Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

ASV valdība apstiprinājusi, ka BP izraisītā naftas noplūde Meksikas līcī ir līdz šim pasaulē lielākā nejaušā naftas noplūde, zinātnieku aplēsēm liecinot, ka līcī nonākuši aptuveni 4,9 miljoni barelu naftas, ziņo Financial Times.

Jau ziņots, ka naftas noplūdi izdevies apturēt šā gada 15. jūlijā. Lielbritānijas naftas kompānija, pēc kuras naftas platformas eksplozijas sākās naftas noplūde, ir pārliecināta, ka kopš šā gada 15. jūlija Meksikas līcī nafta vairs nenonāk.

Jau ziņots, ka šā gada 20. aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP piederoša naftas platforma. Negadījumā gāja bojā 11 BP darbinieki.

BP joprojām turpina darbus pie naftas noplūdes vietas, urbjot divas papildu akas, kas novadītu naftas plūsmu un mazinātu spiedienu uz patlaban nocietināto naftas urbumu. Šādā veidā kompānija grib pilnībā izslēgt iespējamību, ka naftas noplūde atsāksies.

BP izraisītā naftas noplūde 1. jūlijā kļūs par lielāko, kāda notikusi Meksikas līcī, liecina ASV sliktākā scenārija aplēses, ziņo Associated Press.

Naftas noplūde no eksplodējušās BP naftas platformas turpinās nu jau divarpus mēnešus, 1. jūlija dienas laikā noplūdušās naftas apjoms varētu sasniegt 530,6 miljonus litru, kā liecina ASV sliktākā scenārija aplēses. Tādējādi šī naftas noplūde pārspēj noplūdi Ixtoc I, kas notika Meksikas līcī no 1979. līdz 1980. gadam.

Pat pēc pozitīvākā scenārija Meksikas līcī nonākuši 270 miljoni litru naftas.

Pasaulē līdz šim lielākā naftas noplūde notika 1991. gadā, Persijas līča kara laikā, kad Irākas spēki atvēra naftas termināla vārstus, kā rezultātā noplūda aptuveni 1,74 miljardi litru naftas.

Saskaņā ar kompānijas BP apgalvojumiem tā ir īslaicīgi apturējusi naftas noplūdi Meksikas līcī no nogrimušās naftas platformas, ziņo BBC.

Līdz ar to šī ir pirmā reize, kad noplūde ir apstājusies kopš naftas platformas eksplozijas un nogrimšanas šā gada aprīlī.

Noplūde novērsta, izmantojot jaunu plombu, un tas darīts naftas platformas pārbaudes ietvaros. Kā iespējamais pārbaudes laiks tiek minētas 48 stundas.

ASV prezidents Baraks Obama sacījis, ka šī ziņa ir «pozitīva zīme», bet akcentējis, ka tas viss joprojām ir testēšanas stadijā.

Pati kompānija uzsvērusi, ka, pat ja ne pilītes naftas no nogrimušās platformas neizplūdīs 48 stundas, tas nenozīmē, ka naftas un gāzes noplūde ir apturēta pavisam. Kā norāda BP, pagaidām nav iemesla svētkiem.

Vairāk nekā divu mēnešu laikā, kopš eksplodēja Lielbritānijas kompānijas BP naftas platforma Meksikas līcī, un sākās ASV vēsturē lielākā naftas noplūde, ūdenī nonākušais «melnais zelts» ir sasniedzis arī Teksasas štata piekrasti, tādējādi naftas noplūde ir skārusi visas Meksikas līča valstis, raksta Associated Press.

Teksasas piekrastē atrastas pirmās darvas pikas, kas atceļojušas no naftas noplūdes vietas.

Nafta joprojām turpina savu plūsmu uz Meksikas līča valstīm, taču kuģi, kas attīra vissmagāk skartās vietas, netiek tai līdzi, jo virkne vairāku vētru padarījušas ūdeņus līcī pārāk nemierīgus.

Atrasto darvas piku daudzums Teksasas piekrastē ir niecīgs, salīdzinot ar kaitējumu, kas nodarīts citur līča piekrastēs, taču ar to pietiek, lai tur nosūtītu speciālās attīrīšanas vienības un liktu BP par to samaksāt.

Db.lv jau vēstīja, ka naftas noplūde Meksikas līcī līdz šim kompānijai BP izmaksājusi kopumā 3,12 miljardus ASV dolāru.

Kompānijai Royal Dutch Shell piederoša naftas platforma cietusi avāriju Aļaskas piekrastē. Uz platformas kopumā ir 526,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas un 45 tūkstoši litri smēreļļu, tādējādi raisot bažas par ekoloģiskas katastrofas iespējamību reģionā.

ASV krasta apsardze norāda, ka pagaidām nav konstatēta degvielas noplūde apkārtējā vidē, tomēr reģionā ieradušies vides speciālisti un glābšanas dienestu darbinieki, lai sekotu līdzi situācijas attīstībai.

Naftas ieguves platforma Kulluk paredzēta darbam Arktiskajos ūdeņos. Otrdien notika tās transportēšana, taču vētras dēļ pārtrūka troses, ar kuru platforma bija savienota ar velkoni. Naftas platforma jūrā sāka dreifēt līdz viļņi to izskaloja krastā, Kodiakas salā, vēsta Reuters. Platformas apkalpi izdevies veiksmīgi evakuēt. Pagaidām nav skaidrs, kāpēc platforma tikusi transportēta spēcīgas vētras apstākļos.

Kompānija BP naftas noplūdes iegrožošanai no sprāgušās platformas Meksikas līcī jau iztērējusi 350 miljonus ASV dolāru, taču ievērojami panākumi šajā jomā joprojām nav panākti, ziņo Reuters.

BP jau plāno tālākus naftas noplūdes ierobežošanas pasākumus pēc tam, kad kompānijas īstermiņa risinājums – milzu betona un tērauda konstrukcija pār naftas urbumu – sastapies ar sarežģījumiem.

Pagaidām joprojām neierobežotā naftas noplūde, kas varētu izvērsties par smagāko ASV vēsturē, tālāk varētu virzīties rietumu virzienā – prom no populārās Floridas piekrastes, taču tieši uz svarīgajiem kuģošanas ceļiem un zvejas vietām Luiziānas piekrastē.

BP tēriņi naftas noplūdes ierobežošanai galu galā varētu izrādīties krietni lielāki, jo naftas noplūde joprojām nav apturēta.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada 20. aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP piederoša naftas ieguves platforma. Negadījumā gāja bojā 11 cilvēki, kas atradās uz platformas, un kopš tās eksplozijas dienas ūdenī nonāk liels daudzums naftas.

Naftas piesārņojums no Meksikas līča Latvijas ūdeņus nekad nesasniegs, taču tālākā nākotnē Latviju varētu sasniegt naftas cenas pieaugums, kuru izraisīs naftas sadārdzināšanās paaugstināto drošības prasību un, iespējams, arī nodokļu dēļ, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness. Tomēr minētās prasības garantēs lielāku drošību arī Baltijas jūrā, tai skaitā Latvijas ūdeņos, ja naftas ieguve nākotnē tiktu uzsākta arī kādā no tur esošajām nelielajām naftas atradnēm, norāda eksperti.

LHV Bankas eksperte Zane Tiltanova norāda, ka katastrofas izraisītais šoks akciju tirgū jau norimis un «tiešā viedā naftas kompāniju cenu kritums un naftas noplūdes izraisītās sekas Latvijas akciju tirgu un ekonomiku visticamāk neietekmēs». Savukārt Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzsver, ka drošības prasību paaugstināšana gan ilgtermiņā sadārdzinās naftas ieguvi, bet galvenais noteicējs naftas cenām tomēr būs pasaules ekonomiskā situācija un no tās atkarīgais pieprasījums pēc naftas.

Uzņēmums "Orlen Lietuva", kas Lietuvā nodarbojas ar jēlnaftas importu un pārstrādi, ir sedzis Latvijas zaudējumus 60 775 eiro apmērā, kurus radīja naftas noplūde no Būtiņģes naftas termināla 2020.gada 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzskata, ka šīs kompensācijas saņemšana ir "apliecinājums Latvijas atbildīgo iestāžu profesionalitātei un kompetencei, ļoti īsā laikā panākot, ka uzņēmums, kura darbības rezultātā videi nodarīts kaitējums, to atzīst un rīkojas, lai to kompensētu pilnā apmērā".

Saskaņā ar VVD veiktajiem aprēķiniem, naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla rezultātā Latvijas jūras videi tika nodarīts kaitējums 58 053 eiro apmērā. Papildus Latvijas valstij tika radīti zaudējumi 2632 eiro, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz noplūdi no Būtiņģes naftas termināla. Tāpat "Orlen Lietuva" sedzis izmaksas, ko radīja piesārņojuma paraugu analīžu veikšana - 90 eiro.

16. decembra rītā ievērojami samazinājušās Lielbritānijas naftas kompānijas BP akcijas cena pēc tam, kad ASV valdība paziņoja, ka sūdz tiesā BP, kā arī vairākas citas kompānijas, saistībā ar 20. aprīlī notikušo naftas noplūdi Meksikas līcī, ziņo Telegraph.

BP akcijas cena biržā samazinājās ar 2,7%.

ASV valdība centīsies pierādīt BP un citu Lielbritānijas naftas kompānijas algoto uzņēmumu rupju nolaidību, kuras rezultātā notikusi avārija un sākusies naftas noplūde, kas līdz šim pasaulē ir lielākā ofšora naftas noplūde.

Ja ASV izdosies pierādīt savus apgalvojumus, tad sods, kādu nāktos maksāt apsūdzētajām kompānijām, varētu pārsniegt pat 21 miljardu ASV dolāru.

Iesniegumā tiesai ASV norāda, ka apsūdzētie nav spējuši kontrolēt Meksikas līča naftas platformu, kā arī nav izvēlējušies atbilstošas un drošas tehnoloģijas naftas urbuma veikšanai.

BP naftas platforma Meksikas līcī eksplodēja šā gada 20. aprīlī, nogalinot 11 darbiniekus. BP noplūdes likvidēšanai tērējusi vairāk nekā desmit miljardus dolāru.

Naftas kompānijas BP veiktie pasākumi naftas noplūdes ierobežošanai Meksikas līcī dienā samazina noplūdušās naftas apjomu par diviem, nevis iepriekš lēstajiem trīs tūkstošiem barelu dienā, ziņo The Guardian.

BP atzīst, ka kompānijai nav izdevies ierobežot naftas noplūdi no Meksikas līcī eksplodējušās naftas platformas tādā mērā, kā sākotnēji plānots, tādējādi no jauna tiek apšaubīta glābšanas operācijas izdošanās.

BP naftas urbumā ievietotā caurule ik dienas novirza aptuveni 2 010 barelus naftas dienā, kas ir pat mazāk nekā puse no lēstajiem 5 000 bareliem naftas, kas dienas laikā noplūst no naftas urbuma vietā.

Līdz šim BP nācies šķirties no 760 miljoniem ASV dolāru, kas tērēti naftas noplūdes ierobežošanai.

Jau ziņots, ka šā gada aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP naftas platforma, kā rezultātā sākās apjomīga naftas noplūde okeāna līcī.

Naftas noplūde pie Taizemes krastiem radījusi bažas par ekoloģisku katastrofu un likusi tūristiem pamest iecienīto Ko Sametas salas kūrortu.

Aizvadītās nedēļas nogalē vismaz 50 tūkstoši litru naftas noplūda aptuveni divdesmit kilometrus no krasta jūrā Siāmas līcī no Taizemes energokompānijas PTT cauruļvada. Naftas noplūde ir ceturtā lielākā Taizemes vēsturē, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Taizemes varasiestādes uzsākušas plašu tīrīšanas operāciju un cenšas ierobežot naftas plankuma pārvietošanos. Piesārņojuma tīrīšanas darbos iesaistīti vairāk nekā 600 militārpersonu un PTT darbinieku. Neskatoties uz to, nafta sākusi izskaloties Ko Sametas salas krastā, kur atrodas iecienīts kūrorts.

Taizemes Raijongas provinces Tūrisma asociācijas vadītājs Čairats Triratanajarasporns (Chairat Trirattanajarasporn) atklājis, ka salu, baidoties no piesārņojuma, pametuši jau 30% tūristu un radušās bažas par ievērojamiem zaudējumiem reģiona tūrisma nozarei.

Vides aizsardzības organizācijas Greenpeace aktīvisti sarīkojuši protesta akcijas pie Krievijas enerģētikas giganta Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, valsts ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Aktīvisti savu uzmanību pievērsa Priražlomnajas naftas platformai, kas ir pirmā Arktikas klases, ledus izturīga naftas ieguves platforma pasaulē. Tiek paredzēts, ka 2013. gadā naftas platforma uzsāks darbu, tādējādi aizsākot naftas ieguvi Arktikā.

Greenpeace aktīvisti uzskata, ka Gazprom nav gatavs situācijām, kad izcelsies naftas noplūde, kas būs jāierobežo. Organizācija akcijas pret Gazprom uzsāka aizvadītajā piektdienā. Kopumā tās ilga piecas dienas.

Meksikas līcī nonāk līdz pat divām reizēm lielāks daudzums naftas nekā liecina iepriekšējās aplēses. Ar šādu paziņojumu nākusi klajā zinātnieku grupa, kas pētīja naftas plūsmu no urbuma Meksikas līcī, kur šogad aprīlī eksplodēja kompānijas BP naftas platforma, vēsta Associated Press.

Šāds paziņojums norāda uz to, ka teju divu mēnešu laikā kopš naftas platformas eksplozijas Meksikas līča ūdeņos nonākušais naftas apjoms ir nevis iepriekš minētie 160 miljoni litru, bet gan vairāk nekā 300 miljoni litru.

Šī ir jau trešā un, iespējams, ne pēdējā reize, kad ASV valdībai nācies paaugstināt Meksikas līcī nonākušā naftas daudzuma aplēses.

BP naftas platforma Meksikas līcī eksplodēja šā gada 20. aprīlī. Negadījumā bojā gāja 11 BP darbinieki, kuri tobrīd atradās uz platformas.

ASV valdība ir lūgusi kompāniju BP to informēt pirms jebkuras būtiskas aktīvu pārdošanas vai apvienošanās darījumiem, ziņo BBC.

Ļoti neparastais lūgums izteikts vēstulē, ko 23. jūnijā nosūtījis ASV Tieslietu departaments.

BP uz vēstuli vēl neesot atbildējusi.

BBC atgādina, ka naftas noplūde Meksikas līcī kompānijai radījusi apjomīgas izmaksas, kuras ietver piesārņojuma savākšanu, naftas noplūdes ierobežošanu un kompensācijas cietušajiem.

ASV valdība līdz šim ļoti kritizējoši izteikusies par BP veikumu naftas noplūdes lietā.

Saskaņā ar jaunāko BP sniegto informāciju naftas noplūde tai jau izmaksājusi 3,12 miljardus ASV dolāru, taču kopējās izmaksas, kā prognozē analītiķi, būs desmitiem miljardu dolāru.

Kompānija atzinusi, ka tā izskata iespēju pārdot dažus aktīvus un piesaistīt jaunus investorus.

Jēlnaftas cena februāra piegādēm Ņujorkas preču biržā 10. janvāra rītā bija 88,97 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,94 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos veicināja naftas noplūde no Aļaskas naftas vada, kā rezultātā naftas vads 8. janvāra vakarā tika slēgts. Lai arī operatīvie darbinieki naftas noplūdi ir likvidējuši, pagaidām nav zinām, kad tiks atsākta naftas vada darbība, ziņo Associated Press.

Enerģētikas konsultants The Schork Report norāda, ka šī naftas cauruļvada slēgšana, vai arī darbība ar 5% kapacitāti, nespēs pacelt naftas cenas līdz 100 dolāru robežai. Lai tas notiktu šiem traucējumiem vajadzētu ieilgt līdz martam vai aprīlim.

Londonā Brent naftas cena palielinājusies par 0,79 ASV dolāriem līdz 94,12 dolāriem par barelu.

Naftas kompānija BP, no kuras sprāgušās naftas platformas Meksikas līcī noplūdis milzīgs daudzums naftas, piedāvā 500 miljonus ASV dolāru lielu summu, lai veiktu pētījumus par to, kā naftas noplūde ietekmē dzīvnieku pasauli un vidi Meksikas līcī un līča piekrastēs, ziņo Financial Times.

BP naudu atvēlējusi pētījumu veikšanai nākamo desmit gadu laikā, lai noteiktu vairāku tūkstošu barelu daudzumā noplūdušās naftas ietekmi uz apkārtējo dabu.

Pirmā daļu naudas saņems Luiziānas Universitāte, lai izanalizētu naftas noplūdes tūlītējo ietekmi uz vidi.

Kopš apjomīgās naftas noplūdes sākuma BP ir tērējusi milzu summas sava tēla labošanai, izdalot miljonus naftas noplūdes ietekmētajām valstīm, kā arī noalgojot sabiedrisko attiecību kompānijas, kas strādātu ar žurnālistiem.

ASV prezidenta Baraka Obama administrācijas domas gan šie BP centieni nav mainījuši, un BP joprojām būs jāatbild par visām naftas noplūdes radītajām sekām.

Kompānijai BP, kuras dēļ, eksplodējot naftas platformai, Meksikas līcī noplūdis rekordliels daudzums naftas, līdz šim nācies šķirties no 1,25 miljardiem ASV dolāru, cenšoties apturēt naftas noplūdi un tikt galā ar postošajām sekām, ziņo Associated Press.

BP piebilst, ka šajā summā nav iekļauti 360 miljoni ASV dolāru, kas paredzēti projektam izbūvēt sešus smilšu dambjus, kuru mērķis ir pasargāt Luiziānas ūdeņus no naftas.

Kopš šī gada 20. aprīļa, kad eksplodēja BP nafts platforma, Meksikas līcī nonācis tik liels daudzums naftas, ka ASV izziņoja, ka šī naftas noplūde ir lielākā ASV vēsturē. Eksplodējot naftas platformai, bojā gāja 11 cilvēki.

Db.lv jau vēstīja, ka Credit Suisse analītiķi prognozējuši, ka Lielbritānijas naftas kompānijai BP naftas noplūdes iegrožošana no sprāgušās platformas Meksikas līcī varētu izmaksāt pat 37 miljardus ASV dolāru.

Dīzeļdegvielas noplūde no kuģa izraisījusi piesārņojumu Lielo Stopu ezerā, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina.

Kuģa izraisīto piesārņojumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem pāris stundu laikā izdevies lokalizēt. Konstatēts, ka naftas produktu noplūde radusies kuģa īpašnieka bezdarbības dēļ. Patlaban vides pārvalde skaidro īpašnieka identitāti. Tāpat kuģa korpusā konstatēts bojājums, kas apgrūtina sanācijas darbu, līdz ar to pašvaldība lems par specializētas firmas piesaisti piesārņotā ezera ūdens attīrīšanai.

VVD Daugavpils reģionālās vides pārvalde uzsvēra ka negadījums ezera krastā vērtējams kā nenozīmīgs un neizraisīs kaitējumu vides kvalitātei. Naftas produktu noplūdes sekas galvenokārt skārušas ezera krasta nogāzes.

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts Vides dienests.

Vakar, 2016. gada 22. janvāra pēcpusdienā, Pļaviņu HES apsardze konstatēja eļļas noplūdi HES ūdenskrātuvē un paziņoja par to HES atbildīgajiem dienestiem.

Pļaviņu HES teritorijā, blakus ūdenskrātuvei, ilgstoši bija novietoti rezervē esoši, šobrīd norakstīti divi lielas jaudas transformatori.

Noplūde notika no viena transformatora izplešanās trauka, kura temperatūras devēja ligzdā bija izveidojusies plaisa (plaisas iemesls tiek skaidrots). Pēc vietas apsekošanas konstatēts, ka sākotnēji tajā bija 2 kubikmetri eļļas, kas ir noplūdusi un nonākusi lietus ūdens teknē, bet no turienes izplūdusi ūdenskrātuvē uz ledus. Rezultātā bija izveidojies apmēram 20 kvadrātmetrus piesārņots laukums.

Rundāles novadā upē Kaucīte ir noplūduši naftas produkti, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai ierobežotu naftas produktu izplatību, ugunsdzēsēji glābēji uzsāka absorbējošo bonu uzstādīšanu. Paralēli bonu uzstādīšanai, ugunsdzēsēji glābēji devās gar upi meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

VUGD informāciju par to, ka Rundāles novada Saulainē ir jūtama naftas produktu smaka, saņēma piektdienas rītā plkst. 6:28.

Pārbaudot notikuma vietu, tika konstatēts, ka piesārņota ir visa upe, un naftas produkti ir redzami arī vietā, kur Kaucīte ietek Lielupē. Piesārņojuma kopējais garums Kaucītes upē ir apmēram 4 kilometri. Upītes platums šajā vietā ir no diviem līdz trijiem metriem.

Apsekojot upes krastus, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka piesārņojuma cēlonis iespējams ir naftas produktu noplūde no nelegāla pieslēguma naftas vadam. Šobrīd uzņēmuma LatRosTrans pārstāvji kopā ar ugunsdzēsējiem glābējiem veic noplūdes vietas noslēgšanu, lai apturētu naftas produktu ieplūšanu upē.

Lielbritānijas naftas kompānija BP veidos 20 miljardu ASV dolāru vērtu kompensācijas fondu, kura līdzekļus paredzēts izmaksāt naftas noplūdē cietušajiem. Tāpat arī BP nolēma šogad akcionāriem neizmaksāt dividendes, ziņo BBC.

Par kompensācijas fonda izveidi pēc tikšanās ar BP vadību paziņojis ASV prezidents Baraks Obama. Savukārt neilgi pēc B. Obamas paziņojuma BP vadītājs Karls-Henriks Svanbergs apstiprināja, ka šogad kompānija saviem akcionāriem dividendes neizmaksās.

Kompensācijas fondu pārraudzīs jurists Kenets Feinbergs (Henneth Feinberg), kurš arī pārskatīja kompensācijas pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem.

20 miljardi dolāru, ko BP atlikusi kompensāciju fondā, ir summa, ko kompānija nopelna aptuveni gada laikā, taču tiek lēsts, ka arī ar šiem 20 miljardiem dolāru varētu nebūt gana naftas noplūdes seku likvidēšanai.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā policija aizturējusi desmit vides aizstāvju organizācijas Greenpeace aktīvistus, kas tērpušies leduslāču kostīmos protestēja pie enerģētikas milža Gazprom galvenās ēkas.

Aktīvisti aicināja Krievijas kompāniju pārtraukt naftas ieguvi Arktikā un nobloķēja ceļu, kas ved uz Gazprom ēku. Lāča kostīmos tērpušies Greenpeace biedri Gazprom ēkas priekšā izkaisīja mākslīgu sniegu un tajā viļājās.

Kaimiņvalsts likumsargi protestētājus aizgādājusi uz policijas iecirkni, kur viņiem, iespējams, tiks izvirzītas apsūdzības sabiedriskās kārtības graušanā.

Db.lv jau vēstīja, ka Greenpeace aktīvisti augustā sarīkoja protesta akcijas pie Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, Krievijas ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Irbes jūras šaurumā svētdien notikusi divu kravas kuģu sadursme, aģentūra BNS uzzināja Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestā.

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga), veicot kuģu satiksmes monitoringu novēroja, ka divi kravas kuģi vec bīstamu manevru, pēc kura Irbes jūras šaurumā pie Miķeļbākas notika Dānijas Maersk Etienne un Panamas Coral Opal kuģu sadursme.

Krasta apsardzes dienests informē, ka sadursmē abi kravas kuģi ir guvuši bojājumus un kuģī Coral Opal balasta tankā ir neliela sūce, kura neietekmē kuģa peldspēju. Cilvēki nav cietuši.

MRCC Rīga nekavējoties uz notikuma vietu nosūtīja glābšanas kuģi KA-14 Astra, kura apkalpe veica vizuālo apsekošanu un kuģu pārbaudi jūrā. Papildus MRCC Rīga norīkoja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru doties uz notikumu vietu, lai veiktu video un foto faktu fiksāciju un pārbaudītu vai bojājumu rezultātā nav notikusi naftas produktu noplūde jūrā.