Publisko iepirkumu likuma topošie grozījumi ir komplicēti un ietekmēs gan konkurences noteikumus, gan atsevišķos gadījumos palielinās birokrātisko slogu.
Likuma praktiskais uzraugs ir Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), tādēļ skaidrot topošo likuma grozījumu jēgu Dienas Bizness aicināja Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.
Fragments no intervijas
Pastāstiet par Publisko iepirkumu likuma grozījumu projektu kopumā!
Viens mazākais grozījumu bloks ir par informācijas pieejamību par noslēgtajiem līgumiem. Es šeit negribētu runāt par birokrātisko slogu, bet gan par pienākumu, līgumu noslēdzot, to ievadīt sistēmā – tā faktiskās izpildes termiņus un faktiskās izpildes summas, ievērojot, ka līguma izpildes laikā notiek korekcijas. Šī ir informācija, kuras mums nekad nav bijis, un to nav iespējams iegūt. Mēs redzam mirkli, kad līgums tiek noslēgts, bet tas, kas notiek tālāk, nav caurspīdīgs.
Tātad ideja ir skaidri parādīt sabiedrībai, cik patiesībā esam iztērējuši naudas un cik ilgu laiku tas prasījis?
Jā. Tas ir nozīmīgi abos gadījumos – vai palielinājums laikā vai naudā ir bijis vai nav. Otra lieta ir centralizēta pieeja līgumu tekstiem. Nereti diskusijas sabiedrībā ir par izmaksām, tā īsti neredzot, par ko ir šīs izmaksas un kāpēc. Pēc būtības tā ir bāze tālākai analīzei.
Grozījumos ir runa par pretendentu izslēgšanas noteikumiem. Kas ir paredzēts?
Pieņemu, ka tieši par pretendentu izslēgšanu diskusiju būs visvairāk. Līdz šim Latvija ir izmantojusi tikai daļu no tā regulējuma, ko Eiropas Savienības direktīva ļauj dalībvalstīm izmantot. Atsevišķi pamati, uz kuriem pasūtītāji pretendentus varētu izslēgt no iepirkuma, nav bijuši pārņemti no direktīvas. Neiedziļināšos visās detaļās, jo izslēgšanas noteikumu ir ļoti daudz, viena no lielām lietām ir izslēgšanas noteikumi par nodokļu saistību neizpildi. Līdz šim mums kā kritērijs ir bijis 150 eiro lielais nodokļu parāds. Šobrīd skatījums tiek paplašināts, lai raudzītos uz neizpildītajām saistībām. Tika konstatēts, ka darba devēji laikā nedeklarē maksājamos nodokļus, no kā, iespējams, parāds veidotos, bet, tā kā tie nav deklarēti, Valsts ieņēmumu dienests nevar konstatēt, ka parāds ir. Otra lieta ir par 150 eiro slieksni nodokļu nomaksā. Te bija runa, ka slieksnis tiek vienlīdz attiecināts kā uz vietējiem uzņēmējiem, tā uz ārvalstniekiem, bet šobrīd plānojam skatīties pret attiecīgās valsts kritēriju. Piemēram, Latvijā slieksnis ir 150 eiro, Lietuvā – zemāks. Iznāk, ka tie komersanti, kas nevar Lietuvā startēt atbilstoši viņu slieksnim, Latvijā to var darīt. Grozījumi šo normu maina.
Ko paredzēts mainīt noteikumos, ja runājam par izslēgšanu kāda pārkāpuma dēļ?
Vislielākie iebildumi vai diskusijas ir tieši par pārkāpumu kā tādu. Šobrīd, ja pārkāpums ir reģistrēts, tad tas ir iemels izslēgt. Ja nav pārkāpuma, tad neizslēdzam. Tāda bināra formula. ES direktīva vairākos aspektos ļauj pasūtītājam vērtēt situāciju. Viens no gadījumiem ir konkurences pārkāpumi. Piemēram, iepirkumā tiek iesniegti identiski piedāvājumi, kur viegli pamanāms, ka tie ir saskaņoti, un pēc šā brīža likuma, kamēr nav nepārsūdzama Konkurences padomes nolēmuma par pārkāpumu, pasūtītājs nevar izslēgt pretendentus. Dažkārt līdz lēmumam paiet gadi.
Visu rakstu lasiet 31.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
