Turpinot rubriku «Kā top?», kurā portāls Db.lv piedāvā ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, šonedēļ piedāvājam aplūkot, kā tiek vārītas ziepes Stenders ražotnē Mūkusalas ielā.

Stenders ziepju ražošanā vissarežģītākais ir radīt pareizo dizainu – ne vien ķermenim, bet arī acīm baudāmas ziepes. Turklāt ziepēm vajadzīgajā apjomā tiek pievienotas dažādas eļļas un krāsvielas, un rezultāts visvairāk ir atkarīgs no ziepju gatavošanas meistara prasmes, iepazīstinot ar ražošanas procesu, stāsta Stenders rāzošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa.

Lai ražotu vairāk nekā 30 ziepju veidus, atkarībā no sezonalitātes un pasūtījumu daudzuma Stenders ražotnē strādā no 40 līdz 60 cilvēkiem. Ziepju klāstā atrodamas ziepes ar sūklīti to viducī, kazas piena ziepes, ziepes rozes zieda formā u.c.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA «Art Soapworks» ražotnē, kurā tiek ražotas ziepes ar mantiņu.

Uzņēmums SIA «Art Soapworks» dibināts 2009. gadā. «Uzņēmuma dibinātāji ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubatora palīdzību uzrakstīja projektu, ieguva līdzfinansējumu un savu uzsāka biznesu,» par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta SIA «Art Soapworks» ziepju ražotnes Liepājā ražošanas vadītāja Dina Žvagiņa.

Sākotnēji ziepes tika ražotas kuba formā, trīs dažādos izmēros, bet tās neguva pircēju atsaucību, tāpēc tika nolemts ražot ziepes, kas ir taisnstūra formā. Šobrīd ziepes tiek ražotas arī daudzās citās formās, krāsās un ar dažādām smaržām. Ziepju smarža visbiežāk tiek izvēlēta tāda, lai radītu asociācijas.

Viens ziepju veids dienā tiek saražots 80 līdz 100 eksemplāros, taču apjoms atkarīgs no ziepju formas sarežģītības pakāpes.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā tiek izgatavotas Kazas laukos zīmola kazas piena ziepes!

Pirms dažiem gadiem ziepju izgatavotāja Rita Pranča kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Baldoni un iegādājusies divas kaziņas, kas arī bijis pirmais solis jaunā biznesa virzienā.

Viņa internetā atradusi receptes, kā izgatavot ziepes no kazas piena, un sākusi tās veidot. Tā kā draugiem produkcija patikusi, viņa nolēmusi ziepes piedāvāt arī Kalnciema ielas tirdziņā, un atsaucība bijusi liela.

Patlaban R. Prančai ir vairāk nekā 20 kazas piena ziepju veidu, kā arī viņa izgatavo lūpu balzamus, ķermeņa skrubjus un vēlas paplašināt dezodorantu izgatavošanu.

Kā top Kazas laukos ziepes, skaties galerijā augstāk!

Kosmētikas ražotājs "Stenders" radījis jaunu un Eiropā vēl nebijušu produktu – plastilīna ziepes.

Plastilīna ziepes attīsta fantāziju un vizuālā noformējuma dēļ ir nebijis risinājums, kas neierastā veidā motivē bērnus mazgāt rokas, informē ražotājs. Pēc rotaļāšanās ar plastilīna ziepēm rokas, saskaroties ar ūdeni, saputosies un noskalojot kļūs tīras.

Plastilīna ziepes var izmantot gan kā roku un ķermeņa ziepes, gan kā šampūnu vai vannas bumbas. Vienlaikus produkts attīsta radošo domāšanu un pirkstu veiklību, jo ir piemērots gan plucināšanai, gan mīcīšanai un dažādu figūru veidošanai.

"Ideja radās neformālā sarunā starp kolēģiem, taču uzreiz pievērsa produktu izstrādātāju vērību, un jau pavisam drīz eksperti laboratorijā ķērās pie darba, lai pēc vairākus mēnešus ilgas izpētes un testēšanas prezentētu jauno produktu," stāsta uzņēmuma ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.

Kādā A. Čaka ielas veikalā policija atklājusi un konfiscējusi, iespējams, teju četrus tūkstošus viltotu Baldones dziedniecisko dūņu ziepju.

Ziepes ar Baldones dziedniecisko dūņu ziepju preču zīmi atklātas administratīvās pārbaudes laikā. Veikals bez zīmola īpašnieka atļaujas savā preču katalogā piedāvāja iegādāties dūņu ziepes ar BDK preču zīmi un, iespējams, realizējis nezināmas izcelsmes produkciju.

Policisti veikalā atrada 3813 dūņu ziepes, 371 ziepju kartona iepakojumu un divus preču katalogus.

Par notikušo Rīgas policijā sākta pārbaude un noteikta ekspertīze veikalā atrastajai produkcijai.

#1/2

Foto: Valsts policija

#2/2

Foto: Valsts policija

Skatīties pārējos attēlus

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kurš apvieno divas lielas observatorijas - Baldones astrofizikas observatoriju un Lāzerstaciju «Rīga», šobrīd spiests iztikt ar valsts finansējumu vien 53 tūkstošu eiro apmērā, taču nesen saņemta bēdīga vēsts - finansējums būtiski samazināsies. Cenšoties izdzīvot, Baldones observatorija spērusi kāju arī izklaides lauciņā, bet tas pagaidām lielu atbalstu nesniedz.

Pērn Baldones observatoriju apmeklēja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, taču ieņēmumi no ekskursantiem bija vien aptuveni viens tūkstotis eiro. Tas tāpēc, ka Baldones observatorijas apmeklējuma cenas noteiktas ļoti zemas, dodot iespēju tajā ielūkoties plašākam interesentu lokam, biznesa portālam db.lv stāsta Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, kurš observatorijā strādā kopš 1974. gada. 2017. gadā I. Eglītis saņēmis Gada balvu zinātnē..

«Pamazām mēs visu cenšamies atjaunot, bet tas notiek ļoti lēni, jo diemžēl ieguldījums no valsts puses ir neliels,» stāsta observatorijas vadītājs. Baldones observatorijas telpām kosmētiskais remonts nav veikts kopš astoņdesmitajiem gadiem. Tāpat būtu nepieciešama remontdarbu veikšana atsevišķām fasādes daļām. Finansējums aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā dotu iespēju veikt Baldones Šmita teleskopa pilnīgu automatizāciju, kas ļautu darbināt teleskopu attālināti, līdz ar to piesaistot ārzemju astronomu interesi par novērojumiem Latvijā.

Atbalstot ilgtspējīgus pieeju un risinājumus, kā arī atsaucoties Rimi pircēju vēlmei dzīvot arvien videi draudzīgāk, Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Baltijā uzsāk Latvijā ražotu saimniecības un higiēnas produktu tirdzniecību bez iepakojuma, informē uzņēmumā.

Pilotprojekta ietvaros sadarbībā ar vietējiem ražotājiem atsevišķos Rimi veikalos speciāli aprīkotos stendos būs iespēja iegādāties saimniecības un ķermeņa kopšanas produktus bez iepakojuma. Sākotnēji šādi stendi būs pieejami Rimi veikalā t/c Spice, taču nākotnē plānots tos izvietot arī citos veikalos.

Speciālajos stendos varēs iegādāties tādas preces kā šampūnus, ziepes, zobu pastas un zobu birstes, dezodorantus, tualetes papīru, trauku mazgāšanas līdzekļus, higiēnas preces u. c. Pirmie partneri šajā projektā būs lielākais sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā Spodrība un Latvijas kosmētikas ražotājs STENDERS, kuru produktus pircēji varēs iegādāties specializētajos stendos, izmantojot līdzi paņemto iepakojumu.

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

«Viņš sajuka prātā. Viņš bija labs ārsts, sliktāks slimnīcas vadītājs, bezcerīgs prezidents un noziedzīgs deputāts. Problēma ir vienkārša – ārkārtīgi maz cilvēku ir spējīgi tikt galā ar naudu, slavu un atzinību, kas pēkšņi nokrīt no gaisa. Viņi vienkārši nezina, ko ar to darīt,» intervijā žurnālam Playboy, runājot par bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, sacījis reklāmas jomā strādājošais Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai viņš Zatlera vietā arī varētu sajukt prātā, Stendzenieks teicis: «Domāju, ka mierīgi varētu. Es reāli sajuktu prātā, es būtu pilnīgi traks. Savārītu kaut kādas reālas ziepes. Man ir diezgan spēcīgs ego, man ir svarīgi, ka mani atzīst profesionāli, un domāju, ka man ir pilns īpašību komplekts, lai tādā situācijā reāli aizietu pa pieskari. Es tās viņa runas beigās «Dievs, svētī Latviju!» vietā vēl būtu piebildis: ejiet visi dirst! Viņš bija nepopulārākais no visiem prezidentiem, četrus gadus viņu drāza, un piepeši piecpadsmit sekundēs viņš uzlido – saņem 90 procentu sabiedrības atbalstu, viņu nēsā uz rokām... Nezin, cik stipram cilvēkam tur ir jābūt.»

Skolēnu mācību uzņēmums Bella Luna cer kļūt par pilntiesīgu ražotāju un tirgotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dalība Junior Achievement Latvija (JAL) programmā vairākiem skolēnu mācību uzņēmumiem (SMU) kalpojusi kā starta laukums ceļā uz uzņēmējdarbību. Tomēr normatīvi nepieļauj uzņēmējdarbību attīstīt jau programmas laikā. JAL gatavo priekšlikumu likuma izmaiņām, lai šo ierobežojumu noņemtu.

Sola atbalstu

«Pēdējā laikā mūsu sarunas risinās tikai par tēmu – uzņēmumu neslēgt,» stāsta Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas skolēnu mācību uzņēmuma SIA Bella Luna vadītāja Gita Gunika. Izstādē Ražots Liepājā pie mācību uzņēmuma stenda pienākuši vairāki potenciālie investori, gatavi finansiāli atbalstīt skolēnu ražoto ziepju un vannas bumbu virzīšanu tirgū. Bella Luna dibinātāji ir pieci 11. klases skolēni, kas sadalījuši pienākumus atbilstoši prasmēm un zināšanām – ražotāji, mārketinga nodaļa, grāmatvede un vadītāja. Liepājas 5. vidusskola ir aktīva JAL programmas dalībniece – šeit pastāvīgi darbojas vairāki mācību uzņēmumi, kuri dalās pieredzē un kopīgi risina problēmas, stāsta skolēni. «Ja sākumā domājām to darīt tikai ķeksīša pēc, tad šobrīd uzņēmums sāk attīstīties. Ir skolotāji, kuri cenšas motivēt darboties tālāk, nepadoties. Jebkurā laikā varam saņemt padomu, un tas pavisam noteikti ir svarīgi,» atzīst G. Gunika. Visi pieci uzņēmuma dalībnieki domā par to, kā turpināt iesākto. Svarīgākais šobrīd būtu atrast vietu, kur produkciju izlikt pārdošanā. Bella Luna dibināta tikai pērn decembrī. «Sākot darbību, nebijām domājuši, ka mūsu ražotajai precei būs pieprasījums. Ražojot ziepes un vannas bumbas, izmantojam pašu kaltētus ziedus, augus. Tās arī ir lietas, kas cilvēkus aizrauj. Pagāja laiks, un sapratām, ka ir, kur tiekties, jo klienti atgriežas un veic individuālus pasūtījumus. Katru mēnesi sortiments paplašinās,» stāsta G. Gunika, kura ir arī ideju autore. Bella Luna ziepēs un vannas bumbās tiek izmantotas arī aromterapijā iecienītas ēteriskās eļļas.

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Plānu kalšana par īpašām Ziemassvētku dāvanām sākas jau vasaras pilnbriedā

Savlaicīgi par dāvanu izveidi domā tie, kuri iecerējuši pie kāda ražotāja pasūtīt individuāla risinājuma produktu un tā iesaiņojumu. DB aptaujātie ražotāji gan neslēpj, ka parasti māksliniecisko domu lidojumu apslāpē ierobežotie finanšu līdzekļi.

Prezentreklāmas uzņēmuma SIA Attach līdzīpašniece Maija Bērtiņa DB stāsta, ka gadā ir divi lieli svētki – Līgo un Ziemassvētki –, pirms kuriem uzņēmumi domā par dāvanu pasūtīšanu saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

«Kādreiz uz ārvalstīm veda tikai Melno balzāmu un Laimas šokolādi, bet tagad izvēle ir plašāka un priekšroka tiek dota dažādiem amatnieku darinājumiem – svecēm, bloknotiem, koka virtuves dēlīšiem un citām lietām. Pēdējo gadu modes tendence ir dāvanas ar latvju zīmēm. Ceru, ka gan dāvanas dāvinātājs, gan saņēmējs tās izprot, jo tās simbolizē daudz dažādu lietu,» teic M. Bērtiņa.

Japānas kompānija izgudrojusi pirmo viedtālruni, ko var mazgāt ar ūdeni un ziepēm.

Pārdošanā jau vairākus gadus ir ūdensizturīgi viedtālruņi. Taču telekomunikāciju kompānija KDDI norāda, ka jaunais Digno rafre esot pirmais viedtālrunis, ko var mazgāt ziepjainā ūdenī.

«Mūsu komanda mazgāja tālruni vairāk nekā 700 reizes, lai pārbaudītu tā izturību,» sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Viedtālruņa reklāmā redzams bērns, kurš iemet ierīci ēdiena šķīvī, kas bagātīgi noliets ar tomātu mērci. Māte šokētajiem ģimenes locekļiem pastāsta, ka par to neesot jāuztraucas, un nomazgā tālruni ar ziepēm.

Nākamnedēļ sāksies mazgājamā viedtālruņa tirdzniecība Japānā. Tā cena būs 21 600 Japānas jenas (164 eiro). Tas galvenokārt paredzēts vecākiem, kuri vēlas, lai bērnu lietotie viedtālruņi vienmēr būtu tīri, norāda KDDI pārstāvis.

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Ekonomikai jāaug vismaz par 6%, lai sasniegtu kaut kādu attīstību, jo Finanšu ministrijas prognozētais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2012.gadā par 2,5% labākajā gadījumā ir parāda atdošanas līmenis, norāda holdinga UPB vadītājs Uldis Pīlēns.

Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras profesore Margarita Dunska piekrita, ka IKP kāpums par 2,5% tiešām nav nekāda izaugsme, bet arī 6%, viņasprāt, būtu par daudz.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) savukārt uzskata, ka optimāls IKP kāpums Latvijai būtu par 4% līdz 5% gadā.

Tomēr, kā uzsvēra Pīlēns, lai uzņēmējs varētu veiksmīgi strādāt, apgūt tirgus, būt konkurētspējīgs un izglītot savus darbiniekus, nepieciešama lielāka izaugsme par 2,5%.

«Ar tādu izaugsmi nevaram atgriezt valstī tos, kuri ir aizbraukuši. Protams, situācija patlaban ir labāka. Būtu muļķīgi teikt, ka tā nav, bet tā ir taktiski, nevis strukturāli labāka,» uzskata uzņēmējs.

Plastikas ķirurga Jāņa Zaržecka veidotā Jaunciema osta, kuras izveidē ieguldītās investīcijas netiek rēķinātas, savu darbu oficiāli sāks 4. maijā.

Apmēram pirms pieciem gadiem plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uzsāka atjaunotās Latvijas laikā vēl ko nebijušu - jauna jahtkluba izveidi, šim mērķim izvēloties Ķīšezeru Rīgā un pirms gada nodibinot uzņēmumu Jaunciema osta. Nu jau ir gatavs ostas angārs, dušas, ģērbtuves un biroja telpas. Šobrīd vēl top jahtkluba ēka, kurā plānots izveidot kafejnīcu, atpūtas telpas.

Lai ostas projektu īstenotu J. Zaržeckis ne tikai algojis strādniekus, bet arī pats ķēries klāt dažādiem celtniecības darbiem, jau sākot ar būvbedres rakšanu un pāļu dzīšanu. Šajā kontekstā nav iztikts arī bez kurioziem. Lai arī, J. Zaržeckis plašākai sabiedrībai zināms kā ārsts, savulaik viņš strādājis dažādos būvobjektos, tāpēc darbi šajā ir visnotaļ labi zināmi - viņš paspējis strādāt kā celtnieks, mūrnieks, namdaris, jumta licējs utt. Arī, topot ostai, viņš ne katru dienu bijis atrodams slimnīcā, bet laiku pa laikam kaut ko darījis arī būvdarbos ostā. ««Vienu dienu likām bruģa grīdu angārā, kad atnāca tikai īsu brīdi pirms tam pieņemti strādnieki un redzēja sev neierastu ainu - investors bruģē grīdu. Viņi padomāja, ak droši vien tūlīt būs baidās «ziepes» un viņi nesaņems savu algu. Tam bija savs pamats – man strādnieki ir stāstījuši, ka ir bijušas reizes, kad viņi nostrādā kādā objektā pat gadu, bet tā arī nav saņēmuši nevienu santīmu. Ieraugot, ka es pats bruģēju... Tas ir foršs darbs - ātri iet uz priekšu, tajā visā ir kaut kas meditatīvs, pašu noliek «tuvāk zemei» utt. Bet šie palika tramīgi, līdz tie, kuri bija strādājuši jau ilgāk, šiem jauniņajiem paskaidroja - neuztraucaties, viņš ir traks un te jau ir paspējis pats padarīt visu ko, piemēram, metināt un betonēt, tāpēc bruģēšana vēl nav nekas īpašs,» atceras J. Zaržeckis.

Kosmētikas ražotājs H.A.Brieger oktobrī uzsācis Dzintars produkcijas eksportu uz Krieviju.

Jaunajā eksporta tirgū ražotājs sākotnēji piedāvās sešas produktu kategorijas, tostarp lūpu balzamus, roku krēmus, dušas želejas, šķidrās ziepes, ķermeņa krēmus un mutes dobuma kopšanas līdzekļus.

Plānots, ka tirdzniecībā Krievijā Dzintars būs jau no oktobra beigām un turpmāk piegādes uz Krieviju tiks veiktas katru mēnesi, nodrošinot pakāpenisku pārdošanas pieaugumu.

Lai varētu sākt produktu tirdzniecību Krievijas tirgū, H.A.Brieger bija jāveic īpašs sertifikācijas process, kurā tiek vērtēta virkne produkta parametru – mikrobioloģijas testi un atbilstība Krievijā noteiktajiem produkta drošuma kritērijiem. Jau tuvākajā laikā Dzintars kosmētikas produkti būs pieejami Krievijas lielākajos interneta veikalos OZON un WILDBERRIES, bet pilnībā noslēdzoties sertifikācijas procesam, produkti nonāks arī lielākajās Krievijas tirdzniecības ķēdēs.

Latvijas pārtikas preču groza LatvianFoods.com veidotāji mērķē uz ārzemēs dzīvojošiem latviešiem; nākotnē cer uz interesi arī no ārzemniekiem

Idejas autori Krišs Prūsis, Toms Prūsis un Ģirts Brēmers jau labu laiku gribējuši savu biznesu. Reiz kādā ģimenes saietā viņi kopā ar radiniekiem ķērušies pie dažādu biznesa ideju «prāta vētras», cenšoties izsecināt, kura no idejām būtu visperspektīvākā un vienlaikus neprasītu pārāk lielus ieguldījumus. Galu galā viņi palika pie Latvijas delikatešu maisa, ko varētu piegādāt pasūtītājam uz mājām.

Šo biznesa ideju puišiem «piespēlēja» brālēns, kurš dzīvo Zviedrijā. «Mūsu brālēns Kristaps gribēja saviem biznesa partneriem uzdāvināt kaut ko no Latvijas, bet nevarēja neko atrast – ne uz vietas, ne internetā. Lielākoties Latvijā ražotās lietas piegādā uz Lielbritāniju vai Īriju; tās ved pēc pasūtījuma noteiktos datumos, bet dažkārt tās atrodamas veikalos tālu no pilsētas centra,» stāsta Toms. Lielbritānijā vēl esot iespēja dažas Latvijā ražotas preces nopirkt poļu veikalos, savukārt, piemēram, Francijā šādas iespējas nav.

Vīnē, pašā vecpilsētas sirdī 10. septembrī atklāts pirmais Stenders veikals, informē Latvijas Republikas vēstniecība Austrijas Republikā.

Latvijas vēstnieks Austrijā Edgars Skuja savā apsveikuma uzrunā atzīmējis Stenders kosmētikas veiksmes stāstu, kā arī atzinīgi novērtējis Stenders zīmola nozīmi Latvijas atpazīstamības veicināšanā ārvalstīs, tai skaitā arī Austrijā.

Uz īpašnieku Sintijas Čibirevas un Štefana Altenburga ielūgumu piedalīties veikala atklāšanā, esot atsaucies liels skaits austriešu mediju, biznesa un sabiedrības pārstāvju.

Stenders pašreiz ir 228 veikali 22 pasaules valstīs. Austrijā darbojas divi veikali - Zalcburgā un Vīnē. Nākotnē tiek plānota vēl vairāku veikalu atvēršana Vīnē.

Veikala atrašanās vieta - Tuchlauben 22, Vīnē.

Aprīlī, salīdzinot ar marta ceturtā cenu monitoringa datiem, 84,5% preču pamata cena ir palikusi nemainīga, liecina jaunākie cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērojams 8,7% gadījumu, savukārt 6,8% gadījumu cena ir samazinājusies.

Cenu svārstības galvenokārt ir skaidrojamas ar faktu, ka SIA Mego ir iegādājies veikalu ķēdi Iki un ievieš šajos veikalos savu cenu politiku, skaidro Ekonomikas ministrija. Vairāk ir produktu, kuriem cenas Iki veikalu ķēdē pieauga. Cenu kāpums bija vērojams daļai tabakas izstrādājumu, bet pārsvarā vienā tirgotāja ķēdē (Narvesen). Pakalpojumu cenas ir stabilizējušās, tomēr dažiem pakalpojumiem cenu svārstības joprojām tiek novērotas.

Aprīļa cenu monitoringa dati liecina, ka dārgākas atsevišķos gadījumos kļuvušas auzu pārslas, griķi, vafeļu torte, cūkgaļas šķiņķis, dažādas desas, svaigs lasis un krabju nūjiņas, kā arī dažādi piena produkti, eļļa, margarīns, kartupeļu čipsi, konfekšu kaste un piena šokolādes tāfelīte, garšvielas, tēja ūdens, sula un viskijs.

Neko nezinot par lauku dzīvi un lopkopību, Ritas Prančas ģimene pārceļas uz Baldoni, nopērk kazas un sāk gatavot kosmētiku no kazas piena, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs ar vīru esam mākslinieki un pirms trim gadiem pārcēlāmies dzīvot uz laukiem. Kā traki cilvēki otrajā nedēļā nopirkām divas kazas. Mēs esam rīdzinieki – pilsētnieki – nezinājām pat, kā viņas kopt. Dzērām pienu, eksperimentēju ar sieriem, ziepēm,» viņa stāsta. Kazas deva samērā daudz piena, un radās jautājums, ko darīt ar to, ko paši neizmantojam. Rita internetā atrada kazas piena ziepju receptes. Sākumā tās dāvināja draugiem, bet reiz vīrs, dodoties uz Kalnciema ielas tirdziņu pārdot savus svečturus un citus koka izstrādājumus, paņēma līdzi arī Ritas ziepes. «Cilvēki sāka pirkt, un es paplašināju sortimentu, radīju vairāk ziepju veidus, kā arī sāku veidot citu kosmētiku: skrubjus, produktus sejai, vannas bumbiņas,» viņa stāsta. Savu radīto kosmētiku Rita piedāvā ar zīmolu Kazas laukos.