Patlaban septiņām kredītiestādēm īpašumā ir ēkas – gan pārņemtas no maksātnespējas administratoriem, gan iegādātas, kas atrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta tā sauktajā «graustu sarakstā». Pēc skaita tie ir 25 objekti, biznesa portālam db.lv pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Krūkle.
Skatoties pēc graustu kategorijām – A kategorijas jeb visbīstamākie grausti ir 4, B kategorijas – 8, C kategorijas - 3 un D kategorijas - 10 vidi degradējošas ēkas.
Kā skaidroja Rīgas domes pārstāve, problēmas ar visiem pilsētas graustiem ir vienādas – neskatoties pēc to piederības, vai tas būtu valsts īpašums, privātpersonas vai kredītiestādēs īpašums, tas ir apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, vai trešo personu veselībai un dzīvībai, kā arī pilsētas vides degradēšana.
Kā piemēru viņa min divus A kategorijas graustus, kam ir saistība ar bankām un kas ir arī pilsētas bīstamāko graustu sarakstā. Tie ir grausti Ieriķu ielā 5/1 un Torņakalna ielā 2.
Grausts Ieriķu ielā 5/1 ir ķieģeļu mūra četrstāvu ražošanas ēka, bijusī ēdnīca, kas atrodas pie tirdzniecības centra DOMINA. Ēka un teritorija nav konservēta un noslēgta. Tuvumā atrodas Rīgas Tehniskā koledža. Pašvaldības policija ir saņēmusi sūdzības, ka ēkā atrodas nepiederīgas personas.
Savukārt grausts Torņakalnā 2 ir mūra trīsstāvu ražošanas korpuss ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, nekonservēts, ar brīvu pieeju un sabiedrības drošību apdraudošs. Ēku šā gada jūlijā tās iepriekšējais īpašnieks pārdeva izsolē, un šobrīd vēl īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas. Tiklīdz tas tiks izdarīts, jaunais īpašnieks - kredītiestāde – jau esot informējusi Īpašuma departamentu, ka ķersies pie īpašuma sakārtošanas.
Īpašuma departaments veicot pārrunas ar kredītiestādēm par pārņemto nekustamo īpašumu uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tikšanās laikā tiekot pārrunāts kredītiestādes skatījums uz tās piederībā esošā īpašuma nākotnes perspektīvām – vai ekonomiskāk un finansiāli izdevīgāk ēku būtu sakārtot konservējot, ņemot vērā tās atrašanās vietu un iespējamo izmantošanu, vai arī nojaukt – rezultātā iegūstot neapbūvētu zemes gabalu. Īpašuma departaments gadījumos, kad ēkas paredzēts konservēt, formulē prasības, kādam būtu jāizskatās gala rezultātam un, ņemot vērā savu pieredzi, arī iesaka iespējamos tehniskos risinājumus, skaidroja I. Krūkle.
Kā db.lv norādīja Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs: «Sarunas ar kredītiestāžu vadītājiem ir biežas un produktīvas, jo, ņemot vērā palielinātā 3% NĪN likmes aspektu, bankas arī ir ieinteresētas šos īpašumus sakārtot - tas lielā mērā ir prestiža jautājums. Tāpat vēlos uzsvērt, ka šis, tā saucamais «graustu nodoklis», nav kā mērķis pašvaldībai nopelnīt, bet instruments, lai sekmētu graustu sakārtošanu. Tādēļ paredzams, ka tuvāko divu trīs mēnešu laikā Rīgā tiks sakārtoti – nojaukti vai atbilstoši konservēti – daudzi kredītiestādēm piederoši grausti.»