Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Grausti Ieriķu ielā 5 k-1 un Pētersalas ielā 12 tiks nojaukti – šādus Rīgas domes lēmumu projektus par piespiedu sakārtošanu akceptējusi Pilsētas īpašuma komiteja.

Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, noliktava, garāža un baseins. RD norāda, ka būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam četru mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un divu nākamo mēnešu laikā jāveic demontāžas darbi.

Savukārt Pētersalas ielas graustus veido trīs administratīvās ēkas, katlumāja, vairākas garāžas un šķūņi. Būves daļēji nodegušas, izdemolētas, atrodas avārijas stāvoklī un ir bīstamas apkārtējiem, informē RD. Dažas no ēkām ir pašvaldības un privātpersonas kopīpašums, dažas – bezsaimnieka manta. Īpašuma departamentam trīs mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un vēl trīs mēnešu laikā grausti jānovāc.

Divi grausti - administratīvā ēka Aleksandra Čaka ielā 152 un dzīvojamā māja Jēzusbaznīcas ielā 17 - ir jānojauc, šādu Rīgas domes lēmuma projektu šodien akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Abas privātpersonām piederošās būves ir klasificētas kā A kategorijas grausti - tās atrodas avārijas stāvoklī, apdraud apkārtējo drošību un degradē pilsētas ainavu, to nesošās konstrukcijas vairs nav atjaunojamas.

Ēku īpašniekiem trīs mēnešu laikā jāizstrādā un jāsaskaņo nepieciešamā dokumentācija un jāuzsāk demontāžas darbi, kuri jāpabeidz ne vēlāk kā piecos mēnešos. Ja tas netiks izdarīts noteiktajā laikā, to paveiks pašvaldība, iztērētos līdzekļus piedzenot no īpašniekiem.

Kopš 2011. gada 15.augusta pilsētā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti. Kopumā Rīgā par graustiem šobrīd atzīts 471 objekts. Īpašumiem, kuru sakārtošana netiek veikta noteiktajos termiņos, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme 3% apmērā.

Patlaban septiņām kredītiestādēm īpašumā ir ēkas – gan pārņemtas no maksātnespējas administratoriem, gan iegādātas, kas atrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta tā sauktajā «graustu sarakstā». Pēc skaita tie ir 25 objekti, biznesa portālam db.lv pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Krūkle.

Skatoties pēc graustu kategorijām – A kategorijas jeb visbīstamākie grausti ir 4, B kategorijas – 8, C kategorijas - 3 un D kategorijas - 10 vidi degradējošas ēkas.

Kā skaidroja Rīgas domes pārstāve, problēmas ar visiem pilsētas graustiem ir vienādas – neskatoties pēc to piederības, vai tas būtu valsts īpašums, privātpersonas vai kredītiestādēs īpašums, tas ir apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, vai trešo personu veselībai un dzīvībai, kā arī pilsētas vides degradēšana.

Kā piemēru viņa min divus A kategorijas graustus, kam ir saistība ar bankām un kas ir arī pilsētas bīstamāko graustu sarakstā. Tie ir grausti Ieriķu ielā 5/1 un Torņakalna ielā 2.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Šodien uzsākti graustu Ieriķu ielā, Rīgā nojaukšanas darbi. Šie grausti novērtēti ar «A» kategoriju, proti, kā ēkas ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi.

Lēmumu par ēku nojaukšanu Rīgas dome pieņēmusi pagājušā gada 18.decembrī. Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, garāža noliktava, garāža un baseins.

Būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam - SIA Realm - darbi jāpabeidz līdz šā gada jūlijam.

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Paaugstinātā īpašuma nodokļa likme galvaspilsētas graustiem likusi to īpašniekiem sākt tos sakārtot.

No šā gada īpaši paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības var tikt piemērota graustiem. Ar paaugstinātu nodokli Rīgā tiek aplikti A, B, un C kategorijas grausti (apzīmē objektu bīstamības pakāpi: A - bīstamākais), savukārt D kategorijas grausti ar to netiek aplikti.

Kā atzīst Rīgas domes Īpašuma departaments, paaugstinātā likme ir bijis stimuls graustu īpašniekiem domāt par sava īpašuma sakārtošanu. Līdz pagājušajam gadam sakārtoti septiņi objekti, bet kopš pagājušā gada augusta - vēl 61 objekts. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs teic, ka paugstinātās likmes piešķiršana graustiem nav mērķis pašvaldībai nopelnīt, bet ir instruments, kā sekmēt graustu sakārtošanu. «Atšķirībā no citiem atbildības veidiem tam ir pastāvīga ietekme, un nevar izvairīties no maksāšanas nekā citādi, kā tikai sakārtojot īpašumu.»

Tuvākajā laikā tiks nojaukta pašvaldībai piederoša, avārijas stāvoklī esoša nedzīvojamā ēka Buru ielā 15A, kā arī bijusī sūkņu stacija un dispečera ēka Daugavgrīvas ielā Spilves lidlauka tuvumā.

Visas ēkas ilgstoši netiek izmantotas, un to teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām, ēkas degradē pilsētas vidi un ir bīstamas apkārtējiem, norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji.

Kopš pērnā gada augusta nojaukti vai sakārtoti 73 grausti.

Rīgas domes īpašuma departamenta apzināto būvju uzskaitē patlaban ir aptuveni 400 grausti, no kuriem lielākā daļa ir privātīpašumā esoši nami.

Daudzas no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īpašumā esošajām tukšajām ēkām jau ir rezervētas valsts iestāžu vajadzībām, intervijā portālam Nozare.lv sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.

Viņš norādīja, ka pārsvarā gandrīz visas VNĪ īpašumā esošās 456 ēkas ir biroju ēkas, taču ir arī tādi īpašumi kā veca pārņemta padomju armijas daļa, kurā ir vairāk nekā 30 ēkas uz viena zemesgabala. «Tie visi ir grausti, iesākt ar tiem neko nevar, bet statistiku tie bojā,» skaidroja Tols.

VNĪ tukšie īpašumi ir aptuveni 23,2% no kopējā īpašumu skaita. No visiem tukšajiem īpašumiem 22,4% ir rezervēti valsts iestāžu vajadzībām.

Jautāts, kāds īsti ir VNĪ īpašumā esošo tukšo ēku skaits, M. Tols sacīja, ka to ir nedaudz mazāk par 100.

«Tie ir vairāki desmiti. Tā saucamajām rezervētajām ēkām fasāde no ielas puses izskatās tukša, bet VNĪ ir skaidrs, kas ar šo ēku tiks darīts. Mums ir vesels saraksts ar valsts iestādēm un ēkām, kurās tās izvietosies,» skaidroja M. Tols.

Atjaunojot fasādes Rīgas vēsturiskajā centrā, iespējams iegūt 20 000 eiro atbalstu no pašvaldības un 5 gadus maksāt tikai pusi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Šobrīd Rīgas dome piedāvā atbalsta programmas gan ēku siltināšanai, gan kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, kā arī nodokļu atvieglojumus ēku īpašniekiem, kuri izmanto šīs programmas. Rīgā šobrīd ir 551 ēka ar vidi degradējošu būvju statusu un 144 uzraugāmi objekti, kuriem šis statuss iespējams drīz tiks piešķirts. Ko sevī ietver vidi degradējošas būves statuss? Tās ir būves, kuras ir vidi degradējošas, sabrukušas vai apdraud cilvēku drošību. Un tas nebūt nenozīmē, kas šīs ēkas ir grausti un ir neapdzīvotas. Ja ēkas fasādei ir noskalojies krāsojums vai ir novērotas apmetuma daļu lobīšanās, kas var apdraudēt gājējus, tad šāda tipa ēkām pašvaldība piemēro 3% nekustamā īpašuma nodokli no īpašuma kadastrālās vērtības.

Pussagruvušas, ugunsgrēkā cietušas ēkas – bijušās dzīvojamās mājas un palīgceltnes Dzegužu ielā 28 un Krāsotāju ielā 15 – tiks nojauktas piespiedu kārtā, šādu lēmumu pieņēma Pilsētas īpašumu komiteja.

Ēkas atrodas avārijas stāvoklī, apdraud garāmgājēju drošību un degradē pilsētas ainavu, to renovācija saimnieciski nav lietderīga, turklāt tehniski nav iespējams izpildīt spēkā esošās normatīvās prasības.

Ēku īpašniekiem Dzegužu ielā viena mēneša laikā jāuzsāk un ne vēlāk kā četru mēnešu laikā jāpabeidz demontāžas darbi, savukārt ēku Krāsotāju ielā īpašniekiem – attiecīgi triju un piecu mēnešu laikā. Ja noteiktajos termiņos darbi nebūs izpildīti, ēkas nojauks par Rīgas domes līdzekļiem, tos piedzenot no īpašniekiem proporcionāli katra domājamo daļu apmēram.

Kopš 2011. gada augusta, kad Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzdeva pašvaldības iestādēm uzsākt cīņu ar graustiem, nojaukti 53 grausti un atjaunoti astoņi, vēl 16 tiks nojaukti līdz šā gada beigām.

Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti un patlaban tās ir aizlāpītas 90m2 platībā. Satiksme normālā ātrumā tikšot atjaunota tad, kad bedres būs aizlāpītas un šis process jau tuvojoties beigām, Db.lv uzzināja Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentā.

[Papildināts viss teksts]

Patlaban uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķeņgrāvi noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 30 km/h, informē departaments. Braukšanas ātruma ierobežojums noteikts ar saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojušās straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai veiktu avārijas bedru labošanu, uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķēngrāvi slēgta transportlīdzekļu kustība vidējā braukšanas joslā Jūrmalas virzienā un labajā malējā joslā pilsētas centra virzienā. Satiksmes ierobežojumi tiks atcelti pabeidzot avārijas bedru remontu.

RD norāda, ka Satiksmes departaments uzdevis SIA Rīgas tilti nodrošināt diennakts Salu tilta brauktuves kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu. Satiksmes departaments informēs par noteiktā braukšanas ātruma ierobežojuma atcelšanu. Tāpat pastiprināta novērošana uzsākta arī uz K. Ulmaņa gatves pārvada, Mūkusalas rotācijas apļa, Vanšu tilta nobrauktuvēm un citviet. Kopumā uz janvāri Rīgā bija aizlāpītas bedres 2351m2 platībā, lielākoties Latgales un Zemgales priekšpilsētās, informēja departaments.

Vidi degradējošas un bīstamas ēkas joprojām ir nopietna problēma, t.s. graustu nodoklis ir gana efektīvs līdzeklis cīņai par īpašumu sakārtošanu, uzskata pašvaldības .

«Ja 2014.gadā, kad tika ieviests paaugstinātais nodoklis, piecpadsmit objektu īpašnieki bija jābrīdina par iespējamu tā piemērošanu, tad faktiski pēc brīdinājuma saņemšanas tikai trim objektiem šī nodokļu likme bija jāpiemēro. Pārējie īpašnieki pēc otrreizējas objektu apsekošanas pārkāpumus bija novērsuši,» norāda Mārupes novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kate Nītiņa. Nodokļa likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vidi degradējošām, sagruvušām vai drošību apdraudošām būvēm tiks saglabāta arī nākamgad. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ir deklarējuši kopīgu dzīvesvietu ar bērnu invalīdu, 1. vai 2. grupas invalīdu, kurš ir šīs personas vai tās laulātā bērns, mazbērns, brālis, māsa, laulātais, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, no nākamā gada paredzēts palielināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi no 50% līdz 90%.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) aktuālie dati liecina, ka šogad līdz 1. jūlijam ir veiktas 326 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes un 48% pārbaudīto ēku bija labā vai teicamā stāvoklī, informē BVKB.

BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Būvinspektori vērtē ēku atbilstību būtiskām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un vides pieejamību. Vērtēts tiek arī, vai nav notikusi patvaļīga būvniecība. 48% no 2018. gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām publiskajām ēkām bija labā vai teicamā stāvoklī, bet 43% bija tādas ēkas, kurās nepieciešams veikt lielākus vai mazākus remontdarbus, lai drošības situāciju uzlabotu.

Savukārt 9% bija bīstamas ēkas. Lielākā daļa no šīm bīstamajām ēkām bija pamestie grausti, bet reāli aizliegta ēkas daļas ekspluatācija – piecās ēkās. Ieteiktie risinājumi ēku īpašniekiem pārkāpumu vai bojājumu novēršanai bija dažādi: jānovērš konstatētā bīstamība, nepieciešams veikt ēkas, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, jāaizliedz ēkas vai atsevišķas telpas ekspluatācija un jāatjauno iepriekšējais stāvoklis u.c.

Degradēto teritoriju sakārtošanā vajadzīga aktīvāka pašvaldības rīcība, pārskatot nodokļus, sakārtojot infrastruktūru un nākot pretim investoriem.

Tādu viedokli par Jūrmalas teritorijā esošo degradēto teritoriju attīstības iespējām pauž nekustamā īpašuma eksperti. Šobrīd daudzviet nesakārtotā vide un grausti, kas lielā daļā gadījumu iet roku rokā ar nesakārtotām īpašumattiecībām un pat vairākiem tiesvedības procesiem, darbojas kā investoriem nepievilcīgs faktors – ne tikai apsverot domu par neapsaimniekotas ēkas vai cita īpašuma iegādi, bet arī par jauna projekta attīstību līdzās šādam objektam vai netālu no tā. Turklāt šādi īpašumi reāli samazina tiem līdzās esošo īpašumu vērtību.

Cik lielas ir kopējās degradēto teritoriju (pamestu viesnīcu un sanatoriju ēku, bijušo industriālo objektu, izgāztuvju u.c.) platības, par to Jūrmalas dome DB atbildes nesniedz. Jau vairākkārt gan arhitekti, gan nekustamā īpašuma speciālisti ir vērsuši uzmanību uz nevienmērīgo Jūrmalas attīstību – pilsētā tiek īstenoti jauni un dārgi dzīvojamās apbūves, tostarp arī viesnīcu un viesu namu projekti, tai pašā laikā ir liels degradētu būvju un īpašumu īpatsvars.