Šogad paredzama inflācijas turpmāka samazināšanās, un 2009. gada vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt aptuveni 5 - 6%, prognozē eksperti. Patēriņa cenas pagājušajā gadā pieauga par 10.5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šogad inflācija slīdēs uz leju, prognozē ekonomiste Raita Karnīte, norādot, ka turklāt vēlams, lai inflācijas samazināšanās nenotiktu pārāk strauji, jo to izjutīs tirgotāji, kuri savukārt nebūs ar to rēķinājušies. "Būtu labi, ja šogad gada vidējā inflācija būtu 3 - 4%," tā viņa, lēšot, ka inflācijas līmenis būs atkarīgs no administratīvi regulējamām cenām. Preču cenas kritīsies, bet pakalpojumu cenas atkarīgas no administratīvajām cenām, kuras arī, visticamāk, nepieaugs, domā R. Karnīte. Pēc R. Karnītes domām, preču pārdevējiem sākumā būs mēģinājumi iestrādāt paaugstināto PVN likmi cenās. "Tomēr domāju, ka tam nav iemesla, jo algas vairs nepieaug tik strauji, cilvēki, bažījoties par nākotni, vairāk domās nevis par tērēšanu, bet uzkrājumiem nebaltām dienām, turklāt vēl spiesti maksāt kredītus. Tādējādi nebūs naudas, lai barotu inflāciju," uzskata R. Karnīte. Jautāta, vai tādējādi inflācija šobrīd Latvijā vairs nav sāpju bērns, R. Karnīte uzsvēra, ka nekad nav bijis. "Sāpju bērns ir citās vietās, jo reālās algas pieauga straujāk nekā inflācija, un tas vienkārši nozīmē, ka ekonomiku pārvērtējām citos ciparos. Augsta inflācija būtu bīstama, ja nepieaugtu ienākumi," domā R. Karnīte.
Sākumā vēl augsta
Pirmajos mēnešos noteiktu ietekmi uz inflāciju atstās nodokļu paaugstinājums, uzsver SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. "Tas nozīmē, ka inflācijas lejupslīde piebremzēsies. Sagaidāms krass pretnostatījums, kas izpaudīsies kā cenu palielinājums no vienas puses un pirktspējas kritums no otras," norāda D. Gašpuitis. Vieni meklē veidus, kā absorbēt pieaugošās izmaksas, citi ir spiesti to darīt, norāda eksperts. "Taču jāņem vērā, ka lielai daļai nebūs šādu iespēju. Tāpat ir manāma tieksme cenas noapaļot par lielāku summu, kāds ir nodokļa palielinājums," tā D. Gašpuitis. Tādēļ, viņaprāt, gada sākumā inflācija noturēsies augsta, atsevišķās nozarēs sagaidāms pieaugums.
Deflācija gada vidū
Taču būtisks un ilgstošs inflācijas kāpums nav sagaidāms - krītošās izejvielu cenas, krasā konkurence, pirktspējas tālāka mazināšanās turpinās spiest inflāciju uz leju. "Prognozējam, ka šogad gada vidējā inflācija sasniegs 5.0 - 6.0%," norāda SEB eksperts. Tādu pašu prognozi medijiem izteica arī CSP priekšniece Aija Žīgure. "Ir ļoti liela varbūtība ieraudzīt gada deflāciju jau gada vidū," uzskata Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Tam esot vairāki priekšnoteikumi - algu fonda samazinājums kā valsts, tā privātajā sektorā. "Tas nozīmēs ne tikai tēriņu kritumu, bet arī to, ka uzņēmējiem mazināsies izmaksas, kas līdz šim bija nozīmīgs iemesls cenu kāpumam. Samazināsies arī importēto preču cena - ne tikai pasaules pieprasījuma samazinājuma dēļ, bet arī tādēļ, ka dažiem tirdzniecības partneriem samazinās valūtas vērtība," skaidro D. Stikuts.
Neskaidra ietekme
Nodokļu palielināšana inflācijas rādītāju pēc aptuveniem aprēķiniem varētu palielināt par 4.4 procentpunktiem. "Nodokļu izmaiņas pagājušajā gadā tika pieņemtas ļoti strauji, un vēl ir grūti prognozēt, kā tas ietekmēs cenas veikalos. Ir dzirdēts, ka arī ražotāji un tirgotāji uzņemsies daļu nodokļa sloga," tā A. Žīgure. Db jau rakstīja (06.01.2009.), ka vairāki tirgotāji nolēmuši PVN dēļ nepacelt cenas pieprasītākajiem produktiem, tādā veidā nodokļa kāpumu daļēji kompensējot no savas kabatas.
Savukārt SIA Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš norādīja, ka saņemti arī pirmie signāli no ražotājiem, kas piedāvā pazemināt savu produktu cenas, lai PVN pieaugums tās nesadārdzinātu veikalu plauktos. Alkoholisko dzērienu ražotājas SIA Berlat Grupa direktors Alvis Batņa skaidroja, ka jau šobrīd, neskatoties uz ražošanas izmaksu kāpumu, uzņēmums ir spiests samazināt preču cenas un ir grūti prognozēt, kas notiks pēc akcīzes nodokļa kāpuma no 1. februāra. Jau tagad izmaksas esam spiesti ņemt uz sevi un šobrīd nevaru paredzēt, kas notiks februārī, tā A. Batņa.
Arī kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošanas uzņēmuma a/s Latfood direktors Valdis Blūms iepriekš atzina, ka nav skaidrības, kas šogad notiks. "Ja mazumtirgotāji centīsies noturēt to pašu uzcenojumu un to pašu peļņu, tas nozīmē vai nu apgrozījuma kritumu, vai arī papildu izdevumu slogu ražotājiem. Un sekas būs atkarīgas no tā, cik stiprs ir katrs uzņēmums," tā V. Blūms intervijā Db.
Apgrūtināts darbs
Viņa arī norādīja uz vēl kādu problēmu - esot apgrūtināts CSP speciālistu darbs reģionos, jo daudzos veikalos vēl nav pārlīmētas jaunās cenas un īstās cenas ir iespējams uzzināt tikai pie kases. "Un būs vēl vesela rinda ar precēm, kam no februāra tiks palielināts akcīzes nodoklis," atgādināja CSP priekšniece.
Šogad arī trūkstot informācijas par to, kā nākamajā gadā mainīsies administratīvi regulējamās cenas. "Parasti jau gada sākumā ir apmēram skaidrs, kas tiks darīts. Šogad nav skaidrs ne kas notiks ar mācību maksām, ne energoresursiem," pastāstīja A. Žīgure.