«Lai netiktu pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kuru rezultātā var veidoties situācija, ka latviešu Dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas Babuškām par Vej veterok, ir jāskaidro notikumi un LaIPA tiesību pozīcija,» norādīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks, skaidrojot LaIPA nostāju autortiesību jautājumos, pauda cerību, ka netiks pieņemti

Diskusijas par autortiesībām un to aizsardzību, kā arī iespējamie Autortiesību likuma grozījumi, «kas ir pretrunā ar autoru, izpildītāju un producentu interesēm un starptautiskiem normatīvajiem aktiem», ir mākslīga «vētra ūdens glāzē», bet valdošā atmosfēra ir «histēriķu radīta gaisotne», viņš pauda.

Runājot par mūzikas atskaņošanu uzņēmējdarbības ietvaros, viņš atgādināja - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta». A. Mūrnieks norādīja, ka «nekur nav noteikts, ka mūziku, piemēram, veikalā, būtu obligāti jāizmanto, to var arī nedarīt, līdzīgi kā karstā laikā var neizmantot gaisa kondensācijas iekārtas vai tumšā laikā pietiekami spilgtu apgaismojumu».

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir nolēmusi apmierināt biedrības Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, aizliedzot Baltcom fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem, DB informē LaIPA. Savukārt Baltcom šo lēmumu pārsūdzēs.

Tiesa atzina, ka Baltcom, ilgstoši retranslējot pa kabeļiem fonogrammas bez līguma noslēgšanas un atlīdzību samaksas, dod pamatu uzskatīt, ka Baltcom pārkāpj izpildītāju un fonogrammas producentu tiesības, skaidro LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere.

«Šis tiesas lēmums ir vēl viens neapgāžams apliecinājums, ka kabeļoperatoriem ir jāmaksā atlīdzība LaIPA par fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem. Par šo tiesas lēmumu informēsim arī citus kabeļoperatorus, kas neveic atlīdzības maksājumus par fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem. Ilgstošās diskusijas un sarakste ar kabeļoperatoriem diemžēl nav bijusi produktīva, jo kabeļoperatori nepamatoti apšauba izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammu retranslēšanu,» norāda LaIPA izpilddirektore.

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valde ceturtdien par tās jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēja mūziķi Kārli Auzānu, kā arī uzsāka diskusijas par turpmākajām apvienības prioritātēm, tostarp datu nesēju atlīdzības un kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu.

Turpmākās LaIPA darbības prioritātes lielā mērā izriet no līdzšinējās valdes aizsāktajām aktivitātēm, teikts apvienības paziņojumā. Valde vienojusies turpināt virzīt Ministru kabineta (MK) noteikumu par datu nesēju atlīdzību grozīijumus, kā arī risināt kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu, tomēr par primāro un nozīmīgāko aktivitāti apvienības valde atzinusi nepieciešamību nodrošināt skaidrojošo un izglītojošo darbu par izpildītāju un producentu interešu pārstāvēšanas aktivitātēm un procedūrām, ko ikdienas darbā veic LaIPA, teikts apvienības paziņojumā.

«Ir nepieciešams vairāk skaidrot intelektuālā darba nozīmi valsts ekonomikā un nepieciešamību to aizsargāt, un ko radošās industrijas zaudē, ja intelektuālā īpašuma tiesības kopumā, ne tikai blakustiesības, netiek kvalitatīvi aizsargātas,» pauda LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve, SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.

Par blakustiesību atlīdzības nemaksāšanu SIA Maxima Latvija veikaliem visā valstī uz laiku aizliegts atskaņot mūziku. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas rajona tiesa.

Tiesa apmierinājusi biedrības Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu prasībā pret SIA Maxima Latvija par zaudējumu kompensācijas piedziņu izpildītājiem un fonogrammu producentiem un aizliegt publiski atskaņot fonogrammas SIA Maxima Latvija veikalos līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas līgumu par atlīdzības samaksu.

«Tiesas lēmums ir pirmais šāda veida precedents Latvijā blakustiesību pārkāpumu gadījumos, kad tiek piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis, saskaņā ar kuru ir aizliegts publiski atskaņot fonogrammas līdz ir noslēgts līgums par atlīdzības samaksu», apmierināta ar tiesas lēmumu ir advokāte Līga Fjodorova.

Radio atskaņošana sabiedriskā transportlīdzkļa vadītāja kabīnē uzņēmumam varētu maksāt aptuveni vienu latu gadā. Patlaban transportlīdzekļu vadītāju atsaucība Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) radio atskaņošanas licenču iegādei ir ļoti laba, un patlaban jau ir iegādātas aptuveni 400 licences taksometriem un mikroautobusiem, otrdien medijiem stāstīja LaIPA pārstāvji.

Jau vēstīts, ka sākot no šā gada apvienības pārstāvji uzsākuši diskusiju ar Rīgas Satiksmes vadību par to, ka, lai sabiedriskā transporta vadītāji varētu klausīties radio, uzņēmumam no LaIPA ir jāiegādājas licence. Rīgas Satiksmes pārstāvji pauda, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi šo licenču iegādei.

Šodien, LaIPA vadībai tiekoties ar mediju pārstāvjiem, apvienības izpilddirekore Ieva Platpere norādīja, ka šā gada sākumā LaIPA sāka administrēt mūzikas atskaņošanu sabiedriskajā transportā un ka «ar sabiedrisko transportu tiek saprasti tūrisma autobusi, tālsatiksmes autobusi un reģionālie autobusi, kuru salonos tiek atskaņota mūzika, kas patērētājiem tiek piedāvāts kā papildu komforts, bet sākotnēji LaIPA neplānoja administrēt mūzikas atskaņošanu arī sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja kabīnēs». «Tā nāca kā LaIPA reakcija attiecībā uz Rīgas Satiksmes iniciēto problēmu, un šobrīd mēs esam tikai pārrunu procesā ar uzņēmumiem, kuri saviem šoferiem nodrošina mūzikas klausīšanos vadītāja kabīnes, arī tarifs ir tikai tapšanas stadijā,» skaidro I. Platpere.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) maksājamās atlīdzības noteikšanas kritēriji ir objektīvi – tā lēmusi Konkurences padome (KP), vienlaikus izbeidzot izpētes lietu saistībā ar LaIPA iespējamo dominējošā stāvokļa izmantošanu, nosakot publiskā izpildījuma maksājamo atlīdzību lielumu.

«Pieļauju, ka Konkurences padomes lēmums varētu būt pietiekoši spēcīgs papildus arguments, lai beigtu apšaubīt LaIPA piemēroto tarifu pamatotību,» norādīja LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, piebilstot, ka «tagad nekas vairs nekavē tirdzniecības uzņēmumus noslēgt līgumu ar LaIPA par mūzikas atskaņošanu veikalos, ja tas vēl nav izdarīts».

Izpētes lieta tika iesākta, pamatojoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) iesniegumu. Jau vēstīts, ka LTA nevarēja panākt vienošanos ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA) un LaIPA par maksu saistībā ar publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās. Vēl 2010. gada rudenī LTA salīdzinājusi vairāku valstu, tajā skaitā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas tarifus par publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās, un secinājusi, ka Latvijā tie ir krietni augstāki.

«Kā LaIPA valdes priekšsēdētājam man jāteic, ka vajag [veikt autoratlīdzības maksu par mūzikas atskaņošanu taksometrā], bet kā cilvēks es teikšu, ka nevajag – taksometros taču pārsvarā klausās Radio PIK,» uzskata Latvijas Izplatītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš.

Sarunā ar Lietišķo Dienu viņš atzina, ka ir grūti novilkt konkrētu svītru, pasakot, kuriem ir jāmaksā, bet kuriem – nav. LaIPA valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka, sākot pieļaut izņēmumus, ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Runājot par mūzikas atskaņošanu veikalos, ārstniecības iestādēs un tamlīdzīgās publiskās vietās, LaIPA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka tas esot atkarīgs no publiskās vietas. «Ja mūzika ir zobārsta kabinetā, pilnīgi noteikti nebūtu jāmaksā – lai jau tur skan Rammstein un mēģina pārkliegt tur valdošās sāpes,» sacīja R. Liepiņš.

Tāpat viņš nedomājot, ka ar nodevu vajadzētu aplikt visus birojus pēc kārtas. Tomēr publiskās izklaides vietas ar nodevu vajadzētu aplikt. «Proti, nodevu vajadzētu maksāt vietām, kur mūzikas atskaņošana ir biznesa veids – piemēram, klubi un tamlīdzīgas vietas,» sacīja LaIPA pārstāvis. Maksāt par mūzikas izmantošanu vajadzētu arī lieveikaliem, kas ir naudas gūšanas mašīnas.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, atzīst uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Šobrīd sabiedriskā transporta vadītāja amata aprakstā ir rakstīts, ka darba laikā ir aizliegts skaļi klausīties mūziku, tāpēc šoferi radio klausās klusām un tas skan tikai kabīnē. Mums nav naudas, lai pirktu klausīšanās licences, tāpēc mēs negrasāmies tādas iegādāties un, visticamāk, radio klausīšanos nāksies aizliegt, vai arī šoferiem licences būs jāpērk pašiem,» atzina Zaķis.

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) speciālisti ceturtdien tikušies ar Rīgas satiksmes vadību un komunikācijas speciālistiem, lai pārliecinātu, ka izmaksas par radio klausīšanos nav tik augstas, kā izskan publiskajā telpā. «Domāju, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz, līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas,» uzskata apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns.

Šā gada 30.martā Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā notika ikgadējā biedrības Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) biedru kopsapulce, kurā izpildītāji un producenti ievēlēja jaunu valdi savu tiesību pārstāvēšanai. LaIPA valde sastāv no astoņiem valdes locekļiem, tostarp biedrības valdes priekšsēdētāja.

Valdes priekšsēdētāju jaunā valde ievēlēs tās pirmajā sēdē, kas plānota aprīļa sākumā. Tajā tiks definēti arī galvenie jaunās valdes darbības virzieni un prioritātes.

Par LaIPA valdes locekļiem no izpildītāju vidus atkārtoti tika ievēlēts grupu Melo M un Raxtu raxti mūziķis un Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns, kā arī izpildītājs Kārlis Būmeisters. No producentu vidus atkārtoti LaIPA valdē tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti direktore Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks, kā arī Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns. Savukārt pirmo reizi LaIPA valdē darbosies grupas Prāta Vētra basģitārists, mūziķis Ingars Viļums, grupas Instrumenti producente Līva Pētersone un akadēmistās mūzikas pārstāvis, DaGamba čellists Valters Pūce.

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

LaIPA solās palīdzēt Rīgas Satiksmei ar nepieciešamajiem aprēķiniem, lai uzņēmums varētu norēķināties par muzikas atskaņošanu kā sabiedriskajā transportā tā telpās, kur strādā Rīgas Satiksmes darbinieki.

«Šo tikšanos ar Rīgas satiksmi iniciējām, lai kliedētu masu medijos izskanējušo maldīgo informāciju par augstajām izmaksām par mūzikas klausīšanos,» tikšanās mērķi skaidro Kārlis Auzāns, LaIPA valdes priekšsēdētājs.

«Tiekoties klātienē ir vieglāk izskaidrot gan konkrēto atlīdzības jautājumu, gan arī plašākus mūzikas izmantošanas nosacījumus, kā arī uzklausīt otras puses viedokli un diskutēt,» norāda K. Auzāns, taču viņš uzsver, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ievēlējusi jaunu valdi, amatus saglabājot vairākiem līdzšinējiem LaiPA valdes locekļiem un darbu uzsākot arī jaunievēlētiem valdes locekļiem, tostarp izpildītājam un autoram Kārlim Būmeistaram jeb Kažam.

LaIPA valdē turpinās darboties komponists un saksafonists Artis Gāga, grupas Melo M mūziķis un nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, pianists Ventis Zilberts.

Pirmo reizi LaIPA valdē tika ievēlēts viens no Latvijas jaunajiem autoriem un izpildītājiem Kārlis Būmeisters.

No producentu puses atkārtoti tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks. Jaunajā valdē ir ievēlēti arī režisors un producents Igors Linga un Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) valde ir pieņēmusi jaunu minimālo tarifu par fonogrammu izmatošanu tās raidot tīmekļapraidē (webcasting) – 15,30 eiro apmērā, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna atzīmējot, ka tas sniegs nepieciešamo atbalstu mazajiem interneta radio veidotājiem to darbības pirmajā gadā.

«Nepieciešamība pēc šāda tarifa izveides ir skaidrojama ar pieaugošo mazo un vienlaikus nekomerciālo interneta radio skaitu, kur klausītājiem tiek piedāvāta tikai mūzika, bez reklāmām, ziņām, autorraidījumiem un cita veida komercinformācijas,» skaidro LaIPA valdes loceklis un Latvijas folkmūzikas interneta radio Oira pārstāvis Juris Zalāns.

Līdz šim tikai salīdzinoši neliela daļa šādu interneta radio veidotāju esot izņēmuši atļaujas legālai fonogrammu izmantošanai. «Minimālā tarifa ieviešana ievērojami palielinās interneta radio veidotāju iespējas saņemt atļaujas, kas savukārt nodrošinās izpildītājiem un producentiem iespēju saņemt atlīdzību,» norāda J. Zalāns.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) noslēgusi sadarbības līgumu ar Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompāniju PPL (Phonogrphic Performance.Limited). Līgums ar Lielbritānijas kompāniju PPL, kas sadarbojas ar vadošajām mūzikas licencēšanas organizācijām daudzās pasaules valstīs, ļaus Latvijas izpildītājiem un producentiem - LaIPA biedriem - gūt peļņu no repertuāra atskaņošanas Lielbritānijā.

Gan PPL, gan LaIPA līguma noslēgšanu sauc par svarīgu posmu abu valstu sadarbībā mūzikas jomā.

«Vairāku latviešu mūziķu ieraksti tiek atskaņoti Lielbritānijā, piemēram, Brainstorm jeb Prāta vētra, BTH, akadēmiskās mūzikas izpildītāji un citi. Līdz šim mūziķi nesaņēma atlīdzību par savu ierakstu izmantošanu Lielbritānijā, bet nu sadarbība ar PPL ļaus to nodrošināt. Mūziķi saņems atlīdzību ne vien par tekošo gadu, bet arī par Lielbritānijā izmantotajiem ierakstiem iepriekšējos gados,» skaidro LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, piebilstot, ka Lielbritānijā mūzikas izmantotājiem ir noteikti daudz augstāki tarifi un ir liela atšķirība, cik lielu atlīdzību par mūzikas ierakstu atskaņošanu mūziķi saņem Latvijā un Lielbritānijā.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir panākusi vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu izpildītājiem un fonogrammu producentiem par fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Noslēgtais līgums paredz maksājamo atlīdzību apmērus un termiņus par pašreizējo periodu – no 2013. gada 1. janvāra, savukārt sarunas vēl turpinās, lai vienotos par taisnīgas atlīdzības veikšanu par iepriekšējo periodu.

LaIPA kā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību pārstāvošā organizācija pēc ilggadējām sarunām, cenšoties panākt vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu fonogrammu retranslēšanai pa kabeļiem kā galējo līdzekli līgumu noslēgšanai 2012. gada 19. oktobrī iesniedza prasību tiesā par parāda piedziņu un aizliegumu retranslēt fonogrammas, lai panāktu, ka tiesību īpašnieki saņem taisnīgu atlīdzību, stāsta L. Grīna.

Turpmāk mūzikas ierakstu atskaņošanas atļauju par fona mūzikas izmantošanu publiskos pasākumos varēs pieteikt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mājas lapā, informē LaIPA.

Pieteikumus atļaujas saņemšanai var iesniegt gan tie sadarbības partneri, kuri noslēguši beztermiņa līgumus, gan tie pasākumu rīkotāji, kuriem atļaujas nepieciešamas tikai atsevišķiem pasākumiem.

Pērn LaIPA pasākumu rīkotājiem izsniegusi aptuveni 2900 atļaujas, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Atvieglojot pasākumu licencēšanas procesu, organizācija cer, ka arī turpmāk legāli izmantotās fona mūzikas apjoms gadatirgos, sporta svētkos, izstādēs, festivālos, koncertos, zaļumballēs vai citos pasākumos turpinās pieaugt.

«Ja plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad, ir jābūt gan LaIPA atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu atlīdzību par savu darbu izmantošanu,» norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

«Tas, ka Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ar pašreizējo padomi nav spējīgi sakarīgi komunicēt ar sabiedrību - tā ir patiesība. Taču viņu rīcība nav nelikumīga. Vienīgais, ko es varu ierosināt, ir šīs valdes sastāvam atkāpties, sasaukt ārkārtas biedru pilnsapulci un ievēlēt valdē jaunus, enerģiskus un ekonomiski spriest spējīgus autorus,» norāda autors, mūziķis un mūzikas izdevējs Guntars Račs, vienlaikus paužot, ka par autortiesību likumīgu aizsardzību viņš «cīnīsies visiem spēkiem».

«Pašreizējā AKKA/ LAA valde katru dienu demonstrē savu nespēju runāt ar cilvēkiem un nespēj sabiedrībai paskaidrot elementāras lietas,» norāda G. Račs, tāpat paužot neapmierinātību ar Saeimas deputātu darbu.

«Sabiedrība un nu jau arī simts gudrās galvas «ar putām uz lūpām» viens par otru skaļāk sāk apsaukāt latviešu autorus un viņu darbus administrējošās organizācijas par asinssuņiem, rīkļurāvējiem un mantraušiem. Neesmu dzirdējis, ka tādiem vārdiem kādreiz deputāti būtu apsaukuši Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vai Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD),» viņš norāda.

Pērn ārzemēs spēlētākie latviešu mūziķi ir Aisha, Bet bet, Brainstorm, Intars Busulis, Dj Ella un Normunds Rutulis, šodien preses konferencē pastāstīja Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas Phonographic Performance Limited (PPL) pārstāvji.

PPL sadarbojās ar biedrību Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), lai veiktu atlīdzību sadali mūziķiem, līdz ar to iegūstot datus arī par Latvijas mūziķu darbu atskaņojumiem ārzemēs.

Pēc PPL datiem, Latvijas izpildītāju mūzika atskaņota ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Spānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ukrainā, Horvātijā un Serbijā. Aishas dziesma What for, ar kuru viņa piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā 2010.gadā esot pat atskaņota trīs valstīs. Bet bet dziesma Sāksim visu no jauna esot populāra Horvātijā.

LaIPA valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei īpaši interesanti šķita, ka ārzemēs popularitāti iemanto dziesmas latviešu valodā, piemēram, Rutuļa daiļrade. Pārsteigums viņai nav bijis par Brainstorm panākumiem.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) līdzšinējā izpilddirektore Ieva Platpere pametusi šo amatu, un viņas vietā stājusies Liena Grīna, paziņojusi apvienība.

«Ieva Platpere ir nolēmusi turpināt savas profesionālās karjeras tālāku attīstību un izaugsmi. Strādājot LaIPA desmit gadus, I. Platpere ir sasniegusi organizācijā iespējamo izaugsmi gan uzsākot organizācijas attīstību Latvijā, gan nodrošinot organizācijas ikdienas funkciju izpildi, gan esot starptautiskas organizāciju apvienības valdes locekle,» norādīts LaIPA oficiālajā paziņojumā.

«Šis ir ilgstoši apsvērts lēmums. LaIPA ir stabila, pilnībā funkcionējoša organizācija un starptautiskā mērogā, organizācijas izstrādātā atlīdzību sadales sistēma ir atzīta par vienu no labākajām. Gandarījums par desmit gados paveikto ir liels. Pašreiz ir dažādi starptautiski darba piedāvājumi, kurus izskatu, tomēr konkrētu lēmumu vēl neesmu pieņēmusi. Neatkarīgi no tā noteiktu laikā turpināšu konsultēt LaIPA stratēģijas un likumdošanas jautājumos,» norādīja I. Platpere.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvenība (LaIPA) paziņojusi, ka par radio ziņu klausīšanos autobusos šoferiem nav jāmaksā, bet par dziesmām gan.

«Atskaņojot mūziku darba vietā, tiek gūts komerciāls labums, un par to ir jāmaksā atlīdzība. Autobuss, ar kuru par samaksu tiek pārvadāti pasažieri, tādējādi pelnot naudu, ir darba vieta, un tādējādi šis transporta līdzeklis ne ar ko neatšķiras ne no vienas citas vietas, kur tiek gūts komerciāls labums,» situāciju skaidro LaIPA vadītājs Kārlis Auzāns.

Atbildot uz jautājumu, vai var uzskatīt, ka pasažieru pārvadātājs tiešām gūst komerciālu labumu, ja autobusa, trolejbusa vai tramvaja vadītājs savā kabīnē ir ieslēdzis radio un klausās mūziku, Auzāns atbild: «Jā! Tas, vai šāda mūzikas klausīšanās vadītājam palīdz vai traucē, ir jāizlemj katram konkrētajam darba devējam – uzņēmumam Rīgas satiksme vai kādam citam, kas veic komercpārvadājumus. Ja tiek atzīts, ka mūzikas klausīšanās palīdz, par to ir jāmaksā atlīdzība.»