerikāņu producentu Džefu Moustu (Jeff Most), kurš reiz jau ir

strādājis Latvijā un labprāt to darītu atkal. Producents uzskata, ka Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par Holivudas filmu uzņemšanas laukumu, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību visā valstī, jo, attīstoties filmu nozarei, pienesums ir arī transportam, tūrismam, viesmīlības biznesam, celtniecībai un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Attīstību kavē fakts, ka pretimnākšana industrijai no valsts puses ir viena no zemākajām Eiropā.

Neizmantotas peļņas iespējas

Laikā, kad Latvijas finanšu sektors, kā arī tranzīta un loģistikas nozares ir gana cietušas, valstij būtiski būtu apsvērt jaunas peļņas iespējas. Kino industrija varētu būt viena no tām, jo pirms gada spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā paredz, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas valstīs būs jāatstāj krietni lielāka naudas summa nekā līdz šim.

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Ar agrākajiem uzvarētājiem vairs nepelnīsi; jābūt izvēlīgākiem.

Ja šā mēneša pirmajā trešdaļā sāka likties, ka pasaules lielākajos akciju tirgos cenas pēc ļoti neveiksmīgā oktobra tomēr ātri atgūsies, tad tagad šādas cerības, šķiet, pagaisušas. Kopš savām novembra virsotnēm ASV Standard & Poor’s 500 (S&P 500) akciju indeksa vērtība atkal ir sarukusi par 4,4%. Akciju vērtības zemāk ceļo arī Eiropā un Āzijā.Investoru uzmanība pievērsta ziņām, kas runā par labu pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās stāstam. Rezultātā straujāk tiek pārdotas vairāku agrāko uzvarētāju akcijas. Investori atbrīvojas no tā saucamās FAANG grupas (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google (Alphabet)) vērtspapīriem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma un kompānija otrdien ziņoja par peļņas pieaugumu, ko nodrošinājusi maksas abonentu skaita palielināšanās par 15,7 miljoniem gada pirmajā ceturksnī, kad daudzviet tika noteikta sociālā distancēšanās jaunā koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai.

"Pēc rekordliela abonentu skaita papildinājuma "Netfix" ir un turpinās būt mediju kompānija, kuru vismazāk ir ietekmējusi Covid-19," pavēstīja "eMarketer" prognožu analītiķis Ēriks Hagstroms. "Viņu bizness ir gandrīz perfekti piemērots iedzīvotājiem, kas pēkšņi ir piesaistīti mājām."

"Netflix" gada pirmajos trīs mēnešos guva 5,8 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus un 709 miljonus dolāru lielu peļņu, kamēr abonentu skaits pieauga par 15,7 miljoniem, sasniedzot gandrīz 183 miljonus.

"Mēs skaidri apzināmies, ka mums ir paveicies sniegt pakalpojumu, kas ir vēl nozīmīgāks cilvēkiem, kuri piesaistīti mājām, un kuru mēs varam nodrošināt attālināti ar minimāliem traucējumiem no īstermiņa līdz vidējam termiņam," uzņēmuma vadītāji rakstīja vēstulē investoriem.

ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" ved sarunas par iespējām iegādāties ASV kinokompāniju "Metro-Goldwyn-Mayer Inc." (MGM), lai paplašinātu savus straumēšanas pakalpojumu piedāvājumus, vēsta mediji.

Laikraksts "New York Times" un citi mediji norāda, ka šis darījums MGM varētu novērtēt 5-10 miljardu dolāru (1,2-8,2 miljardu eiro) apmērā.

"Amazon", kura video straumēšanas platformu "Prime Video" izmanto aptuveni 175 miljoni cilvēku pasaulē, iegādātos MGM 4000 filmu katalogu un vairākas televīzijas programmas.

Šīs sarunas tiek veiktas laikā ar straujām izmaiņām mediju nozarēm, kurā aizvien vairāk dominē straumēšanas giganti, tostarp "Netflix".

Nedz "Amazon", nedz MGM komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Jau ziņots, ka ASV telekomunikācijas kompānija AT&T apvienos struktūrvienību "WarnerMedia" ar uzņēmumu "Discovery", izveidojot straumēšanas gigantu, kas varētu konkurēt ar "Netflix" un "Disney+".

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Tradīcijas nemainās – akciju tirgu velk tehnoloģiju un sociālo tīklu grandi

ASV akcijas nupat aizsniegušās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, un par šādu situāciju lielā mērā jāpateicas tā saucamajām FAANG grupas akcijām, kā tiek saukti Facebook, Apple, Amazon.com, Netflix un Google (Alphabet) vērtspapīri. Tas, ka šo «kompāniju-tirgus draugu» akciju cena aug straujāk un spēj «pavilkt» visu kopējo tirgu, patiesībā pēdējos gados ir gluži vai tradīcija. No šīm kompānijām tiek gaidīts, ka to ienākumi un peļņa joprojām, salīdzinot ar citiem, palielināsies spējāk – pat, ja ekonomikas ūdeņu temperatūra kļūs nedaudz mērenāka.

Tiek lēsts, ka Facebook, Alphabet un Amazon šogad savus ieņēmumus izdosies kāpināt vismaz par 20%. Salīdzinājumam - no visa ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumu kopuma šajā ziņā tiek gaidīts palielinājums par 3%, liecina Goldman Sachs Global Investment Research aplēses. Pagaidām tas arī apstiprinās, un lielākās daļas pasaules korporatīvo grandu iepriekšējā ceturkšņa finanšu atskaites ir labākas par pirms tam analītiķu uzburto ainu. Riska apetītei pieaugt palīdz arī tirgus dalībnieku pieņēmumi par to, kādu monetāro politiku varētu īstenot ASV Federālo rezervju sistēma un citas ietekmīgākās pasaules centrālās bankas - kļuvis skaidrs, ka monetārās politikas sabardzināšana vēl kādu laiku nebūs to dienas kārtībā (cerības uz vēl ilgi zemām procentu likmēm). Pārsvarā pozitīvākas gaidas saistās arī ar potenciālajiem tirdzniecības karu risinājumiem.

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien lielākoties pieauga pēc labu kompāniju peļņas rezultātu publicēšanas, bet kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, gandrīz sasniedzot visu laiku augstākos līmeņus, pēc pārsvarā labu "Verizon", "Netflix" un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, un turpinājās naftas cenu kāpums.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pakāpās virs 66 000 ASV dolāriem un gandrīz sasniedza 67 000 dienu pēc tam, kad ar šo valūtu saistīts finanšu instruments "Bitcoin Strategy ETF" veiksmīgi debitēja Ņujorkas akciju biržā. "Bitcoin Strategy ETF" otrajā tirdzniecības sesijā pieauga par 3,2%.

"Interese par "Bitcoin" pēc vakardien notikušā jaunā ETF starta ir palīdzējusi šai kriptovalūtai pakāpties līdz jaunam rekordam," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.