Kompānijai Royal Dutch Shell piederoša naftas platforma cietusi avāriju Aļaskas piekrastē. Uz platformas kopumā ir 526,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas un 45 tūkstoši litri smēreļļu, tādējādi raisot bažas par ekoloģiskas katastrofas iespējamību reģionā.

ASV krasta apsardze norāda, ka pagaidām nav konstatēta degvielas noplūde apkārtējā vidē, tomēr reģionā ieradušies vides speciālisti un glābšanas dienestu darbinieki, lai sekotu līdzi situācijas attīstībai.

Naftas ieguves platforma Kulluk paredzēta darbam Arktiskajos ūdeņos. Otrdien notika tās transportēšana, taču vētras dēļ pārtrūka troses, ar kuru platforma bija savienota ar velkoni. Naftas platforma jūrā sāka dreifēt līdz viļņi to izskaloja krastā, Kodiakas salā, vēsta Reuters. Platformas apkalpi izdevies veiksmīgi evakuēt. Pagaidām nav skaidrs, kāpēc platforma tikusi transportēta spēcīgas vētras apstākļos.

Vides aizsardzības organizācijas Greenpeace aktīvisti sarīkojuši protesta akcijas pie Krievijas enerģētikas giganta Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, valsts ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Aktīvisti savu uzmanību pievērsa Priražlomnajas naftas platformai, kas ir pirmā Arktikas klases, ledus izturīga naftas ieguves platforma pasaulē. Tiek paredzēts, ka 2013. gadā naftas platforma uzsāks darbu, tādējādi aizsākot naftas ieguvi Arktikā.

Greenpeace aktīvisti uzskata, ka Gazprom nav gatavs situācijām, kad izcelsies naftas noplūde, kas būs jāierobežo. Organizācija akcijas pret Gazprom uzsāka aizvadītajā piektdienā. Kopumā tās ilga piecas dienas.

Naftas piesārņojums no Meksikas līča Latvijas ūdeņus nekad nesasniegs, taču tālākā nākotnē Latviju varētu sasniegt naftas cenas pieaugums, kuru izraisīs naftas sadārdzināšanās paaugstināto drošības prasību un, iespējams, arī nodokļu dēļ, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness. Tomēr minētās prasības garantēs lielāku drošību arī Baltijas jūrā, tai skaitā Latvijas ūdeņos, ja naftas ieguve nākotnē tiktu uzsākta arī kādā no tur esošajām nelielajām naftas atradnēm, norāda eksperti.

LHV Bankas eksperte Zane Tiltanova norāda, ka katastrofas izraisītais šoks akciju tirgū jau norimis un «tiešā viedā naftas kompāniju cenu kritums un naftas noplūdes izraisītās sekas Latvijas akciju tirgu un ekonomiku visticamāk neietekmēs». Savukārt Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzsver, ka drošības prasību paaugstināšana gan ilgtermiņā sadārdzinās naftas ieguvi, bet galvenais noteicējs naftas cenām tomēr būs pasaules ekonomiskā situācija un no tās atkarīgais pieprasījums pēc naftas.

330 cilvēki evakuēti, kad pie Norvēģijas krastiem Ziemeļjūrā bīstami sasvērusies kompānijai Statoil piederoša naftas platforma.

Norvēģijas enerģētikas kompānija norāda, ka naftas platforma Njord pēdējās dienās nav tikusi izmantota, jo tur noritējuši tehniskās apkopkopes darbi. Platformas darbības jauda bijusi 15 tūkstoši bareli naftas dienā, tomēr Statoil uzsver, ka negadījums neietekmēs naftas piegādes.

Statoil arī norādīja, ka naftas platforma vēlāk tikusi sekmīgi nostabilizēta, bet tās apkalpe tika evakuēta piesardzības pasākumu ietvaros. Platformas apkalpe evakuēta izmantojot helikopterus.

Platforma, kas atradās aptuveni 50 kilometru attālumā no Norvēģijas krastiem, sasvērusies par trīs līdz četriem grādiem.

Uz platformas palikuši 40 cilvēki, kas turpinās tās labošanas darbus. Kompānija Statoil atzinusi, ka situāciju uzskata par nopietnu, vēsta AFP.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā policija aizturējusi desmit vides aizstāvju organizācijas Greenpeace aktīvistus, kas tērpušies leduslāču kostīmos protestēja pie enerģētikas milža Gazprom galvenās ēkas.

Aktīvisti aicināja Krievijas kompāniju pārtraukt naftas ieguvi Arktikā un nobloķēja ceļu, kas ved uz Gazprom ēku. Lāča kostīmos tērpušies Greenpeace biedri Gazprom ēkas priekšā izkaisīja mākslīgu sniegu un tajā viļājās.

Kaimiņvalsts likumsargi protestētājus aizgādājusi uz policijas iecirkni, kur viņiem, iespējams, tiks izvirzītas apsūdzības sabiedriskās kārtības graušanā.

Db.lv jau vēstīja, ka Greenpeace aktīvisti augustā sarīkoja protesta akcijas pie Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, Krievijas ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Meksikas līcī eksplodējusi vēl viena naftas platforma, iespējams, radot naftas piesārņojumu ūdenī, vēsta telegraph.co.uk. Tas noticis tikai četrus mēnešus pēc tam, kad eksplodēja kompānijas BP naftas platforma, nogalinot cilvēkus, nodarot lielus postījumus dabai un radot zaudējumus skartajiem uzņēmumiem.

Visi trīspadsmit vīrieši, kas strādāja uz nupat eksplodējušās naftas platformas, kas pieder ASV kompānijai Mariner Energy, ir izglābti.

Sākotnēji Mariner ziņojusi par eļļainu plankumu ūdenī apkārt platformai, bet pēc dažām stundām, kad ugunsgrēks ticis nodzēsts, tas esot pazudis.

Taču medijs atgādina, ka arī kompānija BP sākotnēji vēstīja, ka pēc Deepwater Horizon naftas platformas eksplozijas un nogrimšanas, ūdenī nav redzama nafta. Šī katastrofa notika 20.aprīlī, un tās rezultātā bojā gāja 11 cilvēki. Mariner naftas platforma gan neesot tik liela un dziļa.

Naftas platformas eksplozija notikusi tikai piecus mēnešus pēc tam, kad Apache, cita ASV naftas kompānija, paziņoja, ka tā varētu iegādāties Mariner par 3,9 miljardiem ASV dolāru. Pēc informācijas par negadījumu samazinājusies abu kompāniju akciju cena.

Naftas ieguves kompānija BP ir lūgusi ASV ļaut tai atsākt naftas ieguvi Meksikas līcī, raksta New York Times. Šis kompānijas lūgums ir izraisījis delikātu situāciju ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijā, kurai tagad ir jāspēj izlaipot starp bažām par drošību un vēlmi palielināt naftas ieguvi.

BP cer atjaunot naftas ieguvi desmit platformās jau šī gada jūlijā, apsoloties ievērot stingras drošības normas. ASV regulatori nesen ir atļāvuši naftas ieguvi šelfā, piemēram, kompānija Royal Dutch Shell, apņemoties ievērot stingrus drošības pasākumus, pagājušajā nedēļā ieguva tiesības uzsākt dziļūdens urbšanas operācijas pie Luiziānas krastiem.

ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka viņa administrācija meklē veidus, kā samazināt valsts atkarību no naftas importa. ASV plāno palielināt iekšzemes naftas ieguvi gan uz sauszemes, gan arī jūras šelfā. BP bija viena no galvenajām naftas ieguves kompānijām Meksikas līcī.

Meksikas līcī nonāk līdz pat divām reizēm lielāks daudzums naftas nekā liecina iepriekšējās aplēses. Ar šādu paziņojumu nākusi klajā zinātnieku grupa, kas pētīja naftas plūsmu no urbuma Meksikas līcī, kur šogad aprīlī eksplodēja kompānijas BP naftas platforma, vēsta Associated Press.

Šāds paziņojums norāda uz to, ka teju divu mēnešu laikā kopš naftas platformas eksplozijas Meksikas līča ūdeņos nonākušais naftas apjoms ir nevis iepriekš minētie 160 miljoni litru, bet gan vairāk nekā 300 miljoni litru.

Šī ir jau trešā un, iespējams, ne pēdējā reize, kad ASV valdībai nācies paaugstināt Meksikas līcī nonākušā naftas daudzuma aplēses.

BP naftas platforma Meksikas līcī eksplodēja šā gada 20. aprīlī. Negadījumā bojā gāja 11 BP darbinieki, kuri tobrīd atradās uz platformas.

Norvēģijas lielākais naftas ražotājs Statoil parakstījis trīs gadu līgumu ar Zviedrijas jūras urbšanas kompāniju Stena Drilling par naftas urbšanas platformas nomu, ziņo The Swedish Wire.

Darījuma summa ir 437 miljoni ASV dolāri. «Naftas urbšanas platforma spēlēs svarīgu lomu kompānijas mērķu īstenošanai,» teikts Statoil izplatītajā paziņojumā. Portāls norāda, ka līdzīga naftas urbšanas platforma bija Statoil īpašumā no 2001. gada līdz 2009. gada decembrim.

«Ar Stena Drilling mums ir sena sadarbība tāpēc tieši izvēlējāmies arī turpmāk izmantot tieši šīs kompānijas pakalpojumus,» uzsvēra Statoil viceprezidents Anders Opedals (Anders Opedal)

Platforma tiks izmantota, lai veiktu urbumus Norvēģijas kontinentālajā šelfā.

Norvēģijas kontinentālajā šelfā notiek ļoti augsta aktivitāte. 2008. gadā tika saražoti 242 miljoni standarta kubikmetru naftas produktu ekvivalentu. Tas atbilst vairāk nekā 100 miljonu Norvēģijas mājsaimniecību enerģijas gada patēriņam.

ASV valdība apstiprinājusi, ka BP izraisītā naftas noplūde Meksikas līcī ir līdz šim pasaulē lielākā nejaušā naftas noplūde, zinātnieku aplēsēm liecinot, ka līcī nonākuši aptuveni 4,9 miljoni barelu naftas, ziņo Financial Times.

Jau ziņots, ka naftas noplūdi izdevies apturēt šā gada 15. jūlijā. Lielbritānijas naftas kompānija, pēc kuras naftas platformas eksplozijas sākās naftas noplūde, ir pārliecināta, ka kopš šā gada 15. jūlija Meksikas līcī nafta vairs nenonāk.

Jau ziņots, ka šā gada 20. aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP piederoša naftas platforma. Negadījumā gāja bojā 11 BP darbinieki.

BP joprojām turpina darbus pie naftas noplūdes vietas, urbjot divas papildu akas, kas novadītu naftas plūsmu un mazinātu spiedienu uz patlaban nocietināto naftas urbumu. Šādā veidā kompānija grib pilnībā izslēgt iespējamību, ka naftas noplūde atsāksies.

Naftas kompānijas BP veiktie pasākumi naftas noplūdes ierobežošanai Meksikas līcī dienā samazina noplūdušās naftas apjomu par diviem, nevis iepriekš lēstajiem trīs tūkstošiem barelu dienā, ziņo The Guardian.

BP atzīst, ka kompānijai nav izdevies ierobežot naftas noplūdi no Meksikas līcī eksplodējušās naftas platformas tādā mērā, kā sākotnēji plānots, tādējādi no jauna tiek apšaubīta glābšanas operācijas izdošanās.

BP naftas urbumā ievietotā caurule ik dienas novirza aptuveni 2 010 barelus naftas dienā, kas ir pat mazāk nekā puse no lēstajiem 5 000 bareliem naftas, kas dienas laikā noplūst no naftas urbuma vietā.

Līdz šim BP nācies šķirties no 760 miljoniem ASV dolāru, kas tērēti naftas noplūdes ierobežošanai.

Jau ziņots, ka šā gada aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP naftas platforma, kā rezultātā sākās apjomīga naftas noplūde okeāna līcī.

No naftas ieguves platformas Meksikas līcī ir evakuēti 713 cilvēki, jo platformas dzīvojamās telpas sāka gāzties līča ūdenī, raksta Times Live.

Incidentā uz naftas platformas, kas atrodas 80 kilometru attālumā no Kampečes štata piekrastes, neviens cilvēks nav cietis, un pēc tam nav konstatēta naftas noplūde.

Naftas platforma otrdien sasvērās uz sāniem, un tajā sāka ieplūst ūdens. Līdz vakaram no tās tika evakuēti visi darbinieki. Platforma pieder naftas ieguves kompānijai Petroleos Mexicanos.

Pagājušajā gadā Meksikas līcī jau notika postoša katastrofa, kad aizdegās un nogrima kompānijai BP piederoša naftas platforma, izraisot plašu vides piesārņojumu.

Naftas kompānija British Petroleum uzsākusi vēl vienu mēģinājumu apturēt naftas noplūdi Meksikas līcī.

Jaunais plāns paredz ar augstspiediena urbi iepumpēt dubļus naftas izteces vietā tā, ka tiek nosegta visa naftas un gāzes plūsma un pēc tam iebetonējot aku.

Jāatzīmē, ka BP izpilddirektors Tonijs Heivards (Tony Hayward) presei paziņoja, ka lai pagaidām vel nelolo pārāk lielas cerības, jo līdz šim visi plāni ir izgāzušies un šāda metode nav pielietota praksē tik lielā dziļumā. «Plāna izdošanos varētu vērtēt 70% apmērā,» uzsvēra T. Heivards.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada 20. aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP piederoša naftas ieguves platforma. Negadījumā gāja bojā 11 cilvēki, kas atradās uz platformas, un kopš tās eksplozijas dienas ūdenī nonāk liels daudzums naftas.

Naftas kompānija British Petroleum naftas noplūdes iegrožošanai no sprāgušās platformas Meksikas līcī jau iztērējusi 930 miljonus ASV dolāru, ziņo The Economic Times.

Kompānijai nesokās ar naftas noplūdes iegrozošanu. Pirmais mēģinājums apstādināt naftas noplūdi bija uzbūvējot teju 100 tonnas smagu konstrukciju, ar ko bija paredzēts īstermiņā apturēt naftas noplūdi. Tā, kā šis plāns cieta neveiksmi kompānija uzsāka jaunu mēģinājumu apturēt naftas noplūdi.

Jaunais plāns paredz ar augstspiediena urbi iepumpēt dubļus naftas izteces vietā tā, ka tiek nosegta visa naftas un gāzes plūsma un pēc tam iebetonējot aku.

Jāatzīmē, ka BP izpilddirektors Tonijs Heivards (Tony Hayward) presei paziņoja, ka lai pagaidām vel nelolo pārāk lielas cerības, jo līdz šim visi plāni ir izgāzušies un šāda metode nav pielietota praksē tik lielā dziļumā. «Plāna izdošanos varētu vērtēt 70% apmērā,» uzsvēra T. Heivards.

Lielbritānijas naftas kompānijas BP izdevumi saistībā ar apjomīgo naftas noplūdi Meksikas līcī sasnieguši jau 2,65 miljardus ASV dolāru, ziņo BBC.

Šī summa ietver naftas noplūdes iegrožošanas pasākumu izmaksas, jauna novadurbuma izveidi, kā arī izmaksātās kompensācijas tiem, kas cietuši no naftas noplūdes.

Pēdējo trīs dienu laikā kopējās izmaksas saistībā ar naftas noplūdi BP ir vidēji 100 tūkstoši dolāru dienā, kas liecina, ka izmaksas dienā pieaug, jo šī ir līdz šim lielākā summa, kuru kompānija dienas laikā tērējusi naftas noplūdes seku likvidēšanai.

Pagaidām BP neņemas prognozēt, kādas vēl papildus izmaksas saistībā ar naftas noplūdi vēl varētu būt gaidāmas.

BP norāda, ka patlaban pie naftas noplūdes novēršanas strādā kopumā aptuveni 39 tūkstoši cilvēku.

Kompānija BP naftas noplūdes iegrožošanai no sprāgušās platformas Meksikas līcī jau iztērējusi 350 miljonus ASV dolāru, taču ievērojami panākumi šajā jomā joprojām nav panākti, ziņo Reuters.

BP jau plāno tālākus naftas noplūdes ierobežošanas pasākumus pēc tam, kad kompānijas īstermiņa risinājums – milzu betona un tērauda konstrukcija pār naftas urbumu – sastapies ar sarežģījumiem.

Pagaidām joprojām neierobežotā naftas noplūde, kas varētu izvērsties par smagāko ASV vēsturē, tālāk varētu virzīties rietumu virzienā – prom no populārās Floridas piekrastes, taču tieši uz svarīgajiem kuģošanas ceļiem un zvejas vietām Luiziānas piekrastē.

BP tēriņi naftas noplūdes ierobežošanai galu galā varētu izrādīties krietni lielāki, jo naftas noplūde joprojām nav apturēta.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada 20. aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP piederoša naftas ieguves platforma. Negadījumā gāja bojā 11 cilvēki, kas atradās uz platformas, un kopš tās eksplozijas dienas ūdenī nonāk liels daudzums naftas.

Kompānijai BP, kuras dēļ, eksplodējot naftas platformai, Meksikas līcī noplūdis rekordliels daudzums naftas, līdz šim nācies šķirties no 1,25 miljardiem ASV dolāru, cenšoties apturēt naftas noplūdi un tikt galā ar postošajām sekām, ziņo Associated Press.

BP piebilst, ka šajā summā nav iekļauti 360 miljoni ASV dolāru, kas paredzēti projektam izbūvēt sešus smilšu dambjus, kuru mērķis ir pasargāt Luiziānas ūdeņus no naftas.

Kopš šī gada 20. aprīļa, kad eksplodēja BP nafts platforma, Meksikas līcī nonācis tik liels daudzums naftas, ka ASV izziņoja, ka šī naftas noplūde ir lielākā ASV vēsturē. Eksplodējot naftas platformai, bojā gāja 11 cilvēki.

Db.lv jau vēstīja, ka Credit Suisse analītiķi prognozējuši, ka Lielbritānijas naftas kompānijai BP naftas noplūdes iegrožošana no sprāgušās platformas Meksikas līcī varētu izmaksāt pat 37 miljardus ASV dolāru.

Caurulē plīsuma vietā ir ievietota noplūdi ierobežojoša ierīce, atklāj British Petroleum (BP). Tomēr vēl nav skaidrs, cik veiksmīgi būs šie centieni apturēt jēlnaftas noplūdi, kas Meksikas līcī ilgst jau sešas nedēļas.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada 20. aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP piederoša naftas ieguves platforma. Negadījumā gāja bojā 11 cilvēki, kas atradās uz platformas, un kopš tās eksplozijas dienas ūdenī nonāk liels daudzums naftas.

Zemūdens roboti ir pabeiguši otro plīsušās caurules griešanu, līdz ar to darbu varēja uzsākt inženieri, kas ievieto noplūdi ierobežojošas ierīces. Ar šo ierīču palīdzību ir paredzēts lielāko daļu naftas nosūtīt uz 1,6 km augstāk esošo kuģi.

«Ierobežojošo ierīču uzstādīšana ir vēl viens pozitīvs solis BP pēdējos centienos apturēt noplūdi. Tomēr paies zināms laiks pirms mēs varēsim apstiprināt, ka šī metode strādās un cik lielā mērā tas mazinās naftas noplūdi,» skaidro ASV Krasta apsardzes admirālis Tads Allens (Thad Allen).

Trešdien aprit gads kopš postošas naftas noplūdes Meksikas līcī, kas notika pēc tam kad uzsprāga un nogrima naftas ieguves kompānijas BP platforma. Sprādzienā gāja bojā 11 cilvēki un tas izraisīja plašu naftas noplūdi, kura piesārņoja Meksikas līci un ASV dienvidu pavalstu piekrasti. Lai gan pēc katastrofas lielākā daļa analītiķu paredzēja BP bankrotu, kompānija gada laikā ir spējusi atgūties un atgriezties pie izaugsmes, vēsta Associated Press.

Naftas ieguves gigants ir atgriezies pie ienākumu gūšanas, tā akcijas ir atguvušās un kompānija ir atjaunojusi dividenžu izmaksāšanu. BP arī nodarbojas ar jaunu projektu apgūšanu - sākot no Arktikas līdz pat Indijai, kā arī cenšas atjaunot dziļūdens naftas ieguvi Meksikas līcī.

«BP ir svarīga loma pasaules pieaugošā enerģijas pieprasījuma apmierināšanā,» skaidro BP vadītājs Karls Henriks Svanbergs (Carl-Henric Svanberg). BP ir daudz darījusi, lai atjaunotu iedragāto prestižu. Kompānija ir veikusi «tīrīšanu» savas vadības lokā, sākusi izmaksāt pamatīgas kompensācijas ekoloģiskajā katastrofā cietušajiem un finansējusi Meksikas līča attīrīšanu.

Latviešu Adriana Silenieka un Danas Pūkaines Nīderlandē veidotā e-komercijas modes platforma Asadra dod iespēju pircējiem atklāt vēl nezināmus zīmolus, produktus ar spēcīgu stāstu

Asadra ir e-komercijas platforma modes dizaineriem un zīmoliem. «Meklējam dizainerus, kam ir unikāls, kvalitatīvs produkts un stāsts, kā tas ticis veidots vai kas ir tā iedvesmas avots. Izceļot produkta izstrādes procesa stāstu, palīdzam pircējam saprast iegādātā produkta ietekmi uz planētu. Ja paskatāmies, ko nodara planētai lielo «lētapģērbu» zīmolu produkcija, tas ir šausminoši. Piemēram, ik dienu pasaulē tiek izliets aptuveni viens miljons ķīmisko krāsvielu, izmestas 1500 tonnas tekstila izstrādājumu, bet, lai tas viens džemperis par 15 eiro sadalītos, vajadzīgi pat 40 gadi. Tas ir novedis pie tā, ka modes industrija ir otrs lielākais dabas piesārņotājs pēc naftas industrijas. Asadra ir veidota, lai piedāvātu pircējiem alternatīvu un dotu iespēju iegādāties kvalitatīvus un modernus apģērbus, kas nenodara tādu ļaunumu mūsu planētai,» klāsta Adrians Silenieks, Asadra vadītājs.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Lielbritānijas kompānija BP, kurai piederošā naftas platforma pirms vairāk nekā diviem mēnešiem eksplodēja Meksikas līcī, apņēmusies apturēt naftas noplūdi līdz 27. jūlijam, vēsta Guardian.

Uzņēmumam šajā datumā ir pienākums sniegt ziņojumu par otrā ceturkšņa rezultātiem. Tas cer sniegt vairāk informācijas saviem akcionāriem saistībā ar naftas noplūdi, kā arī jaunākos atklājumus par noplūdes cēloņiem.

Iepriekš BP ziņoja, ka tas plāno novērst bojājumus līdz augusta vidum, tomēr šobrīd uzņēmums apņēmies sasniegt pirmos rezultātus jau līdz 20. jūlijam, kad Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) dosies vizītē uz Balto Namu.

«Perfektā pasaulē, kurā netraucēs nekādi pārtraukumi, ir iespējams apturēt noplūdi laikā no 20. līdz 27. jūlijam,» apliecinājis BP Meksikas līča atjaunošanas vienības direktors Bobs Dadlijs (Bob Dudley). Viņš skaidrojis, ka noplūdes novēršanas darbus var apdraudēt viesuļvētru sezona, kas gan, viņaprāt, esot maz ticams.

Lielbritānijas naftas kompānija BP veidos 20 miljardu ASV dolāru vērtu kompensācijas fondu, kura līdzekļus paredzēts izmaksāt naftas noplūdē cietušajiem. Tāpat arī BP nolēma šogad akcionāriem neizmaksāt dividendes, ziņo BBC.

Par kompensācijas fonda izveidi pēc tikšanās ar BP vadību paziņojis ASV prezidents Baraks Obama. Savukārt neilgi pēc B. Obamas paziņojuma BP vadītājs Karls-Henriks Svanbergs apstiprināja, ka šogad kompānija saviem akcionāriem dividendes neizmaksās.

Kompensācijas fondu pārraudzīs jurists Kenets Feinbergs (Henneth Feinberg), kurš arī pārskatīja kompensācijas pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem.

20 miljardi dolāru, ko BP atlikusi kompensāciju fondā, ir summa, ko kompānija nopelna aptuveni gada laikā, taču tiek lēsts, ka arī ar šiem 20 miljardiem dolāru varētu nebūt gana naftas noplūdes seku likvidēšanai.

16. decembra rītā ievērojami samazinājušās Lielbritānijas naftas kompānijas BP akcijas cena pēc tam, kad ASV valdība paziņoja, ka sūdz tiesā BP, kā arī vairākas citas kompānijas, saistībā ar 20. aprīlī notikušo naftas noplūdi Meksikas līcī, ziņo Telegraph.

BP akcijas cena biržā samazinājās ar 2,7%.

ASV valdība centīsies pierādīt BP un citu Lielbritānijas naftas kompānijas algoto uzņēmumu rupju nolaidību, kuras rezultātā notikusi avārija un sākusies naftas noplūde, kas līdz šim pasaulē ir lielākā ofšora naftas noplūde.

Ja ASV izdosies pierādīt savus apgalvojumus, tad sods, kādu nāktos maksāt apsūdzētajām kompānijām, varētu pārsniegt pat 21 miljardu ASV dolāru.

Iesniegumā tiesai ASV norāda, ka apsūdzētie nav spējuši kontrolēt Meksikas līča naftas platformu, kā arī nav izvēlējušies atbilstošas un drošas tehnoloģijas naftas urbuma veikšanai.

BP naftas platforma Meksikas līcī eksplodēja šā gada 20. aprīlī, nogalinot 11 darbiniekus. BP noplūdes likvidēšanai tērējusi vairāk nekā desmit miljardus dolāru.