Starp visiem pagājušajā gadā reģistrētajiem uzņēmumiem gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls eiro izteiksmē sasniedzis 40 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts pagājušā gada 28.februārī un, kā liecina kontaktu kataloga zo.lv sniegtā informācija, SIA Mariner Finance Baltic pamatdarbība saistīta ar citu monetāro starpniecību.

Jaunreģistrētā uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited, savukārt pašam uzņēmumam – rekordistam kopš aprīļa pieder 1996.gadā dibinātais SIA Baltic Container Terminal. Neskatoties uz to, ka SIA Mariner Finance Baltic darbojies vien desmit mēnešus, to laikā uzņēmumam reģistrētas jau 12 komercķīlas.

Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding, liecina Lursoft dati. SIA Amalva Holding reģistrēts 2013.gada 6.decembrī, un tā kapitāldaļu turētāji ir divas fiziskas personas no Lietuvas – Audrius Menkevičus un Albins Cepla.

Šogad pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 4436 jauni subjekti, kas ir vien par trim vairāk nekā 2012.gadā attiecīgajā periodā, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pēc straujā lēciena 2011.gadā, kad pirmajā ceturksnī vien Komercreģistrā tika reģistrēts 5151 jauns subjekts, pēdējie divi gadi iezīmējas ar zināmu stabilitāti.

Jānorāda, ka Latvijā vēl aizvien augstu popularitāti saglabājušas mazkapitāla SIA – šogad pirmajā ceturksnī reģistrētas jau 2950 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas ir vairāk nekā puse no visiem jaunajiem komersantiem.

Tomēr neatkarīgi no mazkapitāla SIA augstās popularitātes, pirmajos trīs mēnešos reģistrēti arī vairāki jaunie komersanti, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos.

Absolūts rekordists pamatkapitāla ziņā šogad ir 28.februārī reģistrētais SIA Mariner Finance Baltic. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 28,113 miljoni latu. Jaunreģistrētā komersanta vienīgais īpašnieks ir Maltas Mariner Capital Limited.

Uzņēmumus ar daudzu miljonu eiro pamatkapitālu reģistrē visai reti, lielākoties ir SIA ar pamatkapitālu no 1 Ls vai 1 eiro līdz 1999 Ls; situāciju var mainīt tikai ar stimuliem.

Par to liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 10 438, kas ir par 501 mazāk nekā 2012.gadā un par 1218 SIA mazāk nekā 2011.gadā, kad fiksēts absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu rekords pēdējo gadu laikā.

Rekords – 40 milj. eiro

Pēc SIA Lursoft datiem, gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls sasniedzis 40 milj. eiro (28,113 milj. Ls), kuram reģistrētas 12 komercķīlas un kurš ir kļuvis par SIA Baltic Container Terminal īpašnieku. Šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited. Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding un tā kapitāldaļu turētāji ir A. Menkevičs un A. Cepla no Lietuvas. Ar lielu – 10 mil eiro – pamatkapitālu ir reģistrētas arī vairākas komandītsabiedrības – Expansion Capital Fund, ZGI-3 un FlyCap Investment Fund I, kuru darbības termiņš noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.

Rīgas brīvostā bāzētā SIA Baltic Container Terminal (BCT) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties jaunam valdes loceklim, Maltas Republikas valstspiederīgajam Edvardam Hili (Edward Hili), liecina informācija Lursoft.

Darbu BCT valdē turpina tās priekšsēdētājs Marins Hili (Marin Hili), valdes locekļi Maltas valstspiederīgie Mišela Borga (Michela Borg), Ričards Abdila Kastilo (Richard Abdilla Castilo), Karmelo Hili (Carmelo Hili), Džerards Samuts (Gerard Sammut) un latvietis Aldis Ziedis.

Edvards Hili BCT valdei pievienojies šā gada 4. septembrī, liecina dati Lursoft.

Vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, BCT ierindojas Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta 346. vietā. 2010. gadā uzņēmums apgrozīja 11,06 milj. Ls un nopelnīja 4,65 milj. Ls, liecina žurnālā TOP 500 apkopotie dati.

BCT pamatkapitāls ir 250 tūkstoši Ls, un kompānija nodarbojas ar kravu iekraušanu un izkraušanu Rīgas Brīvostas teritorijā.

Ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, Rīgas ostā strādājošais uzņēmums SIA “Baltic Container Terminal” (BCT) ir izbūvējis jaunu saules paneļu elektrostaciju, kas turpmāk ar zaļo enerģiju aizvietos daļu no uzņēmuma darbībai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.

1974 saules paneļi ir izvietoti uz uzņēmuma teritorijā esošās noliktavas jumta 11 600 m² platībā. Elektrostacijas invertoru kopējā jauda 0,875 MW un šāda elektrostacija ar saražoto enerģiju spēj nodrošināt 250 vidēju Latvijas mājsaimniecību patēriņu.

Jaunais saules paneļu parks atklāts 6. septembrī, klātesot BCT akcionāriem no Maltas holdinga “Mariner” un Rīgas brīvostas vadībai. Zaļās elektroenerģijas projekta ietvaros uzņēmumā BCT ir izbūvēta un uzsākusi darbu arī jauna transformatoru apakšstacija. Tajā pagaidām ir viens 1000 kVA transformators, taču paredzēta vieta arī otram transformatoram, jo uzņēmuma attīstības plānos paredzēta vēl viena saules paneļu parka izbūve.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Piektdien, 25.septembrī, 19.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē tās dalībnieki kā šā gada prioritātes izvirzīja Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, darbaspēka pieejamību, izglītības sistēmas attīstību, investīciju drošību un tiesu sistēmas efektivitāti, kā arī maksātnespējas procesa uzlabošanu, informē Valsts kancelejā.

Padome arī atzinīgi novērtēja līdzšinējo pušu sadarbību Latvijas investīciju vides uzlabošanā un pauda gatavību turpināt dialogu arī nākamajā gadā.

Vērtējot 2015.gada panākto progresu, uzņēmēji izteica atzinību par Latvijas ekonomikas izaugsmi par spīti satricinājumiem ārējos tirgos un pieaugošiem ģeopolitiskās vides sarežģījumiem, kā arī uzteica valdības darbu pie pirmās Latvijas ES Padomes prezidentūras organizēšanas un panākto progresu iestāšanas sarunās OECD.

Investori atzina, ka pastāvīgai Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai ir ļoti svarīgi turpināt un pabeigt pēdējo gadu laikā izsludinātās reformas. Tostarp, jāturpina visaptverošas reformas izglītības sistēmā, tiesu sistēmā, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus maksātnespējas jomā. Attiecībā uz veselības aprūpes jomu, investori norādīja uz pārdomātu plānošanu un efektīvu valsts līdzekļu izmantošanu. Tāpat investori akcentēja, ka enerģētikas politika ir viens no uzņēmēju aktuālajiem dienas kārtības jautājumiem, tāpēc apsveicams ir Latvijas progress enerģētikas politikā un enerģijas tirgus liberalizācijas jomā.

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m² platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m² biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m², bet Viļņā 162 tūkst. m². Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Lielbritānija turpina importēt Krievijas naftu, izmantojot dažādas shēmas un nepilnības, ziņo laikraksts "Times".

"Times" rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kamēr Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, Lielbritānijas ostās ienākuši vismaz četru tankkuģi ar Krievijas naftu.

Kā ziņo "Times", tankkuģi naftu pārpumpējuši atklātā jūrā, piemēram, izslēdzot GPS ierīces, lai nebūtu iespējams tos izsekot.

Imingemas ostā Linkolnšīrā kopš marta ievesta Krievijas nafta apmēram 27 miljonu ASV dolāru (26 miljoni eiro) vērtībā. Nafta bija reģistrēta kā imports no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas.

Savukārt Temzportas ostā Greina salā Krievijas nafta ievesta 155 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā piemēru "Times" min situāciju ar tankkuģi "Mariner III", kurš maijā atstāja Tuapses ostu Krievijas dienvidos ar 200 000 bareliem naftas. Pēc piecām dienām, kad kuģis bija atklātā jūrā, tam līdzās nostājās Grieķijas kompānijai piederošs tankkuģis "Marinoula". Abi kuģi 36 stundas bija savienoti ar lielām trubām. Pēc tam Grieķijas kuģis devās uz Lielbritāniju, kur Imingemā 6.jūnijā izkāva 250 000 barelus naftas.

SIA Baltic Container Terminal ir reģistrējis 913 645 latu komercķīlu, liecina informācija Lursoft.

Ķīlas devējs ir S.p.A. Mariner, savukārt ķīlas ņēmējs – Nordea Bank Finland Plc. Komercķīlas parādnieka SIA Baltic Container Terminal direktors Aldis Zieds nevēlējās komentēt uzņēmuma komercdarījumu. Ir ieķīlāti SIA Baltic Container Terminal vērstpapīri, obligācijas un cita līdzdalība kapitālsabiedrības kapitālā.

SIA Baltic Container terminal nodarbojas ar kravu apkalpošanu Rīgas Brīvostā. Uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā bija 7,9 miljoni latu, un peļņa – 2,46 miljoni latu. Gadu iepriekš – 2008. gadā, uzņēmuma apgrozījums bija par 25% lielāks. 2009. gadā uzņēmums darbojās ar 31% rentabilitāti, un tajā strādāja vairāk nekā 190 darbinieki.

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.