Grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs SIA Rimess ir pieteicis SIA MTV Latvija maksātnespēju, DB apstiprināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Viņš arī pastāstīja, ka pagaidām maksātnespējas administrators šajā lietā vēl nav iecelts, bet, kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija, par iespējamo administratori ir izvēlēta Edīte Purmale. Tiesas sēde, kurā pieteikums tiks izskatīts, ir nozīmēta uz šā gada 16jūniju.

K.Sadauskis vienlaikus arī atzīmēja, ka paralēli minētajai lietai, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesvedībā atrodas arī Uzņēmumu reģistra prasība pret SIA MTV Latvija par SIA darbības izbeigšanu. Šajā lietā izskatīšana nozīmēta uz šā gada 26.augustu.

Jāatgādina, ka pagājušā gada februārī, saistībā ar sarežģīto ekonomisko situāciju valstī izmaksu samazināšanas nolūkā, MTV Latvija apvienojās ar MTV Lietuva.

Rīgas pilētas Centra rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu SIA MTV Latvia, DB informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Maksātnespēja pasludināta sākot no pagājušā gada 20.maija. Tiesa arī nolēma piedzīt no MTV Latvia par labu maksātnespējas pieteicējam grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam SIA Rimess valsts nodevu 100 Ls apmērā. Spriedums nav pārsūdzams un pilnais spriedums būs pieejams no 13.septembra.

Savukārt kreditori var pieteikties viena mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Centra rajona tiesas tiesvedībā atrodas arī Uzņēmumu reģistra prasība pret SIA MTV Latvia par SIA darbības izbeigšanu.

Jāatgādina, ka pagājušā gada februārī, saistībā ar sarežģīto ekonomisko situāciju valstī izmaksu samazināšanas nolūkā, MTV Latvia apvienojās ar MTV Lietuva.

Valsts prezidents Valdis Zatlers izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju. Prezidents tā nolēmis par spīti vairāku ekspertu iebildumiem, vēsta Latvijas Radio.

Pazīstami politologi un žurnālisti, tiekoties ar Zatlera padomniekiem un politiķiem, piektdien uzsvēra, ka priekšvēlēšanu aģitācijas likumos ir novērsti vairāki trūkumi, tomēr nepilnības arī saglabātas. Ekspertu lielākie iebildumi ir saistībā ar likumos saglabātām iespējām īstenot dārgas reklāmas kampaņas un noteiktu ļoti šauro trešo personu loku, kuras ar aģitāciju nedrīkstēs nodarboties. Likumus par nepilnīgiem atzinis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču pret to stāšanos spēkā biroja pārstāvji iebilduši gan neesot.

Šie grozījumi risina t.s. trešo personu aģitācijas problēmu, kas aktualizējās 9. Saeimas priekšvēlēšanu periodā. Noteikts, ka ar politiskajām partijām nesaistītām personām, veicot politisko aģitāciju, ir jāievēro likumā noteiktā kārtība, priekšvēlēšanu aģitācija jāveic savā vārdā un šīs personas priekšvēlēšanu aģitācijai var tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas.

«Dziedātāja Lēdija Gāga šokēja savus fanus un apbēdināja dzīvnieku aizstāvjus, uzvelkot gaļas kleitu. Ko vēl no viņas varētu gaidīt? Kaulu tērpu? Iespējams,» raksta ibtimes.com.

Šādu pieņēmumu medijs izteicis, pamatojoties uz informāciju, ka Lēdijai Gāgai piedāvāti simtiem tūkstoši ASV dolāru, lai viņa šādā apģērbā ierastos šā gada MTV mūzikas video balvu pasniegšanas ceremonijā.

Strīdīgo gaļas kleitu Lēdija Gāga bija uzvilkusi pagājušā gada MTV ceremonijā. Kleita sarūgtināja gan daudzus dziedātājas fanus, gan dzīvnieku tiesību aizsardzības grupas, un PETA (Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem) kā atbildi radīja salātu kleitu.

Tagad, lai pārspētu iepriekšējā gada nežēlīgo apģērbu, vietne PigofTheMonth.com, kas tiešsaistē pārdod bārbekjū gaļu un mērces, piedāvājusi dziedātājai 500 tūkstošus ASV dolāru, lai viņa uzvilktu kaulu kleitu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir konstatējis vairākas nepilnības tiesiskajā regulējumā saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju un politisko partiju finansēšanas kārtību, tāpēc Valsts prezidentam un atbildīgajām Saeimas komisijām ir nosūtīta vēstule, kurā KNAB norāda uz nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

KNAB uzskata, ka līdz nākamā Saeimas priekšvēlēšanu perioda sākumam– 2010. gada 5. jūnijā ir jāpilnveido normatīvie akti, lai tiktu novērstas šādas nepilnības:

1. Kā liecina partiju vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās iekļautā informācija, tad 20-38% no kopējiem priekšvēlēšanu tēriņiem vairākām politiskajām partijām veidoja izdevumi, kas atbilstoši likuma prasībām nav ierobežoti ar konkrētu priekšvēlēšanu izdevumu limitu. KNAB uzskata, ka šāds likuma regulējums nenodrošina galveno tā mērķi, proti, neierobežo atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai. Politiskās partijas un to apvienības var neierobežoti tērēt finanšu līdzekļus reklāmas materiālu sagatavošanai, vēlēšanu kampaņas plānošanai un organizēšanai, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām, telpu nomai vēlēšanu kampaņas vajadzībām, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu izdevumu publicēšanai. KNAB ierosina priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus attiecināt arī uz minētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu veidiem.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumos, kas regulē politisko aģitāciju pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.

Šie grozījumi risina tā dēvēto trešo personu aģitācijas problēmu, kas aktualizējās 9. Saeimas priekšvēlēšanu perioda laikā, kad ar Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa oficiālo reklāmas kampaņu vadītājiem saistītas biedrības iesaistījās minēto partiju popularizēšanā.

Tagad noteikts, ka ar politiskajām personām nesaistītām personām, veicot politisko aģitāciju, ir jāievēro likumā noteiktā kārtība, priekšvēlēšanu aģitācija jāveic savā vārdā un šīs personas priekšvēlēšanu aģitācijai var tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka trešās personas, kas iesaistīsies priekšvēlēšanu aģitācijā pirms šogad notiekošajām Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, aģitācijai drīkstēs tērēt ne vairāk kā 2700 Ls.

No 2015. gada 1.janvāra ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Izmaiņas parakstu vākšanas kārtībā vēlētāju iniciatīvām nosaka grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kurus galīgajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pēc balsojuma paziņoja, ka ZZS izmaiņas neatbalsta un lūgs Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.

Likumā paredzēts,ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.

Kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka četras dienas līdz aģitācijas aizliegumam divi politiskie spēki ir pietuvojušies likumā noteiktajiem izdevumu apmēra ierobežojumiem – attiecīgi 93% un 90% no pieļaujamajiem tēriņiem par visu veidu reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumiem un labdarības pasākumu finansēšanu.

Saskaņā ar medijiem sniegto informāciju vēl divas partiju apvienības sasniegušas 77% un 73%, bet viena politiskā partija – 54%. Minēto priekšvēlēšanu izdevumu segšanai piecas partijas vai to apvienības izlietojušas mazāk par 12% no atļautā apmēra, bet trīs partijas vēl nav tērējušas līdzekļus.

1. Vienotība- 77,14%,

2. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,

3. Zatlera Reformu partija - 54,39%,

4. Kristīgi demokrātiskā savienība - 0,12%,

5. Šlesera Reformu partija LPP/LC - 93,55%,

6. Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs - 73,14%,

7. PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā - 8,39%,

Valsts amatpersonām plānots aizliegt izmantot valsts resursus, piemēram, viņu rīcībā nodoto tehniku, kā arī personāla resursus, lai izplatītu informāciju par politiskajām partijām vai amatpersonām.

Šādu aizliegumu noteikšanu paredz Tieslietu ministrijā tapušās ētikas vadlīnijas amatpersonām, kuras iesaistījušās politiskajā darbībā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks valdības komitejas sēdē, kurā tika apspriestas jaunās vadlīnijas, norādīja, ka līdz šim amatpersonas nereti izmantojušas, piemēram, valsts apmaksātus sakaru līdzekļus, lai organizētu politisko aģitāciju.

Vairāki ministri uzskata, ka Tieslietu ministrijas ieteikumi ir pārlieku strikti. Piemēram, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) domā, ka piedāvātie ierobežojumi ir pretrunā ar Satversmi, kas nosaka, ka Latvija ir demokrātiska valsts, savukārt vides ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka, lai tos ievērotu, divus mēnešus pirms vēlēšanām valdībai darbs vienkārši jāpārtrauc, lai kādam nerastos aizdomas, ka ministri savu amatu izmanto politiskajā aģitācijā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares inkubatori un «akseleratori», kas Baltijas reģionā pēdējā laikā savairojušies, ir laba lieta, bet vairums to varētu pāris gadu laikā izputēt, norāda Alans Martinsons, kas sevi dēvē par «sērijveida uzņēmēju» dažādās nozarēs.

Igaunijas pilsonis Martinsons, kurš, cita starpā, dibinājis ziņu aģentūru Baltic News Service (BNS), savā laikā vadījis datoru salicēju, tirgotāju un IT pakalpojumu sniedzēju Microlink un patlaban piedalās vairākos jaunos IT projektos, teica, ka pasākumu ar dažādiem «atraktīviem» nosaukumiem «barcamp», «seedcamp» un dažādām «garāžām» un ideju «kalšanas» nedēļas nogaļu pasākumu savairošanās «jau ir smieklīga».

«Tie saradās pirms diviem trim gadiem un sasniedza kulmināciju apmēram pirms gada. Patlaban vairs nedzirdu, ka uzrastos jauni šāda veida pasākumi, bet esmu pārliecināts, ka pēc pāris gadiem divas trešdaļa visu šo inkubatoru un akseleratoru pasākumu būs pagalam. Tie nav ilgtspējīgi,» uzskata Martinsons.

Igaunija ir otrajā vietā pasaulē aiz ASV pēc jaundibinātu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju, taču Igaunijas kā IT paraugvalsts slava ir nedaudz pārspīlēta, norāda igauņu «sērijveida» uzņēmējs un investors Alans Martinsons.

«Pēc mērauklas «jaundibinātie uzņēmumi uz vienu iedzīvotāju» Igaunija ir otrajā vietā pasaulē. ASV ir pirmajā vietā, Izraēla ir trešajā vietā. Šo statistiku esmu pats aprēķinājis no dažādām datubāzēm. Patlaban ir kādi 60 vai 70 labi jaundibināti IT uzņēmumi Igaunijā, kas arī ir investīciju cienīgi uzņēmumi. Skaits ir lielāks nekā Somijā,» skaidroja Martinsons.

Vaicāts, vai Igaunija tiešām ir priekšā citām Baltijas un Eiropas valstīm IT un e-pakalpojumu attīstībā, Martinsons sacīja: «Jā un nē. Nav vienkāršas atbildes. Protams, Igaunijai ir labs PR, bet aiz tā ir kaut kam jābūt. Kas attiecas uz «e-Stonia», uz e-pārvaldi un e-pakalpojumiem, tad Igaunija jau bija priekšgalā pirms septiņiem vai desmit gadiem. Starplaikā citas valstis ir uzņēmušas ātrumu, un diez vai vairs esam numur viens.»

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina par atbilstošu Satversmei likuma normu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskajās partijās.

ST konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Augstākās tiesas (AT) senators Jānis Neimanis pirmās sēdes laikā norādīja, ka apstrīdētās normas mērķis nodrošina tiesneša objektivitāti un neitralitāti. Tomēr persona nevar efektīvi ietekmēt politiskos procesus valstī, esot tikai vēlētāja statusā.

Viņš apstrīdējis likuma «Par tiesu varu» 86.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 102.pantam. Apstrīdētā norma nosaka, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Savukārt Satversmes 102.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Latvijas politiskajā krīzē valda smaga savstarpējā neuzticēšanās, un pilsoniskās atbildības palielināšana ir viens no veidiem, kā lauzt iesīkstējušos politiķu uzskatus par vēlētājiem, kas tic tukšiem solījumiem.

Politologs Ivars Ījabs norāda: «Ja pati sabiedrība neiestājas par to, kas tai nepieciešams, lielā mērā valstij tas varētu būt vienalga. Viens cilvēks demokrātijā ir vājš. Ir jāapvienojas ar līdzīgi domājošajiem un jāmēģina ilgtermiņā savas intereses aizstāvēt. Ne tikai tad, kad jau nav ko ēst, bet arī ikdienā.»

Politikas eksperts piekrīt, ka līdzās ekonomiskajām grūtībām valsts atrodas smagā politiskajā krīzē. «Šobrīd ir valdība, kas spēj runāt par naudas aizdošanu, bet tā gūst katastrofāli zemu tautas atbalstu, turklāt ir ārkārtīgi nestabila. Ja mums 18 neatkarības gadu laikā ir bijušas 16 valdības, kā mēs varam runāt par atbildīgumu? Ja nemainīsim kaut ko vēlēšanu sistēmā vai samērā starp parlamentu un valdību, šīs likstas turpinās mūs vajāt,» pārliecināts I. Ījabs.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Latvijas delegācija piedalīsies 7. starptautiskās Eiropas rūpniecības stratēģiju samitā 7th Annual European Manufacturing Strategies Summit 2011, kas no 17. līdz 19. oktobrim notiks Vācijas pilsētā Diseldorfā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Latvija samitā piedalīsies ar savu nacionālo stendu, vadīs darba grupu, kā arī piedalīsies citu institūciju vadītajās darba grupās, pārstāvot Latviju kā perspektīvu un investoriem draudzīgu valsti.

Latvijas nacionālajā stendā piedalīsies uzņēmumi SIA Molport un SIA Baltic Scientific Instruments, kuri kopā ar LIAA prezentēs Latviju kā pozitīvu piemēru zinātnes un pētniecības potenciāla izmantošanai un pārtapšanai konkurētspējīgos produktos. Paralēli izstādei notiks arī LIAA vadītā darba grupa par zinātnes un pētniecības atklāšanu un izmantošanu biznesā.

Samita organizatori šogad izvirzījuši par mērķi apspriest aktuālo ekonomikas tendenču ietekmi uz Eiropas rūpniecības sektora virzību, videi draudzīgu risinājumu izmantošanu ražošanā bez peļņas samazinājuma riska, kā arī apspriest citus jautājumus, kas veicinātu uzņēmuma darbības efektivitāti.

Hokejists Sandis Ozoliņš pieņēmis lēmumu noslēgt savu karjeru sportā un iestāties politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja hokejists.

Plānots, ka Ozoliņš kļūs par biedrības ģenerālsekretāru.

«Vēlos pateikt paldies saviem vecākiem, ģimenei, treneriem, komandas biedriem un citiem, kas mani atbalstīja hokejista gaitās. Tāpēc ar šo pateicību vēlos paziņot, ka beidzu profesionālās hokejista gaitas. Sportā esmu bijis ilgus gadus un šo darbu esmu veicis ar milzīgu mīlestību un atdevi. Ir pienācis laiks,» sacīja Ozoliņš.

Taču stāstot par saviem nākotnes plāniem Ozoliņš sacīja, ka esot nopietni apdomājis, ko darīt tālāk un pirms kāda laika pieņēmis lēmumu iesaistīties Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Esmu gatavs strādāt Latvijā un ar savu turpmāko darbu darīt lietas, kas nestu labumu sabiedrībai kopumā,» piebilda Ozoliņš.

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku kreditēšanas pielīdzināšana augļošanai, ir nekorekta un liecina par likumu virspusēju izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Atbilstoši Krimināllikumā noteiktajai klasifikācijai, augļošana ir tāds noziedzīgs nodarījums, kura konstatēšanā vienlaicīgi stājas spēkā četri apstākļi - tiek izsniegts aizdevums, aizdevuma ņēmējam ir smags materiālais stāvoklis, aizdevums tiek izsniegts, apzināti izmantojot smago materiālo stāvokli un aizdevuma nosacījumi ir pārmērīgi apgrūtinoši. Ja kāds no augstāk minētajiem apstākļiem netiek konstatēts, tad kriminālatbildība nav piemērojama nepietiekama noziedzīga nodarījuma sastāva dēļ.

AS «4finance» un citu Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedru gadījumā tiek veikta komercdarbība, kas ir licencēta un ir kontrolēta no valsts puses. Ņemot vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8. panta 2.3. daļā ir noteikts izmaksu ierobežojums, kā arī 8. panta 2.6. daļā ir noteikts nokavējumu procentu ierobežojums, aizdevuma nosacījumi atbilstoši PTAL pēc noklusējuma nevar būt pārmērīgi apgrūtinoši pret patērētājiem.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Kompānija «Facebook» vēlas, lai vēlēšanas Latvijā būtu caurskatāmas, turklāt kompānijas pārstāvji plāno apmeklēt Latviju, šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB iepriekš sāka komunikāciju ar lielāko sociālo tīklu turētājiem jautājumā par partiju reklāmām un kampaņām internetā, proti, vai sociālajos tīklos ir iespējama apmaksāta politiska aģitācija. KNAB aicināja sazināties un sadarboties ar kompāniju «Google», kurai pieder videofailu apmaiņas serviss «Youtube», kompāniju «Facebook», kā arī ar sociālā tīkla «VKontakte» un «Odnoklassniki» īpašniekiem, skaidroja Straume.

«Uz doto brīdi iniciatīva ir no «Facebook» puses, kas ir sazinājies ar mums,» norādīja Straume. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts kanceleja esot iesaistīta «Facebook» pārstāvju vizītes Latvijā organizēšanā. «Viņi («Facebook») vēlas individuāli strādāt ar KNAB. Viņu vēstījums ir tāds, ka viņiem rūp, ka vēlēšanas Latvijā būtu tīras un caurskatāmas,» norādīja Straume.

Patlaban vēlēšanām internetā nav neviena riska, kurš nebūtu vadāms vai mazināms demokrātijai pieņemamā veidā, šodien konferencē «Tautas gribas aritmētika: vēlēšanas un referendumi Latvijā» sacīja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Bokta kā stūrakmeņus interneta vēlēšanām minēja depozitāro jeb iepriekšējo nobalsošanu, tiesības balsot vairākkārt, klātienes balsojumu kā prioritāti, tikai kvalificēto autentifikācijas līdzekļu izmantošanu balsojumā, kā arī iespēju apstrīdēt balsojumu.

LVRTC valdes priekšsēdētājs pauda cerību, ka pasaka par interneta vēlēšanām Latvijā pēc desmit līdz 20 gadiem būs attīstījusies tiktāl, ka pilsoņi jau balsos internetā un turpinās to darīt arī nākotnē.

Kā uzvēra LVRTC vadītājs, pat ja zinātne pierādītu, ka interneta vēlēšanas nav iespējamas, tad jāņem vērā, ka zinātne ir pierādījusi, ka kamenes nespēj lidot, bet tās joprojām lido.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizēto uzņēmēju forumu «Latvijas ekonomikas resursu tirgus» nolemts no 18.maija pārcelt uz 17.jūniju, informē LTRK.

To paredzēts darīt, lai kāds no politiskajiem spēkiem to neizmantotu priekšvēlēšanu aģitācijā pirms gaidāmajām Pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām.

«Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas uzņēmējiem un aicināt tos uz sadarbību, kooperāciju, pielietojot pārmaiņu un restrukturizācijas vadības metodes, kas savu efektivitāti pierādījušas krīžu un recesijas laikā visā pasaulē,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!