2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7 %, inženierbūvniecībā – par 2,1 % un specializētajos būvdarbos – par 2,4 %. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, produkcijas apjoma pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 3 % un hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 24 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 4,6 %.

Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,6 % un citos specializētos būvdarbos – par 27,1 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 47,7 %, inženierbūvniecībā – par 27,8 % un specializētajos būvdarbos – par 21,5 %.Produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, bija inženierbūvniecības nozarēs: ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 30,8 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 40,3%. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pārējā inženierbūvniecībā – par 12,8 %. Nozīmīgs apjoma pieaugums (1,3 reizes) bija specializēto būvdarbu jomā, kas saistīti ar būvdarbu pabeigšanu (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.).

Kāpums bija arī citu specializēto būvdarbu jomā – par 21,2 %. Savukārt būvniecības apjoma kritums bija elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 6,9 %.2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 3,9 %, tai skaitā ēku būvniecībā – par 8,1 %, inženierbūvniecībā – par 11,3 % un specializētajos būvdarbos – par 3,3 %.Izsniegtās būvatļaujas 2018. gada 2. ceturksnī izsniegtas 924 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 231,8 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 708 būvatļaujas ar paredzamo platību 166,3 tūkst. kvadrātmetru.

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

Pārejas periods ES miljonu apguvē un investoru nogaidošā pozīcija termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas jautājumā neļauj cerēt, ka tiks pārspēti būvniecības rekordi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd gan tiek īstenoti daudzi nozīmīgi projekti, turklāt arī Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kā viens no lielajiem publiskā sektora pasūtītājiem atzīst – šogad būvniecības pakalpojumu apjoms plānots trīs reizes lielāks nekā pērn. 2013. gadā tas bija mērāms 14,9 milj. eiro, pērn – 15,9 milj. eiro, bet šogad tiek lēsts 45,9 milj. eiro apmērā. No šīs summas 13,5 milj. eiro ir ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums. Tas skaidrojams ar to, ka projektos, par kuriem saistības uzņemtas iepriekšējos gados, tiek pakāpeniski sākti būvniecības darbi, kas salīdzinājumā ar projekta izstrādes posmu ir finansiāli apjomīgāki, norāda VNĪ.

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 222 milj. eiro.

Būvniecības apjoma pieaugums bija visās būvniecības jomās – dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 18,9 %, nedzīvojamo ēku - par 7,2 %, inženierbūvju par 4,1 %.

Dzīvojamo māju būvniecības apjoma kāpums bija gan divu dzīvokļu, gan triju un vairākdzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 29 % un 25,4 %.

Vislielākais būvniecības apjoma kāpums nedzīvojamo ēku grupā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā - 1,4 reizes. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20,4 %, bet samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība par 32,6 %.

Šā gada pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 680,4 miljoni eiro, no tiem 2. ceturksnī – 426,1 miljons eiro, gada laikā pieaugot par 15,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,0%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājās par 9,6%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms samazinājās par 7,9%.

2. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,8%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 50,4%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība palielinājās par 67,3% (14,5 % no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts pieauga 2,3 reizes (7,5% no kopējās būvniecības).

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 19 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 325,4 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,7 %, ko veidoja būvapjoma kritums nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 9,7 %, savukārt dzīvojamo māju būvniecībā bija produkcijas apjoma pieaugums par 9,9 %.

Inženierbūvju produkcija 2.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, samazinājās par 33,8 % un to ietekmēja samazinājums ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 49,2 %, tiltu un tuneļu būvniecībā-par 41,2 %, kā arī autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 32,7 %. Pieauga maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība - par 33,9 %, kā arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 12,7 %.

2015. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 252,5 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 6,0%, tai skaitā palielinājās dzīvojamo māju būvniecība par 7,2%, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība – par 19,5%. Samazinājies arī jaunuzbūvēto dzīvokļu skaits – šī gada 1. ceturksnī ekspluatācijā pieņemti 326 dzīvokļi, kas ir par 37% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī.

Inženierbūvju produkcija samazinājās par 2,5%, tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 38,5%, maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas līniju un spēka līniju produkcija – par 21,2% un vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecība – par 18,1%. Savukārt pieaugums bija autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā par 26,7% un citu inženierbūvju būvniecībā par 29,6%.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apstrīd Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 20.janvāra lēmumu par atteikumu būvatļaujas izsniegšanai būvniecības iecerei Padomju okupācijas muzeja rekonstrukcijai Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, informē VNĪ.

Precizējot projekta būvatļaujas saņemšanas gaitu, 2015. gada 11. maijā VNĪ iesniedza pieteikumu par būvatļaujas izdošanu ar projektēšanas nosacījumu izpildi un tehnisko projektu, ņemot vērā 2008. gada 12. februārī Būvvaldē saskaņoto objekta skiču projektu.

Būvvalde 2015. gada 9. jūnija vēstulē, administratīvajā aktā, pagarināja būvatļaujas izdošanas termiņu līdz 2015. gada 10. septembrim un vienlaicīgi norādīja uz būvprojekta trūkumiem kā arī lūdza Rīgas pilsētas arhitekta viedokli par projektu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ēku atzinusi par kultūrvēsturiski vērtīgu un nav iebildusi pret Nākotnes nama būvniecību. Neskatoties uz to, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis savā atzinumā, kuru Rīgas pilsētas būvvaldei iesniedzis 2015. gada 8. septembrī, ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves Nākotnes nama būvniecībai.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 405,1 miljoni eiro.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, ēku būvniecības apjoms saruka par 11,9%, ko veidoja būvniecības produkcijas apjoma samazinājums dzīvojamo māju būvniecībā par 16,7% un nedzīvojamo ēku būvniecībā par – 10,2%. Būvniecības apjoma kritums bija biroju ēku (par 38,7%), viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku (par 38,8%), kā arī satiksmes un sakaru ēku būvniecībā (par 20,1%). Savukārt pieaugums bija divu dzīvokļu māju būvniecībā (par 20,6%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām (par 10,5%).

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, inženierbūvju produkcija, kas veidoja 50% no visas būvniecības (202,4 milj. eiro.), palielinājās par 6,9%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 63,4%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecība – par 12,5%. Savukārt kritums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju (par 11,5%), kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā (par 8,4%).

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 22 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Kritumu ietekmēja Eiropas Savienības fondu apguves kavēšanās. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 456,1 miljons eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 5,1 %, ko veidoja būvapjoma kritums dzīvojamo māju būvniecībā par 9,1 % un nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 3,4 %.

Inženierbūvju produkcija 2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, samazinājās par 35,6 %. To ietekmēja samazinājums autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 39,4 %. Savukārt 3. ceturksnī pieauga tiltu un tuneļu būvniecība par 49,6 %.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019.gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018.gada 1.pusgadu, informē Ekonomikas ministrija.

Ja šā gada 1.ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018.gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums 2.ceturksnī veido tikai 1%. To var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.

2019.gada 2.ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,2%, inženierbūvniecībā – par 5,7 % un specializētajos būvdarbos – par 19,7%.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, lielākais produkcijas apjoma pieaugums (2,2 reizes) bija specializēto būvdarbu jomā, kas saistīti ar būvdarbu pabeigšanu (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.).

Kāpums par 79,8 % bija arī ēku nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbos, bet par 2,9 % – citu specializēto būvdarbu jomā. Savukārt būvniecības apjoms saruka elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,5 %.

Produkcijas apjoma pieaugums bija inženierbūvniecības nozarēs: ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 15,2 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 10,1 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pārējā inženierbūvniecībā – par 51,9 %. 2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,5 %, tai skaitā kritums ēku būvniecībā par 16,5 % un inženierbūvniecībā – par 2,3 %, bet kāpums bija specializētajos būvdarbos – par 5,8 %.

Pagājušajā gadā tika izsniegtas 2087 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai, tai skaitā 1405 jaunbūvēm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniedza 439 būvatļaujas, no tām 273 jaunbūvēm.

2014. gada 4. ceturksnī tika izsniegtas 374 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 103 tūkst. m². Salīdzinājumā ar 2013. gada attiecīgo periodu tas ir par 43 būvatļaujām mazāk, savukārt kopējā paredzētā platība palielinājusies par 10%. Jaunbūvju būvniecībai izsniegtas 270 būvatļaujas ar kopējo platību 63 tūkst. m2 – attiecīgi par 3 būvatļaujām un 2,5% platību mazāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā.

Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniedza 86 būvatļaujas ar kopējo platību 122,9 tūkst. m2. Salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, ir izsniegts par 21 būvatļauju mazāk un par 38,4% mazāku platību. Jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 68,6 tūkst. m2 tika izsniegtas 47 būvatļaujas. Tas ir par 11 būvatļaujām mazāk un par 48,7% mazāku platību.

2020. gada 2. ceturksnī izsniegtas 698 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 194 tūkst. kvadrātmetru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tas ir par 297 būvatļaujām mazāk un par 28 tūkst. kvadrātmetru mazāku platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī, tai skaitā jaunajai būvniecībai izsniegtas 503 būvatļaujas ar paredzamo platību 144 tūkst. kvadrātmetru (par 240 būvatļaujām un par 21 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā gadu iepriekš).

Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 402 būvatļaujas (paredzamā platība – 77 tūkst. kvadrātmetru). Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegta 371 būvatļauja par kopējo platību 303 tūkst. kvadrātmetru (par 95 būvatļaujām un par 104 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī), tai skaitā jaunajai būvniecībai – 236 būvatļaujas par paredzamo platību 160 tūkst. kvadrātmetru.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Pateicoties būvniecībai labvēlīgiem laika apstākļiem un Eiropas Savienības fondu finansēto būvniecības projektu īstenošanai, būvniecības produkcijas apjoms turpina pieaugt, un šā gada pirmajā ceturksnī tas bija 254,3 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 13%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 22,6%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms palielinājās par 4,0%.

Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni gadu iepriekš, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 24,6%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 34,1%. Tai skaitā administratīvo ēku būvniecība pieauga par 97,4% (7,5% no kopējā būvniecības apjoma) un dzīvojamo ēku būvniecība – par 44,3% (16,8% no kopējās būvniecības).

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.