MySpace mātes kompānija Interactive Media Holdings patlaban aktīvi meklē finansējumu 50 miljonu dolāru apmērā, lai jau nākamgad laistu klajā sociālā tīkla MySpace reinkarnāciju Spotify un Pandora slepkavas izskatā.

Dokumentos, kas nonākuši Business Insider rīcībā, Interactive Media Holdings norāda, ka meklē investorus, kas būtu gatavi ieguldīt kompānijā kopumā 50 miljonus dolāru, no kuriem lielākā daļa tiks novirzīti MySpace pārveidē par tiešsaistes mūzikas servisu Pandora un Spotify konkurentu.

No 50 miljoniem aptuveni piektdaļa tiks tērēta marketinga aktivitātēm, 15 – 25 miljonus dolāru paredzēts tērēt licenču iegādei no ierakstu kompānijām, bet vēl tikpat lielu summu - atlikt operatīvajām izmaksām.

Interactive norāda, ka lielākais MySpace trumpis ir tas, ka portāls ierakstu kompānijām maksā zemāku maksu par mūzikas atskaņošanu. Tāpat MySpace pieejami aptuveni 27 miljoni ieraksti no mūziķiem, kuri nav noslēguši līgumus ar ierakstu kompānijām. Tā ir aptuveni puse no portālā atskaņotās mūzikas.

Sociālais tīkls MySpace, kura popularitāte pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies un turpina kristies, cer atgūt aizgājušos lietotājus, pārveidojot lapas dizainu, vēsta BBC.

Sociālais tīkls, kurš daļēji pieder mūziķim Džastinam Timberleikam (Justin Timberlake), turpmāk sola vairāk fokusēties uz mūziku un ciešāk integrēties ar tādiem sociālajiem tīkliem kā Facebook un Twitter.

Patlaban MySpace «auditorija» ir 54 miljoni cilvēku, liecina comScore dati. Salīdzinot ar MySpace ziedu laikiem 2005. gadā, tas ir simtiem miljonu kritums, raksta medijs.

«Jaunais MySpace būs jau pavisam drīz. Tas tiek būvēts pilnīgi no jauna,» liecina informācija MySpace galvenajā lapā.

Pirmo «pārbūvi» MySpace piedzīvoja 2010. gadā, kad tas tika pārdēvēts par sociālu izklaides tīklu. 2011. gadā Rūperta Mērdoka News Corp, kas MySpace iegādājās 2005. gadā par 580 milj. ASV dolāru, pārdeva savas daļas reklāmas kompānijai Specific Media. 2011. gadā uzņēmums jau cieta ievērojamus zaudējumus, jo liela lietotāju daļa tā vietā izmanto tādus tīklus kā Facebook un Twitter.

Neskatoties uz īpašnieku maiņu, sliktas ziņas par sociālo portālu MySpace turpinās, vēsta CNN.

LinkedIn, tiešsaistes tīkls, kas vērsts uz profesionāļiem, apsteidzis nīkuļojošo Myspace, kļūstot par otru populārāko tiešsaistes sociālo tīklu ASV aiz Facebook.

LinkedIn jūnijā bija 33,9 miljoni unikālo apmeklētāju, liecina uzņēmuma comScore jaunākie dati. Turpretī pagājušajā mēnesī Myspace apmeklējuši mazāk nekā 33,5 miljoni amerikāņu.

MySpace joprojām ir aptuveni 130 miljoni aktīvo lietotāju, salīdzinot ar aptuveni 115 miljoniem, kas ir LinkedIn, bet šis ir vēl viens simbolisks trieciens reiz dominējošajam sociālajam tīklam.

Myspace joprojām apsteidz Twitter, bet, iespējams, tas ir tikai dažu mēnešu jautājums.

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Portāls «Andele Mandele» tikko izlaidis arī aplikāciju, biznesa portālam db.lv pastāstīja Līva Jaunozola, «Andele Mandele» valdes locekle.

2008. gada augustā norisinājās pirmais «Andele Mandele» tirgošanās pasākums, tāpēc aplikācija ir kā dāvana portāla lietotājiem «Andele Mandele» 10. pastāvēšanas gadā

«Svarīgs aspekts ir aplikācijas notifikācijas [ziņojumi-latviskojot], jo, ja portāla lietotāji interneta vietnē piemirst ielūkoties, tādā veidā palaižot garām pircēju - aplikācija uzreiz atgādina par norisēm portālā,» komentē L. Jaunozola.

Šī ir bezmaksas aplikācija, to var izmantot jebkurš, kuram ir profils - facebook.com vai draugiem.lv, jo autorizēšanās aplikācijā un arī portālā ir tikai ar sociālo tīklu profiliem. Šāda autorizēšanās ir tāpēc, lai izvairītos no anonīmiem portāla lietotājiem.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Viena mēneša laikā pēc tā atklāšanas sociālā tīkla Google+ apmeklētāju skaits ir sasniedzis 25 miljonus, un ir palielinājies arī lietotāju pavadītais laiks sociālajā tīklā, vēsta mashable.com.

Google+, kas tika atklāts 28. jūnijā, pēc pirmā darbības mēneša ir sasniedzis 25 miljonu unikālo apmeklējumu, neskaitot tos, kuri sociālo tīklu ir apmeklējuši no mobilajiem tālruņiem.

Tīkla augšanas temps ir daudz straujāks nekā tā konkurentiem Facebook, Twitter un MySpace tādā pašā laika periodā, norādīja Endrjū Lipsmans (Andrew Lipsman), comScore analītiķis.

Experian Hitwise sagatavotajā atskaitē norādīts, ka Google+ apmeklējumu skaits nedēļā līdz 23. jūlijam ir samazinājies par 3%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, turklāt vidējais pavadītais laiks sociālajā tīklā ir samazinājies par 10%. Savukārt citas pētījumu kompānijas – comScore, apkopotie dati liecina, ka apmeklētāji Google+ pavadījuši par 50% ilgāku laiku nedēļā, kas beidzās 24. jūlijā nekā nedēļā no 4. līdz 10. jūlijam.

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

Pērn par 18% palielinājies portālā "epakalpojumi.lv" veikto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu skaits - iedzīvotāji veikuši 285 000 maksājumu 23,2 miljonu eiro vērtībā, informē SIA "ZZ Dats" direktors un portāla izstrādātājs Edžus Žeiris.

Viņš uzsver, ka pašvaldības sākušas izsūtīt maksāšanas paziņojumus par nekustamo īpašuma nodokli 2024.gadā, un līdz ar to "ZZ Dats" aicina iedzīvotājus portālā reģistrēties maksāšanas paziņojumu saņemšanai elektroniski.

Portālā "epakalpojumi.lv" maksātājiem ir iespējams redzēt precīzu maksājamo summu ieskaitot aprēķināto nokavējuma naudu. Veicot maksājumus portālā, iedzīvotājiem papildu komisija par portāla izmantošanu nav jāmaksā.

Citi populārākie portāla pakalpojumi ir pieteikumi bērnu uzņemšanai pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs, kas 2023.gadā 18 pašvaldībās izmantots 142 000 reižu. Savukārt iedzīvotāju noslēgto līgumu apskates un rēķinu apmaksas pakalpojums portālā pērn veikts 23 000 reižu.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,58 miljardi eiro, kas ir par 268,3 miljoniem eiro jeb 4,3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 746,8 miljoniem eiro jeb 12,8% lielāki nekā 2022.gada pirmajā pusgadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 6,209 miljardus eiro, kas ir par 272,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,201 miljardu eiro, kas ir par 201,1 miljonu eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,009 miljardu eiro apmērā, kas ir par 71,8 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 371,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,3 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

SIA Uzdevumi.lv radītā portāla uzdevumi.lv direktors Edgars Škutāns uzņēmuma ieceri raksturo kā palīgu vecākiem, risinot bērnu mājas darbus

Idejas realizācija sākta jau 2009. gadā, bet šobrīd tā attīstījusies tiktāl, ka pārkāpusi Latvijas robežas, ar zīmolu Yaklass.ru startējot Krievijas tirgū, kur produkts tiek īpaši pielāgots un paredzēts daudzu miljonu lietotāju apkalpošanai.

Latvijā uzdevumi.lv sevi pozicionē kā e-mācību portālu, kuru katru dienu testu pildīšanai apmeklējot tūkstošiem skolēnu. Pavisam šobrīd reģistrētu lietotāju esot ap 170 tūkst. no Latvijā pavisam reģistrētajiem 200 tūkst. skolēnu. Portāla popularitāti E. Škutāns skaidro ar zinību apguves sistēmu mūsdienās – stundā apgūstamā viela, pārbaudes darbs par tās apguvi, kas parasti ir testa veidā. Galveno problēmu zināšanu pārbaudē radot individuālu uzdevumu sagatavošana – laikietilpīgi ir katram skolēnam sagatavot atšķirīgus pārbaudes darbu variantus, un tad talkā var nākt tieši uzdevumi.lv pakalpojums, jo par vienu tēmu iespējams ģenerēt daudzus uzdevumu variantus – projekts darbojas, balstoties uz pašu izstrādāto tehnoloģisko platformu GenExis, kura pieļauj simtiem variāciju. šāds modelis izslēdz norakstīšanas iespēju, jo katram skolēnam ir citi viena uzdevuma elementi.

Rīgas brīvostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 11,843 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada pirmajos sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,949 miljoni tonnu, kas ir par 31% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,455 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 17,5%, bet lejamkravas - 1,439 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 24,5%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad pirmajā pusgadā veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad pirmajos sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,252 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajos sešos mēnešos, veidojot 19% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15%).

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,024 miljardu eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajā pusgadā bija par 443 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos sešos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,615 miljardus eiro, kas ir par 29,5 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 406 miljoniem eiro jeb 6,5%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 5,517 miljardus eiro, kas ir par 98,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,098 miljardu eiro apmērā, kas ir par 69,3 miljoniem eiro jeb 6,7% vairāk, nekā plānots.

Šajā laikā cilvēki ar jaunu sparu nododas mājas kārtošanai un aug interese pārdot sev vairs nevajadzīgās lietas.

"Pirmajās divās nedēļās pēc ārkārtējā stāvokļa izziņošanu valstī portāla apmeklētāju un ievietoto "pērļu" daudzums kritās pat līdz 30%. Cilvēkiem bija jāpierod pie reālās situācijas - mājmācība, darbs no mājām utt. Taču šobrīd situācija ir būtiski mainījusies un portālā katru dienu aug ievietoto "pērļu" daudzums un 12. aprīlī tas sasniedza rekordlielu skaitu - 5200 preces," stāsta Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Martā portālu apmeklēja 176 tūkstoši unikālo lietotāju, no kuriem 95,6% ir no Latvijas, 2,6% no ASV un pārējie no Eiropas. 92% apmeklētāju ir sievietes, bet no kopējā reģistrēto lietotāju skaita, kas ir 151,6 tūkstoši, 94% ir sievietes. 36,1 tūkstotis reģistrēto lietotāju pēdējā mēneša laikā ir ienākuši portālā. Jaunu reģistrēto lietotāju skaits dienā pieaudzis par 35%. Februārī jauno reģistrēto lietotāju skaits bija 2738, martā 2737, aprīlī - 3403.

No 3.septembra viedtālruņu lietotājiem ir pieejama mobilā lietotne dokumentu eParakstīšanai. Lietotne eParakstsLV ir bez maksas un darbojas viedtālruņos ar iOs un Android operētājsistēmām, informē droša elektroniskā paraksta pakalpojuma sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Mobilā lietotne eParakstsLV viedtālrunī nodrošina dokumentu parakstīšanu ar elektronisku parakstu, kā arī jau parakstītu dokumentu pārbaudi. Viedtālrunī iespējams parakstīt jebkura formāta dokumentus. Pēc parakstīšanas tie tiks saglabāti eDOc formātā.

Parakstītu dokumentu no viedtālruņa var nosūtīt adresātam uz e-pastu vai izmantojot viedtālrunī pieejamās saziņas lietotnes, kā arī noglabāt sev ērtākajā datņu apmaiņas servisā. Tāpat parakstītie dokumenti 24 stundas glabāsies eParaksta lietotāja profilā portālā eParaksts.lv.

«Dokumentu parakstīšana viedtālrunī ir nozīmīgākais eParaksta attīstības posms pēc eID kartes ieviešanas,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Sludinājumu portāla ss.lv īpašnieks nopietni izvērtē iespēju pārcelt savu ekonomisko darbību uz citu valsti, aģentūrai LETA sacīja ar ss.lv saistīto uzņēmumu SIA Internet un SIA SS līdzīpašnieks Juris Līnis.

Viņš uzsvēra, ka portāla ss.lv īpašnieks nav Internet, bet gan cits uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests (VID) neko nav lūdzis un nekādu pienākumu nav uzlicis, līdz ar to slēgt mājaslapu ss.lv, kas pieder citai personai ir nelikumīgi.

Līnis norādīja, ka VID pieprasīja informāciju uzņēmumam Internet par trešajām personām, kuras izmanto konkrēto pakalpojumu portālā ss.lv, pieprasītās informācijas apjoms ir ļoti plašs un nekonkrēts.

«No uzņēmuma tiek prasīta informācija, kas satur komercnoslēpumu, kā arī dati par personām, kas nav saimnieciskās darbības veicēji un nav nodokļu maksātāji Latvijā. Mēs daudzus gadus ikdienā sadarbojamies ar VID un policijas struktūrām, sniedzam informāciju, ja tiek iesniegti skaidri, konkrēti un pamatoti pieprasījumi. Mūsu juristi apšauba VID pieprasītās informācijas likumību, tajā skaitā datiem, kas saistīti ar komercnoslēpumu un datiem ko sniegušas personas, kas nav saimnieciskās darbības veicēji un nav Latvijas nodokļu maksātāji,» skaidroja Līnis.

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Portāls «24/7 Wall St.» nosaucis desmit zīmolus, kas 2012. gadā izzudīs, to skaitā ir tādi pazīstami vārdi kā Sears, Sony Pictures, American Apparel, Nokia, Saab, A&W All-American Foods Restaurants, Soap Opera Digest, Sony Ericsson, MySpace un Kellogg’s Corn Pops.

Šogad jautājumam pieiets vairāk metodiski, svarīgākie kritēriji bija ievērojams apgrozījuma kritums un zaudējumi; mātes kompānijas paziņojumi par zīmola aiziešanu no tirgus; strauji augošas izmaksas, kuras cenu pieaugums nespēj segt; kompānijas, kuras izliktas pārdošanai; kompānijas, kuras bankrotē; uzņēmumi, kas zaudējuši lielāko klientu daļu; darbības, kas samazinājušas tirgus daļu. Visiem saraksta zīmoli ir saskārušies ar vismaz vienu no šīm problēmām, un portāls prognozē, ka nākamo 18 mēnešu laikā šo zīmolu vairāk nebūs pasaules tirgū.

Salacgrīvas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrāva 295 037 tonnas kravu, kas ir par 55,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp visvairāk 2023.gada pirmajos sešos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta šķelda - 105 269 tonnas, kas ir par 30,4% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, veidojot 35,7% no ostā pārkrautajām kravām (2022.gada attiecīgajā periodā - 42,6%).

Papīrmalka šogad pirmajos sešos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 91 244 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 29,6% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, kūdra pārkrauta 32 271 tonnas apmērā, kas ir par 15,4% vairāk, bet minerālakmeņi pārkrauti 27 666 tonnu apmērā, kas ir pieaugums 7,6 reizes.

Vienlaikus malka 2023.gada pirmajos sešos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 24 638 tonnu apmērā, kas ir 9,8 reizes vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos, bet keramzīts pārkrauts 13 949 tonnu apmērā, kas ir pieaugums 3,1 reizi.

No 14.oktobra Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv apmeklētājiem palīgā nāk virtuālais asistents Ēriks, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Ar virtuālā asistenta palīdzību portāla apmeklētājiem būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dažādiem e-pakalpojumiem un dzīves situācijām.

VRAA norāda, ka virtuālais asistents nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un mūsdienīgu iespēju atrast publiskās pārvaldes portālā Latvija.lv meklēto e-pakalpojumu sociālajā, nodarbinātības, veselības, uzņēmējdarbības, izglītības un citās jomās. Dialoga formā virtuālais palīgs Ēriks palīdzēs atrast informāciju par konkrētu interesējošo e-pakalpojumu, atbildēs uz jautājumiem, kā arī vienkāršas sarakstes veidā paskaidros lietotājam e-pakalpojuma saņemšanas procesa gaitu.

Virtuālā asistenta zināšanu pamatā ir portāla lietotāju visbiežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Tā galvenais uzdevums, balstoties uz dažādām dzīves situācijām, ir atrast lietotājiem piemērotāko e-pakalpojumu. Virtuālais asistents palīdzēs jautājumos, kas saistīti ar e-adresi, kā arī sniegs padomus, kā izmantot portāla Latvija.lv dzīves situāciju aprakstus. Virtuālā asistenta palīdzība būs pieejama nepārtraukti, līdz ar to Latvija.lv lietotājs varēs komunicēt sev ērtā laikā.

Šī gada septiņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pavisam reģistrēti 41,15 tūkstoši darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas, liecina NVA dati.

No tām 20,14 tūkstoši publicēti CV/Vakanču portālā, bet 21,02 tūkstoši pieteikti NVA filiālēs.

Pašreiz ir pieejami vairāk nekā 8 tūkstoši brīvu darba vietu, no tām gandrīz puse reģistrētas NVA CV un vakanču portālā.

Pārsvarā ar NVA starpniecību darba devēji šogad meklē strādniekus, dažāda veida pārdevējus, pārdošanas speciālistus un konsultantus, transportlīdzekļu vadītājus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, celtniecības speciālistus, klientu apkalpošanas speciālistus, pavārus un šuvējus.

Darba devēji parasti izmanto divas iespējas, lai sameklētu sev darbinieku. Viena no tām - patstāvīgi NVA CV/Vakanču portālā ievietot savus darba piedāvājumus, tādejādi sameklējot savam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus. Otra iespēja - darba devējs par vakanci paziņo NVA filiālē. Pastāv arī izvēles iespējas, publicēt šo darba sludinājumu NVA vakanču portālā vai definēt kā daļēji slēgtu, pēc kuras iekšējā NVA reģistrā tiks sameklēts potenciālais darbinieks.