Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.
Fragments no intervijas
Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?
Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.
Vai pašlaik, kad ārkārtējā situācija Latvijā ir beigusies, arī jautājumi attiecībā par konkurenci ir izsmelti?
Šeit būtu divas atbildes – gan jā, gan nē. Tā kā ārkārtējā situācija Latvijā ir bijusi vairāk nekā gadu, publiskajos iepirkumos prasība par attiecīgā darba pieredzi pēdējā gada laikā būtībā ir uztverama kā konkurenci samazinoša un kropļojoša prasība, kuras ietekmē tiek samazināts pretendentu loks. Iespējams, pieredzes termiņš ir jāpagarina ar skatu uz tālāku pagātni. Tas nozīmē, ka iepirkumu nolikumos jābūt atspoguļotam šādam faktam, vienlaikus paverot iespējas startēt iepirkumos plašākam pretendentu lokam, nevis tieši pretēji – šaurākam iespējamo gribētāju klāstam. Tāpat tiek dalīti iepirkumi, kuru rezultātā labākais (saimnieciski izdevīgākais) piedāvājums paliek aiz borta, jo tas jau atzīts par labāko citā lotē un sasniedzis maksimālo pieļaujamo apjomu, kā dēļ sabiedrība iegūst otro, pat trešo labāko piedāvājumu, bet ne vislabāko. Tāpat jautājumi būtu arī attiecībā par tiem iepirkumiem, kuros jau daudzus gadus ir viens un tas pats uzvarētājs.
Visu rakstu lasiet 15.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!