Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Ikviens jaunais talants var spert pirmos soļus mūzikas pasaulē, ierakstot dziesmu Skrīveru mūzikas ierakstu studijā, kura iekārtota jaunās telpās. Ierakstu studija ir skrīverieša Sanda Kalniņa iniciatīva un veikums, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Daudziem nav sveša puiša radošā darbība, viņš izpaužas alternatīvā hip-hop mūzikas žanrā, norāda medijs. Jaunieša «kontā» ir ne tikai ierakstītas savas dziesmas, bet arī izveidoti videoklipi.

Sanda mūzikai bija piekritēji, kuri vēlējās viņu atbalstīt, finansējot dziesmu ierakstīšanu un videoklipu uzņemšanu. Jaunietis saprata, ka tas būs īstermiņa ieguldījums, lietderīgāk būtu izveidot ierakstu studiju, kas ļautu īstenot sapņus daudziem apdāvinātiem mūziķiem. Atbalstītāji pazuda, taču puisī bija radies dzinulis ieceri īstenot. Sandis aizgāja no darba, lai pilnībā nodotos ierakstu studijas izveidei.

Četru nedēļu laikā Snoras bankas Latvijas filiāles klientiem – fiziskām personām – ir izmaksāti 2,2 miljoni latu jeb 82% no kopējās šim mērķim paredzētās Lietuvas Valsts garantēto atlīdzību summas.

Mēneša laikā Lietuvas Valsts garantēto atlīdzību Latvijā ir saņēmuši 182 Snoras bankas Latvijas filiāles klienti jeb 64% no kopējā šo klientu skaita.

Lielākā daļa no izmaksātās naudas summas jeb 75% pēc klientu vēlmes ir izmaksāta ar pārskaitījumu uz klientu kontu bankā Citadele vai jebkurā citā bankā.

Atbilstoši Lietuvas Valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas lēmumam Lietuvas Valsts garantēto atlīdzību izmaksu Snoras bankas Latvijas filiāles klientiem - fiziskām personām - nodrošina banka Citadele. Savukārt juridiskām personām – a/s UniCredit Bank. Atlīdzība tiek izmaksāta latos vienā maksājumā no Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) šonedēļ kādam uzņēmējam Kurzemē izmaksājusi šogad lielāko apdrošināšanas atlīdzību specializētās tehnikas apdrošināšanā gandrīz 109 tūkstošu eiro apmērā par negadījumā neatgriezeniski bojātu ekskavatoru, informē uzņēmums.

Šī gada jūlija beigās Saldus novadā, veicot meliorācijas darbus, BTA apdrošinātais ekskavators HITACHI ZX 210 LC iestiga un nogrima purvainā apvidū. Ekskavatora izvilkšana no purvainā apvidus ilga 12 dienas. Pēc glābšanas darbu veikšanas ekskavators tika nogādāts servisā, kur tika veikta ekspertīze. Eksperti secināja, ka negadījuma rezultātā ekskavatoram radītie bojājumi bija neatgriezeniski, kā rezultātā BTA saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu klientam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību par bojāgājušo tehniku, kā arī sedza glābšanas darbu izmaksas. Kopumā BTA par šo negadījumu izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 108 467 eiro.

Valsts garantēto atlīdzību - noguldījumus līdz 100 000 eiro - saņems apmēram 22 750 AS «ABLV Bank» klientu - gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.

Garantēto atlīdzību izmaksai «ABLV Bank» klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.

Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Kopš šā gada jūnija apdrošināšanas sabiedrība Balta piedāvā klientiem atlīdzību pieteikšanas sistēmu internetā, kas pilnībā izslēgs nepieciešamību apmeklēt apdrošinātāja filiāli atlīdzības saņemšanai.

Proti, nebūs nepieciešamība apmeklēt filiāles, lai iesniegtu čekus par kompensējamajiem izdevumiem saistībā ar veselības apdrošināšanu vai veiktu bojājumu fiksēšanu par negadījumiem ar auto vai īpašumu, Db.lv informēja Baltā. Kompānija prognozē, ka atlīdzību pieteikšanā internetā atvieglos atlīdzību pieteikumu izskatīšanas procesu, kas ļaus cietušajiem ātrāk saņemt atlīdzību izmaksu.

«Paredzams, ka tas īpaši atvieglos veselības apdrošināšanas atlīdzību pieteikšanu, kas pašlaik ir visintensīvāk izmantotais pakalpojums – veselības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi veido aptuveni 70 % no kopējā pieteikumu skaita. Tagad klients čekus par saņemtajiem pakalpojumiem varēs vienkārši augšupielādēt Baltas mājas lapā. Šīs sistēmas ieviešana ļauj arī optimizēt mūsu servisu, un līdzšinējo četru dienu vietā, kas ir vajadzīgas atlīdzību prasību apstrādei, būs nepieciešamas tikai divas dienas, lai klients saņemtu naudu savā bankas kontā,» skaidro Baltas atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Mūzikas ierakstu kompānija SIA Mikrofona ieraksti 2011.gadu noslēgusi ar 239,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, ko uzņēmums skaidro ar kreditējošās bankas UniCredit Bank uzspiesto ēkas vērtības samazināšanu, liecina Mikrofona ierakstu vadības ziņojums.

Vadības ziņojumā Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Elita Mīlgrāve norāda, ka Unicredit Bank darbība radījusi neadekvātus zaudējumus, kas neatspoguļo patieso firmas darbības rezultātu. Reāli saimnieciskās darbības rezultāts esot nesis peļņu, bet uzņēmuma īpašuma pārvērtēšana to pilnībā dzēsusi.

AS UniCredit Bank mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Straume aģentūrai gan skaidro, ka bankai regulāri jāpārvērtē izsniegto kredītu nodrošinājums, lai zinātu tā aktuālo vērtību.

«Ņemot vērā UniCredit Bank un uzņēmuma veiksmīgo sadarbību, konkrētajā gadījumā pārvērtēšana tikai veikta pēc četriem gadiem, kas objektīvi izskaidro atšķirīgo vērtību. Jāpiebilst, ka ar nodrošinājuma pārvērtēšanu saistītie zaudējumi nekādā veidā neietekmē šī brīža kompānijas maksātspēju un naudas plūsmu,» norādīja Straume.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi informāciju no Lietuvas Centrālās bankas par garantēto atlīdzību izmaksas nodrošināšanu AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem. Garantētā atlīdzība AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem tiks izmaksāta no Lietuvas noguldījumu apdrošināšanas fonda līdzekļiem.

«AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem fiziskām personām garantēto atlīdzību izmaksu nodrošinās AS Citadele banka, savukārt juridiskas personas garantēto atlīdzību varēs saņemt AS UniCredit Bank. Esam gandarīti, ka pēc FKTK lūguma Lietuvas atbildīgās iestādes ir padomājušas arī par AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem un viņiem tiks nodrošināta iespēja, nedodoties uz Lietuvu, Latvijas kredītiestādēs saņemt Lietuvas valsts garantēto atlīdzību,» norādīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Tehnoloģiskā nodrošinājuma ziņā mēs esam gatavi sākt Lietuvas valsts garantētās atlīdzības izmaksu iedzīvotājiem, kas ir AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klienti. Par to, kurā datumā sāksim atlīdzības izmaksu, informēsim, tiklīdz saņemsim no Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda klientu reģistru ar informāciju par katram klientam izmaksājamo naudas summu un mums būs pieeja Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda finansējumam,» sacīja AS Citadele banka valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

Laikā, kad strauji sarūk ieņēmumi no mūzikas ierakstu tirdzniecības, gan mūziķi, gan autori un ierakstu kompānijas saskaras ar problēmu, kā pelnīt mūzikas industrijā? Bieži vien mūzikas industrijas pārstāvji meklē problēmas risinājumu ar novecojušām metodēm. t.i. peļņa no ierakstu pārdošanas un koncertiem.

Bet fani var atbalstīt kādu no saviem iecienītākajiem māksliniekiem ne tikai šādi. Daudzviet pasaulē ir izplatīta tendence, kad mākslinieki pārdod ne tikai savu mūziku vai šovu, bet arī brenda atpazīstamības veidošanā pielieto tradicionālās pārdošanas metodes - fanu atribūtiku. Diemžēl šī tendence Latvijā ir novērojama reti.

Idejas unikalitāte ietver sevī veidu, kā mūziķiem vai jebkurai citai personai, kas savā darbībā spēj aizraut citus līdzcilvēkus, gūt finansējumu savas profesionālās karjeras attīstīšanai.

Idejas mērķis ir radīt digitālu platformu faniem.lv, kur mūziķi, ierakstu kompānijas, kā arī citu izklaides nozaru pārstāvji saviem produktiem varētu piesaistīt esošo, kā arī palielināt - interesentu, patērētāju, jeb fanu loku.

Pirmo četru dienu laikā, kopš banka Citadele sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību «ABLV Bank» klientiem, kopumā atlīdzība izmaksāta 1440 «ABLV Bank» klientiem. Kopējā izmaksātā summa no 3. līdz 6. martam ir 21,4 miljoni eiro, informēja bankas pārstāve Ieva Prauliņa.

Viņa aicina gan iedzīvotājus, gan juridiskās personas iepriekš pieteikt bankas apmeklējumu, zvanot pa diennakts tālruni +371 67010076 vai piesakoties Citadeles mājas lapā. Citadeles darbinieki piedāvās klientam ērtāko pieejamo laiku un filiāli atlīdzības saņemšanai.

Kopumā valsts garantētās atlīdzības izmaksa noritot mierīgi. Taču, nākot uz banku bez iepriekšēja pieteikuma, var būt nepieciešams uzgaidīt. Vislielākā klientu aktivitāte ir ap pusdienlaiku.

No piecām filiālēm, kur tiek veikta valsts garantētās atlīdzības izmaksa, vislielākā klientu aktivitāte ir vērojama klientu apkalpošanas centrā «Mols», savukārt vismazākā – Jūrmalas filiālē. Tādēļ banka aicina klientus apmeklējumam pēc iespējas izvēlēties Jūrmalas filiāli, bet Rīgā – filiāli «Citadele» Republikas laukumā 2A vai filiāli «Laimdota» Kr. Barona ielā 20-1.

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 6,5% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 97,6 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, palielinājies par 10,7% un kopumā atlīdzībās izmaksāti 53,7 miljoni eiro

LAA prezidents J. Abāšins: «Par spīti izaicinošajai ģeopolitiskajai situācijai, apdrošināšanas tirgus uzrāda visnotaļ labus izaugsmes ciparus. Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos, kas ir pozitīvs signāls. Kā jau prognozēts, strauji pieaug mūža pensijas saņēmēju skaits, kas liecina arī par uzticību apdrošināšanas nozarei. Atlīdzību pusē izaugsme ir vēl straujāka, ko visvairāk ietekmē praktiski nepārtrauktā cenu celšanās medicīnas un autoservisu nozarēs un pieaugošais klientu prasīgums.»

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem par šī gada 9 mēnešiem, par 15,7 % pieaudzis piekritušo atlīdzību prasību apjoms, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn. Tik būtisks atlīdzību prasību neto summas pieaugums saistīts ar pieaugumu atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs. Tikmēr apdrošinātāju nopelnīto prēmiju summa 2015. gada 9 mēnešos ir palielinājusies par 0,41 miljonu EUR jeb 1,2%, salīdzinot ar 2014.gada 9 mēnešiem. Kopumā OCTA nozare 2015. gada pirmos trīs ceturkšņus noslēdza ar 7,32 miljonu eiro zaudējumiem.

Saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2015. gada 9 mēnešos ir pieņemti 30 939 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 30,76 miljoni EUR, kas ir par 13,8% vairāk nekā 2014. gada 9 mēnešos. Savukārt vērtējot piekritušo atlīdzību apjoma palielinājumu šī gada 9 mēnešos pret tādu pat periodu pērn, pieaugums ir pat 15,7%.

Vidējās atlīdzības izmaksas lielums par apdrošināšanas gadījumu šī gada pirmajos trīs ceturkšņos sastādīja 1 184 EUR, kas, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, ir palielinājies par 9,4%. Vislielākā atlīdzību lēmumu summa tika izmaksāta par transportlīdzekļu bojājumu un bojāejas zaudējumu atlīdzināšanu, kas kopā sastādīja 74,2% no kopējās atlīdzību summas. Tikmēr straujākais pieaugums pēc zaudējumu atlīdzības veidiem, vērojams rehabilitācijas izdevumu kompensēšanā, kā arī nemateriālo zaudējumu segšanā sakarā ar cietušās personas fizisku traumu.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

AAS BTA Baltic Insurance Company 2015. gadā apdrošināšanas atlīdzībās par specializētajai tehnikai nodarītajiem bojājumiem izmaksājusi 663,26 tūkstošus eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, informē apdrošinātājs.

Atlīdzību apjoma pieaugumu ietekmējis BTA saņemto atlīdzību pieteikumu skaita pieaugums – pērn BTA saņēmusi par 25% vairāk atlīdzību pieteikumu nekā 2014. gadā.

Saskaņā ar BTA statistiku interese par specializētās tehnikas un iekārtu apdrošināšanu ik gadu pieaug. Pērn BTA apdrošināto specializētās tehnikas un iekārtu skaits pieaudzis par 15%. Tomēr būtiski pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Kopumā par specializētās tehnikas un iekārtu bojājumiem vai bojāeju 2015. gadā BTA izmaksāja 663 264 eiro, bet gadu iepriekš BTA izmaksātā kopējā atlīdzību summu par specializētās tehnikas bojājumiem bija 237 528 eiro.

Pērn ārzemēs spēlētākie latviešu mūziķi ir Aisha, Bet bet, Brainstorm, Intars Busulis, Dj Ella un Normunds Rutulis, šodien preses konferencē pastāstīja Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas Phonographic Performance Limited (PPL) pārstāvji.

PPL sadarbojās ar biedrību Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), lai veiktu atlīdzību sadali mūziķiem, līdz ar to iegūstot datus arī par Latvijas mūziķu darbu atskaņojumiem ārzemēs.

Pēc PPL datiem, Latvijas izpildītāju mūzika atskaņota ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Spānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ukrainā, Horvātijā un Serbijā. Aishas dziesma What for, ar kuru viņa piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā 2010.gadā esot pat atskaņota trīs valstīs. Bet bet dziesma Sāksim visu no jauna esot populāra Horvātijā.

LaIPA valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei īpaši interesanti šķita, ka ārzemēs popularitāti iemanto dziesmas latviešu valodā, piemēram, Rutuļa daiļrade. Pārsteigums viņai nav bijis par Brainstorm panākumiem.

Mūzikas ierakstu kompānija izdzīvot nevar, tām jāmainās un jāmeklē citi ceļi, tā mūzikas ierakstu izdevēja SIA Platforma Records pieteikto maksātnespēju komentē uzņēmuma vadītājs un vienīgais valdes loceklis Rimants Liepiņš.

SIA Platforma Records maksātnespējas pieteikumu pieņēmusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa un 23.decembrī ierosinājusi maksātnespējas lietu.

Digitālā mūzikas platforma Platforma.lv turpinās strādāt kā atsevišķa vienība, portālam Diena.lv pastāstīja R.Liepiņš. «Šajā platformā pārstāvam visus Latvijas mūziķus, kas tur vēlas atrasties, izņemot Mikrofona ierakstu māksliniekus – tur ir Briežkalna džezs, koris Kamēr… ,» atgādināja R.Liepiņš. Un piebilda – «kam tad tos diskus vajag».

«Ja nebūs mūzikas ierakstu veikalu un leiblu, mūziķi jau turpinās ierakstīties, tikai distribūcijas veids būs savādāks,» pārliecināts ir R.Liepiņš – ierakstus pirks koncertos, impulsīvi, arī kā nišas produktus.