Par saviem globālajiem panākumiem video straumēšanas kompānijai Netflix ir jāpasakās netradicionālajai darba kultūrai
Sākumā Netflix bija tāda pati kompānija kā daudzas citas pa pastu DVD izsūtošās kompānijas. Nekā īpaša. Pēc internetburbuļa plīšanas kompānija bija «mēslos» līdz ausīm, un, lai izbēgtu no bankrota, tika atlaista trešdaļa darbinieku. «Sākumā sajūtas bija sliktas, bet tad... pēkšņi bija labi,» tos laikus raidsabiedrībai NPR atceras toreizējā personāla direktore Patija Makorda (Patty MacCord). «Ar mazāk cilvēkiem mēs varējām izdarīt vairāk.»
Vienudien viņa mašīnā brauca kopā ar kompānijas līdzdibinātāju un vadītāju Rīdu Hastingu (Reed Hasting) un sprieda, ka, neskatoties uz to, ka ir jau vēls, viņai nemaz negribas mājās, ka viņai ļoti patīk strādāt un ka dažreiz viņa nevar sagaidīt nākamo dienu. Hastings iesmējās un teica, lai tad uzliek uz papīra, kāpēc tā ir. 2011. gadā Makkordas pārdomas rezultējās 124 slaidu garā Power Point prezentācijā, kurā tika apkopots tas, ko Netflix uzskata par svarīgu. Šī prezentācija, ko internetā ir skatījuši jau vairāk nekā 13 miljoni cilvēku un kas, pēc Šerilas Sandbergas, Facebook izpilddirektores, vārdiem, ir, iespējams, svarīgākais dokuments, ko Silīcija ieleja jebkad laidusi klajā, ir kalpojusi par modeli daudziem amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumiem.
Mēģinot noformulēt, kāpēc viņai tā patīk strādāt, Makkorda atklāja, ka pēc lielās atlaišanas ir palikuši tikai labākie kolēģi, ar kuriem ir patiešām viegli sastrādāties. Tā nu ir kļuvusi par pamata filozofiju uzņēmumā: tikai vislabākais darbinieks ir gana labs kompānijai. Tas gan nav nekas pārsteidzošs, jo neviens apzināti nepieņem darbā tikai sliktākos darbiniekus. Tomēr, atšķirībā no citām organizācijām, Netflix šim principam ir pakārtojis visu uzņēmuma kultūru un darbību, ko var sakoncentrēt trīs svarīgākajās mācībās.
Netflix pieņem darbā tikai «pilnībā nobriedušas, pieaugušas» personības. Kā Makkorda Fast Company intervijā atzina, «es neiešu noteikt četrdesmitgadīgam cilvēkam, ko viņam vilkt vai kādu budžetu tērēt». Pilnībā nobriedusi personība savukārt nozīmē to, ka tā spēj pieņemt lēmumus bez menedžera modrās acs un noteikumu nastas. Realitātē tas izpaužas tajā, ka Netflix darbinieki, piemēram, paši nosaka, kad un cik daudz brīvu dienu paņemt, kādu budžetu ierēķināt jaunajam projektam un cik garš būs bērnu kopšanas atvaļinājums, raksta holandiešu avīze NRC Handelsblad. Vienīgais noteikums – darbiniekiem vienmēr ir jārīkojas uzņēmuma labā. Un tāpēc nav īsti skaidrs, cik tad lielu atvaļinājumu tu kā darbinieks atļausies ņemt, ja zini, ka tavā vietā ātri vien var pieņemt citu. Viens no prezentācijas slaidiem saka, ka smags darbs te ir «nepiedienīgs»: kompāniju neinteresē, cik stundas dienā vai dienas nedēļā cilvēks strādā, galvenais ir, ko viņš izdara. Birokrātiskas izdarības te ir samazinātas līdz absolūtam minimumam. Netflix nav pat daudzgadu darbības plāna, un arī gada budžetu viņi netaisa, jo uzskata to par pārāk liekietilpīgu pasākumu tirgum, kas tik strauji mainās.
Visu rakstu Smags darbs te neskaitās lasi 25. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.
