Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldība iepērk elektroenerģiju biržā, ja saglabāsies augstas elektroenerģijas cenas, varētu tikt lemts par papildu taupības pasākumiem, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Pašvaldība pagaidām neplāno izslēgt svētku rotājumus. Tie esot savienoti un ieslēdzas vienlaikus ar apgaismojuma tīklu, un atsevišķi rotājumus izslēgt nav iespējams, ja vien nedara to manuāli.

Rotājumus plānots demontēt līdz 10.februārim, bet, piemēram, galvenās egles noņems jau janvāra vidū.

Turklāt svētku rotājumos tiekot izmantoti LED gaismekļi, kas esot energoefektīvi.

Pašlaik "Rīgas gaisma” samazina apgaismojuma intensitāti vietās, kur gaismekļi ir aprīkoti ar individuāliem gaismekļu kontrolieriem, no plkst.24 līdz 4 samazinājums ir līdz 50%, no plkst.23 līdz 24 un no plkst.4 līdz 5 samazinājums ir līdz 70 %, izņemot gājēju pārejas, krustojumus un problēmvietas.

Datora klaviatūra ir diezgan plašs termins, pastāv daudz un dažāda veida klaviatūras, ieskatīsimies populārākās datora klaviatūru kategorijās, kas atvieglos iegādes procesu:

Multivides klaviatūra

Multivides klaviatūrā ir pogas, kas ļauj kontrolēt multivides atskaņošanu datorā. Varat ieslēgt vai izslēgt skaļumu, pāriet uz nākamo dziesmu vai videoklipu vai iepauzēt to. Katrai funkcijai ir īpaša poga vai taustiņu kombinācija. Dažām šāda tipa klaviatūrām ir arī īpašas pogas, lai atvērtu e-pasta vai interneta pārlūkprogrammu.

Mehāniskā klaviatūra

Tradicionālā mehāniskā klaviatūra ir ar atsperes principa taustiņu darbību. Mehāniskās klaviatūras taustiņu darbība ir gandrīz kā rakstāmmašīnai. Rakstnieki vai žurnālisti tieši šī iemesla dēļ labprāt izmanto savā darbā mehāniskās klaviatūras.

Bezvadu klaviatūra

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem pilnveidoti pretendentu izslēgšanas kritēriji, lai veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos, informē parlamenta Preses dienestā.

Dienas Bizness jau vairākkārt vērsis uzmanību, ka šie varētu būt vieni no sarežģītākajiem grozījumiem visā PIL vēsturē. Mūsu aptaujātie eksperti un uzņēmēji secina, ka ar grozījumiem netiek sasniegti izvirzītie mērķi: ātrs, godīgs, caurspīdīgs process.

Cancel jeb izslēgšana iepirkumos bez nevainīguma prezumpcijas 

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas...

Likumā iekļauts arī regulējums par līgumu reģistru.

Likumdevēja ieskatā likumā paplašinātas iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Kandidātu varēs izslēgt uz laiku līdz trīs gadiem, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

Pieņemtie grozījumi nosaka, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz tiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība būs vismaz 10 000 eiro. Tāpat tiks pārbaudītas ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.

Grozījumi draud nogalināt konkurenci 

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence,...

Tāpat likums nosaka, ka ir jāizveido līgumu reģistrs, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Publisko iepirkumu likuma topošie grozījumi ir komplicēti un ietekmēs gan konkurences noteikumus, gan atsevišķos gadījumos palielinās birokrātisko slogu.

Likuma praktiskais uzraugs ir Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), tādēļ skaidrot topošo likuma grozījumu jēgu Dienas Bizness aicināja Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet par Publisko iepirkumu likuma grozījumu projektu kopumā!

Viens mazākais grozījumu bloks ir par informācijas pieejamību par noslēgtajiem līgumiem. Es šeit negribētu runāt par birokrātisko slogu, bet gan par pienākumu, līgumu noslēdzot, to ievadīt sistēmā – tā faktiskās izpildes termiņus un faktiskās izpildes summas, ievērojot, ka līguma izpildes laikā notiek korekcijas. Šī ir informācija, kuras mums nekad nav bijis, un to nav iespējams iegūt. Mēs redzam mirkli, kad līgums tiek noslēgts, bet tas, kas notiek tālāk, nav caurspīdīgs.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.

Attēls: ID Mēbeles

Mūsdienās mājīgs interjers nav iedomājams bez ērtām mīkstajām mēbelēm, kas nodrošina mums tik ļoti svarīgo - komfortu. Atnākot mājās, mēs apsēžamies dīvānā, lai skatītos TV vai lasītu aizraujošu grāmatu. Baudam savu naktsmieru ērtā gultā vai izvelkamā dīvānā. Kā izvēlēties labāko variantu Jūsu interjeram, lai pirkums nesagādā vilšanos? Tā, lai tas spētu pildīt ne tikai savas funkcijas, bet perfekti iekļauties mājokļa stilā? Šajā rakstā aicinam iepazīties ar kritērijiem , kurus ņemt vērā pirms mīksto mēbeļu iegādes.

1. Telpas izmērs un mēbeļu funkcijas

Jaunu mēbeļu iegādi vēlams ir sākt ar skaidru vīziju – vai jūs vēlaties mainīt visu guļamistabas stilu, vai tikai atsvaidzināt esošo interjeru? Vispirms izveidojiet sarakstu ar mēbelēm un mēbeļu komplektiem, kurus vēlaties mainīt. Kad zināsiet, no kā vēlaties atbrīvoties, tad vieglāk būs saprast, kādas mēbeles tiešām jums ir nepieciešamas.Mēbeļu skaitu un dizainu var noteikt tādi faktori kā jūsu dzīvesveids un ģimenes stāvoklis. Kad iegādājaties guļamistabas mēbeles, tad noteikti ņemiet vērā funkcionalitāti un citu istabas iemītnieku vēlmes. Cilvēki nereti mēdz krist kārdinājumā brīžos, kad ierauga skaista dizaina mēbeli, taču līdz galam nepadomā par šīs mēbeles iegādes praktisko pusi.

Lai radītu veiksmīgu uzņēmumu, sākotnēji ir būtiski izvēlēties pareizo darbības jomu, kā arī apzināties savu mērķauditoriju un tās vajadzības, uzskata Olga Kazaka, Olsen+Partners dibinātāja un partnere.

Uzņēmējam savi klienti ir ne tikai jāpazīst, bet arī jāspēj apmierināt to vajadzības, jo galu galā bizness savā būtībā ir cilvēku problēmu risināšana apmaiņā pret naudu, spriež O.Kazaka, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir arī uzņēmuma darbiniekiem. Ideālas komandas veidošana ir aizraujošs process, kas nekad nebeidzas – vienmēr ir vieta attīstībai un pilnveidei. Tieši tas man arī patīk vadītāja lomā, jo līderim katru dienu no jauna jāmeklē atbilde uz jautājumu - kā nodrošināt pakalpojumu vērtību, kas pārsniegs to cenu? Šajā gadījumā atbilde slēpjas komandā, tāpēc ir svarīgi pieņemt darbā labākos no labākajiem, dalīties ar viņiem savā vīzijā, radīt attīstības iespējas un netraucēt viņu darbu, spriež O.Kazaka.

Arvien straujākās pārmaiņas, kas sev līdzi nes aizvien modernākas iespējas, rada arī izmaiņas mediju jomā. Mēs izmantojam šo laiku un iespējas, lai kļūtu vēl labāki, vēl pieejamāki un vēl noderīgāki Jūsu ikdienā, tādēļ vēlamies pavēstīt, mūsuprāt, izcilus jaunumus – esam izveidojuši jaunu digitālu platformu, kurā turpmāk būs pieejamas visas mūsu izdevumu digitālās versijas.

Mājas lapas ekiosks.lv video instrukcijā parādīts kā piereģistrēties (izveidot savu profilu) un kā veikt kāda izdevuma pirkumu.

Video soli pa solim parādīta secība kāda ir jāveic, kāda informācija ir nepieciešama, lai reģistrētos mājas lapā Ekiosks.lv, kā arī parādīta secība, kā var veikt pirkumu – iegādāties abonementu.

Jaunā mājaslapa www.ekiosks.lv nodrošinās vieglāku un pieejamāku digitālo izdevumu lasīšanu.

Jebkuru jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam zvanīt uz klientu servisu pa tālruni 67063333 vai 67292633 vai rakstīt uz e-pastu; [email protected]

Banku augstskola ar mērķi attīstīt par vadošo partneri modernas finanšu un biznesa augstākās izglītības apguvei Baltijas jūras reģionā uzsākusi plašāku sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā reģionā un pasaules tirgū, informēja Banku augstskolas rektore, profesore Līga Peiseniece.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir Banku augstskolas nule parakstītais nodomu protokols ar Šveices uzņēmuma “MSC Mediterranean Shipping Company”, kas darbojas globālās loģistikas un jūras konteineru pārvadājumu jomā, Latvijas meitasuzņēmumu SIA"MSC Shared Service Center Riga" par sadarbības paplašināšanu.

“Banku augstskolas studentiem ir jau bijusi iespēja iepazīt SIA "MSC Shared Service Center Riga” darbību jau ikgadējās Karjeras dienās un prakses ietvaros, savukārt paplašinātā sadarbība sniegs studentiem plašāku redzējumu par starptautisko tirdzniecību un loģistiku, sniedz starptautisku pieredzi, studējot un strādājot Latvijā,” norāda Peiseniece.

Šodien, kad mēs meklējam lietās ne tikai funkcionalitāti, bet arī dizainu un personiskumu, galda lampas var kļūt par izteiksmīgu interjera elementu. Neatkarīgi no tā, vai galda lampa vajadzīga rakstīšanai, lasīšanai vai vienkārši omulīgas atmosfēras radīšanai, tās ir pieejamas dažādiem dzīves gadījumiem.

https://220.lv/lv/mebeles-un-interjers/apgaismojums/galda-lampas

Galda lampas ir būtisks elements, kas var uzlabot mājokļa funkcionalitāti. Izvēlētā apgaismojuma veids var ievērojami atvieglot ikdienas darbības, piemēram, lasīšanu vai darbu pie datora.

Efektīvi novietota galda lampa nodrošina pietiekamu gaismu, neizraisot acu nogurumu. Tās arī ļauj viegli mainīt apgaismojuma intensitāti atkarībā no konkrētās aktivitātes vajadzībām. Papildus funkcionalitātei, galda lampas piedāvā arī estētisku pievienoto vērtību, ļaujot radīt mājoklī siltu un mājīgu atmosfēru.

Arvien straujākās pārmaiņas, kas sev līdzi nes aizvien modernākas iespējas, rada arī izmaiņas mediju jomā. Mēs izmantojam šo laiku un iespējas, lai kļūtu vēl labāki, vēl pieejamāki un vēl noderīgāki Jūsu ikdienā, tādēļ vēlamies pavēstīt, mūsuprāt, izcilus jaunumus – esam izveidojuši jaunu digitālu platformu, kurā turpmāk būs pieejamas visas mūsu izdevumu digitālās versijas.

Mājas lapas ekiosks.lv produkta funkcionalitātes instrukcijā parādīts, kādas iespējas piedāvā lasīt izdevumu digitālā veidā.

Piemēram, pielāgot teksta iestatījumus pēc lasītāja gaumes (lielāki vai mazāki burti; lielākas vai mazākas atstarpes starp rindiņām; mainīt burtu fontu; izvēlēties lasīt pdf vai raksta režīmā).

Jaunā mājaslapa www.ekiosks.lv nodrošinās vieglāku un pieejamāku digitālo izdevumu lasīšanu.

Jebkuru jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam zvanīt uz klientu servisu pa tālruni 67063333 vai 67292633 vai rakstīt uz e-pastu; [email protected]

Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk vien retais. Kādēļ tā?

Svarīgākais, kas šajā jautājumā jāsaprot – digitālā transformācija nav galamērķis. Ir ierasts domāt — kaut ko izdarīsim, mainīsim un uzņēmumā, tā teikt, iestāsies vai notiks digitālā transformācija, no tā radīsies inovatīvi IT risinājumi un tiks pieņemti tikai datos balstīti lēmumi. Šāds domāšanas veids un skatījums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas neizdodas. Digitālā transformācija ir process, kas notiek tad, kad uzņēmuma vide tam ir pielāgota. Lai pie tā nonāktu, uzņēmumiem vērts virzīt fokusu uz divām jomām, kas spēj pozitīvi ietekmēt ceļu uz pārmaiņām.

IT un biznesa sadarbība, kas uzlabo vērtību

Lai veidotu labu un vērtību nesošu saikni starp uzņēmuma darbību un IT risinājumiem, vispirms vērts izvērtēt pretrunīgāko terminu, kas biznesā pastāv – biznesa vērtība. Šī frāze uzņēmumos tiek izmantota ļoti bieži – katrs uzņēmums ar savu darbību rada kādu vērtību saviem klientiem. Bet vai visi uzņēmumi var skaidri atbildēt, kas ir šī viņu radītā vērtība? Tā patiesībā var būt teju jebkas, piemēram, produktivitāte, inovācija, peļņa, brīvais laiks. Lai veiksmīgi ieviestu pārmaiņas, uzņēmumam ir jāzina, kas ir viņu radītā vērtība un vai plānotās izmaiņas nesīs jaunus biznesa labumus – tikai tad ir vērts uzsākt pārmaiņu plānošanu un eksperimentēšanu.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Motivēti un lojāli darbinieki palīdz nodrošināt gan labu klientu apkalpošanas servisu, gan veido uzņēmuma reputāciju un tēlu, domā SIA Clean R grupas valdes locekle Linda Rirdance.

Es ticu, ka darbinieks ir primārais kanāls, kas reprezentē gan pašu uzņēmumu, gan tā sniegtos pakalpojumus, tāpēc katrs cilvēks, kas strādā Clean R, savā ziņā mūs pārdod potenciālajiem darba ņēmējiem un klientiem,” spriež L. Rirdance. Šī iemesla dēļ komandas attiecību stiprināšana, sekošana līdzi darbinieku apmierinātībai un piesaistei, kā arī rūpes par uzņēmuma cilvēkiem un to ģimenēm jebkurā biznesā ir ļoti nozīmīgi faktori, uzsver Clean R grupas valdes locekle.

Saista darbs ar cipariem

“Man vienmēr ir padevusies matemātika, tāpēc vidusskolas laikos sapņoju kļūt par galveno grāmatvedi un ikdienā strādāt ar cipariem,” atminas L. Rirdance. “Matemātika bija viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem. Atceros, ka mani klasesbiedri galvenokārt baidījās no eksāmena tieši šajā priekšmetā, taču man galvenie izaicinājumi saistījās ar domrakstu rakstīšanu. Man nepatika spriedelēt un filozofēt, cipari likās kaut kas saprotamāks. Principā jau 14 gados es zināju, ko es gribu, un ļoti mērķtiecīgi uz to gāju. Jau pamatskolā sāku pastiprināti apgūt nepieciešamos priekšmetus, lai veiksmīgi iestātos Rīgas Komercskolā, kas man arī izdevās. Pēc vidusskolas beigšanas mācības turpināju Banku augstskolā, kur apguvu ekonomista specialitāti.Pēc pirmā kursa praksē nokļuvu uzņēmumā SIA Termināls Vecmīlgrāvis (tolaik – AS Mangaļu kuģu remonta rūpnīca), kur arī paliku pēc prakses beigām un nepilnus četrus gadus paralēli studijām strādāju par grāmatvedi,” stāsta L. Rirdance.

Birža "Nasdaq Riga" apstiprinājusi AS "Latvijas gāze" pieteikumu par akciju izslēgšanu no Baltijas Otrā saraksta, liecina biržas paziņojums.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu teikts piektdien, 23.augusts.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" akcionāri 19.jūnija kārtējā akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus.

Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, pēc kura uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014% jeb 5553 akcijas, lai gan piedāvājums attiecās uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena tika noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājums bija izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?