2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Rīgā plānots nojaukt 18 pašvaldībai piederošus graustus, kā arī piespiedu kārtā nojaukt vai sakārtot sešus privātīpašumā esošus graustus. Šādu Rīgas domes lēmumu akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Pašvaldībai piederoši grausti ir dažādi angāri, noliktavas, darbnīcas, pagrabi, šķūņi, garāžas u.tml. Būves atrodas avārijas stāvoklī, ilgstoši netiek izmantotas, degradē pilsētas estētisko vidi un apdraud apkārtnes iedzīvotājus.

Valmieras ielā 41 atrodas izdegusī dzīvojamā ēka, divi daļēji sabrukuši šķūņi un garāža, to apkārtne nav nožogota un ir brīvi pieejama. Ja divu mēnešu laikā netiks izstrādāta nojaukšanai nepieciešamā dokumentācija un uzsākti demontāžas darbi, tos paveiks par Rīgas pašvaldības līdzekļiem, piedzenot iztērēto naudu no īpašniekiem.

Pilsētas ainavu bojājot arī pamestā dzīvojamā ēka Skaistkalnes ielā 17, kas tāpat nav noslēgta un apdraud apkārtējos, turklāt atrodas pie ielas. Ja īpašnieki mēneša laikā nebūs vērsušies ar iesniegumu par būves nojaukšanas uzdevuma vai plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu ēkas renovācijai vai rekonstrukcijai, vai četru mēnešu laikā neveiks ēkas demontāžu vai konservāciju, Īpašuma departaments nodrošinās lēmuma piespiedu izpildi apjomā, kas nepieciešams, lai novērstu sabiedriskās drošības un pilsētas ainavas bojāšanu ilgtermiņā. Līdzekļus tāpat piedzīs no īpašniekiem.

Pārejas periods ES miljonu apguvē un investoru nogaidošā pozīcija termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas jautājumā neļauj cerēt, ka tiks pārspēti būvniecības rekordi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd gan tiek īstenoti daudzi nozīmīgi projekti, turklāt arī Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kā viens no lielajiem publiskā sektora pasūtītājiem atzīst – šogad būvniecības pakalpojumu apjoms plānots trīs reizes lielāks nekā pērn. 2013. gadā tas bija mērāms 14,9 milj. eiro, pērn – 15,9 milj. eiro, bet šogad tiek lēsts 45,9 milj. eiro apmērā. No šīs summas 13,5 milj. eiro ir ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums. Tas skaidrojams ar to, ka projektos, par kuriem saistības uzņemtas iepriekšējos gados, tiek pakāpeniski sākti būvniecības darbi, kas salīdzinājumā ar projekta izstrādes posmu ir finansiāli apjomīgāki, norāda VNĪ.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Būvnieki un nekustamā īpašuma projektu attīstītāji sagatavojuši atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, kārtējo reizi paužot atbalstu grozījumiem Būvniecības likumā.

Uzņēmēju vēstulē tiek norādīts, ka, kaut arī Latvija starptautiskajos biznesa vides reitingos ir salīdzinoši augstā pozīcijā, tās pievilcību investoru skatījumā būtiski mazina katastrofāli zemā pozīcija tieši būvatļauju izsniegšanas un to spēkā esamības dimensijā. «Kā uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt Latvijā un redz tās attīstības perspektīvu nākotnē, mums ir kauns, ka būvatļauju jautājuma nesakārtotības dēļ mēs šajos reitingos krietni atpaliekam pat no tādām valstīm kā, piemēram, Ruanda, Gvatemala vai Mali,» teikts vēstulē.

DB jau ir ziņojis par būvuzņēmēju un nekustamā īpašuma attīstītāju prasību steidzamības veikt izmaiņas Būvniecības likumā, kas ierobežotu automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā.

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 47,7 %, inženierbūvniecībā – par 27,8 % un specializētajos būvdarbos – par 21,5 %.Produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, bija inženierbūvniecības nozarēs: ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 30,8 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 40,3%. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pārējā inženierbūvniecībā – par 12,8 %. Nozīmīgs apjoma pieaugums (1,3 reizes) bija specializēto būvdarbu jomā, kas saistīti ar būvdarbu pabeigšanu (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.).

Kāpums bija arī citu specializēto būvdarbu jomā – par 21,2 %. Savukārt būvniecības apjoma kritums bija elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 6,9 %.2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 3,9 %, tai skaitā ēku būvniecībā – par 8,1 %, inženierbūvniecībā – par 11,3 % un specializētajos būvdarbos – par 3,3 %.Izsniegtās būvatļaujas 2018. gada 2. ceturksnī izsniegtas 924 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 231,8 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 708 būvatļaujas ar paredzamo platību 166,3 tūkst. kvadrātmetru.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apstrīd Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 20.janvāra lēmumu par atteikumu būvatļaujas izsniegšanai būvniecības iecerei Padomju okupācijas muzeja rekonstrukcijai Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, informē VNĪ.

Precizējot projekta būvatļaujas saņemšanas gaitu, 2015. gada 11. maijā VNĪ iesniedza pieteikumu par būvatļaujas izdošanu ar projektēšanas nosacījumu izpildi un tehnisko projektu, ņemot vērā 2008. gada 12. februārī Būvvaldē saskaņoto objekta skiču projektu.

Būvvalde 2015. gada 9. jūnija vēstulē, administratīvajā aktā, pagarināja būvatļaujas izdošanas termiņu līdz 2015. gada 10. septembrim un vienlaicīgi norādīja uz būvprojekta trūkumiem kā arī lūdza Rīgas pilsētas arhitekta viedokli par projektu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ēku atzinusi par kultūrvēsturiski vērtīgu un nav iebildusi pret Nākotnes nama būvniecību. Neskatoties uz to, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis savā atzinumā, kuru Rīgas pilsētas būvvaldei iesniedzis 2015. gada 8. septembrī, ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves Nākotnes nama būvniecībai.

Pēc tam, kad ekonomiskās krīzes iespaidā būvniecības nozare piedzīvoja strauju kritumu, pērn tā atgriezusies pie izaugsmes, turklāt tās tempi ir gandrīz līdzvērtīgi treknajos gados piedzīvotajiem.

Kā liecina Centrālās statistikas opārvaldes dati, pērn būvniecības apjomi Latvijā ir palielinājušies par 12,3%, tajā skaitā ēku būvniecības apjoms - par 14,7%, inženierbūvju būvniecības – par 10,6%.

2011.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada atbilstošo ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 25,9%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 28,0%, inženierbūvju būvniecības- par 24,4%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija ielu un ceļu, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā - attiecīgi par 72,7% un 66,2%. Savukārt būvniecības apjomi sarukuši maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā – attiecīgi par 37,3% un 22,2%.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7 %, inženierbūvniecībā – par 2,1 % un specializētajos būvdarbos – par 2,4 %. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, produkcijas apjoma pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 3 % un hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 24 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 4,6 %.

Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,6 % un citos specializētos būvdarbos – par 27,1 %.

Pagājušajā gadā tika izsniegtas 2087 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai, tai skaitā 1405 jaunbūvēm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniedza 439 būvatļaujas, no tām 273 jaunbūvēm.

2014. gada 4. ceturksnī tika izsniegtas 374 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 103 tūkst. m². Salīdzinājumā ar 2013. gada attiecīgo periodu tas ir par 43 būvatļaujām mazāk, savukārt kopējā paredzētā platība palielinājusies par 10%. Jaunbūvju būvniecībai izsniegtas 270 būvatļaujas ar kopējo platību 63 tūkst. m2 – attiecīgi par 3 būvatļaujām un 2,5% platību mazāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā.

Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniedza 86 būvatļaujas ar kopējo platību 122,9 tūkst. m2. Salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, ir izsniegts par 21 būvatļauju mazāk un par 38,4% mazāku platību. Jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 68,6 tūkst. m2 tika izsniegtas 47 būvatļaujas. Tas ir par 11 būvatļaujām mazāk un par 48,7% mazāku platību.

2020. gada 2. ceturksnī izsniegtas 698 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 194 tūkst. kvadrātmetru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tas ir par 297 būvatļaujām mazāk un par 28 tūkst. kvadrātmetru mazāku platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī, tai skaitā jaunajai būvniecībai izsniegtas 503 būvatļaujas ar paredzamo platību 144 tūkst. kvadrātmetru (par 240 būvatļaujām un par 21 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā gadu iepriekš).

Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 402 būvatļaujas (paredzamā platība – 77 tūkst. kvadrātmetru). Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegta 371 būvatļauja par kopējo platību 303 tūkst. kvadrātmetru (par 95 būvatļaujām un par 104 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī), tai skaitā jaunajai būvniecībai – 236 būvatļaujas par paredzamo platību 160 tūkst. kvadrātmetru.

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas, Ministru kabinets otrdienas sēdē noteica pašvaldības nodevas par būvatļaujas izsniegšanu maksāšanas kārtību atbilstoši jaunajam būvniecības regulējumam, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Veiktie grozījumi MK noteikumos paredz, ka nodeva 50% apmērā maksājama pēc būvatļaujas saņemšanas būvvaldes noteiktajā termiņā, savukārt atlikušie 50% no nodevas maksājami pirms dokumentu iesniegšanas būvvaldē par būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi.

Gadījumā, ja būvatļaujas nosacījumi netiek izpildīti vai būvatļauja netiek realizēta, iekasētā pašvaldības nodeva netiek atmaksāta.

Būvvaldei, izskatot būvniecības iesniegumu, ja tiks pieņemts lēmums par būvatļaujas izsniegšanu, vienlaicīgi ar būvatļauju ir pienākums sagatavot maksāšanas paziņojumu par nodevu.

Ministrija piebilst - ņemot vērā, ka būvniecības procesi, kas uzsākti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, jau paredzēja, ka nodeva par būvatļaujas saņemšanu ir maksājama dalīti, noteikumos iekļauts arī nosacījums, kā rīkoties, ja daļa nodevas samaksāta pirms 2014. gada 1.oktobra, taču atlikusī daļa būtu jāmaksā pēc minētā datuma.

Šā gada 1. ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 142,8 miljoni latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 4. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,4%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 4%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms samazinājās par 2,4%.

Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni gadu iepriekš, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 9,8%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 16,1%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga vairāk nekā divas reizes. Inženierbūvju produkcija pieauga par 2,2%, un tam par iemeslu bija būtisks produkcijas apjoma palielinājums maģistrālo cauruļvadu, spēka un kominikācijas līniju būvniecībā 2,6 reizes, skaidro CSP eksperti.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējai, lai nojauktu tās īpašumā esošu garāžu, ir par saviem līdzekļiem jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve - tramvaju līnijas kontakttīkla balsts.

Senāta ieskatā likumdevējs, paredzot, ka izdevumus par privātpersonas īpašumā esošu apgrūtinājuma - ceļu inženierbūves - pārvietošanu nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nav panācis taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Senāts uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana (tātad arī nepieciešamo inženierbūvju uzturēšana un nodrošināšana) ir pašvaldības uzdevums. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana šādos apstākļos kalpo šīs inženierbūves stabilitātes un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tātad - mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga valsts vai pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.

"Zaļā koridora" ieviešana ir ļāvusi lielo objektu attīstītājiem Rīgā izsniegt būvatļaujas 14 dienu laikā, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Tas panākts, Rīgas pilsētas būvvaldei veicot grozījumus iekšējos noteikumos, turpmāk paredzot būvatļaujas izsniegšanu jaunu 3. grupas ēku un otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai 14 dienu laikā.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību un padarītu galvaspilsētu pievilcīgāku investīciju piesaistei, Rīgas pilsētas būvvaldē no 2020. gada novembra sākuma ieviesta atvieglota saskaņošanas kārtība (saukta arī par būvniecības Zaļo koridoru) jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai.

Tas nozīmē, ka attīstītāji, kuru būvniecības ieceres atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, var rēķināties ar iestādes lēmumu un būvatļaujas izsniegšanu ievērojami īsākos termiņos, nekā to nosaka normatīvie akti.

«Ielidojot Mumbajā, pirmais, ko ierauga, lidmašīnai vēl esot gaisā, ir vizuāli skaistas graustu rindas. Es vienmēr pret graustiem un to iedzīvotājiem esmu izturējies ar cieņu,» savā blogā raksta Reuters fotogrāfs.

Katrā metropoles pilsētā (vismaz Indijā) ir grausti, jo arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām, meklējot labākas iespējas. Diemžēl ne visiem paveicas.

Mumbajā ir daudz graustu rajonu, no kuriem lielākais ir Dharavi. Faktiski tas ir arī viens no Āzijā lielākajiem graustu rajoniem.

«Es sāku fotografēt Dharavi graustus, kad pārcēlos uz Mumbaju pirms diviem gadiem. Es mēģināju izpētīt graustus - bloku pēc bloka, rindu pēc rindas. Es joprojām neesmu ticis pusē,» raksta fotogrāfs.

Pirmajā sanāksmē darba grupa, kas lemj par rīcību ar vidi degradējošām, sabrukušām un cilvēka drošību apdraudošām būvēm, izskatījusi pirmos 27 graustus, lielākā daļa no kuriem atrodas vecpilsētā, un lēma par to aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Likums nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības savos saistošajos noteikumos aplikt graustus ar dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, ko arī ir izdarījusi Rīgas pašvaldība. Ar šo nodokļa likmi tiks aplikti A, B, un C kategorijas grausti.

Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzver, ka situācija ar graustiem pilsētā lēnām, bet uzlabojas. Kā labs piemērs pieminams privātais grausts Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā - Cēsu ielā 37. Tas RD Īpašuma departamenta graustu sarakstā bija B kategorijas grausts, bet īpašnieki to konservēja, kā arī nosedza ar dekoratīvo sietu. Rezultātā darba grupa šo graustu pārcēla no B kategorijas uz D, un tam netiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis.

Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja «apstrādāšanu» galvu sāpināt nav vērts.

Tāda varētu būt stāsta morāle par Latvijas valsts iestāžu attieksmi pret investoriem. Neiedziļinoties gadiem ilgušajā diskusijā par to, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) uz Latvijas upēm ir spožums vai posts un vai tām vispār ir nākotne Latvijas enerģētikā, notikumi ap Karvas HES pēc būtības ir brīdinājums teju jebkuram investoram, kas Latvijā vēlas kaut ko būvēt.

SIA Patina īpašnieks Aldis Stūriška Karvas HES no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka 2010. gadā ar jau 2002. gadā projektam izsniegtu būvatļauju, kuru atsevišķu darbu pabeigšanai nolēma pagarināt. Paņēmis bankā kredītu, uzņēmējs rēķinājās, ka 2011. gada nogalē Karvas HES, kā saka, strādās rūkdams. Lauku Atbalsta dienests (LAD) iebildumus necēla un būvatļauju pagarināja, bet, kā gadījās, kā ne, iejaucās vides organizācijas un apstrīdēja būvatļaujas pagarināšanu. Būtiski piebilst, ka netika apstrīdēta pati būvatļauja un arī pašā būvniecības procesā netika konstatēti pārkāpumi. Vienkārši izrādījās, ka pēc spēkā esošās likumdošanas LAD neesot drīkstējis būvatļauju pagarināt, tas bijis jādara citai institūcijai. Līdz ar to pēc vairākus gadus ilgušiem tiesu darbiem jau otrā Latvijas tiesu institūcija lēmusi par labu dabas draugu sūdzībai, būvatļaujas pagarinājumu atzīstot par nelikumīgu. Jāsaka, ka ap Karvas HES jezga tika sacelta patiešām skaļa – šī lieta maksāja amatu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāram Aleksandram Antonovam, kurš it kā vienpersoniski esot lēmis par finansējuma piešķiršanu šim skandalozajam projektam. No A. Antonova perspektīvas gan notikumi izskatījušies citādi, viņš izplatījis paziņojumu par politisko korupciju un savu atstādināšanu no amata gatavojas apstrīdēt. Tomēr vislielākajos jaņos laikam gan palicis pats Karvas HES īpašnieks, kurš tāpēc vien, ka dažas iestādes nav zinājušas, vai ir tiesīgas izsniegt konkrētus dokumentus, ir spiests gadiem ilgi ciest zaudējumus un maksāt bankai par piešķirto kredītu.

Šā gada 3. ceturksnī izsniegtas 638 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 120,4 tūkstoši kvadrātmetru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Tas ir par 87 būvatļaujām mazāk un par 19,4% mazāku paredzamo platību salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita šā gada 3. ceturksnī jaunbūvēm izsniegtas 432 būvatļaujas ar paredzamo platību 81,6 tūkst. kvadrātmetru.

Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 87 būvatļaujas ar kopējo paredzamo platību 223,4 tūkstoši kvadrātmetru, kas, salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, ir par 46 būvatļaujām mazāk, bet par 25,9% lielāku paredzamo platību.

Jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai šā gada 3. ceturksnī izsniegtas 45 būvatļaujas ar kopējo paredzamo platību 68,4 tūkstoši kvadrātmetru.

Valsts ekonomikas atgūšanās un lielā aktivitāte attiecībā uz administratīvo ēku infrastruktūras objektu būvniecību, celtniecības nozari padarījuši par straujāk augošāko lielo Latvijas tautsaimniecības nozaru vidū.

Gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 28,5%. Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājies par 26,2%, inženierbūvju - par 30,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija administratīvo ēku, kā arī ielu un ceļu būvniecībā - attiecīgi par 194,6% un 109,4%. Savukārt būvniecības apjomi sarukuši tiltu un tuneļu, dzīvojamo māju būvniecībā – attiecīgi par 60,8% un 18,5%.

Nule kā iznākušie dati liecina, ka būvniecība izaugsmes tempu ziņā pārsniedz ātrumu, ar kādu tā auga tā dēvētajos treknajos gados, kad izaugsme gada griezumā nepārsniedza 16 – 18%. Tajā pašā laikā pēc apjomiem mūsu valsts būvniecības nozare ir apmēram 2009. gada līmenī.

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.