Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?
NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.
Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?
Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.
Un kādu risinājumu piedāvājat Jūs?
Vienkāršoti sakot, mūsu risinājums izslēdz CV rakstīšanas un lasīšanas procesu. To arī paskaidro mūsu zīmola nosaukums - mēs piedāvājam risinājumu, kur CV vairs nav nepieciešams. Darba devējs ievieto savu darba sludinājumu, un kandidāti aizpilda savus profilus. Tad mūsu patentētais algoritms pārbauda, vai attiecīgais profils atbilst darba devēja prasībām. Kandidāti tiek sarindoti, un darba devējs uzreiz redz labākās izvēles. Tas tas uzreiz var pāriet uz intervijas posmu. Tas ietaupa daudz laika un arī daudz papīra! Tātad NO-CV ir ne tikai mazāk laikietilpīgs, bet arī videi draudzīgs!
Vēl kādi ir ieguvumi?
Kā jau minēju iepriekš, mūsu metode ietaupa daudz laika un prasa mazāk cilvēkresursu, lai atrastu vispiemērotāko kandidātu. Turklāt saviem klientiem piedāvājam arī reklamēt savus darba piedāvājumus sociālajos medijos, kur mēs tos rādām reklāmas mērķauditorijām. Tādējādi mēs varam sasniegt daudz lielāku kandidātu skaitu nekā ierastajās darba meklēšanas vietnēs.
Tagad viss grozās par un ap pandēmiju. Kā šī pandēmija ir mainījusi darba tirgu?
Kā tas bija redzams, iespējams, jebkurā tirgū, viss kļuva daudz dinamiskāks un digitalizēts. Digitālās tehnoloģijas, iespēja strādāt tiešsaistē un spēja pielāgoties situācijai novērsa lielāka mēroga ekonomisko krīzi. Tas arī palielināja pieprasījumu pēc tādiem darbiniekiem, kuri ir tehnoloģiski gudri un spēj izmantot tehnoloģijas, lai attīstītos. Turklāt, daudziem strādājot no mājām, uzņēmumiem tika dota iespēja ietaupīt naudu izdevumos par nekustamo īpašumu. Tagad darba tirgū pienākumi var tikt veikti no attālākām pozīcijām nekā iepriekš. Visbeidzot, iespēja strādāt attālināti ļāvusi arī uzņēmumiem lielākā mērā pieņemt darbā starptautiskā mērogā.
Vai tagad ir lielākas problēmas atrast darbiniekus, ja salīdzina ar laiku pirms pandēmijas?
Vispārīgi sakot, jā. Tomēr katra situācija ir unikāla. Mēs varam redzēt, ka IT nozarē ir augoša tendence cilvēkiem atrasties savā dzimtenē, bet šajā pašā laikā strādāt labi apmaksātos amatos lielākos tirgos, piemēram, Anglijā, Dānijā, Nīderlandē utt. Šajos tirgos šādiem darbiniekiem tiek samaksāts vairāk, ja salīdzina ar vietējiem uzņēmumiem. Tas rada tādu situāciju, kad vietējiem uzņēmumiem ir vai nu jāpalielina algas, vai jāpievērš uzmanība citiem darba tirgiem. Piemēram, mēs varam redzēt, ka Lietuvas IT uzņēmumi pieņem darbā ekspertus no Ukrainas. Tātad ir jaunas problēmas, bet digitālās tehnoloģijas ļauj mums tās atrisināt efektīvi.
Kādi vēl citi izaicinājumi sagaida darba tirgu nākotnē? Kādas ir lielākās tendences?
Cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, meklē vienkāršākus un ātrākus veidus, kā atrast darbu. Par laimi, mūsdienu tehnoloģijas un mūsdienīgi risinājumi palīdz pielāgoties šīm situācijām un samērā efektīvi atrisināt šīs problēmas. Sociālie mediji arī mums dažu minūšu laikā ievietot darba sludinājumu. Mēs arī pilnībā kontrolējam savu budžetu un pārstāvību.
Cik lielā mērā robotika ietekmēs darba tirgu? Roboti cilvēkiem atņems darbu?
Īlons Masks nesen izteicās, ka viņš nav gaidījis to, ka pie kādām jaunām darbībām robotikas pielāgošana prasīs tik daudz resursus. Tātad - visam ir savas priekšrocības un trūkumi. Mēs neredzam, ka tuvāko 20 līdz 30 gadu laikā cilvēkus nomainīs roboti. Tas ir daudz sarežģītāk, nekā varētu šķist pirmajā mirklī.
Jāņem vērā, ka tādas lietas kā sociālie mediji, internets un digitalizācija rada jaunas iespējas un jaunas darba vietas, jo pasaule vēlas vēl vairāk vienkāršot procesus un padarīt efektīvākus visus mūsu dzīves aspektus. Tātad tas ir zelta laikmets tiem, kam ir idejas un tiem, kuri ir sapņotāji. Jūs varat iemācīt robotam veikt mehānisku darbu, bet radošums un iztēle joprojām ir cilvēka pusē.