Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Mūsdienās uzņēmumam nebūt klāt tur, kur ir tā klienti, proti, sociālajos medijos, var nozīmēt reālus zaudējumus. Bet arī interneta vidē konkurence par cilvēku uzmanību saasinās un, lai gūtu panākumus, klientu «copēšanai» jāmeklē jauni triki.

Visā pasaulē 24% sociālo mediju lietotāju atzinuši, ka savās iemīļotajās sociālajās vietnēs iegriežas retāk nekā sākumā, kad tur tikko piereģistrējušies, liecina kompānijas Gartner veiktais pētījums. Valstīs, kurās sociālie mediji ir visattīstītākie – ASV, Japānā un Lielbritānijā – sociālo mediju tirgus jau varētu būt sasniedzis piesātinājumu. Apmēram 40% tur aptaujāto atzīst, ka savas iemīļotās sociālo mediju vietnes apmeklē retāk nekā sākumā, bet 20% tās vairs neizmanto vispār. Pētot sīkāk, Gartner speciālisti secinājuši, ka sociālie mediji sākuši garlaikot 31% gados jauno, aktīvo, zīmoliem draudzīgo lietotāju. Tajā pašā laikā 37% lietotāju, īpaši gados jaunie, kuri aizrāvušies ar datoriem, izmanto sociālos medijus pat regulārāk nekā iepriekš. Uz jautājumu, kas attur cilvēkus no sociālo mediju izmantošanas, pētījuma veicēji nav saņēmuši vienotu atbildi. Viens no biežāk pieminētajiem iemesliem – to minējuši 33% aptaujāto – ir raizes par privātumu.

#Sociālie tīkli pie lietotāja reģistrācijas ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Laikā, kad sociālo tīklu popularitāte ir krietni pāraugusi tradicionālo mediju resursus un lietotāju skaits nepārtraukti pieaug, uzņēmumiem ir parādījušies vairāki jauni veidi, kā sasniegt klientus un informēt par savām precēm vai pakalpojumiem.

Sociālajiem medijiem ir svarīga loma šajos procesos, jo tieši šīs platformas mārketinga speciālisti izmanto, lai ātrāk un efektīvāk virzītu savu produkciju tirgū, izvietojot informāciju un reklāmas. Veidojot kampaņas un analizējot sociālo lietotāju paradumus, ir iespējams precīzi noteikt mērķauditoriju un nodot nepieciešamo informāciju tieši potenciālajam klientam.

Sociālie tīkli ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Sociālo tīklu apkalpošana Latvijā dažiem uzņēmumiem ir patstāvīgs bizness, bet citiem viens no papildpakalpojumiem, ko piedāvāt saviem klientiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumi izvēlas dažādus ceļus – algot savus darbiniekus zīmola komunikācijai sociālajos tīklos vai arī sadarboties ar aģentūru, kam tas ir ikdienas darbs. Artūrs Mednis, Inspired Digital valdes loceklis, stāsta: «Satura mārketingā komunikācija sociālajos tīklos ir viena no biežāk izmantotajām taktikām un var būt patstāvīgs bizness arī aģentūrai. Inspired Digital ir tam pierādījums. Mēs darbību sākām 2009. gadā ar vienu cilvēku, bet tagad Rīgas birojā strādā jau vairāk nekā 30 cilvēku un pa pieciem Tallinā un Viļņā. Mūsu apgrozījums jau vairākus gadus ir virs viena miljona eiro. Diemžēl kā bizness tas nav ļoti ienesīgs – pelņa ir tikai daži procenti. Uzņēmumi Latvijā nav gatavi par šo pakalpojumu maksāt tūkstošiem eiro ik mēnesi.» Tāpēc arī cilvēki, kuri šajā jomā strādā, lielākoties ir savas nozares fanātiķi, viņiem tas ir dzīvesstils un hobijs. Taču sabiedrisko attiecību uzņēmumi, eksperta skatījumā, vienmēr būs vairāk kompetenti, tieši sniedzot tradicionālos sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Sociālie mediji nav to prioritāte, tāpēc sabiedrisko attiecību uzņēmumu pakalpojumu portfelī šis pakalpojums nav būtisks un veido niecīgu apgrozījuma daļu. «Tik mazā tirgū kā Latvija gandrīz katrā industrijā uzņēmumu skaits ir proporcionāli lielāks, nekā citās lielajās Eiropas valstīs. Sociālo mediju kontu apkalpošana ir neliels izņēmums. Iespējams, visu laiku pastāvīgi mainīgās vides dēļ, iespējams – ne pārāk rentablā biznesa dēļ tirgū faktiski nav citu aģentūru, kas izstrādā saturu ar izteiktu fokusu tikai uz digitālo vidi un sociālajiem medijiem. Citas līdzīgas aģentūras ir paplašinājušas fokusu, izstrādājot arī vides un interneta reklāmu maketus vai meklējot citas peļņas iespējas. Šī joma joprojām aug, un, domājams, tā nekad nebūs nostabilizējusies, jo vide visu laiku mainās tik strauji, ka tu vienkārši nedrīksti stāvēt uz vietas,» uzskata A. Mednis. Arī radošās aģentūras Click vadītājs Māris Reliņš teic, ka vairumam dažādu aģentūru sociālo mediju pakalpojums ir kā bonuss, lai klientam nebūtu iespēja strādāt ar citu aģentūru, bet tas nav šo uzņēmumu pamatbizness. «Šī iemesla dēļ mēs nereti vēl redzam sociālajos tīklos muļķīgus «like and share» konkursus, gramatiski nepareizus tekstus, bildes, kas paņemtas no pirmajiem Google attēlu rezultātiem. Mēs ejam nedaudz citu ceļu – sociālie mediji ir un būs svarīga uzņēmuma daļa, no tā esam cēlušies, taču esam uzaudzējuši muskuļus arī citās nozarēs,» teic M. Reliņš.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Sociālo tīklu popularitāte un viedtālruņu izplatība nezāģē īsziņu biznesu Latvijā.

Lai arī globālā mērogā kopumā novērojama tendence, ka robus mobilo sakaru operatoru īsziņu (SMS) biznesā ir iecirtušas mobilās aplikācijas, sociālie tīkli un saziņas kanāli, Latvijā īsziņu sūtīšanas apmērs nav sarucis. Gluži pretēji – SMS tiek sūtītas vairāk. Latvijas Mobilā telefona (LMT) provizoriskas aplēses liecina, ka Latvijā ik dienu iedzīvotāji nosūta vidēji 3,5 milj. īsziņu.

«Nav tā, ka sociālie mediji mainījuši īsziņu sūtīšanas popularitāti. Turklāt kopumā LMT tīklā izsūtīto īsziņu skaits nevis samazinās, bet pat pieaug,» stāsta LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš.

Bankas gan Latvijā, gan visā pasaulē aizvien biežāk izmanto sociālos tīklus un paplašina darbību interneta vidē, tomēr KPMG eksperti brīdina, ka tādējādi pastiprinās arī riski, kas saistīti ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Bankas ir sākušas piedāvāt iespēju norēķināties ar virtuālo naudu, pieteikties un saņemt sociālajos tīklos banku pakalpojumus, kā arī izklaidējošas lojalitātes programmas ar spēles elementiem, liecina KPMG starptautiskais banku sociālo mediju tendenču apskats Social Banker v2.0.

Tomēr eksperti uzsver, ka aktivitāte sociālajos tīklos un virtuālie pakalpojumi rada bankām arī jaunus riskus.

Sociālie tīkli bankām kļūst par aizvien nozīmīgāku klientu apkalpošanas kanālu, ko iespējams izmantot gan reputācijas uzlabošanai, jaunu klientu piesaistei un esošo noturēšanai, gan arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai. Tāpēc populārākajos sociālajos tīklos Facebook un Twitter bankas daudzviet jau ir sākušas piedāvāt virtuālas klientu apkalpošanas platformas.

Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?

NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.

Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?

Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air oktobra beigās plāno ieviest jaunu sociālās lojalitātes programmu tās klientiem un atbalstītājiem. Lidsabiedrība sola apbalvot tos klientus, kas Estonian Air izmanto ne tikai lidojumiem, bet arī par sniegto atbalstu interneta vidē, raksta thebaltic-course.com.

Igaunijas aviopārvadātājs apgalvo, ka šādā veidā tiks atvērta jauna lappuse lojalitātes mārketingā un ka lidsabiedrība būs pirmā pasaulē, kas uzsāks sociālās lojalitātes programmu.

Estonian Air iecerētās sociālās lojalitātes programmas stūrakmenis būs sociālie mediji, piemēram, Facebook platformas izmantošana. Estonian Air klienti un «fani» tiks apbalvoti par tādām darbībām kā dalīšanās ar lidsabiedrības ziņām Facebook un Estonian Air jaunumu un vēstījumu retvītošana sociālajā medijā Twitter.

«Patlaban 88% regulāro lidotāju izmanto Facebook, turklāt tie ir divtik aktīvi kā ierastie Facebook lietotāji. 70% no tiem labprāt piedalītos mūsu sociālās lojalitātes programmā,» norāda SimpliFlying, Estonian Air sadarbības partnera, vadītājs Šašanks Nigams (Shasshank Nigam). Viņš uzskata, ka Estonian Air pieredze varētu ietemēt lidsabiedrību lojalitātes prgrammas pasaulē.

Kompānijas «Disney» vadītājs Bobs Aigers Simona Vīzentāla centra organizētās pusdienās norādījis, ka nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers būtu bijis sajūsmā par sociālajiem medijiem kā instrumentu ekstrēmistu propagandas izplatīšanai.

Vēršoties pie ASV politiķiem, Aigers aicināja viņus neļauties naidam pirms 2020.gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

«Naids un dusmas velk mūs pretī bezdibenim. Sevišķi mūsu politikā pašreiz dominē necieņa,» norādīja «Disney» vadītājs.

«Hitleram būtu patikuši sociālie mediji. Tas ir visspēcīgākais mārketinga instruments, uz kādu ekstrēmists jebkad būtu varējis cerēt,» sacīja Aigers, piebilstot, ka sociālie mediji dod iespēju ļaunumam nomedīt zudušās dvēseles.

Viņš uzsvēra, ka politiskās debates ir iespējamas, neuzbrūkot cilvēkiem.

«Es vēlos redzēt vīziju, kas būtu gana plaša, lai iekļautu visus,» paziņoja Aigers.

Nākamās prezidenta vēlēšanas ASV paredzētas 2020.gada novembrī un drīzumā sāksies arī priekšvēlēšanu kampaņas.

Austrālija plāni aizliegt bērniem līdz pat 16 gadu vecumam izmantot sociālās saziņas vietnes, otrdien paziņojis premjerministrs Entonijs Albanīzs.

Attiecīgs federālais likums tiks pieņemts vēl šogad, pavēstīja Albanīzs, norādot ka tā dēvētie sociālie mediji uz bērniem un jauniešiem atstāj postošu ietekmi.

Minimālais vecums, no kāda bērniem varētu ļaut reģistrēties tādās vietnēs kā "Facebook", "Instagram" un "TikTok", vēl tiek apspriests, taču sagaidāms, ka tas varētu būt no 14 līdz 16 gadiem.

Pats Albanīzs vairākkārt intervijās izteicies, ka dotu priekšroku aizliegumam līdz 16 gadu vecumam.

Vecuma apliecināšanas sistēmas pārbaude tiks veikta tuvāko mēnešu laikā vēl pirms likuma pieņemšanas, kas gaidāma gada nogalē.

"Vēlos redzēt bērnus nevis pie savām ierīcēm, bet sporta laukumos un peldbaseinos, un tenisa kortos," norādīja premjerministrs, kurš pārstāv leiboristus.

Svarīgu lomu tuvā nākotnē gatavojas ieņemt uzņēmējdarbība sociālajos tīklos, līdz ar ko radīsies pieprasījums pēc jauniem norēķinu veidiem. Jau tagad ievērību pasaulē ieguvuši eksperimenti ar jaunām finanšu sistēmām, kuras spēj iztikt bez banku sistēmas, kādu mēs to zinām.

Šādas tendences aplūkotas CAC Card Academy rīkotajā konferencē Rīgā, kurā galvenie sarunu temati ir saistīti ar elektronisko norēķinu un maksājumu karšu attīstību.

Kā skaidro First Data viceprezidente Līsa Volkere (Lisa Walker), tirdzniecībā pašlaik ir izveidojušies «perfektas vētras» apstākļi. Tirgotājiem šobrīd ir vairāk iespēju uzrunāt pircējus, izmantojot daudz dažādas platformas – sociālos medijus, viedtālruņus, planšetdatorus un dažādas lietojumprogrammas. Viņa norāda, ka mainās cilvēku iepirkšanās paradumi, līdz ar ko mainās arī apmaksas ekosistēma, kuru šobrīd veido ļoti daudz spēlētāju.

Maziem un jauniem zīmoliem sociālie mediji ir ļoti svarīgi, jo ļauj reklamēties bez maksas.

Bērnu apģērbu zīmols Mijen ir izaudzis no bloga internetā. «Es ļoti ticu internetam,» saka Dana Graviņa, Mijen (SIA Roosa Lill) īpašniece. Sākotnēji viss tapa pēc individuāla pasūtījuma, bet ar laiku cilvēki prasīja, vai kaut kas nav apskatāms uz vietas. «Ne visiem patīk tirdzniecība internetā – ir arī tādi, kam gribas apskatīt un aptaustīt,» viņa teic. Tāpēc paralēli aktivitātēm internetā Mijen ir arī savs salonveikals Rīgas centrā.

D. Graviņa uzskata, ka sociālie mediji mūsdienās ir ļoti nozīmīgi: «Tas šodien ir vissvarīgākais. Visu laiku sevi reklamē un tas ir bezmaksas. Protams, kādam tas ir jādara un tas prasa laiku, taču es varu rādīt procesu, kas cilvēkiem ir interesanti. Visu jauno man ir viegli nobildēt un publicēt – bieži vien mēs pat nepaspējam to nobildēt «pa īstam» un ielikt blogā, kad manta jau ir nopirkta.» Kopš viņa ir aktīva sociālajos tīklos, par Mijen uzzina arvien vairāk cilvēku un attiecīgi ir arī vairāk klientu.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas liek interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt Latvijā nelicencētus azartspēļu organizētājus, tikai veicinās negodīgu komercpraksi un neaizsargās patērētāju intereses, uzskata interneta un e-pasta pakalpojumu uzņēmuma Inbokss pārdošanas vadītājs Andis Kulinskis.

Elektronisko sakaru likuma normas, kurām būtu jāstājas spēkā šā gada 1.jūnijā līdz ar Ministru kabineta (MK) saistošo noteikumu apstiprināšanu, radīs būtiskus finansiālus zaudējumus gan vairāk nekā 400 Latvijā reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem, gan valsts budžetam, norāda uzņēmējs.

«Latvijā elektronisko sakaru komersanti maksās vairākus miljonus eiro, lai ieviestu šauras grupas interesēs izstrādātas likuma prasības. Tikmēr ārvalstīs reģistrēti mediji, piemēram, Facebook un Google, turpinās īstenot negodīgu komercpraksi un pelnīt, rīkojoties pretēji Latvijas likumam un reklamējot azartspēles. Ierobežojumiem vajadzētu attiekties uz visiem, ja Latvijas kontrolējošās iestādes to nevar nodrošināt, tad nozīmē, ka ir jādomā par citāda veida risinājumiem,» uzskata A. Kulinskis.

«Tipiskākā kļūda – sociālie mediji tiek izmantoti kā sludinājuma dēļi. Vienkāršais patērētājs ir bloķējis reklāmu. Ko tu dari TV reklāmas paužu laikā? Cik reizes esi nospiedis internetā reklāmas baneri? Ir tikai viens veids kā uzrunāt auditoriju – dalīties ar vērtībām. Tikai tad veidojas uzņēmēja autoritāte. Pārdošana var sākties tikai tad, kad uzņēmēju atzīst par ekspertu noteiktā jomā,» uzskata sociālo tīklu eksperts Rolands Laķis.

Viens no maniem klientiem man paziņoja, ka arī viņam steidzīgi vajag atvērt profilus sociālajos tīklos, piemēru stāsta sociālo tīklu eksperts Viktors Duks.

«Es viņam uzdevu pretjautājumu, ar ko viņš domā sačivināties, tusēt draugos un facebookā, ja viņa klienti ir lielie uzņēmumi, pašvaldības un valstis? Parastais patērētājs nav tiešais viņa pakalpojuma patērētājs. Viņam tāda veida sociālie tīkli nav vajadzīgi. Viņam sevi ir jāizrāda, jāparāda, kā darbojās tā tehnoloģijas, jāparāda viņa sasniegumi un projekti, kādus tas ir realizējis. Rezultātā, viņš izvēlējās savus darbus un tehnoloģijas parādīt YouTube,» tā viņš.

ASV miljardieris Īlons Masks ir pārņēmis kontroli pār sociālo tīklu "Twitter" un atlaidis tā vadītājus, ceturtdienas vakarā ziņoja ASV mediji.

Masks atlaida "Twitter" galveno izpilddirektoru Paragu Agravalu, kā arī uzņēmuma galveno finanšu pārzini un tā juridiskās politikas, uzticības un drošuma vadītāju, ziņoja laikraksts "Washington Post" un telekanāls CNBC, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.

Agravals bija vērsies tiesā, lai liktu Maskam ievērot "Twitter" iegādes darījuma nosacījumus.

Par "Twitter" kontroles pārņemšanu tika ziņots dažas stundas pirms tiesas noteiktā termiņa, līdz kuram Maskam bija jāpabeidz šī sociālā tīkla iegādes darījums 44 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Masks ceturtdien paziņoja, ka pērk "Twitter", lai sekmētu veselīgas debates par plašu ideju loku un stātos pretī tendencei, kad sociālie mediji sašķeļas partejiskos "atbalss kambaros".

Lai arī joprojām tiek patērēti tradicionālie mediju veidi, cilvēki arvien biežāk laika taupīšanas un ērtuma dēļ izvēlas viņiem nepieciešamās vai interesējošās informācijas saturu veidot un atlasīt paši, izmantojot telefoniem un planšetdatoriem radītās aplikācijas.

Attālināti pieejamās informācijas kvalitāte un tās radītās iespējas arvien attīstās, un mums tiek piedāvātas arvien jaunas un jaunas aplikācijas mediju vieglākai pieejamībai un to satura patērēšanai. The Economist, Financial Times, The Wall Street Journal, GQ Magazine u.c. – visus šos izdevumus ir iespēja lasīt baudāmā elektroniskā versijā ar aplikāciju palīdzību.

Vēl jo vairāk - patlaban arvien lielāku popularitāti gūst personalizētās aplikācijas-žurnāli un tām līdzīgi produkti. Tradicionālais mediju saturs, sociālie tīkli, notikumi mums apkārt – visu informāciju nav iespējams aptvert. Tas prasa laiku, bet, lai cik banāli tas skanētu, laiks ir nauda.

Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.