Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 19 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 325,4 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,7 %, ko veidoja būvapjoma kritums nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 9,7 %, savukārt dzīvojamo māju būvniecībā bija produkcijas apjoma pieaugums par 9,9 %.

Inženierbūvju produkcija 2.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, samazinājās par 33,8 % un to ietekmēja samazinājums ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 49,2 %, tiltu un tuneļu būvniecībā-par 41,2 %, kā arī autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 32,7 %. Pieauga maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība - par 33,9 %, kā arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 12,7 %.

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Gaidot, ka šī gada beigās varētu tikt izsludināti konkursi vērienīgu objektu celtniecībai, pēc apgrozījuma lielākās būvkompānijas Latvijā Skonto būve padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis lēš, ka dzīvība nozarē varētu atgriezties vien nākamā gada vidū

Fragments no intervijas:

Gan jūs, gan arī citi būvnieki jau vairākkārt teikuši – šis gads būvniecības nozarei nekādi nav uzskatāms par labāko. Kāds šis gads ir Skonto būvei?

Es jau pagājušajā gadā norādīju, ka šis gads būvniecībā Latvijā būs ļoti pieticīgs. Tas bija paredzams. Nemākulīgā Eiropas fondu plānošana noved situācijā, kad kompānijas, kas orientējušās tikai uz vietējo tirgu, nonāk problēmās. Es paredzu, ka problēmas turpināsies līdz gada beigām un arī vēl nākamgad – konkursi tiks izsludināti tikai uz gada beigām, kamēr vēl tiks noslēgti līgumi, šur tur vēl jāprojektē... Dzīvība būvniecības tirgū Latvijā varētu atgriezties tikai 2017. gada vidū. Tas iespaido visus mak- roekonomiskos rādītājus valstī. Lauksaimniekus, ja nolīst lietus, uzpūš vējš, valsts kaut kā atbalsta, celtniekus tikai lamā. Orientēties tikai uz vietējo tirgu – tā nav ilgtspējīga būvuzņēmumu politika. Ja finiera vai zāļu ražotāji orientētos tikai uz vietējo tirgu, mēs par viņiem neko daudz nedzirdētu, nebūtu veiksmes stāstu. Latvijas ekonomika ir ļoti maza, normālam uzņēmumam – par mazu. Tāpēc jau pirms daudziem gadiem Skonto grupa, kurā ietilpst arī Skonto būve, nolēma iet arī uz citiem tirgiem – Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju, Eiropu vispār. Tirgiem, kurus mēs saprotam. Mēs neskatāmies uz bijušo PSRS valstu tirgiem, biznesa kultūra, kas ir tur, mums nav pieņemama. Skonto grupa mērķtiecīgi piecus gadus strādājusi, lai ieietu ārvalstu tirgos. Un tas ir atmaksājies, ko pierāda kaut vai šis gads, kad ap 30 objektu mums ir Eiropā un tikai daži Latvijā. Es iesaku visiem uzņēmumiem stāvēt uz divām kājām – ar vienu Latvijā, ar otru kaut kur citur –, jo ekonomika ir maziņa, valsts tiek pārvaldīta diezgan haotiski, tāpēc nekad nevar paredzēt, kādi apjomi būs nākamgad un kādi aiznākamgad.

Viens no lielākajiem būvniecības paneļu ražotājiem Ziemeļvalstīs, kā arī viens no Latvijas lielākajiem būvmateriālu eksportētājiem - SIA “Tenax Panel”, Dobelē atklājis jaunu sendvičpaneļu ražotni.

Šis ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, jo ļaus šogad divkāršot eksporta tirgiem nepieciešamo produkcijas daudzumu un saražot 1 miljonu m2 dažādu tipu sendvičpaneļu. Ražotnes kapacitāte ir 2 miljoni m2 produkcijas, kuru uzņēmums plāno sasniegt jau tuvāko gadu laikā.

Jaunās ražotnes būvniecībā un aprīkojumā investēti 13 miljoni eiro, no kuriem daļa ir pašu investīcijas, bet daļa Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, kā arī AS “Swedbank” piešķirtais finansējums. Ražotnes būvniecības process ilga divus gadus. Jau šobrīd 75% uzņēmuma saražotā produkcija tiek eksportēta uz Ziemeļeiropas tirgiem, kur tā ir pieprasīta, pateicoties ražošanas procesā ieviestajiem ilgtspējas kritērijiem. Jaunās ražošanas jaudas ļaus SIA “Tenax Panel” apgūt jaunus eksporta tirgus un palielināt eksporta īpatsvaru jau tuvāko gadu laikā.

Uzņēmums Jensen Metal, kas atrodas Liepājas biznesa centrā, Kapsēdes ielā 2, šogad ir paplašinājies un gandrīz 3000 kvadrātmetru platībā tapusi jauna un moderna ražotne, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ražotnes izveidē un jaunu iekārtu iegādē investēti 1,3 miljoni eiro. Līdz ar augošo pieprasījumu un ražošanas jaudu palielināšanos, uzņēmums šogad aicina komandai pievienoties 15 līdz 20 jaunus darbiniekus.Jensen Metal apgrozījums 2015./2016. finanšu gadā sasniedza 20,8 miljonus eiro un jau otro gadu pēc kārtas pieaugums ir aptuveni 20% apjomā.

Uzņēmums ir arī sasniedzis rentabilitātes līmeni, kas ļauj veikt salīdzinoši lielas investīcijas un nodrošina stabilitāti. Jensen Metal plāno izaugsmi arī turpmāk, bet ņemot vērā to, ka uzņēmumam pašlaik nav pietiekoša darbaspēka resursa, tas apgrūtina klientu pasūtījumu izpildi.

Būvmateriālu ražotājs Baltijā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro jauna biroja būvniecībā ar mērķi izveidot modernu, ērtu un ilgtspējīgu darba vidi darbiniekiem.

Efektīvi izplānotajā 1200 m2 plašajā birojā būs darba vietas 77 Latvijas “Knauf” komandas locekļiem, kā arī tajā darbosies jaunizveidotais “Knauf Shared Service Center”, kas nodrošinās pakalpojumus citiem “Knauf” Grupas uzņēmumiem.

Jaunais birojs atradīsies “Knauf” 30 hektāru plašajā teritorijā Ropažu novada Sauriešos, kur jau darbojas septiņas “Knauf” ražotnes, “Knauf Akadēmija” apmācībām un kur līdz šim atradās arī “Knauf” birojs.

“Jaunais, mūsdienīgi aprīkotais birojs būs viena no lielākajām dāvanām mūsu darbiniekiem “Knauf” 30 gadu jubilejā, kuru atzīmēsim nākamgad. Biroja būvniecību uzsāksim šogad ar mērķi 2024. gada vasarā komandai jau ļaut baudīt darbu jaunajā birojā, kurā tiks ieviesti jaunākie digitālie un ilgtspējīgie risinājumi darbinieku labsajūtas un produktivitātes celšanai. Jaunā biroja būvniecībā pēc iespējas vairāk tiks izmantoti “Knauf” ražotie produkti, tādējādi birojs kļūs arī par lielisku paraugu tam, kā radīt ilgtspējīgu ēku ar augstas kvalitātes, Latvijā ražotiem materiāliem,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Patlaban ir pāragri izdarīt secinājumus par Covid-19 ietekmi uz "Skonto Group" uzņēmumiem, taču lielais jauno iepirkumu apjoms liecina, ka būvniecības nozares atkopšan

ās var būt diezgan ātra, intervijā sacīja "Skonto Group" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers. "Skaidrs, ka mūsu sākotnējie budžeta plāni netiks sasniegti. Vienlaikus redzam, ka šobrīd ļoti aktīvi notiek tenderi. Gan Latvijā, gan citās valstīs redzam, ka būs daudz jaunu infrastruktūras objektu pasūtījumu no publiskā sektora. Tas viss veicinās būvniecības nozares ātrāku atkopšanos," sacīja Vilcmeiers.

Viņš pauda cerības, ka gada otrā puse būvniecībā būs daudz pozitīvāka, līdz ar to kopējais Covid-19 efekts nozarē gadā kopumā nebūs tik liels. Protams, norādīja Vilcmeiers, ir arī citi aspekti, kas varētu ietekmēt uzņēmēju spēju izpildīt šos papildu apjomus.

Būvniecības profesionāļi zina, cik svarīga ir ātra, būvdarbiem nepieciešamo materiālu pieejamība, kvalitāte un atbilstība projektā paredzētajam mērķim. Ar šādu mērķi šoruden atvērts jaunais veikalu tīkla Onninen Express veikals Pārdaugavā, Rīgā. Viena no būtiskākajām Onninen Express veikalu priekšrocībām – ātra iepirkšanās, ko sniedz iespēja pircējam pašam noskenēt preču svītru kodu un pašrocīgi sakomplektēt visu nepieciešamo atbilstoši veicamā darba specifikai.

Jaunais Onninen Express veikals atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, Raudas ielā 12b, paralēli K.Ulmaņa gatvei. Iepriekš šajās telpās atradās autosalons, bet, veicot pārbūvi, izveidota tirdzniecības zona 1100 kvm platībā. Papildu veikala teritorijā ir 1200 kvm plašs āra tirdzniecības laukums lielgabarīta precēm. Jāatzīmē, ka jaunais veikals būtībā ir 2014. gadā Tīrainē atvērtā Express koncepta veikala “turpinājums”. Septiņu darbības gadu laikā, būtiski palielinoties preču klāstam un pieaugot tirdzniecības apjomiem, radās loģiska nepieciešamība pārcelties uz plašākām telpām.

Veikals Pārdaugavā ir ceturtais Express koncepta veikals Latvijā. Viens no tiem atrodas Rīgā Daugavas labajā krastā, Dārzciemā, divi reģionos – Liepājā, kas apkalpo klientus Kurzemē, un Valmierā – Vidzemes klientiem. Veikals Onninen Express Pārdaugavā strādā katru darbdienu no 7:30 – 18:00 un apkalpo klientus “zaļajā” režīmā.

Swedbank ir piešķīrusi 7,7 miljonu eiro lielu finansējumu uzņēmumu grupai Tenax jaunas sendvičpaneļu ražotnes izveidei, no kuriem 3 miljoni eiro tiks ieguldīti ražošanas ēkas būvniecībā, kamēr 4,7 miljoni eiro paredzēti ražošanas iekārtu iegādei.

Kopējās Tenax grupas uzņēmumu investīcijas šajā projektā plānotas vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā.

SIA “Tenax Panel”, kas ir viens no lielākajiem sendvičpaneļu ražotājiem Baltijā, jauno uzņēmuma ražotni veido līdzās jau esošajai ražotnei Dobelē. Uzņēmums ir daļa no Tenax grupas, kurā vēl ietilpst tādi uzņēmumi, kā SIA ”Tenax’, SIA “Tenax Panel”, SIA “Tenapors”, SIA “Tenax Install”.

“Tenax mērķis ir būt līderim ne tikai savā uzņēmējdarbības jomā, bet arī pārmaiņu nesējam būvniecības nozarē kopumā. Esam ieviesuši Environmental Product Declaration sertifikātu, kas ļauj mums ražot sendvičpaneļus atbilstoši augstākajiem ilgtspējas standartiem. Tāpēc arī mūsu klienti augstu novērtē to, ka ražotā produkcija ļauj būvēt ēkas, kas atbilst ne tikai augstākajām būvniecības, bet arī ilgtspējas prasībām,” saka uzņēmuma valdes loceklis Roberts Kurma.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,35 miljonu eiro apmērā celtniecības materiālu tirgotājam SIA Vides Tehnika.

Izsniegtais aizdevums paredzēts uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, faktoringam, transportlīdzekļu līzingam un aizdevuma segšanai par nekustamo īpašumu.

Uzņēmums ir viens no atpazīstamākajiem siltumizolācijas materiālu vairumtirgotājiem Latvijā. SIA Vides tehnika nodarbojas ar siltumizolācijas un ar ēku siltināšanu saistīto būvmateriālu un iekārtu tirdzniecību.

"Pēdējie gadi būvniecības nozarei un ar to saistītajiem uzņēmumiem nesa daudz izaicinājumus – piegādes ķēžu traucējumi un inflācijas kāpums radījis papildu slogu. Pateicoties profesionālai uzņēmuma pārvaldībai, Vides Tehnika SIA ir spējusi dažādot savus ienākumus un saglabāt labus finanšu rādītājus. Uzņēmums galvenokārt piedāvā ekoloģiskus, dabai draudzīgus materiālus un izmanto ilgtspējīgus risinājumus, kas tiek novērtēts ilgtermiņā," saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Rozentāls, SIA Mobil Asfalts izpilddirektors. Uzņēmuma pamatdarbība ir karstā un aukstā asfaltbetona maisījuma ražošana, kā arī izejvielu – bitumena un emulsiju - pārdošana. M. Rozentāls «ne tikai iedzinis pirmo naglu uzņēmuma grīdā», bet arī stāvējis klāt asfaltbetona ražošanas sākumam un attīstībai Latvijā kopš PSRS sabrukšanas. Uzņēmumā viņu dēvē par «asfalta guru».

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Skonto Group uzņēmums Skonto Prefab ir iegādājies un savā ražotnē Rīgā uzstādījis šobrīd Baltijā modernāko un apjomīgāko iekārtu dzelzsbetona sienu ražošanai — BATTERY MOLD, kas ir vertikālo vienslāņa dzelzsbetona sienu ražošanas kasetes. Iekārta palielinās optimālo ražošanas jaudu sienu cehā par 35 % un dos iespēju ražot vairāk nekā 10 000 m2 dzelzsbetona sienu paneļu mēnesī. Ar šo iekārtu plānots radīt 30 darba vietu uzņēmumā. Pateicoties ražošanas jaudas palielināšanai, Skonto Prefab spēs palielināt uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījumu par 6 milj. EUR.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Jaunā iekārta, ar to saistītie mehānismi un uzstādīšana izmaksās gandrīz vienu miljonu EUR, taču kopējās investīcijas ražotnē un uzņēmumā 2017. gadā sasniegs 1,3 milj. EUR. Pilnībā apgūstot iekārtu, arī 2018. gadā tiks turpinātas investīcijas ražotnē un iekārtās, lai modernizētu un paplašinātu rūpnīcu.

«2016. gadā Skonto Prefab ražotnē tika veiksmīgi uzstādīti jauni ražošanas galdi, un izdevās ļoti ātri pārdot to un esošo iekārtu jaudu, tādēļ 2016. gada nogalē tika pieņemts lēmums veikt apjomīgākas investīcijas un būtiski kāpināt ražošanas jaudu lielajam tirgus pieprasījumam, kas ir saistīts gan ar celtniecības industrijas attīstību Skandināvijā, gan ar pastiprinātu jaunu klientu piesaisti esošajos un citos eksporta tirgos,» norāda Mārtiņš Ķeņģis, Skonto Prefab izpilddirektors un valdes loceklis.

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Investējot Alūksnes novadā vairāk nekā 20 miljonus eiro, koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmums Cewood jaunās ražotnes ēkā iemūrējis vēstījumu nākamajām paaudzēm, tā atzīmējot nākamo būvniecības posmus uzņēmuma ražošanas paplašināšanai.

Uzņēmuma jaunās rūpnīcas celtniecība uzticēta būvuzņēmējam AIMASA: 8,5tkt m2 jaunās telpas palīdzēs trīskāršot ražošanas jaudu, palielinot to no 1,7 miljoniem m2 līdz 4,7 miljoniem m2 gadā. Tas dos vērā ņemamas priekšrocības, lai sasniegtu Cewood lielo mērķi - kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumiem nozarē.

“Mums ir ambīcijas, mēs esam sevi pierādījuši gan Latvijas, gan globālā pasaules tirgū. Nākotnē vēlamies būt pasaules TOP3 šādu akustisko plātņu ražotājs un domāju, ka tas ir sasniedzams mērķis. Alūksnes novadā ražotā produkcija tiek eksportēta uz visiem kontinentiem pasaulē, izņemot Antarktīdu. Produkciju eksportējam pat uz Austrāliju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Persijas līča valstīm, piemēram, ir objekti arī Apvienoto Arābu Emerātos un Farēru salās,” saka Cewood uzņēmuma vadītājs Ingars Ūdris.

SIA Tele Textile Latvia ražoto ģeotekstilu šogad izmēģina arī Latvijas ceļu būvnieki – līdz šim visa produkcija tika eksportēta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2017. gadā uzņēmums sasniegs aptuveni 900 tūkst. eiro apgrozījumu un saražos 1,2 milj. m2 austā materiāla. Salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir aptuveni 30% pieaugums, lēš SIA Tele Textile Latvia tirdzniecības vadītājs Krists Egliņš. 2018. gadā uzņēmums plāno ap 20% apgrozījuma pieaugumu un paralēli eksporta tirgiem cer paplašināt arī noietu Latvijā. SIA Tele Textile līdz šim visu saražoto produkciju eksportēja uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Šogad arī Latvijas autoceļu un ēku būvniecības projektos ticis izmantots Liepājā ražotais austais materiāls.

Trīs darbības gadu laikā iegūta pieredze gan tehniskā auduma ražošanā, gan tirgus izpētē, stāsta K. Egliņš. Patlaban uzņēmumā strādā 14 darbinieki trīs maiņās, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanas ciklu. Tele Textile Latvia no poliestera diegiem ražo austo ģeotekstila materiālu, ko pārsvarā izmanto lielas slodzes ceļu būvē, ja tā pamatne ir nestabila. Austais materiāls neļauj grantij un šķembām ar laiku nosēsties un sajaukties ar zemi, tāpēc ceļš ilgu laiku paliek stabils un nenosēžas. Liepājnieku ražotā materiāla priekšrocības ir liela noturība spriedzes apstākļos ilgtermiņā un izturība pret bojājumiem, apgalvo ražotnes vadītājs. Materiāls, pēc viņa stāstītā, ir piemērots dažādu veidu augsnei un veic arī materiālu atdalīšanas un filtrācijas funkcijas. «Tirgū ir pieejami arī neaustie ģeotekstila materiāli, kas ir lētāki, tomēr tie nav tik izturīgi kā austie ģeotekstila materiāli,» zina teikt K. Egliņš.

Jaunā filiāle ļaus elektroierīču ražotājam ELKO EP būt pieejamākam partneriem un klientiem Baltijā.

Šā gada 24. oktobrī Čehijas vēstniecībā notiks ELKO EP Baltijas filiāles oficiālā atklāšanas ceremonija. 2018.gada jūnijā tika izveidota ELKO EP filiāle Baltijā, kuras centrālais birojs atradīsies Rīgā, kopstrādes centrā People Work. Latvijas filiāli vadīs Gļebs Kiseļovs.

ELKO EP galvenā mītne atrodas Čehijā. Tam ir 17 filiāles citās valstīs un produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 80 valstīm. ELKO EP ražo relejus, modulārās automātikas ierīces, viedās mājas un ēku automatizācijas sistēmas, Smart City un citus produktus.

G. Kiseļovs akcentē, ka jaunā filiāle ļaus ELKO EP būt pieejamākam partneriem un klientiem Baltijā, sniegt labāku tehnisko atbalstu un vadīt dažādas mārketinga aktivitātes.

Lai nodrošinātu efektīvu ražošanas procesu un iegādātos jaunu ražošanas līniju, Luminor banka ar 650 tūkstošiem atbalstījusi lielāko Baltijas žogu ražošanas uzņēmuma SIA Žogu fabrika tālāko attīstību.

Lielākā daļa aizdevuma paredzēta kredītlīnijas palielināšanai, bet 150 tūkstoši eiro ir līzinga aizdevums jaunu iekārtu iegādei.

Uzņēmums nodarbojas ar pīto žogu, paneļu žogu, lauksaimniecības žogu, kā arī dzeloņstiepļu, paaugstinātas drošības dzeloņstiepļu, vārtu un stabu izgatavošanu paneļu žogiem.

“Pirms pieciem gadiem ar Luminor atbalstu iegādājāmies jaunas iekārtas ražošanas procesa uzlabošanai, lai atteiktos no ārpakalpojumiem, samazinātu ražošanas izmaksas un palielinātu apjomus. Tagad uzņēmumam priekšā jauns attīstības posms – esam pasūtījuši robotizētas iekārtas, lai palielinātu ražošanas ātrumu un vēl par 15% samazinātu ražošanas izmaksas. Jaunā ražošanas līnija ievērojami palielinās ražošanas jaudu, proti, tā spēs saražot 10 žogu vārtus stundā, kamēr šobrīd tiek ražoti 10 vārti dienā. Luminor aizdevums mums palīdzēs pienācīgi sagatavoties jaunajai sezonai, jo jau šobrīd esam noslēguši piegādes līgumus ar lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm Baltijā,” saka Dmitrijs Gorņevs, SIA Žogu fabrika valdes priekšsēdētājs.

Vācu veikalu ķēde Lidl atvērta sadarbībai ar Latvijas kompānijām; investēs arī darbinieku apmācībā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Vācijas zemo cenu tīkla veikalu pārstāvis kaimiņvalstī, Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine, kurš Lidl sistēmā darbojas jau apmēram 10 gadus.

Patlaban Lidl ir vairāk nekā 10,5 tūkst. veikalu un 150 loģistikas centru Eiropā un ASV. Pēc viņa teiktā, uzņēmums katrā valstī ļoti veiksmīgi spējis īstenot konceptu «labākā kvalitātes un cenas attiecība». Piemēram, Lietuvā, kur Lidl nule kā atvēris 39. veikalu un nodarbina 1700 cilvēku, divarpus gadu laikā jau otro gadu pēc kārtas uzņēmums atzīts par labāko darba devēju mazumtirgotāju vidū, raugoties no darbinieku viedokļa. Tāpat Lidl atstājis būtisku ietekmi uz ekonomiku, uzņēmumam kļūstot par 12. lielāko nodokļu maksātāju valstī. Lidl arī pamanījies kļūt par otro mīlētāko zīmolu aiz Facebook.