Uzņēmumus ar daudzu miljonu eiro pamatkapitālu reģistrē visai reti, lielākoties ir SIA ar pamatkapitālu no 1 Ls vai 1 eiro līdz 1999 Ls; situāciju var mainīt tikai ar stimuliem.
Par to liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 10 438, kas ir par 501 mazāk nekā 2012.gadā un par 1218 SIA mazāk nekā 2011.gadā, kad fiksēts absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu rekords pēdējo gadu laikā.
Rekords – 40 milj. eiro
Pēc SIA Lursoft datiem, gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls sasniedzis 40 milj. eiro (28,113 milj. Ls), kuram reģistrētas 12 komercķīlas un kurš ir kļuvis par SIA Baltic Container Terminal īpašnieku. Šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited. Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding un tā kapitāldaļu turētāji ir A. Menkevičs un A. Cepla no Lietuvas. Ar lielu – 10 mil eiro – pamatkapitālu ir reģistrētas arī vairākas komandītsabiedrības – Expansion Capital Fund, ZGI-3 un FlyCap Investment Fund I, kuru darbības termiņš noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.
Apvienību popularitāte
Pērnais gads iezīmējas ar to, ka jaunreģistrēto uzņēmumu vidū, salīdzinot ar pēdējiem astoņiem gadiem, pamazām atgriežas personālsabiedrību (komandītsabiedrības, pilnsabiedrības) popularitātes laiks. «Personālsabiedrības parasti tiek veidotas noteiktu vērienīgu projektu realizācijai. Viens no iemesliem, kāpēc personālsabiedrībās apvienojas vairāki uzņēmumi, ir, lai startētu publiskos iepirkumos un īstenotu apjomīga mēroga projektus. Dažkārt šāds priekšnosacījums pat ir izvirzīts pretendentiem publiskā iepirkuma dokumentācijā,» skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Analizējot pēdējos septiņos gados dibinātā komandītsabiedrības un pilnsabiedrības, viņa secina, ka pērn kopumā dibinātas 82 personālsabiedrības. «Tas ir augstākais rādītājs kopš Komerclikuma spēkā stāšanās (2002. gadā). Vērtējot personālsabiedrību darbības jomas, redzams, ka līderpozīcijas ieņem divas nozares, galvenokārt tā ir ēku būvniecība un ceļu, tiltu būvniecība,» stāsta D. Kiopa. «Pēdējo gadu vērienīgie būvniecības projekti, kuri šobrīd jau īstenoti, un arī tie, kuri vēl ir tapšanas stadijā, ir bijis kā stimuls, lai būvniecības uzņēmumi apvienotu spēkus to realizācijai,» uzņēmumu apvienību veidošanos skaidro D. Kiopa. Pēc viņas stāstītā, dažkārt arī citās jomās tiek dibinātas personālsabiedrības, piemēram, ēdināšanas, pārtikas tirdzniecības, informācijas sistēmu izstrādes, tehnisko konsultāciju un meža nozarē. Pēc Lursoft datiem, personālsabiedrības tiek reģistrētas Rīgā, otrajā vietā ierindojas Jelgava, bet trešā vietā – Jēkabpils un Daugavpils.
«Komandītsabiedrības un pilnsabiedrības 99% biedru ir Latvijas uzņēmumi. B biedri no ārzemēm lielākoties ir no Igaunijas, Vācijas, Krievijas. Ja apskatām personālsabiedrību skaitlisko sastāvu, redzam, ka vairumā gadījumu – 78% – to veido divi biedri,» – tā D. Kiopa. Viņa norāda, ka pēdējā gada laikā dibinātās komandītsabiedrības, kuru ieguldījumu apmērs sasniedz 10 milj. eiro, nav Latvijas «tradicionālās» personālsabiedrības. «Izvērtējot šo komantdītsabiedrību biedru līdzšinējo pieredzi uzņēmējdarbībā, redzams, ka vadības līmenī tie iepriekš darbojušies dažādu jomu uzņēmumos – holdingi, nekustamie īpašumi, vadību konsultācijas, enerģijas ražošanas uzņēmumos, risku fondos utml.,» norāda D. Kiopa. Viņa prognozē, ka tuvākajā laikā personālsabiedrību popularitāte varētu saglabāties visai augstā līmenī, jo šobrīd ekonomikā iezīmējas tendence uzņēmējiem kooperēties, apvienoties, sadarboties, lai īstenotu īstermiņa vai ilgtermiņa projektus.
Riska fonds
Komandītsabiedrības Expansion Capital Fund pamatkapitālu veido Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) ieguldījums 10 miljonu eiro apmērā. Komandītsabiedrība dibināta augustā, kad LGA sarunu procedūrā izvēlējās trīs jaunu riska kapitāla fondu pārvaldniekus. Expansion Capital Fund mērķis ir veikt ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos no 100 tūkstošiem līdz 1,5 miljoniem eiro, priekšroku dodot uz eksportu orientētiem projektiem. Expansion Capital valdes loceklis Andris Keziks pastāstīja, ka pērn gan ieguldījumi vēl nav veikti, bet pirmie projekti LGA apstiprināšanai tiks piedāvāti janvārī un pozitīva lēmuma gadījumā pirmās investīcijas varētu notikt jau februārī. «Interese no uzņēmumiem par investīcijām ir liela,» atzina A.Keziks, bet piebilda, ka problēmas gan dažkārt rodas biznesa plāna izstrādes stadijā. «Līdz ar to var teikt, ka idejas gaisā virmo, bet daļa no interesentiem pazūd, kad šīs idejas ir jāapstrādā nopietnāk jau konkrētā plānā,» atzina A.Keziks.
Jauno mazāk par 3,1%
Lai arī aizvadītajā gadā reģistrēts ievērojams skaits jaunu uzņēmumu, tomēr 2011. gada rekordu nav izdevies pārspēt, rāda Lursoft pētījums. Visvairāk – 15 345 – bijušas SIA, 725 – individuālie komersanti, 64 – pilnsabiedrības, 46 – akciju sabiedrības, 18 – komandītsabiedrības. Pērn jaundibinātu kompāniju reģistrācija salīdzinājumā ar 2012. gadu ir samazinājusies par 3,1%. «Nepatīkama tendence – pēdējo divu gadu laikā jaunu uzņēmumu reģistrācija sarūk, un aina ir līdzīga tai, kāda bija pirms krīzes, lai arī pēdējos gados jaunus uzņēmumu reģistrē vairāk nekā agrāk,» situāciju vertē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņaprāt, šai tendencei – jaunu uzņēmumu reģistrēšanas kritumam – ir vairāki iemesli.
«Tam varētu būt sava ietekme,» tā uz jautājumu, vai pērnruden Saeimā aizdegusies diskusija par mikronodokļa likmes palielināšanu līdz 15% pašreizējo 9% vietā, kas rezultējusies ar grozījumiem attiecīgā likumā, atbild J. Endziņš. Viņš atzīst: ja nebūs burkāna – stimulu –, tad par jaunu uzņēmumu skaita pieaugumu var aizmirst. «Tad labākajā gadījumā notiks stabilizācija, bet gribētos redzēt Nacionālajā attīstības plānā ierakstīto – ekonomikas izrāvienu, taču tas nav iespējams bez attiecīgiem pasākumiem,» uzsver J. Endziņš. Viņš atgādina, ka, veroties dažādos reitingos, Latvija mīņājas uz vietas, bet kaimiņvalstis apsteidz. «Ekonomiskās brīvības indeksā Latvija ir 55. vietā (bija 56.), Lietuva ir 22., bet Igaunija – 13. vietā. Globālās konkurētspējas indeksā Latvija ieņem 52. vietu (bija 56.), savukārt Lietuva ir 48., bet Igaunija – 32.vietā. Dooing Businees reitingā Lietuva ir 17. vietā, Igaunija – 22., bet Latvija 24. (bija 25.),» tā uz lūgumu minēt kādus piemērus atbild J. Endziņš.
Likvidēs vairāk
Salīdzinājumā ar krīzes gadiem uzņēmumu likvidēšanas dinamika pēdējos trijos gados bijusi vienmērīgāka. Pērn likvidēti tikai 4152 uzņēmumi, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2012. gadā. Lai arī mazāks likvidēto uzņēmumu skaits sākotnēji šķiet pozitīvs, tomēr D. Kiopa prognozē, ka nākamajos gados šis rādītājs tomēr varētu palielināties.
Savu sacīto viņa pamato ar to, ka no 2012.gada oktobra Valsts ieņēmumu dienests jau vairāk nekā 10 000 uzņēmumu reģistrējis saimnieciskās darbības apturēšanu, kas savukārt sekmē faktiski nefunkcionējošu uzņēmumu likvidācijas procesa uzsākšanu un izslēgšanu no aktīvo uzņēmumu statistikas. Jārēķinās, ka Valsts ieņēmumu dienests veido riskanto personu reģistru, kurā iekļuvušajām personām liegts ieņemt amatu uzņēmumā vai būt par tās īpašnieku.
«Tas ilgtermiņā veicinās Latvijas uzņēmējdarbības vides attīrīšanu no nestrādājošiem vai pseidouzņēmumiem,» – tā D. Kiopa. To, ka šādu uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir visai liels, apstiprina arī pēdējos gados apkopotā statistika par uzņēmumu iesniegtajiem gada pārskatiem. Piemēram, pērn tika iesniegti 88 000 uzņēmumu gada pārskati, no kuriem 19 880 apgrozījums bija 0, attiecīgi 2011. gadā – 20 110 un 2010. gadā – 19 618.