Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Grausti Ieriķu ielā 5 k-1 un Pētersalas ielā 12 tiks nojaukti – šādus Rīgas domes lēmumu projektus par piespiedu sakārtošanu akceptējusi Pilsētas īpašuma komiteja.

Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, noliktava, garāža un baseins. RD norāda, ka būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam četru mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un divu nākamo mēnešu laikā jāveic demontāžas darbi.

Savukārt Pētersalas ielas graustus veido trīs administratīvās ēkas, katlumāja, vairākas garāžas un šķūņi. Būves daļēji nodegušas, izdemolētas, atrodas avārijas stāvoklī un ir bīstamas apkārtējiem, informē RD. Dažas no ēkām ir pašvaldības un privātpersonas kopīpašums, dažas – bezsaimnieka manta. Īpašuma departamentam trīs mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un vēl trīs mēnešu laikā grausti jānovāc.

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Divi grausti - administratīvā ēka Aleksandra Čaka ielā 152 un dzīvojamā māja Jēzusbaznīcas ielā 17 - ir jānojauc, šādu Rīgas domes lēmuma projektu šodien akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Abas privātpersonām piederošās būves ir klasificētas kā A kategorijas grausti - tās atrodas avārijas stāvoklī, apdraud apkārtējo drošību un degradē pilsētas ainavu, to nesošās konstrukcijas vairs nav atjaunojamas.

Ēku īpašniekiem trīs mēnešu laikā jāizstrādā un jāsaskaņo nepieciešamā dokumentācija un jāuzsāk demontāžas darbi, kuri jāpabeidz ne vēlāk kā piecos mēnešos. Ja tas netiks izdarīts noteiktajā laikā, to paveiks pašvaldība, iztērētos līdzekļus piedzenot no īpašniekiem.

Kopš 2011. gada 15.augusta pilsētā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti. Kopumā Rīgā par graustiem šobrīd atzīts 471 objekts. Īpašumiem, kuru sakārtošana netiek veikta noteiktajos termiņos, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme 3% apmērā.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

Tuvākajā laikā tiks nojaukta pašvaldībai piederoša, avārijas stāvoklī esoša nedzīvojamā ēka Buru ielā 15A, kā arī bijusī sūkņu stacija un dispečera ēka Daugavgrīvas ielā Spilves lidlauka tuvumā.

Visas ēkas ilgstoši netiek izmantotas, un to teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām, ēkas degradē pilsētas vidi un ir bīstamas apkārtējiem, norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji.

Kopš pērnā gada augusta nojaukti vai sakārtoti 73 grausti.

Rīgas domes īpašuma departamenta apzināto būvju uzskaitē patlaban ir aptuveni 400 grausti, no kuriem lielākā daļa ir privātīpašumā esoši nami.

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

Šodien uzsākti graustu Ieriķu ielā, Rīgā nojaukšanas darbi. Šie grausti novērtēti ar «A» kategoriju, proti, kā ēkas ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi.

Lēmumu par ēku nojaukšanu Rīgas dome pieņēmusi pagājušā gada 18.decembrī. Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, garāža noliktava, garāža un baseins.

Būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam - SIA Realm - darbi jāpabeidz līdz šā gada jūlijam.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Turpmāk galvaspilsētas graustus, kas tiks atzīti par bīstamiem, varēs nojaukt arī bez būvatļaujas. To paredz Rīgas domes apstiprinātā kārtībā, kādā sakārtojamas vai nojaucamas pilsētvidi degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas ēkas Rīgā.

Noteikumi paredz, ja grausts ir tik sliktā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var sabrukt, būvdarbus var sākt vēl pirms būvatļaujas saņemšanas. Proti, sertificētam būvinženierim pēc grausta tehniskās apsekošanas jānosaka neatliekami veicamie būvdarbi sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Noteikumos arī paredzēta kārtība, kādā grausti tiek apzināti un uzskaitīti, sakārtoti vai nojaukti, noteikta sadarbība starp pašvaldības struktūrvienībām graustu sakārtošanas procesā un iesaistīto institūciju – pašvaldības izpilddirekciju, Īpašuma departamenta un Rīgas pilsētas būvvaldes – kompetence.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Paaugstinātā īpašuma nodokļa likme galvaspilsētas graustiem likusi to īpašniekiem sākt tos sakārtot.

No šā gada īpaši paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības var tikt piemērota graustiem. Ar paaugstinātu nodokli Rīgā tiek aplikti A, B, un C kategorijas grausti (apzīmē objektu bīstamības pakāpi: A - bīstamākais), savukārt D kategorijas grausti ar to netiek aplikti.

Kā atzīst Rīgas domes Īpašuma departaments, paaugstinātā likme ir bijis stimuls graustu īpašniekiem domāt par sava īpašuma sakārtošanu. Līdz pagājušajam gadam sakārtoti septiņi objekti, bet kopš pagājušā gada augusta - vēl 61 objekts. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs teic, ka paugstinātās likmes piešķiršana graustiem nav mērķis pašvaldībai nopelnīt, bet ir instruments, kā sekmēt graustu sakārtošanu. «Atšķirībā no citiem atbildības veidiem tam ir pastāvīga ietekme, un nevar izvairīties no maksāšanas nekā citādi, kā tikai sakārtojot īpašumu.»

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.

2014. gadā valsts vadošo resoru centrālo aparātu telpu uzturēšanas izmaksas pieaugušas par 464,6 tūkst. eiro, sasniedzot 7,71 milj. eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts vadošo resoru īpašumā esošo un nomāto ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas ievērojami atšķiras. Īpašumu vidū ir ne tikai būdiņas lauku ceļmalās, bet arī viesu nami Jūrmalā, cietumi, grausti un nami ar ļoti ievērojamu kadastrālo vērtību. Daudziem no šiem īpašumiem vienojošais elements ir augstās izmaksas par apkuri un sliktais tehniskais stāvoklis, tāpēc tuvākā vai tālākā nākotnē paredzams investīciju vilnis, glābjot vēstures liecinieces ēkas, kuras apdzīvo ierēdņi.

Vērtīgākais no Saeimas astoņiem īpašumiem ir 6 tūkst. m2 plašais nams Jēkaba ielā 11, kura kadastrālā vērtība ir 3 milj. eiro. Savukārt plašākais – Saeimas autobāze 7 tūkst. m2 platībā Skanstes ielā 6. Saeimas viesu izmitināšanai paredzētie divi īpašumi Jūrmalā, Jūras ielā 14 un 9/11, kopā ir 2,5 tūkst. m2 plaši un to vērtība ir 850 tūkst. eiro. Savukārt Valsts kanceleja (VK) mājo Finanšu ministrijai piederošajā ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36. Ēku kompleksa kopējā platība ir 15 tūkst. m2, tā kadastrālā vērtība ir 12,9 milj. eiro. Valsts kanceleja no visa kompleksa izmanto 6,2 tūkst. m2. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas (VPK) īpašumā nav nevienas ēkas, norāda VPK preses padomniece Līga Krapāne. Iestāde izvietojusies prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju nama ēku kompleksā, kur telpu kopējā platība ir 3,4 tūkst. m2.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Latvijā audzētas sliekas kā augsnes bagātinātājas, atkritumu pārstrādātājas, proteīna avots un ārstniecības līdzeklis

427 tūkst. eiro – no tik lielas summas šķīrās vairāki Latvijas izlases hokejisti, pirms diviem gadiem investējot Mālpils biotehnoloģiju centrā, kas nodarbojas ar slieku audzēšanu. Ripas meistari ieguldīja pamestas cūku fermas teritorijā, kurā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs veido slieku audzēšanas kompleksu. To viņš plāno attīstīt dažādos virzienos, viens no kuriem būs arī slieku masas audzēšana. Teritoriju, kurā pašlaik manāmi vecās fermas grausti, plānots nostumt ar buldozeru, lai četrus hektārus dabūtu zem jumta slieku produktu ražotnes vajadzībām.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Pirmsavārijas stāvoklī esoša trīsstāvu ēka Torņakalna ielā 2 tiks sakārtota vai nojaukta piespiedu kārtā – šādu Rīgas domes lēmuma projektu šodien akceptējusi Pilsētas īpašuma komiteja.

Ēka – bijušais ražošanas korpuss – ir brīvi pieejama, tajā mēdz uzturēties nepiederošas personas, tā rada draudus apkārtējiem un degradē pilsētas ainavu. Ēkas tuvumā atrodas vairākas būvbedres. Ēkas īpašniekam mēneša laikā jānodrošina ēkas nepieejamība un jāinformē Īpašuma departaments par izvēlēto ēkas sakārtošanas veidu – konservāciju vai demontāžu, sešu mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un jāuzsāk ēkas sakārtošanas un būvbedru aizbēršanas darbi, kuri jāpabeidz deviņos mēnešos.

Ja termiņi netiks ievēroti, graustu nojauks par Rīgas domes līdzekļiem, tos piedzenot no īpašnieka.

Rīgā nojauks administratīvo ēku Salaspils ielā 20, sabiedrisko tualeti Garciema ielā 9, garāžas un šķūni Juglas ielā 16 un Miera ielā 45, informē Rīgas dome (RD).

Minētās ēkas pieder pašvaldībai, ilgstoši netiek izmantotas un ir avārijas stāvoklī. To teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām, tās degradē pilsētas estētisko vidi un apdraud apkārtnes iedzīvotājus, tāpēc tās tiks nojauktas – šādu Rīgas domes lēmuma projektu pirmdien akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

RD norāda, ka kopš pagājušā augusta sakārtots vai nojaukts ir 61 objekts, šāda darbība norisinās vēl ar astoņiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas domes lēmumi par piespiedu sakārtošanu pieņemti par pilsētas teritorijā esošajiem 16 bīstamākajiem privātīpašniekiem piederošajiem graustiem.

Zolitūdē, Priedaines ielā 20, ēka blakus nu jau novāktajām sagruvušā veikala Maxima drupām oficiāli atzīta par A kategorijas graustu. Līdz augusta sākumam vēl netiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu šai ēkai. Tās īpašniekiem Rīgas domes (RD) vadība esot piedāvājusi būvi un zemi apmainīt pret līdzvērtīgu īpašumu, bet atbilde vēl tiek gaidīta. Tiesa, atbilde var atšķirties no tās, ar kādu pašvaldība rēķinās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Būvvaldes ziņojumā RD Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē citēts ēkas īpašnieku nolīgtā eksperta SIA Commodo atzinums, ka līdz galam neuzbūvētās ēkas kopējais nolietojums ir 70% apmērā, ekspluatācijas laikā ar konkrētu lietojuma slodzi pastāvot ēkas iegrimšanas riski. Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte Dienai apstiprināja, ka no ēkas īpašniekiem SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude šobrīd tiek gaidīta atbilde, ko viņi plāno darīt ar ēku. Teorētiski ir trīs iespējas – turpināt to būvēt, nojaukt vai veikt apmaiņas darījumu ar domi, taču arī šajā gadījumā tā būtu jānojauc. Atbildei vajadzētu būt līdz augusta sākumam, kad par ēkas likteni tiks lemts vēlreiz. Ja tās īpašnieki piekritīs apmaiņas darījumam, pašvaldībai būs iespēja mainīt zonējumu teritorijai, kurā notika traģēdija, jo zeme vairs nebūs privāta, bet gan pašvaldības īpašums. Dome vēlas šo vietu noteikt par dabas jeb zaļo teritoriju, kurā varētu izveidot parku vai skvēru.

Lielākoties par graustiem Rīgā uzskatāmas privātiem īpašniekiem piederošas ēkas, taču arī valsts un pašvaldība grēko ar īpašumu uzturēšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No teju 650 īpašumiem, kas iekļauti Rīgas vidi degradējošo objektu sarakstā, 30 objektu īpašniece ir valsts, 11 – Rīgas pašvaldība. Ne visi šie īpašumi atzīti par graustiem, daļa vēl tiek vērtēta. Par graustiem – lielākoties B kategorijas, kas nozīmē, ka tā ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī – uzskatāmi 10 valstij piederoši objekti, no kuriem daži ir nozīmīgi, un trīs pašvaldības būves, izriet no informācijas pašvaldības speciāli izveidotā mājaslapā par vidi degradējošām būvēm. Vienu no tām – ēku Apuzes ielā, kas, spriežot pēc cilvēku balsojuma šajā mājaslapā, ir visnīstākais grausts pilsētā, kurš būtu jāsakārto pirmām kārtām –, Rīgas dome sola nojaukt līdz šī gada beigām.