Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Uzņēmumu bankrota gadījumu skaits Vācijā oktobrī strauji palielinājies un sasniedzis augstāko līmeni šim mēnesim pēdējos 20 gados, liecina Vācijas ekonomikas izpētes institūta IWH apkopotā informācija.

Oktobrī Vācijas tiesās reģistrēti 1530 uzņēmuma bankrota gadījumi, un IWH šo augsto rādītāju skaidro ar vairākiem faktoriem.

Insitūts norāda, ka Vācijas ekonomikā novērojama ilgstoša lejupslīde, kā arī ievērojams algu un enerģijas izmaksu pieaugums.

Vienlaikus vērojama aizkavēta ietekme, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, kad jo sevišķi vājāki uzņēmumi saņēma valsts atbalsta programmu palīdzību. Tādējādi tikusi aizkavēta uzņēmumu bankrota procedūras sākšana.

Salīdzinājumā ar vidējo oktobra rādītāju laika periodā no 2016.gada līdz 2019.gadam uzņēmumu bankrota gadījumu skaits valstī šogad oktobrī pieaudzis par 66%.

IWH dati arī liecina, ka vislielākais uzņēmumu bankrota gadījumu skaits fiksēts celtniecības, tirdzniecības un ar uzņēmējdarbību saistītu pakalpojumu sektoros.

Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā diasporas latvieši plāno atgriezties lielākoties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.

Zinātniskā projekta vadītāja Inta Mieriņa šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja par pētījuma sākotnējiem rezultātiem, uzsverot, ka šie pagaidām ir tikai sākotnējie dati un pēc pilnveidošanas tie var nedaudz mainīties.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, no latviešu tautības cilvēkiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā noteikti plāno atgriezties 24%, šādu iespēju apsver 27%, bet pie noteiktiem apstākļiem atgrieztos 32%. Tikmēr atgriezties noteikti neplāno 2%, bet tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, neatgriezīsies 11%.

Vēl ir daudz tādu latviešu, kuri dzimtenē plāno atgriezties vecumdienās, bet tuvāko sešu mēnešu laikā atgriezties dzimtenē plāno vien niecīga daļa aptaujāto latviešu.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Igaunijas bijusī nacionālā lidsabiedrība Estonian Air, kas pēdējo reisu veica 7.novembrī, iesniegusi tiesā bankrota pieteikumu.

Piektdien Estonian Air iesniedza Harju apriņķa tiesā bankrota pieteikumu, kurā lūdz tiesu sākt bankrota procesu, noteikt datumu sēdei, kurā izskatīs bankrota pieteikumu un iecels pagaidu bankrota administratoru, aģentūrai BNS teica kompānijas preses pārstāve Ilona Eskelinena.

Jau ziņots, ka Estonian Air 13.novembrī nosūtīja vēstuli kreditoriem, kurā lūdza viņu piekrišanu nesamaksāto algu un atlaišanas pabalstu izmaksai darbiniekiem, norādot, ka tas samazinās Estonian Air aktīvus, no kuriem daļēji varētu tikt apmierinātas kreditoru prasības. Vēstulē kreditoru atbilde tika lūgta līdz 18.novembrim. Līdz šim termiņam 27 kreditori sniedza savu atbildi, un astoņas atbildes bija negatīvas, arī no viena no lielākajiem kreditoriem - Skandināvijas aviokompānijas SAS. Tādējādi kompānija nevar samaksāt darbiniekiem, pirms nav norēķinājusies ar citiem kreditoriem.

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

ASV mazumtirgotājs «Sears, Roebuck and Co.» pirmdien tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, šādu lēmumu skaidrojot ar apjomīgajām parādsaistībām un zaudējumiem.

Uzņēmums, kas 19.gadsimta 80.gados savu darbību sāka kā neliels pasta pasūtījuma katalogs, nav spējis turēties līdzi saviem konkurentiem un pēdējos gados iedzīvojies apjomīgos zaudējumos. Tādējādi «Sears» un «Kmart» veikalu pārvaldītājs pievienojas citiem mazumtirgotājiem, kas dažos pēdējos gados bijuši spiesti tiesās iesniegt bankrota pieteikumus vai pat pārtraukt savu darbību, ņemot vērā aizvien sīvākas konkurences vidi.

Ņemot vērā «Sears» izmērus, kompānijas bankrota pieteikums radīs plašu ietekmi, sākot ar uzņēmuma izmantoto īpašumu iznomātājiem un beidzot ar vairākiem desmitiem tūkstošu darbinieku.

Gadiem ilgi «Sears» vadītājs un uzņēmuma lielākais akcionārs Edijs Lamperts kompānijai aizdevis savu naudu, lai pasargātu mazumtirgotāju no bankrota pieteikuma iesniegšanas tiesā.

Spānijā pērn bankrotējušas 9660 mājsaimniecības un kompānijas, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2012.gadā, ceturtdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Tādējādi bankrota gadījumu skaits Spānijā sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, kas galvenokārt skaidrojams ar mājsaimniecību un uzņēmumu nespēju atgūties no nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma pirms pieciem gadiem.

Nekustamo īpašumu sektors sabrukumu piedzīvoja 2008.gadā, iznīcinot miljoniem darba vietu un pārpludinot valsti ar tā dēvētajiem sliktiem kredītiem.

Tomēr statistikas birojs norāda, ka bankrota gadījumu skaits Spānijā pērn pieaudzis krietni lēnākā tempā par 2011. un 2012.gadā reģistrēto kāpumu attiecīgi par 15,1% un 32,2%.

Jaunākie dati arī liecina, ka pērn uzņēmumi cietuši vairāk nekā mājsaimniecības, kompāniju bankrota gadījumu skaitam pieaugot par 10,4% - līdz 8934.

Kādreizējais finanšu pasaules gigants Lehman Brothers pavēstījis par savu iziešanu no bankrota aizsardzības procedūras. Turpmākajos gados kompānijas pamatnodarbošanās būs naudas atmaksas kreditoriem un investoriem.

Lehman Brothers, kuras sabrukums 2008. gada septembrī tiek uzskatīs par pasaules finanšu krīzes augstāko punktu, izmaksas kreditoriem uzsāks šā gada 17. aprīlī. Kopumā Lehman Brothers plāno izmaksāt 65 miljardus ASV dolāru, bet aprīlī kreditori saņems pirmos 10 miljardus, vēsta Reuters.

Iziešana no bankrota aizsardzības arī nozīmē, ka kompānija drīks izpārdot sev atlikušos aktīvus un šo naudu izdalīt saviem kreditoriem. Kompānija turpinās darboties ēkā Manhetenā, kur tā atradās pirms bankrota, tomēr vairs neaizņems tik plašas telpas.

Kā norāda kompānijas pārstāvji, tad pašlaik Lehman Brothers ir lielāka rīcības brīvība – tai vairs nav jālūdz tiesas atļauja, par katru aktīva pārdošanas darījumu.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG iesniegto maksātnespējas risinājumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinās vai noraidīs nākamajā nedēļā. FKTK uzsver, ka, lai uzsāktu bankrota procedūru, kreditoru sapulce nav jāsasauc.

Gadījumā, ja FKTK apstiprinās administratora lēmumu, tad maksātnespējas administrators sniegs pieteikumu tiesā, un tiesa lems par bankrota procedūras uzsākšanu. FKTK norāda, ka šādā gadījumā kreditoru sapulce nav jāsasauc. Ja administratora piedāvātais risinājums būtu bijusi bankas sanācija – tad saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179. panta (1) prasībām sanācijas procesa sākšana būtu jāapstiprina gan komisijai, gan kreditoru sapulcei, norāda FKTK.

Bankrota procedūras gadījumā, pirmais prasītājs, kas saņems līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, ir Noguldījumu garantiju fonds (NGF), skaidro komisija. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t. sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība pauž bažas par šobrīd iespējamām nelikumībām a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) maksātnespējas procesā.

Savā paziņojumā apvienība norāda, ka, neskatoties un to, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš norādīja, ka pilns lēmuma teksts par bankrota procedūras pasludināšanu un sūdzību noraidīšanu būs pieejams jau 14. maijā, šobrīd kreditori neesot saņēmuši lēmuma rakstisko versiju.

«Vērojot administratora aktīvo rīcību pēc tiesas lēmuma, apvienībai ir radies jautājums – vai administrators var rīkoties tik aktīvi, kamēr nav saņemts pilns tiesas lēmums, kurā iespējams var būt minēti kādi būtiski motīvi vai argumenti. Kā zināms, jau uzreiz pēc tiesas sēdes administratora pārstāvis Jurcāna kungs paziņoja, ka tūlīt tiks uzsākta mantas vērtēšana un izpārdošana, lai gan normāla juridiskā prakse paredz, ka tomēr ir jāsaņem tiesas rakstisks lēmums pirms veikt jebkādas darbības,»uzsver apvienība.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

Viļņas apgabaltiesa ceturtdien sāka finansiālās grūtībās nonākušā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Kevin EU", kas nodarbojas ar maksājumu apstrādi, bankrota procesu, vēsta ziņu portāls "15min.lt".

Juridisko personu maksātnespējas likums noteic, ka Lietuvā bankrota lietu sāk, ja kompānija ir maksātnespējīga un nav sākta restrukturizācijas lieta. Par maksājumu risinājumu sniedzēja "Kevin EU" maksātnespējas administratoru iecelts uzņēmums "IS Group".

Tiesa secināja, ka finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums ir maksātnespējīgs un nevar pienācīgi pildīt savas mantiskās saistības, un nolēma, ka ir sākams bankrota process.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas centrālā banka ierobežoja "Kevin EU" darbību.

Lietuvas banka paziņoja, ka "Kevin EU" vairāk nekā piecus mēnešus ir nokavējis gada finanšu pārskata iesniegšanu, nespēj izpildīt finansiālās saistības pret kreditoriem un nodrošināt darbības nepārtrauktību. Izvērtējot saņemto informāciju, Lietuvas Banka secināja, ka pastāv risks maksājumu apstrādes kompānijas "Kevin EU" stabilai un uzticamai darbībai un tā klientu interesēm.

Vladimirs Antonovs pārmet KPMG Baltic neieinteresētību Latvijas Krājbankas glābšanā. KPMG Baltic norāda, ka darījuši visu iespējamo, lai izvērtētu bankas sanāciju, bet Krājbankas bijušais līdzīpašnieks un padomes loceklis V. Antonovs, kurš iesniedzis sūdzību tiesā ar lūgumu atcelt KPMG Baltic no administratora pienākumu pildīšanas, uzskata, ka bankas auditors rīkojas tā, lai panāktu agresīvu bankas bankrotu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim nekādus pārkāpumus KPMG darbībā nav saskatījusi un norāda, ka auditorkompānija rīkojas saskaņā ar likumu. Daļa nozares speciālistu norāda uz vairākiem iespējamiem KPMG Baltic pārkāpumiem, kā arī administratora nekompetenci, kamēr daļa uzskata, ka sākusies apzināta nomelnošanas kampaņa, kas nav balstīta uz faktiem, lai panāktu auditorkompānijas nomaiņu un tā vietā ieceltu jaunu bankas administratoru atsevišķu kreditoru interesēs. Arī KPMG Baltic norāda, ka tiesā iesniegtās sūdzības saistītas ar vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu.

Rīgas apgabaltiesa 29. martā plāno skatīt pieteikumu par Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, tiesai ir iesniegtas sūdzības par administratoru. «Tiesai nav jāvērtē bankas sanācijas plāni, bet jāizvērtē informācija, ko iesnieguši bankas kreditori, arī V. Antonovs, kurā tie saskata to, ka administrators rīkojies nekompetenti, prettiesiski, ignorējot lielāko kreditoru intereses. Izvērtējot KPMG attieksmi pret bankas maksātnespējas procesu, man viennozīmīgi ir pārliecība, ka kopš procesa sākuma iet tikai uz vienu mērķi - bankrota procedūras sākšanu, turklāt ļoti agresīvas bankrota procedūras uzsākšanu, ar nekavējošu, ātru visu aktīvu realizāciju,» skaidro V. Antonova advokāts Viesturs Zauls. Jautāts, kāda būtu KPMG motivācija to darīt, advokāts norādīja, ka tas būtu jāprasa viņiem, tomēr jau šobrīd varot redzēt, ka administrators sev atlīdzību jau sācis noteikt atbilstoši bankrota procedūrai paredzētajām likmēm.