Sociālās vietnes MySpace dibinātāji Kriss Devolfs (Chris DeWolfe) un Toms Andersons (Tom Anderson) gatavojas pamest amatus, ziņo brandrepublic.com.

Devolfs un Andersons gatavojas pamest savus amatus pirms izbeidzies darba līguma termiņš ar vietnes īpašnieku kompāniju News Corporation. Devolfs turpinās darbu MySpace valdē Ķīnā un būs stratēģiskais padomdevējs News Corp., kamēr viņa biedrs Andersons iesaistījies sarunās ar News Corp. jaunievēlēto digitālās pārvaldes vadītāju Džonatanu Milleru (Jonathan Miller) par jaunu pienākumu veikšanu uzņēmumā.

Ziņots, ka News Corp. ir tuvu tam, lai par izpilddirektoru ieceltu Ouenu Van Natu (Owen Van Natta), kurš pirms tam bijis Facebook tehniskās daļas vadītājs.

Sociālais tīkls MySpace, kura popularitāte pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies un turpina kristies, cer atgūt aizgājušos lietotājus, pārveidojot lapas dizainu, vēsta BBC.

Sociālais tīkls, kurš daļēji pieder mūziķim Džastinam Timberleikam (Justin Timberlake), turpmāk sola vairāk fokusēties uz mūziku un ciešāk integrēties ar tādiem sociālajiem tīkliem kā Facebook un Twitter.

Patlaban MySpace «auditorija» ir 54 miljoni cilvēku, liecina comScore dati. Salīdzinot ar MySpace ziedu laikiem 2005. gadā, tas ir simtiem miljonu kritums, raksta medijs.

«Jaunais MySpace būs jau pavisam drīz. Tas tiek būvēts pilnīgi no jauna,» liecina informācija MySpace galvenajā lapā.

Pirmo «pārbūvi» MySpace piedzīvoja 2010. gadā, kad tas tika pārdēvēts par sociālu izklaides tīklu. 2011. gadā Rūperta Mērdoka News Corp, kas MySpace iegādājās 2005. gadā par 580 milj. ASV dolāru, pārdeva savas daļas reklāmas kompānijai Specific Media. 2011. gadā uzņēmums jau cieta ievērojamus zaudējumus, jo liela lietotāju daļa tā vietā izmanto tādus tīklus kā Facebook un Twitter.

MySpace mātes kompānija Interactive Media Holdings patlaban aktīvi meklē finansējumu 50 miljonu dolāru apmērā, lai jau nākamgad laistu klajā sociālā tīkla MySpace reinkarnāciju Spotify un Pandora slepkavas izskatā.

Dokumentos, kas nonākuši Business Insider rīcībā, Interactive Media Holdings norāda, ka meklē investorus, kas būtu gatavi ieguldīt kompānijā kopumā 50 miljonus dolāru, no kuriem lielākā daļa tiks novirzīti MySpace pārveidē par tiešsaistes mūzikas servisu Pandora un Spotify konkurentu.

No 50 miljoniem aptuveni piektdaļa tiks tērēta marketinga aktivitātēm, 15 – 25 miljonus dolāru paredzēts tērēt licenču iegādei no ierakstu kompānijām, bet vēl tikpat lielu summu - atlikt operatīvajām izmaksām.

Interactive norāda, ka lielākais MySpace trumpis ir tas, ka portāls ierakstu kompānijām maksā zemāku maksu par mūzikas atskaņošanu. Tāpat MySpace pieejami aptuveni 27 miljoni ieraksti no mūziķiem, kuri nav noslēguši līgumus ar ierakstu kompānijām. Tā ir aptuveni puse no portālā atskaņotās mūzikas.

Neskatoties uz īpašnieku maiņu, sliktas ziņas par sociālo portālu MySpace turpinās, vēsta CNN.

LinkedIn, tiešsaistes tīkls, kas vērsts uz profesionāļiem, apsteidzis nīkuļojošo Myspace, kļūstot par otru populārāko tiešsaistes sociālo tīklu ASV aiz Facebook.

LinkedIn jūnijā bija 33,9 miljoni unikālo apmeklētāju, liecina uzņēmuma comScore jaunākie dati. Turpretī pagājušajā mēnesī Myspace apmeklējuši mazāk nekā 33,5 miljoni amerikāņu.

MySpace joprojām ir aptuveni 130 miljoni aktīvo lietotāju, salīdzinot ar aptuveni 115 miljoniem, kas ir LinkedIn, bet šis ir vēl viens simbolisks trieciens reiz dominējošajam sociālajam tīklam.

Myspace joprojām apsteidz Twitter, bet, iespējams, tas ir tikai dažu mēnešu jautājums.

News Corporation ir pārdevis neveiksmīgo sociālo portālu MySpace tiešsaistes reklāmaģentūrai Specific Media, vēsta BBC.

2005. gadā News Corporation iegādājās MySpace par 580 miljoniem ASV dolāru, taču tagad, lai arī darījuma vērtība netiek atklāta, tiek lēsts, ka uzņēmumam izdevies pārdot sociālo portālu tikai par 35 miljoniem ASV dolāru.

Kad Rupertam Mērdokam piederošais News Corporation iegādājās MySpace, tas bija pasaules vadošais sociālais portāls. Tomēr laika gaitā to pārspēja Twitter un Facebook, bet mēģinājumi atjaunot MySpace lomu nebija īpaši veiksmīgi.

Aizvadītā gada novembrī News Corporation amatpersonas bija jau paziņojušas, ka MySpace zaudējumi ir «neilgtspējīgi».

MySpace, kas savulaik bija vadošais sociālais tīkls tiešsaistē, saņēmusi brīdinājumu no mātes kompānijas News Corp. Viens no kompānijas vadošajiem darbiniekiem izteicies, ka MySpace zaudējumi nav ne pieņemami, ne ilgtspējīgi, ziņo guardian.co.uk.

Čeiss Karejs (Chase Carey), News Corp prezidents, sacījis, ka kompānijai ir skaidrs - MySpace ir problēma.

MySpace, kuru tagad popularitātes ziņā krietni pārspējusi Facebook, ir atjaunota kā mūzikas un izklaides tīkls, bet Karejs akcentējis, ka statistika joprojām nevirzās pareizajā virzienā. Viņš brīdinājis, ka vietnes sniegums tiks izvērtēts ceturkšņu, nevis gadu laikā.

News Corp vietni MySpace 2005.gadā iegādājās par 580 miljoniem ASV dolāru, un sākotnēji tā tika uzskatīta par mazu cenu, jo vietne strauji auga. Taču panākumi izrādījās īslaicīgi.

Tomēr MySpace neefektīvā darbība nav aizkavējusi News Corp peļņas pieaugumu. Tīrā peļņa kompānijas pirmajā ceturksnī - līdz 30.septembrim - uzlabojusies par 36% līdz 775 miljoniem ASV dolāru.

Mediju gigants News Corp. patlaban izskata tam piederošā sociālā tīkla MySpace stratēģiskās iespējas nākotnē; tiek apsvērta arī MySpace pārdošana vai apvienošana, ziņo Reuters.

News Corp., kas 2005. gadā iegādājās MySpace par 580 miljoniem ASV dolāru, norāda, ka, visticamākais, solis būtu populārā sociālā tīkla īpašnieku bāzes daļēja maiņa, tādējādi paverot ceļu jaunām investīcijām. Tiek paredzēta arī privātā kapitāla piesaiste.

News Corp. pārstāve Džūlija Hendersone (Julie Henderson) darbinieku sapulcē paziņoja, ka iespējama arī MySpace apvienošana ar kādu citu kompāniju.

Šonedēļ tika arī paziņots, ka MySpace par 47% samazina kompānijā strādājošo skaitu, tādējādi bez darba paliks aptuveni 500 cilvēki.

Reiz pasaulē populārāko sociālo tīklu MySpace patlaban aizēno konkurents Facebook, kuru izmanto vairāk nekā 500 miljoni cilvēku visā pasaulē. Facebook nesen tika novērtēts par 50 miljardiem ASV dolāru.

MySpace pārstrukturēšanās ietvaros gatavojas pamatīgai darbinieku atlaišanai, kas notiks jau drīzumā, vēsta Wall Street Journal.

Sociālā tīkla vietnei esot apmēram 1100 darbinieki, bet pagaidām nav zināms, cik no viņiem tiks atlaisti.

CNBC vēsta, ka varētu tikt atlaisti pat 50% strādājošo.

Gan MySpace, gan Wall Street Journal pieder Ruperta Mērdoka News Corp.

Kā vēstīts, MySpace nesen veica izmaiņas, liekot uzsvaru uz izklaides saturu - mūziku, komēdijām un spēlēm.

Pagājušā gada novembra sākumā MySpace, kas savulaik bija vadošais sociālais tīkls tiešsaistē, saņēma brīdinājumu no News Corp. - tās zaudējumi neesot ne pieņemami, ne ilgtspējīgi.

Čeiss Karejs (Chase Carey), News Corp prezidents, sacīja, ka kompānijai ir skaidrs - MySpace ir problēma.

ASV mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošā starptautiskā koncerna News Corporation (News Corp) pārstāvis Džonatans Millers (Jonathan Miller) paziņojis, ka - pretēji baumām - kompānija neizskata iespēju pārdot tās savulaik populāro sociālo mediju MySpace, ziņo Reuters.

Dž. Millers stāstījis, ka News Corp tā vietā plāno «atdzīvināt» grūtībās nonākušo vietni, un izmaiņas būs vērojamas jau šogad. Pirms gada News Corp vadītāji runāja par vietnes atdzīvināšanu, koncentrējoties uz izklaidi.

Reuters norāda, ka, lai gan MySpace ir vairāk koncentrējusies uz izklaidi, piemēram, mūziku, tās apmeklētāju skaits pastāvīgi samazinās. Tā arī zaudējusi vairākus vadošos darbiniekus.

News Corp vadītājam R. Mērdokam 2005.gadā izdevās pārspēt konkurējošās mediju kompānijas un iegādāties MySpace par 580 miljoniem ASV dolāru.

Tolaik MySpace bija viena no visstraujāk augošajām interneta vietnēm, kurai dažu mēnešu laikā pievienojās miljoniem lietotāju. Taču pēdējos divos gados to ir apsteiguši strauji augošie konkurenti, piemēram, Facebook un Twitter.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pērn darba vietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā, norāda eksperti, prognozējot, ka šajā gadā kāpums būs lēnāks.

«Brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) eksperti.

Ekonomisti piebilst, ka darbavietu pieaugumu galvenokārt ietekmēja darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā.

«Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada 2.pusē situācija mainījās,» norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka nav pamata teikt, ka situācija būtu slikta, jo aizvien runa ir par pieaugumu, tikai lēnāku. Aizņemto darbavietu skaits kopš 2009.gada beigām skaits ir pieaudzis par 94 tūkstošiem, kas gan joprojām par 169 tūkstošiem atpaliek no 2007.gada beigu līmeņa.

Ķīnas sociālajā vietnē Qzone reģistrēti 376 miljoni cilvēku, turpretī Facebook – visā pasaulē aptuveni 175 miljoni lietotāju, raksta advertology.ru.

Ķīnas MySpace un Facebook versijas tika atklātas 2007. un 2008. gadā. MySpace administrācija aprēķinājusi, ka 2009. gadā šo vietni lietos aptuveni 50 miljoni cilvēku.

Jāatzīmē, ka no 19 vispopulārākajām Ķīnas sociālajām vietnēm 15 ir vietējie projekti. Qzone popularitātes ziņā seko tādas vietnes kā 51, Baidu, Xiaonei un Baidu Kongjian, kurās attiecīgi reģistrēti 130, 110, 40 un 27.5 miljoni cilvēku.

Sociālajā vietnē Facebook reģistrējušies 200 miljoni lietotāju no visas pasaules, vakar paziņoja Facebook prezidents Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg), ziņo brandrepublic.com.

Šī gada janvārī M. Cukerbergs paziņoja, ka vietne piesaistījusi 150 miljonus lietotāju, bet februārī skaitlis sasniedza jau 175 miljonus.

Neskatoties uz Facebook veiksmi, joprojām paliek aktuāls jautājums par vietnes spēju nodrošināt stabilu naudas plūsmu, jo pieaugot lietotāju skaitam, pieaug arī tā uzturēšanas izmaksas.

Pērn aprīlī vietņu Facebook un MySpace lietotāju skaits bija līdzīgs, kopš tā laika MySpace nīkuļo, piesaistot mazāk lietotāju.

Kuluāros runā, ka MySpace cīņā ir zaudējis, bet nākamais Facebook mērķis ir konkurēt ar vietni Twitter. Lai arī šai vietnei ir daudz mazāk lietotāju (pēdējā statistika liecina, ka to lieto vien 7 miljoni), tomēr tas aizvien vairāk piesaista gan mediju, gan sabiedrības uzmanību.

Viena mēneša laikā pēc tā atklāšanas sociālā tīkla Google+ apmeklētāju skaits ir sasniedzis 25 miljonus, un ir palielinājies arī lietotāju pavadītais laiks sociālajā tīklā, vēsta mashable.com.

Google+, kas tika atklāts 28. jūnijā, pēc pirmā darbības mēneša ir sasniedzis 25 miljonu unikālo apmeklējumu, neskaitot tos, kuri sociālo tīklu ir apmeklējuši no mobilajiem tālruņiem.

Tīkla augšanas temps ir daudz straujāks nekā tā konkurentiem Facebook, Twitter un MySpace tādā pašā laika periodā, norādīja Endrjū Lipsmans (Andrew Lipsman), comScore analītiķis.

Experian Hitwise sagatavotajā atskaitē norādīts, ka Google+ apmeklējumu skaits nedēļā līdz 23. jūlijam ir samazinājies par 3%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, turklāt vidējais pavadītais laiks sociālajā tīklā ir samazinājies par 10%. Savukārt citas pētījumu kompānijas – comScore, apkopotie dati liecina, ka apmeklētāji Google+ pavadījuši par 50% ilgāku laiku nedēļā, kas beidzās 24. jūlijā nekā nedēļā no 4. līdz 10. jūlijam.

Facebook, MySpace un vairāki citi sociālie mediji tika sūtījuši reklāmas kompānijām datus, kas varēja tikt izmantoti patērētāju vārdu un citu personas datu iegūšanai, lai gan tika solīts, ka šie sociālie portāli neatklāj šādu informāciju bez patērētāju piekrišanas.

Sociālie portāli piekopa praksi, kurā reklāmdevējiem tika nosūtīti lietotāju vārdi un personas kodi kopā ar personīgo profila informāciju ikreiz, kad lietotājs atvēra kādu reklāmas logu. Pēc The Wall Street Journal aktualizētajiem jautājumiem Facebook un MySpace nolēma veikt izmaiņas savās darbībās. «Mēs izlabojām problēmu tiklīdz par to dzirdējām,» atklāj Facebook pārstāvis.

Reklāmas kompānijas saņem informāciju, kura var tikt izmantota, lai sameklētu individuālos profilus, kurus atkarībā no lapas informācijas lietotājs ir padarījis publiski pieejamu un kuros ietverta tāda informācija kā personas īstais vārds, vecums, dzīvesvieta un nodarbošanās.

Savulaik populārais sociālais medijs MySpace ieguvis jaunu izskatu, kas tomēr šķiet jau pazīstams, vēsta ārvalstu mediji.

Daži lietotāji atjaunināto vietni var apskatīt jau šodien, bet pilnībā tā tiks ieviesta nākamnedēļ.

Saskaņā ar vietnes sniegto informāciju medijiem tā ir tikai daļa no vērienīgākas atjaunošanas, kuru tā sola šā gada rudenī.

ComScore dati liecina, ka MySpace lietotāju skaits pagājušajā gadā samazinājies par 49%, sarūkot no 6,5 miljoniem lietotāju 2009.gada maijā līdz tikai 3,3 miljoniem šā gada maijā.

Savukārt vietnes galvenais konkurents Facebook nesen paziņoja, ka reģistrējis 500 miljono reģistrēto lietotāju.

MySpace, kas dibināta 2003.gadā, «ziedu laikos» bija vairāk nekā 100 miljoni reģistrētu lietotāju, bet lietotāju skaits samazinājies kopš Facebook parādīšanās 2008.gadā.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" likvidēs vēl 10 000 darbavietu, otrdien paziņoja kompānijas vadītājs Marks Zakerbergs.

Darbiniekiem nosūtītā elektroniskā pasta vēstulē Zakerbergs norāda, ka darbavietas tiks likvidētas dažu turpmāko mēnešu laikā, un šis lēmums ietekmēs vidējā līmeņa vadītājus.

Tāpat Zakerbergs pavēstīja, ka netiks aizpildīti 5000 šobrīd pieejamo vakanču.

Darbavietu likvidēšanu Zakerbergs skaidro ar nepieciešamību restrukturizēt uzņēmumu un uzlabot tā veiktspēju ilgtermiņā.

"Meta" pērn novembrī jau paziņoja, ka likvidēs 11 000 no tobrīd uzņēmumā esošajiem 87 000 darbavietu.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, to vidū sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" trešdien paziņoja, ka likvidēs 3000 darbavietu, īstenojot izmaksu samazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt aptuveni 250 miljonu dolāru ietaupījumu gadā.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana saistīta ar organizatoriskām izmaiņām, kas nodrošinās iespēju investoriem atjaunot dividenžu izmaksu.

"Telia" vadītājs Pātriks Hofbauers norāda, ka šīs pārmaiņas "ne tikai ļaus mums izveidot "Telia", kuras struktūra ir vienkāršāka un kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus un īstenot ar uzņēmējdarbību saistītus pasākumus, bet arī palīdzēs mums attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai mēs varētu veikt nepieciešamās investīcijas un segt dividendes, mums turpinot īstenot savu dividenžu politiku."

Uzņēmums vēstī, ka šogad paredzēts likvidēt vairāk nekā 3000 darbavietu jeb aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita. Tostarp paredzēts likvidēt 1400 darbavietu Zviedrijā, 635 - Somijā, 400 - Lietuvā, 245 - Norvēģijā un 160 - Igaunijā.

Vācijas inženierijas milzis Siemens piektdien paziņoja, ka likvidēs 7800 darbavietu visā pasaulē, no kurām vairāk nekā 3000 darbavietu tiks likvidētas Vācijā.

Darbavietu samazināšana notiks, kompānijai īstenojot restrukturizācijas plānu, kura mērķis ir ietaupīt vienu miljardu eiro.

«Cenšoties racionalizēt administratīvās un vadības funkcijas, apmēram 7800 darbavietas tiks likvidētas, tostarp ap 3300 Vācijā,» paziņoja uzņēmums, kurā visā pasaulē strādā vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.

Kompānijas ģenerāldirektors Jozefs Kēzers 2014.gada maijā paziņoja par plānu līdz 2016.gadam plašas restrukturizācijas laikā visā pasaulē likvidēt 11,6 tūkstošus darbavietu, samazinot gan nodaļu, gan hierarhijas līmeņu skaitu.

«Panāktais ietaupījums tiks ieguldīts inovāciju, ražīguma un izaugsmes iniciatīvās, no kurām ievērojama daļa būs Vācijā,» teikts kompānijas piektdien izplatītajā paziņojumā.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

Lielbritānijas finanšu ministra Džordža Osborna (George Osborne) taupības budžeta rezultātā nākamo piecu gadu laikā tiks zaudēti aptuveni 1,3 miljoni darbavietu, atsaucoties uz Valsts kases novērtējumu, ziņo Guardian.

Nepublicētās budžeta ietekmes aplēses rāda, ka valdība paredz - līdz 2015.gadam valsts sektorā tiks zaudēti 500 līdz 600 tūkstoši darbavietu, bet privātajā - no 600 līdz 700 tūkstošiem darbavietu.

Plānotais valsts izdevumu samazinājums ir lielākais kopš Otrā pasaules kara, norāda medijs.

Taču attiecībā uz gaismā nākušajām aplēsēm Dž. Osbornam ir arī labas ziņas. Valsts kase paredz, ka, samazinot Lielbritānijas apjomīgo budžeta deficītu, valdība pārliecinās finanšu tirgus, saglabās zemasprocentu likmes un palīdzēs privātajam sektoram radīt 2,5 miljonus darbavietu nākamo piecu gadu laikā.

Tas atsvēršot darbavietu zaudēšanu, ko radīs izdevumu samazināšana.