Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti šodien, 13. aprīlī, apstiprināja trīs lēmumus par graustu piespiedu sakārtošanu. Tie ir dažādiem privātīpašniekiem piederoši īpašumi Ķemmdziju ielā 29, Aglonas ielā 35 k2 un Vēžu ielā 7, informē Rīgas dome.

A kategorijas grausts Ķemmdziju ielā 29 pieder Viļņā dzīvojošam Lietuvas pilsonim. Kopš pēdējās Īpašuma departamenta darbinieku veiktās ēkas apskates 2014. gadā nav darīts nekas, lai ēkas stāvokli uzlabotu: nepadzīvotais grausts un teritorija ap to ir brīvi pieejama, tādējādi ir iespējama nepiederošo personu iekļūšana. Ēka ir degusi, tā ir daļēji sabrukusi un jumta šīferis krīt un atdalās no jumta, logu un durvju ailes nav noslēgtas, teritorijā ap to krājas atkritumi. Tā kā grausts apdraud cilvēku drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī ilgstoši degradē Rīgas pilsētvidi, tika pieņemts lēmums uzdot īpašniekam četru mēnešu laikā graustu nojaukt.

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti 4. aprīlī apstiprināja lēmumu par grausta Jaunrozes ielā piespiedu sakārtošanu, to nojaucot, informē Rīgas dome.

Jaunrozes ielas zemes gabalā bez numura nekad līdz galam neuzceltā ēka, kas reiz tika plānota kā dzīvojamā māja ar sadzīves pakalpojumu punktu, jau kādu laiku ir apkārtnes iedzīvotāju satraukuma iemesls. Grausts nav noslēgts, tam brīvi var piekļūt nepiederošas personas, pie kam, tuvumā atrodas vairākas izglītības iestādes – divi bērnu dārzi un Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola.

Rīgas domes Īpašuma departamenta būvinženieri veica grausta apsekošanu un konstatēja, būve ilgstoši netiek apsaimniekota un iekonservēta. Reāli pastāv tikai daļēji izbūvēts cokolstāvs no dzelzsbetona veidelementiem un dzelzsbetona plātņu pārsegumu, daļēji redzamas ķieģeļu mūra sienu. Jebkurā brīdi var notikt nesošo konstrukciju sabrukšana, tādēļ grausts ne tikai degradē apkārtējo vidi, bet arī apdraud sabiedrisko drošību.

Lielākoties par graustiem Rīgā uzskatāmas privātiem īpašniekiem piederošas ēkas, taču arī valsts un pašvaldība grēko ar īpašumu uzturēšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No teju 650 īpašumiem, kas iekļauti Rīgas vidi degradējošo objektu sarakstā, 30 objektu īpašniece ir valsts, 11 – Rīgas pašvaldība. Ne visi šie īpašumi atzīti par graustiem, daļa vēl tiek vērtēta. Par graustiem – lielākoties B kategorijas, kas nozīmē, ka tā ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī – uzskatāmi 10 valstij piederoši objekti, no kuriem daži ir nozīmīgi, un trīs pašvaldības būves, izriet no informācijas pašvaldības speciāli izveidotā mājaslapā par vidi degradējošām būvēm. Vienu no tām – ēku Apuzes ielā, kas, spriežot pēc cilvēku balsojuma šajā mājaslapā, ir visnīstākais grausts pilsētā, kurš būtu jāsakārto pirmām kārtām –, Rīgas dome sola nojaukt līdz šī gada beigām.

Vidi degradējošas un bīstamas ēkas joprojām ir nopietna problēma, t.s. graustu nodoklis ir gana efektīvs līdzeklis cīņai par īpašumu sakārtošanu, uzskata pašvaldības .

«Ja 2014.gadā, kad tika ieviests paaugstinātais nodoklis, piecpadsmit objektu īpašnieki bija jābrīdina par iespējamu tā piemērošanu, tad faktiski pēc brīdinājuma saņemšanas tikai trim objektiem šī nodokļu likme bija jāpiemēro. Pārējie īpašnieki pēc otrreizējas objektu apsekošanas pārkāpumus bija novērsuši,» norāda Mārupes novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kate Nītiņa. Nodokļa likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vidi degradējošām, sagruvušām vai drošību apdraudošām būvēm tiks saglabāta arī nākamgad. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ir deklarējuši kopīgu dzīvesvietu ar bērnu invalīdu, 1. vai 2. grupas invalīdu, kurš ir šīs personas vai tās laulātā bērns, mazbērns, brālis, māsa, laulātais, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, no nākamā gada paredzēts palielināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi no 50% līdz 90%.

Zolitūdē, Priedaines ielā 20, ēka blakus nu jau novāktajām sagruvušā veikala Maxima drupām oficiāli atzīta par A kategorijas graustu. Līdz augusta sākumam vēl netiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu šai ēkai. Tās īpašniekiem Rīgas domes (RD) vadība esot piedāvājusi būvi un zemi apmainīt pret līdzvērtīgu īpašumu, bet atbilde vēl tiek gaidīta. Tiesa, atbilde var atšķirties no tās, ar kādu pašvaldība rēķinās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Būvvaldes ziņojumā RD Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē citēts ēkas īpašnieku nolīgtā eksperta SIA Commodo atzinums, ka līdz galam neuzbūvētās ēkas kopējais nolietojums ir 70% apmērā, ekspluatācijas laikā ar konkrētu lietojuma slodzi pastāvot ēkas iegrimšanas riski. Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte Dienai apstiprināja, ka no ēkas īpašniekiem SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude šobrīd tiek gaidīta atbilde, ko viņi plāno darīt ar ēku. Teorētiski ir trīs iespējas – turpināt to būvēt, nojaukt vai veikt apmaiņas darījumu ar domi, taču arī šajā gadījumā tā būtu jānojauc. Atbildei vajadzētu būt līdz augusta sākumam, kad par ēkas likteni tiks lemts vēlreiz. Ja tās īpašnieki piekritīs apmaiņas darījumam, pašvaldībai būs iespēja mainīt zonējumu teritorijai, kurā notika traģēdija, jo zeme vairs nebūs privāta, bet gan pašvaldības īpašums. Dome vēlas šo vietu noteikt par dabas jeb zaļo teritoriju, kurā varētu izveidot parku vai skvēru.

Brazīlijas lielākās pilsētas Sanpaulu «sirdī» pamestā, 21 stāvu augstā bijušās rūpnīcas ēkā tagad mitinās liels skaits tā saukto skvoteru.

Prestes Maia, bijušajā tekstilizstrādājumu rūpnīcā, jau kopš 2010. gada neapskaužamos apstākļos mitinās simtiem ģimeņu un tas kļuvis par Brazīlijas mājokļu problemātikas simbolu.

Novecojošais cementa gigants atrodas tikai dažus metrus no savulaik plaukstošās La Luz dzelzceļa stacijas apkārtnes.

Jāatgādina, ka šā gada maijā Sanpaulu pilnībā sabruka 22 stāvus augsta pamesta biroju ēka, prasot arī cilvēku upurus.

Tev varētu interesēt arī:

FOTO: Sanpaulu sabrūk 22 stāvu ēka

ASV kompānija par 150 miljoniem iegādājusies Berlīnes skvoteru midzeni

Šodien, 11. aprīlī, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti lēma, ka SIA Rietumu banka četru mēnešu laikā būs jāsakārto tai piederošais grausts Lielvārdes ielā 132.

Pagājušā gada septembrī Rīgas domes Īpašuma departamenta būvinženieri veica grausta apsekošanu un konstatēja, ka reiz paredzētajai biroju ēkai ir dedzis jumts, kā rezultātā laika apstākļi nepārtraukti ietekmē ēkas pamatus un nesošās konstrukcijas. Nu ēkas stāvokli jau var raksturot kā avārijas. Grausts ir brīvi pieejams, nav noslēgtas logu un durvju ailas, arī pieguļošā teritorija nav sakopta un tajā uzkrājušies dažāda veida atkritumi. Īpašuma departaments lūdza ēkas īpašniekus iesniegt rakstveida viedokli par turpmākajām darbībām, norādot konkrētus grausta uzturēšanas trūkumu novēršanas termiņus, kā arī lūdza iesniegt tehniskās apsekošanas atzinumu, bet atbilde netika saņemta, informē Rīgas dome.

Aizkraukles novada dome šonedēļ nolēma pamestās jaunbūves Lāčplēša ielā 14 īpašniekam ķīnietim uzdot par pienākumu ēku nekavējoties nožogot un drīzumā veikt konservācijas darbus. Ja viņš to nedarīs, pašvaldība lems par ēkas piespiedu nojaukšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Izrādās, ka ēka Lāčplēša ielā 14, ko aizkrauklieši dēvē par graustu, juridiski ir jaunbūve ar 0,815 hekt­āru lielu zemes gabalu. Kādreiz tur bijis iecerēts bērnu centrs ar bērnu kafejnīcu. Savulaik būvatļauja bija izsniegta individuālajam uzņēmumam Rūķis, taču būvniecība pārtraukta 1993. gadā, un būvatļauja vairs nav pagarināta.

Īpašnieki vairākkārt mainījušies, un tagadējais īpašnieks ir ķīnietis Čengs Čens (Cheng Chen), kurš deklarēts Ozolnieku novadā. Viņš īpašumu Zemesgrāmatā reģistrējis 2014. gada jūnijā. Pašvaldību viņš esot informējis par ieceri ēkā ierīkot izstāžu zāli, tomēr, visticamāk, īpašums iegādāts, lai Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju.

Deivida torņa debesskrāpis var lepoties ar helikopteru nosēšanās laukumu, lieliem balkoniem un brīnišķīgu skatu uz kalniem.

Tomēr šis 45 stāvu debesskrāpis Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas centrā nav pieczvaigžņu viesnīca vai luksusa daudzdzīvokļu nams. Tas ir grausts. Iespējams, augstākais grausts pasaulē.

Deivida tornis bija iecerēts kā jauns finanšu centrs, bet tika pamests ap 1994. gadu pēc attīstītāja - baņķiera un zirgu audzētāja Deivida Brillemburga - nāves un finanšu sektora sabrukuma.

Tā sauktie skvoteri milzīgajā betona «skeletā» iemitinājās 2007. gadā. Tolaik toreizējā prezidenta Ugo Čavesa valdība uz to pievēra acis, un tagad šo vietu par savām mājām sauc aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti šodien, 29.jūnijā, apstiprināja trīs lēmumus par graustu piespiedu sakārtošanu. Tie ir īpašumi Martas Rinkas ielā 10a, Liedes ielā 26b un Pakalniešu ielā 25, informē Rīgas dome.

Privātpersonai piederošais grausts Martas Rinkas ielā 10a ir bīstamā tehniskā stāvoklī, pilnībā pamests, bet nav noslēgts un ir brīvi pieejams. Ugunsgrēka rezultātā ir bojātas nesošās konstrukcijas – starpstāvu koka pārsegums un jumta nesošā konstrukcija. Grausts atrodas līdzās dzīvojamām daudzstāvu mājām un Rīgas 31. vidusskolas sporta laukumam, kuru izmanto visas apkārtnes bērni un jaunieši. Tādēļ šis objekts uzskatāms par sabiedrības drošību īpaši apdraudošu.

Īpašniekiem uzdots nekavējoties ēku slēgt, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Četru mēnešu laikā īpašniekam būs jāizlemj – ēku nojaukt vai atjaunot, izstrādājot un saskaņojot atbilstošo dokumentāciju. Un pēc tam ēka vai nu četru mēnešu laikā tiks nojaukta, vai arī astoņu mēnešu laikā tiks uzsākti atjaunošanas darbi. Ja domes lēmumā noteiktie termiņi netiks ievēroti, to piespiedu izpildi nodrošinās Rīgas domes Īpašuma departaments, izdevumus piedzenot no īpašnieka.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprinājuši lēmumu par grausta Torņakalna ielā 2 piespiedu sakārtošanu.

Grausts ir pēdējā ēka, kas Torņakalna ielā 2 palikusi no agrākās tekstilizstrādājumu manufaktūras Tekstiliāna, kuras demontāža tika sākta pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Minētās ēkas saskaņā ar ierakstiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītas ar zemesgabalu Vienības gatvē 21, kura tiesiskais valdītājs kopš 2012. gada oktobra ir reģistrēta SIA Realm. Uzņēmums tā paša gada septembrī informēja Rīgas domes Īpašuma departamentu, ka pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz Realm vārda ēka tiks nojaukta, taču nojaukšanas darbi tā arī netika sākti.

2015. gadā būve tika klasificēta kā A kategorijas grausts, tādējādi atzīstot to par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu, un tai tika piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3 % apmērā.

Otrdien, Sanpaulu, Brazīlijā pilnībā sabruka 22 stāvus augsta pamesta biroju ēka, kurā mitinājās vairāki simti tā saukto skvoteru.

Ugunsgrēka iemesls nav zināms. Vismaz viens cilvēks ir miris un trīs ir pazuduši.

Televīzijas tiešraidē bija redzams vīrietis, kurš bija pieķēries pie ugunsdzēsēja glābšanas virves, cenšoties glābties no degošās ēkas augšējās daļas. Taču pēkšņi konstrukcija sabruka, kā rezultātā šis vīrietis nepaspēja izglābties.

Sanpaulu štata gubernators Marcio Franca atzina, ka šāda veida traģēdija bija gaidāma. «Šajā ēkā cilvēki nevar dzīvot, tie, kuri tur dzīvo, tie jau ir izmisuma stāvoklī. Šo traģēdiju jau varēja prognozēt iepriekš,» sacīja M.Franca.

Ugunsdzēsēji turpina meklēt upurus, kuri varētu atrasties zem betona gabaliem un metāla caurulēm.

Aizdegusies arī blakus esošā ēka, bet no tās cilvēki tika evakuēti un neviens netika ievainots.

Lai novērstu apkārtējās vides degradāciju, Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijā šodien panākta vienošanās ar Zolitūdē sagruvušā lielveikala Maxima ēkas īpašniekiem, ka virszemes daļā esošo drupu un bīstamo konstrukciju demontāža jāveic ne vēlāk kā divu mēnešu laikā kopš brīža, kad Valsts policija traģēdijas vietu nodos īpašnieku valdījumā.

Kā pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte, policija drupas Priedaines ielā 20 varētu nodot īpašnieku valdījumā laikā no 14. līdz 21.jūlijam.

Ēkas īpašniekiem nekavējoties, vienlaikus ar esošā policijas žoga demontāžu, būs jānodrošina ēkas teritorijas norobežošana, lai novērstu iespējamo apdraudējumu sabiedriskajai drošībai. Ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā īpašniekiem būs jāizstrādā darba veikšanas projekts drupu demontāžai un izvešanai un jāsāk ēkas virszemes daļas atlikušo konstrukciju demontāža.

Sagruvušās būves demontāža, izvešana un teritorijas sakārtošana veicama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā. Ēkas īpašnieku - SIA Teneo un SIA Homburg Zolitude - pilnvarotie pārstāvji šiem termiņiem piekrituši, tomēr pašvaldība norāda - ja kāda no darbībām noteiktajā laikā netiks izpildīta, Rīgas domes Īpašuma departaments sagatavos Rīgas domes lēmuma projektu par nekustamā īpašuma piespiedu sakārtošanu.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti 23.martā apstiprināja četrus lēmumus par pilsētā esošo graustu piespiedu sakārtošanu, informē Rīgas dome. Tie ir dažādiem privātīpašniekiem piederoši īpašumi Krišjāņa Barona ielā 72, Mežkalna ielā 1, Kalnciema ielā 203 A un Maskavas ielā 322.

Privātpersonai piederošais grausts Krišjāņa Barona ielā 72 ir būtiski cietis ugunsgrēkā. Tas ir bīstamā tehniskā stāvoklī, pilnībā pamests, bet nav noslēgts un ir brīvi pieejams. Tā kā grausts atrodas Krišjāņa Barona un Bruņinieku ielas krustojumā un gar to notiek intensīva gājēju un transporta kustība, kā arī pretim Ēkai atrodas Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, šis ir sabiedrības drošību apdraudošs objekts. Tādēļ īpašniekiem uzdots trīs nedēļu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas uz ietves pie ēkas uzstādīt gājēju aizsargtuneli. Mēneša laikā īpašniekam būs jāizlemj – ēku nojaukt vai atjaunot. Tad, pēc nepieciešamās dokumentācijas izstrādāšanas un saskaņošanas, ēka vai no astoņu mēnešu laikā tiks nojaukta, vai arī divpadsmit mēnešu laikā tiks uzsākti atjaunošanas darbi.

Šodien, 19.septembrī, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti lēma par graustu Brīvības gatvē 215 un Stiebru ielā 6A sakārtošanu piespiedu kārtā.

Nekustamais īpašums Brīvības gatvē 215 pieder kompānijai Gort un sastāv no zemes 2665 kvadrātmetru platībā un zemes īpašniecei nepiederošas dzīvojamās mājas Brīvības gatvē 215A un transformatoru ēkas. Īpašuma departamenta sertificēts būvinženieris apsekoja graustu, un tā tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Ķieģeļu mūra ārsienas atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, jo mitruma dēļ mūris ir bojāts, šuves erodējušās, ķieģeļu virskārta vietām sairusi, kā arī atdalījies apmetums, ir dziļa mūra šuvju erozija, kā arī konstatētas dažādas atvēruma plaisas, nestspējas zudums – iespējams neprognozējams apmetuma nobrukums. Lai novērstu neprognozējamu un neparedzamu atsevišķu apdares elementu un apmetuma atdalīšanos, visas būves fasādes un dūmeņi uz jumta apvilkti ar būvju aizsardzības tīklu. Nosegti un aiznagloti logi un ieejas durvis, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos būvē.

Ausekļa ielā, Rīgā, viss notiek mierīgi un nosvērti – klusā centra ielas statusu tā nes godam

Nedaudz vairāk kā 360 metrus garā Ausekļa ielā nav ne miņas no ļaužu kņadas. Tajā arī netrūkst ekskluzīvu dzīvojamo māju, tomēr to pirmajos stāvos vēl aizvien tukšas ir vairākas komercplatības. Aptaujātie uzņēmēji DB gan uzsver, ka rosība pēc krīzes tagad atgriežoties, biznesu tur izvērš tie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešama liela cilvēku plūsma.

Kolekcionāru pieturvieta

Vispirms iela, tad galerijas nosaukums – šāds stāsts ir antikvariātam, galerijai Mākslas vēstniecība. «Te strādājam jau desmit gadu. Sākotnēji galerija atradās telpās Ausekļa un Elizabetes ielas stūrī. Iela deva iedvesmu galerijas nosaukumam, jo šajā rajonā atrodas vairākas vēstniecības,» stāsta Mākslas vēstniecības vadītājs Ģirts Grīnbergs. Šis esot viens no trim uzņēmuma veikaliem, bet klusā atrašanās vieta neesot traucēklis. Lielākoties antikvariātā iegriežoties kolekcionāri, kuri zina, ko meklē, un ir ieinteresēti īpaši mērot ceļu līdz Ausekļa ielai. Otra pircēju kategorija, kas skaita ziņā esot nelielāka, ir ļaudis, kuri meklēt kādu īpašu un oriģinālu dāvanu. «Cilvēki šeit dodas ikdienas gaitās. Tūristi ieklīst retāk, galvenokārt tie, kas apmaldījušies, ejot no prāmja uz pilsētas centru, un atraduši Ausekļa ielu. Šo ielu ir vērts apskatīt, te aplūkojamas jūgendstila ēkas. Daļa no tām ir kultūrvēsturiski pieminekļi. Ausekļa ielā netrūkst arī kontrastu – blakus vēsturiskām ēkām atrodas padomju laikā celtā ķieģeļu dzīvojamā māja, ir arī grausti,» teic Ģ. Grīnbergs. Mākslas vēstniecības nelielajās pagrabstāva telpās senu priekšmetu netrūkst – uz galdiem un kumodēm izvietots milzum daudz priekšmetu, sienas rotā gleznas – latviešu vecmeistaru darbi, Krievijas un Eiropas mākslinieku orģinālgleznas. Tur esot tikai tādi priekšmeti, kas senāki par simt gadiem. «Par spīti tam, ka šī nav viena no centrālajām Rīgas ielām, bizness notiek. Kolekcionārus piesaistām arī ar izsoļu organizēšanu. Ievēroju, ka pēdējos gados darbību sākuši citi uzņēmēji. Nezinu, kas šurp vilina vīna veikalus, bet tagad tie jau ir divi. Nesen atvērās arī datoru veikals, bet nedomāju, ka šādam biznesam te ir labākā vieta. Prieks, ka Ausekļa iela dabiskā ceļā attīstās pareizā virzienā – nelieli veikaliņi, modes, skaistumkopšanas saloni un restorāns. Šādiem uzņēmumiem te ir potenciāls,» viņš spriež.